So long, suckers!
Stress ar rācijām kaut kā nokārtojās, pēdējās vēl no ventspils korrājas uz rīgu.. soma sakravāta, zaķim strss, bet es vēl cibā jums ardievas vēlu. Lai jauka šejienes ziema, mēs braucam baudīt gruzīnisko. Atkal būs vino, hinkaļi, Sadzele un Zurabs. Viss, kā jau pienākas.
Atpakaļ pēc desmit dienām, tad lūkos, ko mutē liks, jo piķa vairs nav..
ča!

Varētu pat atkārtot iepriekšējo postu par brīvo dienu un internetiem. Beidzot atkal kompīc un brīvums, jo iepriekšējais brīvums tika pavadīts dzerot pie Kazhus bruņeniecenē un nākamajā dienā - Ķēpšās. Vispār, kāda gan tur dzeršana, ja ēdiens ir tik pār-ūber-ōsam-garšīgs, ka tu pieliec kunģi tādos apmēros, ka šmiga vairs iekšā neiet... Bija šļūkšana no kalna ar dēli, padirseni, plēvi, vanniņu un ragavām un bija arī vilkšanās trijjūgā aiz sporta golfa. Auto pa piesnigušu ceļu un mēs 30metrīgos striķos nopakaļus pa pūdera klātu lauku. Kāds arī ieraka pāris kikerus ceļa malās un attiecīgi arī krita ik rezi, kad uz tiem uzbrauca. Savukārt svētdien bij skijorings pāķos, kurā Rasmanis atkal visai ambiciozi izpildījās, bet saldenieki - atkal spicē. Bija bieza sniega kārta, pohains brālis, vārtīšanās sniegā, saule un probably the most beautyfull day this year. Zaķis gan nebija līdzi, začs palika rīgā. Toties vakar bijām ar zač uz mūvī. Dokumentālā filma iekš kīnō Rīga. Patīk man tā ķinīša repertuārs. Bet tas nenozīmē, ka nepatīk avatārs. Gribu redzēt vēlreiz ar 3D. Un redzējāt? Ne vārda par baltajiem nokrišņiem, to daudzumu un ar tiem saistīto specifisko pārvietošanos pa galvaspilsētas ielām. Grēt saksēs. Tagad zupa brokastīs. Zupa ar gaļu. Veģetārs vīrietis – izdomāta rase. Iespējams no citas planētas.
Un beigās, kā vienmēr - dajoš palasīties labus/interesantus internetus!

Nu, tad beidzot! Man ir brīva diena. Lai gan sākusies jau bik pēc pieciem, bet beidzot ir saulaina, brīva diena un brīvs kompīc arī.
Pavadīju savu studējošo zaķi uz skolu, novēlēju greitus saksesus un var tā pienācīgi pabrokastot. Ar ceptām olām ar sieru un zaļajiem zirnīšiem, ar rupjmaizi un pašceptu biezpiena sacepumu ar ķīseli, ar pienotu kafiju un piparkūkām. Ar kādu no jaunajām un neredzētajām simpsonu sērijām. Brīva diena. A jūs domājat, ka tagad cibošos piedurknes atlocījis un skatīšos internetus slapju pieri? Ņihuja. Remonts, maziņie, remonts. Pabrokastos un ņems rokās špahteļlāpstu un slīpēs, skrūvēs, borēs tā, lai kaimiņtantes pa nakti neauro.
Bet, ja jums kāds foršs internets, kas pēdējā laikā rauj jumtu, tad laipni aicināti padalīties.

Since daži mani favorītjūzeri ir no cibas izdzēsušies (un līdz ar viņiem zudušas arī viņu friendlistes), jāveido pašam sava friendliste. Jo no mobilā ir baigi grūti browsēt visus sev interesējošos cibiņus seperēti.

Ar zaķi pavisam nejauši tikām pie last minute biļetēm pa lēto uz pēdējo laiku grāvēju Avatar. Lai gan bija plānots kluss vakars divatā, tomēr pērāmies virsū ričukiem un švups-divups uz kokakōlaplaza zilos cilvēciņus skatīties. Filma jau nu tiešām grandioza. Nevarēju saprast, kas man tīk vairāk, vai sižets, vai vizuālie efekti. Visa filma viens vizuālais efekts. Pārņēma arī pārdomas par to, vai pirmās Zvaigžņu karu filmas iznākšanā tā laika cilvēki arī domāja, ka nu vairs kinematogrāfam nav, kur iet, ka šī ir kinoindustriālo sasniegumu virsotne? Jo nu filmā, kā jau arī daudzās citās pēdējo laiku datoranimētās ainās, no animācijas neko pamanīt nevar. Viss pa smuko. Medijos gan informē, ka Džeimss Kamerūns šo projektu lolojis jau 14 gadu. Nu loģiski, viņam viss jau sen bija galvā, viņš tikai gaidīja uz industriju, līdz tā spēs piedāvāt atbilstošu tehniku, ar ko šo visu uzfilmēt. Filmas pirmajā trešdaļā mani nelika mierā minējums, vai tikai pusi no filmas budžeta nesastāda izmaksas par psihotropajām sēnēm, ko režisors kopā ar scenogrāfiem ēda visu uzņemšanas laiku. Bet jau otrajā pusē viss bija skaidrs - lielāko sēņu devu savā mūžā režisors būs saēdies, kad bija aizgājis iz Iron Maiden koncertu un klausījās Run to the hills. Man gan Hellsongs versija labāk patīk, bet sižets tas pats.
Secinājums viens - labprāt noskatītos vēlreiz 3D versijā.

Opā, opā, opā!! Air Baltiks atsācis akciju ar XXL izmēra ķirsi - joprojām ir iespējams uz Tblisi un atpakaļ tikt pa 175 EUR!! Tas nozīmē, ka nemaz nebūšu pārmaksājis, savas biļetes novembrī pērkot. Bet līdz Gruzijas pūderim vairs mazāk par mēnesi. Visiem, kuriem arī sliena tek, pūderi padzerties - ņemt vērā augstāk minēto info!

Būtu es pie sava kompja, varētu kā pagājušogad - šajā ierakstā iemest 12 vēl šā gada mēnešus (lasi: dzīvi) raksturojošas bildes. Tā teikt, gada albumiņu. Bet ne man kompja, ne man bilžu. Un ja tā padomā, atskatās uz bijušo - gads bijis lielisks! Tā tikai turēt un tālāk vālēt. Lai jums arī, čabuļi, nākamais tāds, ka ne atpakaļ skatīties, ne, ko nožēlot! Laimīgu! e

Ziemīši tā, ka pat Skaistkalnes Jāņonkulim prieks.
Pats svētvakars pie viņas vecākās māsas, ar viņas ģimeni un citiem zvēriem. Bij smuki un savu deklamējamo dzejoli, kuru braši skaitu jau no piektās klases, sajaucu un nomuhļījos. Bet dāvanu maiss tik un tā bija tāds, ka tur divi midžeti var salīst iekšā. Bijām arī diezgan foši pasnovot pa Milzīti, normāli arī lietus lija, bet sezonu tik un tā atklājām. Brālim uzdāvināju ziemīšos mentu zābakus, pats sev - arī. Vēcāki, kā jau teicu, tika pie Cosmos koncerta, par kuru bija stāvā sajusmā, un māsai tika foršs pašdarināti filcēts zakis. Un vēl - noskuvos. Ne mani mana dāma tagad pazīst, ne es pats, nu tīrais puišelis.
Bija arī doma šovakar aizrullēt uz Lido paslidot, bet tas lai nu paliek. Būs ūdenspīpe un Pulp Fiction. Padomā tik, mans zaķis nav jamo mūvi redzējis, tad divtik liels prieks ar viņu kopā vēlreiz izbaudīt Tarantino meistardarbu.

pulkstens jau pāri divpadsmitiem. "Tieši īstais laiks, lai iecibotu", zaķis mani palaboja.
Tātad, šīvakara labākā ziņa ir - biju pie betona sūda pārdaugavā ar nūjām atsperties un Ļurbada kompānijā slīdsoli atstrādāt. Ja ņem vērā, ka skriets nav kopš novembra sākuma Siguldas maratona, tad šis bij tāds visai feins sportpasāciens. Sākumā gan bija skepse - līdz cikiem tur strādā? Vai būs gana ilgi vaļā, vai paspēsim izpumpēties? A kāpēc tas aplītis tāds īsiņš? ... FAIL! Uz slēpēm pēdējo reizi stāvēju februārī un pirms tam - gadu iepriekš. Tad nu šoreiz izvicojos ar nūjām tā kārtīgi, atspēros un vienreiz čut ņe nokritu.. bet, jupis rāvis, apskrieti bija tikai 8 aplīši! Tad nu vēl astoņus un sārtiem vaigiem, degošām rokām lēju no termosa tēju un priecājāmies par labu vakaru. Tur sniega vēl pietiks vismaz līdz martam, trasi vēl pagarinās, tā kā - ļaudis, bamusenes rokās un aiziet!

Tas sniegs, kas Rīgā pa ielām nedrošos baida, ir nekas salīdzinājumā ar Kurzemes baltumu. Tur šodien vecākiem tika svētku dāvana nogādāta - biļetes uz Cosmos koncertu. Ja par Cosmos, tad nu nekādīgi nespēju saprast, par cik vecais pis-nahuj-pensionār-pansionātā Shalle pārdevās, vai kas viņam smadzenes izskaloja, ka jams tagad ar maigajiem puikām dzied kopā. Bet nu jā, sniega kurzemē čum vairāk. Un tradicionāli ziemīgais platais gals knapi tikai ar sniegu apsegties paspējis - Gulbene pusplika. Toties tur bij labā balle, brūnais kustējās un skuķenēm liķierīši garšoja. No manām kursabiedrenēm raustīgais zaķis pat, šķita, normāli uzballēja un pakomunicēja.
Bet nu jau atpakaļ metropoles netīrītajās ielās. Kā Panks Kleksis šodien labi norūca - visi taču pērkam degvielu, ne? Un visi arī akcīzi maksājam, nu ne jau diži mazāk kā pag. gad. Ja jau maksājam, tad kur mūsu apmaksātais pakalpojums - tīras ielas?
Un vēl - šā gada Lielbritānijas oficiālā ziemassvētku dziesma nr. 1 tomēr ir Rage against the machine - Killing in the name. Bļin, skaļi ierēcos, kad Grēviņš šito paziņoja. Tagad droši vien arī kaudze pokemonu šepat, Diezvemītē, savelk stulbu seju un sev prasa - kas tie tādi? Jauda, ka es jums saku, jauda!

Gandrīz biju paroli aizmirsis šai te komūnai. Jobansbobans, ku sen nav cibots. Gluži vienkārši, pēdējos 3 mēnešus esmu dzīvojis bez reāla interneta un prakstiski atradis no tā lietošanas. Pastāvīgo vēlmi cibot biju apspiedis un gandrīz jau atmetis domu vēl kādreiz ko uzrakstīt.. Tagad mums mājās ir lattelekom optiskais ar 50mb/s un es nezinu, ko ar viņiem iesākt. Nu var cibot.
Bet ne jau par to ir stāsts. Stāsts, jeb atkārtais žoklis ir par šovakar 21.roksimtā dzirdēto - Dvarionas sāk stāstu par ikgadējo britu ziemassvētku mūz. topu. It kā jau ar rock'n'roll tam nekāda sakara. Bet, redz, esot gan - britu kvalitatīvās mūzikas cienītāji uzsākuši protestu pret viņu vietējo "Dziedi ar zvaigzni" šovu, kura uzvarētāji pēdējos 4 gadus ņem pirmās vietas tieši ziemīšos. Tad nu protestētāji visai aktīvi netā aģitē ļaudis, lai nepērk tieši tā perdeļa, kurš nu tur šogad ir uzvarējis, singlu, bet gan, lai atgriežās pie saknēm un ceļ atkal saulītē Rage against the mashine - Killing in the name. Un jamējiem izdodas tā neko - patlaban esot par ~ 60 tūkst vairāk pārdotu/lejuplādētu kopiju. "par ko šoks? ko cepies?", jautās sašutušie. Tātad, labākā stāsta daļa ir tā, ka jaunais 18gadīgais solārijpuika ar stikliņiem ausiīs, kurš nu baigi ambiciozi tēmē uz pole position brit-čārtos, ir paziņojis, ka jamējais savus sāncenšus ne reizi nav dzirdējis un viņam nav ne mazākās sajēgas, kas ir 'naids pret mašīnu'. Nu tas ir pizģec, es jums saku, pizģec. Kas būs tālāk? Zatlers paziņos, ka ne reizi nav dzirdējis par Bītliem? Jancīga tā pasaulīte.

Ak jā, un mums mājās noris remonts. Atceraties, kaut kad pasen stāstīju par kaķi? Nu, dienā, kad viņš pazuda, sākām plēst tajā istabā tapetes no sienām. Tas bija kaut kad septembra sākumā. Hmmm... nu, pēdējās driskas tika noplēstas pirmdien, 14.12. Darba spars, kur tu rodies?

Mensons? Nu, labi.
Šovs jau pārākais! Labas gaismas, efekti, dūmi un iznācieni.
Skaņa arī - hallei netipiski laba.
Un ķērca jau arī viņš spēcīgi, ļoti labi. Īstie trūfani varēja labi līdzi pabļaut. Bet - tikai trūfani, jo man kā klausītājam-paratstajam bija par maz 'veco labo'.
Un vispār, bija par īsu! Nu, tā nevar - 5min turēt ļaudis tumsā, tad noraut grandiozu Beautyfull people un vienkārši ieslēgt gaismas!
Bet visu atsvēra konča laikā no brāļa sanemtā sms ar vienu vārdu 'tādspinpis!'

galvenais ir nesaputroties un uz rammstein konci neaiziet ar Mensona biļetēm.

Kroče, tā - bija reiz mums kaķis. Tā vienkārši, bija. Jo Dāma paziņoja, ka no šodienas mēs būšot trīs. Ok, esot tikai uz laiku. Lai arī neesmu kaķu cilvēks, tomēr pieciest jau varētu. Nu, piecietu. Bet... Hmmm... tā kā šis ieraksts top pēc varen ilga laika, tad arī varen lielais izmisušais smiekls un žēlums pret to radību ir izgaisis kā valdības solījumi par sabalansētu budžetu.
Nu, bija tas zvērs tāds puskroplis, va ziniet. Nedaudz cietis, pakropļots, savākts no ielas un cilvēku žēluma un, kas pats svarīgākais, naudas uzturēts. Tādas naudas, par kuru provinces mazturīgā ģimene mēnesi varētu dzīvot. Prasīja viņš ne tikai regulāru pārtikas piedevu piejaukšanu paikai, bet arī īpašus acu pilienus četrreiz dienā un pa špricei vakarā. Ņemšanās vairāk nekā ar klasesbiedreni Ingu septītās klases disenē. Un lielākā sāpe, ka tas lops lādzīgi kakāt (šeit es mazliet piebremzēju savu verbālo caureju) nejēdza. Tā vienkārši, kā slieka - laida, kad nāca. Cik iebāza pa vienu galu iekšā, tik arī izgrūda pa otru ārā. Un tieši tanī vietā, kur tobrīd atradās. Gudri vīri baltos halātos jau mēļoja, ka viņam it kā palikšot labāk. Un par šādiem vārdiem tie vīri mēdza plēst deviņas ādas. Mani gan tā arī neatstāja pārliecība, ka pa daudz mazāku ciparu (lasi: nekādu) var dabūt daudz labāku kaķi, jebšu - pilnīgi veselu un jautri murrājošu. Tādu, kas pa visu varu necenšas savu fēcē mērcēto dupsi gar tavu kāju nosluacīt. Tam visam fonā tomēr palika cerība "viņš pie mums taču ir tikai uz laiku". Jau pagaisis no atmiņas ir tas 'laiks', bet bija 'way too long'. Risinājums galu galā bija vienkāršs - iemest iekš Cibas jautājumkomūnas vienkāršu jautājumu: kā visvienkāršāk nobeigt kaķi? un tādējādi pamest sevi zem visu mīļumčabulīškaķīšzaķīš mīļotāju armijas vadīto tanku ķēdēm. Bet biju gatavs sevi pasludināt par sadistisku briesmoni, kurš brīvajā laikā lauž kaķēniem priekškājas un ar olām apmētā pensionāres. Hah, un nonstrādāja va zinies! Nākamais solis bija nākamajā dienā tajā pašā komūnā žēli iekaukties, ka to lopu no nāves tomēr vēl kāds var glābt. Un izglāba arī. Jau tanī pašā dienā vienīgā liecība par kaķi istabā (labi, ka mums viena tāda brīva arī bija) bija viņa atstātās kakusvītriņas gar sienu.. un kaut kur stūrī kaut kas sačurāts. Nezinu, kas ar to kaķi tagad notiek, dzīvs vai nē. Kā jau teicu, neesmu kaķu cilvēks. Un turpinu uzskatīt, ka dzīvniekam dzīvoklī nav vietas.

Fainalī, ai did it. Kaut ko uzrakstīju pa kaķi. Vēl jāuzraksta par 24h, Siguldas Salomon, manu jauno dzīvesvietu, skriešanu, dzeršanu, darbu kaklasaitē un politiku. Moš līdz Jaunajam gadam sanāks.

Johaidī, rīt jāšancē! Uz Mensonu būs jāiet baltā kreklā, šlipsi gan noņemšu.

Dodiet man interneti, kompi un kādu brīvu pecpusdienu! Pilnu kladi jums pierakstītu.
Gribu atkal cibot! Apnicis caur telefonu tikai pastu brouzēt un pa kādam komentāram iemest. Gribu atkal muļķības rakstīt, par tizleņiem smieties, kalvīti apsaukāt, provocēt, ar bildēm plātīties un jums stāstīt, cik lielisks esmu. Un par kaķi tad arī beidzot varētu uzrakstīt.

Vai, cik daudz ūdeņu aiztecējis, kopš pēdējo bildi šeit nopublicēju! Un vai, cik daudz ūdeņu bija mežos satecējis, vai!

( tātad )

Pēdējās dienas tak tā smuki lija, ne? Nu re, tad nu šodien žurnāla redakcija ņem benzīna kannu vienā rokā un ķiveri - otrā un teciņiem vien uz garāžu. Būs dubļutesiens ar Bertu pa piemērotu segumu!

Īsziņām vajadzētu noņemt jautājumu uzdošanas funkciju!
Padzēsu ārā savas neizdzēstās īsziņas un atradu kaudzi ar mazsvarīgām un neizdzēstām. Neizdzēstām tāpēc, ka uzreiz pēc to saņemšanas/izlasīšanas seko atzvans. Besī ārā, kad jautājumus uzdod īsziņas formā.

Pa ilgiem laikiem nodzinu kāri ar enduro pa dubļiem patest. Ir, kādam laikam pietiks. Atklāju arī vietas savā dzimtajā pusē, par kuru eksistenci ij ne nezināju.