missalise

Vispirms es paziņoju, ka būšu slaucēja. (Mums bija govis, bet, protams, kādu piecu gadu vecumā es tās nemaz nebiju slaukusi, man tikai patika siltā piena smarža kūtī). Pēc tam, ka bērnudārza audzinātāja (nevienu dienu neesmu gājusi bērnudārzā, laikam tās bija ilgas pēc spēļlaukuma). Varbūt kādreiz mazotnē esmu arī murgojusi par "pārdevēju konfekšu veikalā". Kad trešajā klasē rakstīju poēmas, man CITI teica, ka būšu rakstniece/dzejniece, es neko tādu neteicu. Darels arī mani pavilka uz zoologu pusi, bet Jauno biologu skola ar saviem supergarlaicīgajiem uzdevumiem, kuros nebija nekā no zoopsiholoģijas, bet tikai šūnu preparēšana u.tml., fiksi no šīs idejas atbaidīja. Septītajā klasē apcerēju būt par suņu dresētāju cirkā vai kaskadieri. Lielā neziņā nodzīvoju vidusskolu, līdz pēdējā klasē latv. val. skolotāja uzķērās uz manām miglainajām pārdomām sacerējumā un ieteica virzīties rakstīšanas virzienā, kurp arī aizvirzījos un teorētiski varu tagad rakstīt par slaucējām, bērnudārza audzinātājām, pārdevējām, zoologiem, dresētājiem, kaskadieriem utt., izdzīvojot pa daļai no visām šīm interesantajām profesijām.
Kad pabeidzu universitāti, ieguvu vēl dažas profesionālas izglītības - pabeigtas, nepabeigtas, oficiālas, neoficiālas, lietotas, nelietotas utt.
Pieņemu, ka man varētu būt kādreiz vēl kādas paralēlas profesijas. Jo visu mūžu ir bijušas paralēlas NODARBOŠANĀS, par ko maksā naudu.

(Reply)(Thread)

Tas varbūt liecina, ka es joprojām neesmu "liela".

(Reply)(Parent) (Thread)

Man liekas, ka Latvijā vienai ļoti lielai daļai ir visādas paralēlās nodarbošanās, par ko maksā naudu. :)

(Reply)(Parent)