sirdnA

Gardums, kas medī, aprīļa pēdējā dienā uzradies. Attēls spaidāms.


Aprīļa sērijkino. Trīs pirmie, paldies cibai. Ripley (2024) estētisks gardums, ar noir elementiem.



Pūces sveiciens svētkos. Voilà!

Pārpublicēju šo rakstu no paziņas paziņas bloga, jo trāpīgi pateikts par apzinātību

"Mūsdienu pasaulē viss šķietami ir vienas aplikācijas vai sociālo tīklu ieraksta attālumā. Ar ideālo mēs saskaramies ik dienas – ideālu bērnu audzināšanu, ideālu veselību, ideālām darba dienām. Rodas sajūta – ja informācija par to, kā darīt labāk ir tik viegli pieejama – kāds ir mans attaisnojums nedarīt?

Informācijas aprites temps nekad nav bijis ātrāks, mēs nekad neesam strādājuši vairāk, un nekad uz katru indivīdu nav bijis arī lielāka spiediena pēc sasniegumiem un perfekcijas. Viena no daudzajām problēmām, ko tas rada – mūsu smadzenes vienkārši kļūst pārstimulētas. Tas rada nemieru un trauksmi. Budisti to sauca par pērtiķa jeb nemierīgo prātu, tagad mē zinām, ka pie “vainas” ir amigdala – smadzeņu daļa, kuru ir ārkārtīgi viegli stimulēt. Mūsdienu stimulu pilnajā pasaulē nav viegli dzīvot ar savannas nedrošajai videi radītajām smadzenēm, kuras cenšas reģistrēt katru vides impulsu, lai mūs aizsargātu. Es neesmu neiroloģe, taču uzskatu, ka pamata zināšanas par šo sarežģīto un reizē primitīvo orgānu – mūsu smadzenēm – ietilpst tajā, ko es saucu par 21. gadsimta pamatzināšanu grozu. Bez šīm zināšanām mēs nespējam būt apzināti.

Pieņemu, vārds “apzinātība” jau labu laiku ir zaudējis savu pirmreizējo šarmu; pēdējā laikā tas aizvien vairāk tiek lietots vietā un nevietā. Taču jomās, kas nodarbojas ar mentālās labbūtības veicināšanu, viss agri vai vēlu pie tā atkal un atkal atgriežas.

Ko mēs zinām par savām smadzenēm? Piemēram, to, ka tad, kad mūsu smadzenes ir pārstimulētas, tās “iestrēgst”. Liekas, visa ir par daudz. Neko nevaru, neko nesaprotu. Iepriekš nospraustie mērķi pēkšņi šķiet neaizsniedzami – vai tā būtu maģistra darba pabeigšana, vai jauna darba atrašana.

Gribas vienkārši nolīst kaut kur maliņā, no visa atslēgties. Redziet, smadzeņu prioritāte ir drošība, šī orgāna mērķis ir mūs pasargāt. Smadzenes nevēlas nemitīgi saskarties ar jauno, nezināmo, nesaprotamo un tādējādi – nedrošo. Taču problēma, protams, tāda, ka, mērķu sasniegšana bieži vien paredz tieši to un neko citu; jaunas, nezināmas un nesaprotamas pieredzes.

Kā tikt ar to galā? Tas, ko dara mani klienti un ilgstoši esmu darījusi arī es – mēs vienkārši sevi piespiežam. Darām, kaut bail, riebjas, negribas. Un tas strādā! Āķis tikai tāds, ka šādi ir neiespējami noturēt motivāciju ilgtermiņā.

Smadzeņu centrs, kas ražo dopamīnu, kas mūs dzen uz priekšu, ir cieši saistīts ar smadzeņu baudas centru. Tas nozīmē to, ka smadzenes nav ieinteresētas darīt kaut ko, kas tām liek justies slikti. Īstermiņā sevi pamocīt ir iespējams; darīt, nejūtot gandarījumu, darīt par spīti. Taču ilgtermiņā smadzenes ir gatavas darīt tikai to, ko tās saista ar baudu. Piedevām mūsdienu pasaulē ir pieejamas tik daudz vienkārši iegūstamas baudas! Sociālie tīkli, cukurs, ekrāni. Kā pierunāt smadzenes uzrakstīt maģistra darbu, nevis noskatīties kārtējo seriālu?

Pirmais solis ir novērošana un līdzjūtība. Lamājot sevi, ir iespējams saņemties tikai uz brīdi, nevis gūt motivāciju. Pavēro sevi. Neanalizē un nesodi. Sazemējies, saslēdzies ar to, kā jūties. Vai tev ir bail? Vai gribas aizbēgt? Vai ir dusmas? Emocijas nav šeit, lai mums traucētu, tās ir šeit, lai mums pastāstītu kaut ko par mums pašiem. Paliec uz brīdi ar savām emocijām, kaut arī tās ir nepatīkamas. Mēģini saprast, ko ķermenis ar šo emociju tev mēģina pateikt. Konstatējot nogurumu, varbūt ir vērts apstāties un atpūsties. Konstatējot bailes, varbūt ir vērts dot sev vairāk laika, sadalīt lielo pienākumu mazākos solīšos, sastādīt detalizētu laika vai darbu plānu. Līdzjūtīgi iedziļinies situācijā. Pajautā – kā es sev varu šobrīd palīdzēt?

Otrais solis, kas strādās īstermiņā, ir smadzeņu “pārstartēšana”. Ir dažādi vingrinājumi, kas palīdz to izdarīt brīdī, kad tu jūties paralizēts, iestrēdzis, vai kādas sajūtas pārņemtas. Pētījumi rāda, ka, lai “restartētu” smadzenes, ir vajadzīgas ne mazāk kā divas minūtes. Izdari pāris dziļas ieelpas un izelpas, lai apturētu traucējošās domas, uzliec taimeri uz divām vai vairāk minūtēm, un kārtīgi izpurinies. Iztēlojies, ka tev uz brīdi ir pieslēgta elektrība. Purini rokas, kājas, vēderu. Svarīgi ir kratīties un purināties, jo mērķis šai darbībai ir sevis atslābināšana, nevis nogurdināšana. Skan smieklīgi? Tomēr pamēģini.

Trešais solis, un tas jau ir mēģinājums sev palīdzēt ilgtermiņā, ir sevis fokusēšana. Šajā stimulu pārpilnajā vidē mūsdienu cilvēks bieži jūtas pazaudējies. Tas ir saprotami, un tomēr rada ne mazums ciešanu. Apzinātība paredz laiku, ko veltām sev, un tikai sev, lai apstātos un izvērtētu – kas es esmu, kas ir manas vērtības, ko es vēlos no dzīves un kā to dabūt. Ja instagram algoritms vai kaimiņiene mums pateiks priekšā, kā justies un, ko no dzīves gribēt, diez vai mēs beigās jutīsimies laimīgi.

Nezinot savas vērtības vai galvenos dzīves mērķus, ir grūti, piemēram, atrast darbu, kas patiktu, vai saprast, kā izvēlēties tēmu maģistra darbam. Neapzinoties, kur visu laiku pazūd laiks un nauda, ir grūti, piemēram, atrast brīžus kvalitatīvai atpūtai vai beidzot nopirkt sen kāroto sporta zāles abonementu. Lai fokusētos, ir nepieciešama skaidrība, un, lai gūtu skaidrību, ir nepieciešams apzināties, kur un kādos brīžos, mēs tērējam savu laiku vai enerģiju. Skaidrība rada miera, drošības un pašpārliecinātības sajūtu. Tā ļauj ne tikai sasniegt mērķus, bet arī rūpīgi izvērtēt – kādiem mērķiem es vispār vēlos tērēt savu laiku, enerģiju un naudu.

Skaidru prātu un saulainu pavasari vēlot,

Krista Anna Belševica (Zalāne)
rakstniece, pētniece, radošuma un akadēmiskais koučs"

lokāls Veldze izmeta Buša Hārtshorna cimdu. Varbūt kādam ir otrs Rains alta puffer dūrainis? (nopirktu)
https://modivo.lv/p/rains-cimdi-alta-puffer-mittens-w2t3-16070-melns-0000303161170

Ar labāko draudzeni martā izveidojām slinkuma sarakstu/ prokrastinācijas sarakstu.

Tajā ir lietas, ko it kā vajadzētu darīt, bet atliekam nedēļām, mēnešiem ilgi.

Bez triviālām lietām kā atcerēties nomazgāt durvju stenderes reizi divās nedēļās, nevis divos mēnešos, tur man ir

1) Igauņu valodas mācīšanās, lai varētu izlasīt grāmatu
2) 40 lpp stāsta uzrakstīšana, jo Rakstnieku savienības eksperts teica, ka man jāiemācās rakstīt plašāk

Šodien ir pat man brīvdiena, tāpēc būs jāķeras pie punkta numur viens.

Turpinot par darbu sūtniecībās:

Es strādāju vispirms vienu laiciņu Rīgas Centrālajā slimo kasē, kad tur bija zināms iespaids slimo kasē, kad tur darbojās Lezdiņš, Kārlis Rozenštoks, Kārlis Piens, redaktors un sekretārs; arī es toreiz tiku iesaistīts darbā. No šī darba es diezgan ātri aizgāju, jo man bija dots daudz atbildīgāks uzdevums, proti, es darbojos Padomju sūtniecības uzdevumā, kas šinī sakarībā šeit nebūtu minams.
/b. Līdaces* un b. Ziemeļa intervija ar Otto Grīnbergu. Mašīnraksts. 49.,50. lappuse. Otto Grīnberga arhīvs. 18.02.1961./

*visdrīzāk Emma Līdace

Visādi citādi - priecīgus svētkus!!!

trīs brīvas dienas. negribas, lai ātri paiet.

Šodien uz bērēm. Nomirusi Marijas tante - vienīgā, kas bija palikuši no tēta brāļiem un māsām. Un vakar bija bēres tēta brālēnam Pēterim.

Pamodos, paspēju, iekāpu, piesprādzējos, uzliku modinātāju.. un atklājās, ka skaļi saka katras pieturas nosaukumu

šādā, ar prokrastrināciju piesātinātā, dienā nevar iztikt bez Grīnbergu spama.

Spānijas Republikas Sūtniecība Rīgā

(..) 1936. gada rudens pusē izzinājām, ka Spanijas Republikas valdība ir atsaukusi no Latvijas Spanijas sūtni, kas bija pievienojies fašistiem un uz Latviju atsūtījusi jaunu sūtni, kas pārstāvēja Republiku. Nolēmām apmeklēt šo jauno Spanijas sūtni, lai izteiktu savas simpatijas Spanijas Republikai un viņas varonīgai cīņai pret fašismu.
Kādā jaukā pievakarē devos uz “Romas” viesnīcu. Tur bija apmeties Spanijas Republikas jaunais sūtnis, jo iepriekšējais Spanijas sūtnis - fašistisko dumpinieku piekritējs - vēl nebija atbrīvojis Spanijas sūtniecības telpas, kas atradās Raiņa bulvarī 9. (..)
Ierados viesnīcā un izdarīju vajadzīgo pieteikumu ar portjē starpniecību. Pēc neilga laika man stādijās priekšā cienīga izskata pusmūža vīrs - Ceferino Palencia, Spanijas Republikas sūtnis, kurš runāja skaidrā franču valodā. (..)
Lai gan šā nepazīstamā cilvēka rokās biju atstājusi sava apmeklējuma rakstveida pierādījumus - pašrocīgi rakstītu vārdu, adresi, tomēr optimistiskā noskaņojumā atgriezos dzīvoklī. (..)
Jau no paša sarunas sākuma paziņoja, ka uzskatot par savu pienākumu pateikt, ka viņš neesot komunists. Viņš piederot spaņu kreisajiem republikaņiem, tā sieva Izabella Palencia esot Spanijas Republikas sūtne Zviedrijā - pazīstamās Aleksandras Kollontajas personīga draudzene; Izabella Palencia piederot Spanijas socialist partijai, bet viņa dēls un meita piederot Spanijas Komunistu partijai. (..)
Šī audience deva man iespēju nodibināt lietišķas attiecības ar Spanijas Republikas sūtni Ceferino Palencia. Norunājām, ka arī es strādāšu Spanijas Republikas sūtniecībā. (..)
Atrodoties Spanijas Republikas sūtniecībās dienestā, man bija pieejama literatura, ko saņēma sūtniecība no Spanijas. Šīs literaturas starpā bija arī Spanijas Komunistiskās partijas izdevumi no kuriem varējām dabūt daudz vērtīgu ziņu par proletariata starptautisko cīņu pret kapitalistiem, par šīs cīņas veidiem, metodēm un panākumiem. Saņēmām Vakareiropas valstu komunistisko partiju izdotās grāmata, laikrakstus, žurnalus, plakatus, aģitācijas pastkartes. Fašistiskajā Latvijā tas viss bija noliegts. (..)
Tomēr bija jāpastiprina konspiracija un modrība. Kā sūtnis Palencia, tā arī es mēs bijām novērojuši, ka pie Spanijas Republikas sūtniecības telpām, Raiņa bulvārī, kanala pusē zem liepām aizvien pastaigājas šaubīgas personas. Latvijas komunistiem, sakarā ar biežām kratīšanām viņu dzīvokļos, liela daļa Ulmaņa izspiedzes aģenti bija pazīstami. Tāpēc starp personām, kuras klaiņoja Spanijas Republikas apkārtnē, nebija grūti uzzīmēt politpārvaldes špikus. (..)
No sākuma literaturu es vienkārši ieliku portfelī. Vēlāk gāju caur sētu tagadējā Komunara bulvara virzienā. Tomēr tas bija uzkrītoši Ceferino Palencia diplomatiskiem kaimiņiem, jo tai pašā namā atradās Francijas un citas sūtniecības. (..) es sāku literaturu no sūtniecības izvest automašinā. (..) Es iesēdos automašinā un plivojot Spanijas Republikas standartam, izbraucu no sūtniecības nama (..), izkāpu no automašīnas un iejuku gājēju pulkā. Bija arī gadijums, ka es vedu komunistisko literaturu pa toreiz fašistiskās Rīgas ielām automašinā, kas brauca ar karaliskās Rumānijas standartu. (..)
Bija jāpastiprina konspiracija arī nodošanas vietā. Kā starppunkts starp mani un biedriem Jablonski un Lidiju Tabaku kļuva neliels pārtikas preču veikaliņš Lāčplēša ielā. Šī veikaliņa pārdevēja bija mūsu cilvēks. Parasti es literaturu ieliku kurvitī, ar kādiem tolaik parasti gājām iepirkties, ierodoties veikalā, es nodevu pārdevējai šo kurvīti ar visu literaturu un nosaucu dažas preces, ko vēlos nopirkt. Pārdevēja saprata. Viņa paņēma kurvīti, iegāja blakus telpā-noliktavā, itkā lai nosvērtu pieprasītās preces. Kurvīti man atgrieza ar pieprasītām precēm, bet bez komunistiskās literaturas. Pēc tam piezvanīju biedriem Andrejam Jablonskim vai Lidijai Tabakai un starp mums norisinājās nevainīga satura saruna. Tomēr sarunas šifrs deva saprast, ka veikaliņā atnestā literatura gaida savu saņēmēju. (..)
/tad viņa apraksta kā vāc naudu un kondensēto pienu Spānija pilsoņu karā cietušajiem bārabērniem un kā viens tāds naudīgs ziedotājs ir Aleksandrs Kažoks/
Tika pārrunātas arī citas palīdzības formas, kādas Latvijas Komunistiskā Partija varētu pielietot, lai palīdzētu Spanijas republikai. Šai nolūkā Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas pārstāvis biedrs Andrejs Jablonskis vairākkārt satikās ar Spanijas Republikas sūtni Ceferino Palencia manas ģimenes dzīvoklī, Rīgā, Jāņa Asara ielā Nr.15 dz 153. (..)
Nāk atmiņā gadijums, kad kādā vasaras pievakarē ieejot Ceferino Palencia kabinetā redzēju, ka Palencia ir ļoti uztraukts. Jautāju, kapēc viņa ekselence, par ekselenci sūtni saucu jokodamās, tik nemiera pilns. Palencia norādīja uz diviem špikiem, kas stāvēja bulvara otrā pusē piespiedušies pie liepām pretī sūtniecības logiem.
Es ilgāk vairs necietīšu šos apvainojumus manai Republikai, manai valdībai; manu sūtniecības ēku ir apsēduši slepenpolicijas aģenti - iesaucās Palencia. Strauji Palencia atrāva logu, paķēra no galda revolveru un tēmejot pret abiem minētiem špikiem sauca: - Es šaušu, es šaušu, ja jūs nevāksaties projām.
/pēc tam Palencia zvana ārlietu ministram Munteram un draud atsaukt Spānijas diplomātisko misiju no Latvijas. Munters dievojas, ka neko nezina par slepenpolicistiem pie sūtniecības un, ka tie tikšot aizvākti. Bet vēlāk izrādās, ka špikus neaizvāc, tikai padara diskrētākus.
Tas viss turpinās līdz 1939. Gadam, tad visi pārdzīvo par politiskajiem notikumiem Spānijā. Pēc Spānijas Republikas krišanas ierodas Franko sūtnis, bet Palencia viņu nelaiž sūtniecības telpās. Palencia evakuē visu sūtniecības saturu uz Zviedriju, Franko sūtnis mēģina iesaistīt Munteru, tas neiesaistās un beigās Franko sūtnis dabū tukšas sūtniecības telpas, Palencia ir atkal apmeties viesnīcā “Roma”, kur notiek Alīnas un Palencias pēdējā tikšanās/
Komunisti ir vienīgie visīstākie patrioti. Tikai viņi prot sevi upurēt, lai ikviena tauta kļūtu laimīga un brīva. Esmu pārliecināts, ka arī es tagad esmu komunists, - ar šiem vārdiem Palencia atvadijās no manis, lūgdams to paziņot Latvijas Komunistu partijai. (..) Mašina strauji devās uz ostu, kur Spanijas Republikas sūtnis uzkāpa uz kuģa, lai nokļūtu Zviedrijā. (..)
/Alīna Vilde Grīnberga. Mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/

Vispār man ir divi eksemplāri ar šo tekstu mašīnrakstā. Tie ir mazliet atšķirīgi. Fakti nemainās, bet mainās tas cik detalizēti tie izklāsīti. Raksts ir arī publicēts krājumā "Viva Republica" (1958). Kādreiz varētu salīdzināt vai un kā publikācija atšķiras no šiem diviem teksta variantiem.
tā vispār cool, ne? aizej uz viesnīcu pie sūtņa, parunājies, viņš uzaicina tevi uz brokastīm, jūs parunājaties vairāk un voilā - jau vizinies ar sūtniecības mašīnu pa Rīgas ielām.

Deus-ex-machina visu atrisināja. ir tikai agrais autobuss, tad divi reisi atcelti un ar to pārsēšanos nekas nesanāk, man izskatās ka biļeti nepārdod jo reisi atcelti, ej nu sazini

dilemma: pirms pieciem ceļoties iet (1,7 km) uz vilcienu un braukt ar pārsēšanos vai 2,5 km un ar vienu transportu, bet pa tiešo, pusstundu ātrāk
kāmantagadbūt??? jo nu taupot reisus Rīgā sabiedriskais sestdienās un svētku dienās sākas no pēc sešiem

Downpipe (Radio Edit)

Dvehseles miers ir visdahrgahkaa manta

https://twitter.com/RnaudBertrand/status/1786272981058220187

ēdienkartē maijs:
*) sparģeļu krēmzupa ar valriekstiem un nātrēm, pasniegta ar ceptām saldskābmaizītēm ar gorgonzolu, bumbieri un rukolu.
zupa: sarkanais sīpols, ķiploks, valrieksti, sparģeļu buljons, sparģeļi, viens kartupelis, šļuka baltvīna, sāls, pipari. kad viss izvārījies, pielej paciņu auzu krēma, pāris sauju nātres, sablendē, pieber zaļos zirnīšus no saldētavas un vēl pavāra līdz uzmet burbuli. pasniedzot var uzrīvēt kādu cieto sieru.
*) sparģeļu, kūpināta tofu un cannellini pupiņu mērce pasniegta ar pastu linguine un svaigajiem salātiem.
mērce: sarkanais sīpols, sīki sagriezts kūpināts tofu, sparģeļi, bundža cannellini pupiņu, šļuka baltvīna, ķiploku ziedu pesto, paciņa auzu krēma, rauga pārslas, sāls, pipari.

turpinot putnu ziņas - tikko bija pilna ābele ar zīdastēm. nebiju nekad pavasarī redzējusi. tikai vēlu rudenī/ziemā.

zīdastes sauktas arī - kadiķu irbīte, ziemas strazds, zīdeasts, paegļu irbe, kadiķu irbe, zīdastīte, parastā zīdaste, zīdastītis, zīžastīte, krusta putns, mēra putns, mirstības putns, zidastitis, zīžaste

pār pilsētu pāris reizes pārbrāzās neliels, bet nikns militārais iznīcinātājs

vispirms nočekoju flight radar, tad ziņu kanālus, bet visur klusums. izņemot debesīs virs manis

Pupuķim ir labi attīstīta ligzdas aizsardzība pret ienaidniekiem. Mātīte, kamēr perē olas, izdala smirdīgu šķidrumu, arī mazie putnēni izdala šādu šķidrumu. Tā smaka atgādina pūstošu gaļu. Šķidrums noklāj pupuķa apspalvojumu, atbaida plēsējus, kā arī parazītus un, iespējams, tam piemīt arī antibakteriālas īpašības. Sekrēts pārstāj izdalīties drīz pēc tam, kad jaunie pupuķi pamet ligzdu. Papildus tam, ka mazie putnēni izdala smirdīgu sekrētu, tie no 6 dienu vecuma spēj ar ekskrementiem apšļākt ienaidnieku, ja tāds cenšas ielīst ligzdā, turklāt tie šņāc tāpat kā čūskas.

Kaimiņiene atsūtīja bildi ar pupuķi no sava pagalma. Vakar ar bija apkārtnē dzirdami saucieni. Izskatās, ka taisās kaut kur tepat blakus ligzdot. Cerams pieskries atrādīties arī manā dārzā. Cēlie putni pupuķi.

24895. Ja pupute aizdzied, tad dvaša smird. /M. Navenickis, Zasa./
24901. Ko no rīta tukšā dūšā pupiķis aizpupina, tam blusas aug. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
24902. Ja aizsmakusi bada dzeguze aizkūkoja, tad cilvēks aizsmaka. /J. Rubenis, Ērgļi./

esmu Kosmosa puteklis. noteikti ne vērtīgāks par kaķīti, kā absolūti lielākā daļa cilvēku. kaut viņi visi/es apsprāgtu.

jāatceras dabūt čecmeh lapas