missalise

man šķiet, nekādu tādu sapņu nebija. Pašā agrā skolas laikā gribēju būt zirgu trenere, no kurienes tas, nav ne jausmas.
Pēc tam klasesbiedri sāka teikt, ka es laikam būsšot matemātikas skolotāja, jo matemātikā veicās. Galu galā aizgāju, kura skolotāja videnē patika, nu i dura biju.
Vispār mūsu laikos ar prof. orientāciju bija sūdīgi, katrs gāja, kur viņam veicās mācībās, bet, kam veicās visur, aizgāja pa burbuli.

(Reply)(Thread)

Par profesionālo orientāciju - pilnīgi piekrītu. Es personīgi nemaz bērnībā neiedomājos, ka ir tāda profesija - režisors. Vai arī - apģērbu dizaineris. Un, jā, tas, ka ir kaut kādas nebūt talanta kripatas vairākās jomās, dzīvi bieži vien padara nevis vienkāršāku, bet sarežģītāku.
Es tāpēc savām brāļa meitām jau tagad nopirku kaut kādas kartītes ar profesijām.

(Reply)(Parent)