missalise

Es gribēju būt ārste, tad arī pavāre/konditore. Bet no pēdējā mani atrunāja mamma, kas šajā profesijā strādā un tētis. Grūti teikt, vai nožēloju, vienmēr jau var kko dzīvē mainīt, ja akurāt ļoti sagribēsies.

(Reply)(Thread)

To, ka Tev gatavošana patīk, esmu pamanījusi no ierakstiem. :) Par ārsti gan zināms pārsteigums.

(Reply)(Parent)

Tavs brālis tiešām nebija īsti riktīgs. Es, protams, ļoti atvainojos :D

(Reply)(Thread)

PS - dažādos bērnības posmos esmu gribējusi būt māksliniece, balerīna, fabrikas strādniece, gan jau bija vēl kaut kas.

(Reply)(Parent) (Thread)

Pareizi, es arī vienu brīdi gribēju būt balerīna - līdz uz Liesmas vāka ieraudzīju balerīnu pilnā skatuves grimmā. :D Ar tādiem šaušalīgi melniem lokiem ap acīm. Un tad man kāre pazuda. :D

(Reply)(Parent)

Kad biju maziņš, salasījos Darelu un gribēju kļūt par zoologu, kaut kādā 4. klasē pat iestājos jauno naturālistu pulciņā iekš Rīgas Zoo un labu laiku tur piestaigāju. Ne par ko citu bērnībā kļūt neesmu gribējis, cik atceros.

(Reply)(Thread)

Diezgan līdzīgi. Tiesa, mans sapnis bija mazliet rozīgāks: gribēju klut par entomologu un pētīt mazones džungļos milzu tauriņus un citus brīnumkukaiņus. Uz pulciņu negāju, bet ik pa laikam gaju uz Templi - Dabas muzeju.

Dažkārt bērnības sapnis aizvirzījas indianadžonsīgā virzienā.

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā, tā kā mācījos netālu, tad Dabas muzejā biju visnotaļ biežs viesis arī.

(Reply)(Parent)

Visai reti sastopama izvēle bērnu vidū, manuprāt. Man vienmēr šķiet forši, ka cilvēkus interesē atšķirīgas lietas. :)

(Reply)(Parent)

Sākumā par proncesi, tad dziedātāju, skolā bija jāzīmē profesija- vecmāti.

(Reply)(Thread)

Man ir aizdomas, ka vienai no manām brāļa meitiņām arī varētu būt sirdij tuva vecmātes profesija - viņa visu laiku ar bēbīšu lellēm ņemas. :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Bērnībā man ikgi bija bailes no ārstiem, potēm un tml.
Tā ideja kkā beidzās ātri pēc tam, kad apdomāju- tur tak asiņu daudz

(Reply)(Parent)

Līdz skolai gribēju būt balerīna vai klavieru spēlētāja (pianiste), skolas laikā - slepkavību izmeklētāja. Omīte teica, ka mani pašu arī varot nokaut. Apsvēru risku un pārdomāju.;)

(Reply)(Thread)

Vai, die. :D Bet ļoti labi Tevi saprotu. Es vienu brīdi gribēju būt prokurore, bet tad sapratu, ka tādā gadījumā ģimene nebūs drošībā.

(Reply)(Parent)

gribēju būt balerīna, neko citu neatceros.

(Reply)(Thread)

Es, manuprāt, gribēju būt balerīna to skaisto kleitu dēļ, jo citur tādas nevarēja uzvilkt. :)

(Reply)(Parent)

Es esot vienreiz izteicies, ka gribētu būt Brežņevs. Pats to neatceros.

(Reply)(Thread)

Pats galvenais, īsāk sakot. :D

(Reply)(Parent)

....ar visām Brežņeva uzacīm. :D

(Reply)(Parent)

Bērnībā es gribēju būt vetārste, bet tad iedomājoties, ka man būs jāiemidzina zvēri, vedīs visādus sabrauktus un citādi bojātus dzīvniekus, ka es to nevarēšu. Tad gribēju būt mikrobioloģe, bet mani pārliecināja, ka LV tam nav nākotnes. Bet pēc tam uz jautājumu kas es gribu bēt, es atbildēju, ka multimiljonāre.Lai gan dzīve lika izstudēt vadībzinības no pašām apakšām līdz gandrīz augšām, es esmu darbā ar cilvēkiem. Jā, man ir stiprā puse - cilvēki, es viņus saprotu un māku ar viņiem runāt un lieta, kas man patīk - dokumenti. Tāpēc tagad strādāju klientu apkalpošanā iestādē, kur ir ļoti daudz darbs ar dokumentiem. Nu kaut kā tā.

(Reply)(Thread)

Jā, man arī šķiet, ka Tev komunikācija ar cilvēkiem ir stiprā puse. :)

(Reply)(Parent)

Vispirms es paziņoju, ka būšu slaucēja. (Mums bija govis, bet, protams, kādu piecu gadu vecumā es tās nemaz nebiju slaukusi, man tikai patika siltā piena smarža kūtī). Pēc tam, ka bērnudārza audzinātāja (nevienu dienu neesmu gājusi bērnudārzā, laikam tās bija ilgas pēc spēļlaukuma). Varbūt kādreiz mazotnē esmu arī murgojusi par "pārdevēju konfekšu veikalā". Kad trešajā klasē rakstīju poēmas, man CITI teica, ka būšu rakstniece/dzejniece, es neko tādu neteicu. Darels arī mani pavilka uz zoologu pusi, bet Jauno biologu skola ar saviem supergarlaicīgajiem uzdevumiem, kuros nebija nekā no zoopsiholoģijas, bet tikai šūnu preparēšana u.tml., fiksi no šīs idejas atbaidīja. Septītajā klasē apcerēju būt par suņu dresētāju cirkā vai kaskadieri. Lielā neziņā nodzīvoju vidusskolu, līdz pēdējā klasē latv. val. skolotāja uzķērās uz manām miglainajām pārdomām sacerējumā un ieteica virzīties rakstīšanas virzienā, kurp arī aizvirzījos un teorētiski varu tagad rakstīt par slaucējām, bērnudārza audzinātājām, pārdevējām, zoologiem, dresētājiem, kaskadieriem utt., izdzīvojot pa daļai no visām šīm interesantajām profesijām.
Kad pabeidzu universitāti, ieguvu vēl dažas profesionālas izglītības - pabeigtas, nepabeigtas, oficiālas, neoficiālas, lietotas, nelietotas utt.
Pieņemu, ka man varētu būt kādreiz vēl kādas paralēlas profesijas. Jo visu mūžu ir bijušas paralēlas NODARBOŠANĀS, par ko maksā naudu.

(Reply)(Thread)

Tas varbūt liecina, ka es joprojām neesmu "liela".

(Reply)(Parent) (Thread)

Man liekas, ka Latvijā vienai ļoti lielai daļai ir visādas paralēlās nodarbošanās, par ko maksā naudu. :)

(Reply)(Parent)

Strādāt konfekšu fabrikā. Patiesībā es labprāt strādātu konfekšu fabrikā, ja vien tās ražotuves būtu sasniedzamās vietās. Laimā gan nē, tur ar klasi būts ekskursijā, tur smird. :D

Kad sāku iet skolā, gribējās būt par bibliotekāri. Pamazām jau eju uz to pusi, grāmatnīcā strādāts un muzejā, tad jau vajadzētu saņemties uz bibliotēku arī.

Jā, dzīve liktos jauka, ja strādātu konfekšu fabrikā vai bibliotēkā arī tagad.

(Reply)(Thread)

Es gan nevarētu strādāt konfekšu fabrikā, man liekas, ka es ātri vien nevienās drēbēs neielīstu, ja man katru dienu tādi kārdinājumi priekšā. :D

(Reply)(Parent)

Gribēju būt ārste. Biju izlasījusi medicīnas enciklopēdijas no a-z. Zināju simptomus dažnedažādām slimībām un, kā tās ārstēt. Pati bieži slimoju un vienmēr ārste jautāja, kā jāārstējas un es varēju nosaukt medikamentus un devas. Viņa tik pasmaidīja un to pašu receptēs sarakstīja.

Bija doma arī par skolotāju sākumskolā. Man visi radu bērni ir 6-8 gadus jaunāki un es spēlēju skolās. Man vasarās bija 5 skolēni :) Visi mācījās rakstīt, lasīt utt.

(Reply)(Thread)

Bija ārstei kāda nebūt izklaide starp ikdienas pacientiem. :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Jā, noteikti :)

(Reply)(Parent)

es tikai atceros, ka man bērnībā bija apnicis, ka visu laiku prasa par ko es gribu kļūt, kad izaugšu. kaut kādā sākumskolas klasē, kad atkal par to bija jārunā, es teicu, ka gribu būt nevis juriste, bet profesionāla lieciniece, tjipa sarkasms on. jaukākais šajā stāstā bija tas, ka klases audzinātāja sarkasmu neuztvēra un gāja runāt ar blakus klases audzinātāju par to vai liecinieks ir īsta profesija.

(Reply)(Thread)

:D Labais.

(Reply)(Parent)

man šķiet, nekādu tādu sapņu nebija. Pašā agrā skolas laikā gribēju būt zirgu trenere, no kurienes tas, nav ne jausmas.
Pēc tam klasesbiedri sāka teikt, ka es laikam būsšot matemātikas skolotāja, jo matemātikā veicās. Galu galā aizgāju, kura skolotāja videnē patika, nu i dura biju.
Vispār mūsu laikos ar prof. orientāciju bija sūdīgi, katrs gāja, kur viņam veicās mācībās, bet, kam veicās visur, aizgāja pa burbuli.

(Reply)(Thread)

Par profesionālo orientāciju - pilnīgi piekrītu. Es personīgi nemaz bērnībā neiedomājos, ka ir tāda profesija - režisors. Vai arī - apģērbu dizaineris. Un, jā, tas, ka ir kaut kādas nebūt talanta kripatas vairākās jomās, dzīvi bieži vien padara nevis vienkāršāku, bet sarežģītāku.
Es tāpēc savām brāļa meitām jau tagad nopirku kaut kādas kartītes ar profesijām.

(Reply)(Parent)

Es gribēju būt prezidents.

(Reply)(Thread)

Tagad Tu gribi būt prezidents tad, ja tam ir vairāk teikšanas, ja pareizi atceros? :)

(Reply)(Parent) (Thread)

Arī toreiz.
Toreiz prezidenta posteņa nebija vispār

(Reply)(Parent)

Es gribēju būt detektīve, jo Erkils Puaro ir <3.

(Reply)