Par šo un to
Vakar vakarā sēdēju un filozofiskās noskaņās kūpināju vīraku, skatījos savu bezmaksas kabeļtelevīziju un domāju par naudu. Šis vīkends ir izrāvis pamatīgu robu manā finansiālajā stabilitātē un tagad neatliek nekas cits, kā vien domāt par papildus ienākumiem, vai vismaz iespējām darbavietā pelnīt vairāk. Pilnīgi slikta dūša sametās atverot to nolāpīto hanzanetu, nu bļeģ!
Ir arī kas smieklīgs noticies ar. Naktī no sestdienas uz svētdienu radās jauns teiciens. Par to pastāstīšu sīkāk. Tiek dzerts, diezgan gruntīgi tā. Un ir dāmas, nu tādas, no trīsdesmit pieci uz augšu. Tātad, šajā viegla vītuma skārtajā sabiedrībā mēs pildam savus rumpjus ar degošiem dzērieniem, iestudējam ko līdzīgu dejām (tobrīd likās ka tie ir tango paraugdemonstrējumi) un aizmiglotām acīm vērāmies smaidošajās padzīvojušo dāmu sejās. Vakara kulminācijā dāmas mums piedāvāja doties pie viņām, nu teiksim viņu jaunības dienu disko paklausīties, iedzert vēl kādu mēriņu un tā. Ōmīšu mīlu neviens pārāk nealka, un uz šo piedāvājumu Bučers atbildēja vienkārši:
Piedod, mēs savus pimpjus neesam loterijā vinnējuši!