https://youtu.be/JT2YGQwDQJo

#KarinKneissl
#Weltuntergang

vakar paskatījos lv vēlēšanu debates - neredzēju pašu sākumu, bet noskatījos lielāko daļu un bija diezgan interesanti, tāpēc par to uzrakstīšu. brīdinu, ka ieraksts īsti nebūs politisks, bet vairāk izklaidējošs - tāpēc diezgan bezjēdzīgs un to lasīt nav nekādas jēgas. ja nu vienīgi jums ir tiešām ļoti garlaicīgi, tad varbūt.

tā kā es pati nebalsošu, tad vērtēšu vakardienas dalībniekus (kuru lielāko daļu es redzēju šādā situācijā pirmo reizi) tikai pēc viņu harizmas, kā viņi sevi prezentēja un kādu iespaidu atstāja uz mani, piemēram, ja man būtu no viņu vidus jāizraugās potenciālais nākotnes sadarbības partneris or smth.

sāksim ar Karinu Sprūdi (Suvenērā Vara). varēja just, ka Sprūde pārsvarā domā tikai no opozīcijas perspektīvas un tāpēc viņai bieži pietrūka laika pateikt, ko darīs viņas partija, jo laiks galvenokārt aizgāja sakot, ko citi ir darījuši nepareizi. viņai arī bija diezgan nervoza enerģija un šķita uzvilkusies.

Solvita Gulbe (Mēs Mainām Noteikumus). viņai ļoti patika cipari, droši vien tie visu laiku tika izmantoti tāpēc, lai demonstrētu, ka viņa zina par ko runā un cipari nemelo, viņa atgādināja ļoti uzcītīgu skolnieci, kas visu laiku ceļ roku un var nosaukt visus ciparus. enerģija arī bišķi uzvilkta, bet stipri pozitīvāka par Sprūdes dusmām.

Andris Sprūds (Progresīvie). viņa pieredze bija uztverama, bet uztverams arī bija kas cits - man viņš atgādināja vienu Fast Show komēdiju skeču, kur politiķis atbild uz katru jautājumu, obvious fact, or accusation with absolute, deadpan denial and expert politic-speak - skečs ir pārspīlējums, protams, bet Sprūda konfrontācija ar Siliņu iedeva tieši tādu atmosfēru un viņš šķita kā cilvēks ar skeletiem skapī, kurš nekad mūžā neatzīs nevienu kļūdu - bet tā jau ir pilnīgi normāla īpašība politikā.

Pāvels Kuzmins (Stabilitātei!) Kuzmins man atgādināja cilvēku, kurš šeit ir nonācis no kādas pilnīgi citas vietas, apm, ja būtu kapibaru sapulce, bet uz to būtu ieradies vombats - viņš it kā izskatās līdzīgi un runā līdzīgi, bet tomēr kaut kā nenolasās, ko viņš īsti grib.

Tālāk, Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku Savienība). Mieriņa man šķita mazliet piekususi un bēdīga. Viņai bija skumjas acis un es tur neredzēju daudz cerības spara.

Edvards Smiltēns (Apvienotais Saraksts). īsti nemanīju neko interesantu, vispār nekas atmiņā paliekošs - ne, ka labi, ne, ka slikti, vispār nekā.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) uff. Liepiņa šķita kā cilvēks, kurš varētu darboties mafijā lol, es nezinu kādēļ, viņai arī trūka uzvedības etiķetes. vēl aizdomīgāka par Sprūdu.

Evika Siliņa (Jaunā Vienotība). viņa šķita kā esam mājās, visus pazīstam - žurnālistu, publiku, pazīstama ar kolēģiem un jautājumiem, kas saprotami, ņemot vērā viņas iepriekšējo amatu. viņas konfrontācija ar Liepiņu bija very amusing, 10 points to Gryffindor.

Juris Pūce (Latvijas Attīstībai) varbūt viņš ir ok, man grūti pateikt, skaidrs ir tas, ka viņš ļoti daudz zina par Igauniju, to neviens cilvēks uz šīs planētas neuzdrošināsies noliegt. viņš ļoti daudz mēģināja pateikt, neesmu droša, ka tas viss bija jēdzīgi, bet enerģija viņam bija un viņš centās hah.

Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība) nebija agrāk gadījies redzēt viņu debatēs un mani pārsteidza, cik ļoti viņš bija chill, vismierīgākais cilvēks. Sprūda izbļauto konfrontāciju par izslēgto NA kolēģi, kad līdzīgā situācijā citi droši vien aizietu berserk, Dombrava uzklausīja ar tik rāmu mieru un tur pat pazibēja smaids - it kā nav nekā, kas viņu varētu izsist no līdzsvara, tas uz mani atstāja iespaidu. (ar to gan, protams, nepietiktu, lai es balsotu par NA)

https://thepeacemonger.substack.com/p/inside-britains-failing-foreign-office

https://unherd.com/2026/09/inside-britains-failing-foreign-secretary/

#IanProud

biju šovakar uz Einaudi koncertu Māmuļā, protams, ka patika. vienu mirkli jau biju sabijusies jo grūti ar info kas tad spēlēs

ļoti labs punkts. 'morālie spriedumi', kas neņem vērā empīrisko realitāti nenovedīs pie laba iznākuma un - kā kaut kas var būt 'morāli vēlams', neietverot sevī arī patiesību - tad tas nav 'morāli vēlams', bet ir vienkārši '[subjektīvi] vēlams' un tas jau ir kkas cits.

https://t.me/s/KamilAskerkhanov/6032

#AsUsual

man ļoti patīk šūt ar rokām. visādas mazas vīlītes un caurumi un kkas noplīsis - paņemt saldējuma kastīti ar šujamlietām, uzlikt mūziku un meditēt. baigi laba meditācija, emociju regulācija un ja ir diena un gaišs un saule - vispār kaifs!

Afigenīns - kumelītes pret vēzi…

AI manās acīs tikko sasniedza jaunu demences līmeni

atklāju, ka ir mākslinieks, kurš sevi sauc šādi

https://www.youtube.com/watch?v=l6LD9102EQ8

man šķiet, ka dziesma nav slikta

šodien sarunas par dārziem, mamma atrada šito pasākumu, izskatās jau baigi labi. ne nu tieku un ne man dārzs, bet programma kolosāla

https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/175187

no tās pašas vārdnīcas, kuru man vakaros patīk paškirstīt



paskatījos [tā virspusīgi] info par Joseph of Cupertino levitācijas spējām:

"Saskaņā ar Džo Nikela un Gordona Steina teikto, aculiecinieku ziņojumi par Jāzepa levitāciju ir pārspīlēti un bieži vien tikuši pierakstīti gadus pēc viņa nāves. Steins norādīja, ka Jāzepa iespaidīgākā levitācija bija viņa lidojums 70 jardu [64.008 m] attālumā no durvju ailes līdz 36 pēdas [10.9728m] augsta krusta virsotnei, ko būvēja viņa mūku grupa, taču šādi varoņdarbi "netika aprakstīti nevienā aculiecinieku stāstā un tika reģistrēti tikai pēc viņa nāves". Nikels secināja, ka Jāzepa dramatiskākie gaisa pārvietojumi sākās ar lēcienu un, šķiet, turpinājās pa pēkšņām lokveida trajektorijām, kas būtu sagaidāms no atspēriena, nevis no apļveida vai spirālveida lidojumiem. Jāzepa levitācija sākās ar kliedzienu vai saucienu, kas liecina, ka viņš nelēca kāda ārēja spēka ietekmē, bet gan izvēlējās to darīt pats.

Roberts D. Smits savā grāmatā "Comparative Miracles" (1965) izteica pieņēmumu, ka Jāzeps veica vingrotājam līdzīgus trikus. Smits atzīmēja, ka daļa no viņa levitācijām "sākas ar lēcienu, nevis no guļus, vienkāršas stāvus vai ceļos nometušās pozīcijas; liecinieki ļoti veiklu cilvēka lēcienu sajauca ar levitāciju."

Saindēšanās ar rudzu maizi, kas gatavota no melnajiem inficētajiem graudiem, viduslaikos Eiropā bija izplatīta parādība. Bija zināms, ka tā izraisa krampju simptomus un halucinācijas. Britu akadēmiķis Džons Kornvels ir izteicis pieņēmumu, ka Jāzeps bija lietojis uzturā šādu rudzu maizi. Saskaņā ar Kornvela teikto: "Šeit, iespējams, slēpās viņa levitācijas atslēga. Pēc savu klaipu nogaršošanas viņš acīmredzot ticēja, ka paceļas gaisā — tāpat kā tam ticēja pārējie, kas tos nogaršoja."

Vēsturnieks Karloss Eire savā grāmatā "They Flew: A History of the Impossible" rakstīja, ka viņš nevar norakstīt liecības par Jāzepa levitāciju kā melus vai masu histēriju. Saskaņā ar Eires teikto, šīs levitācijas ir tik ekstrēmas, ka, ņemot vērā vidi - variantus, ka tās ir viltības vai iluzionistu palīgierīces, ir jāizlēdz. Aculiecinieku skaits un statuss, starp kuriem bija arī augstākās šķiras pārstāvji, padara viņu stāstus ticamākus, un Eire uzskata, ka pierādījumi par liecību patiesumu ir pārliecinoši, lai gan viņš atzīmē, ka jautājumu par to, vai kāds tiešām lidoja, vēsturnieki nevar atrisināt, un tā vietā viņš sava pētījuma centrā izvirza to, kā notikumus aprakstījušie cilvēki redzēja pasauli."


*

vai Jāzeps tiešām levitēja - es nezinu, bet zinu, ka bērnībā skatījos video kasetes ar Deivida Koperfīlda trikiem un tie mani nudien ļoti pārsteidza, īpaši tas kā viņš 'lidoja'.

vakar es uz kādām 5 min pastaigāju ar 20 kg weighted vest (m nopirka sev, bet joka pēc uz brīdi uzlika man). tad, kad to noņēma nost, pirmajā mirklī man burtiski šķita, ka atraujos no zemes un ceļos gaisā - ķermenis šķita tik viegls, ka to varētu aizpūst. tas man atgādināja sēriju no Samurai Jack, kur viņš dzīvoja pie tiem jaukajiem pērtiķiem, kuri viņam iemācīja how to JUMP GOOD. ja es ilgāk pastaigātu ar šādu vesti, šķiet, ka toč varētu uzlekt uz jumta lol.

Saistībā ar britu valdības grandiozo plānu vairāk kā 1200 imigrantus izmitināt Pidingtonas ciematā, kurā dzīvo, saskaņā ar pēdējo census, 358 iedzīvotāji. Šī ciemata sievietes uzrunāja valdību un viņas tapa sadzirdētas - viņām atbildēja sieviešu un līdztiesības (Women and Equalities) ministre Bridžita Filipsone. Viņas atbilde intervijā BBC bija šāda - statistiski sievietes vairāk cieš no sava partnera un Lielbritānijā vispār neviena sieviete nevar justies droši. Šahs un mats. Pidingtonas sievietes: bīstieties no saviem vīriem un draugiem un bērni - no tēviem, viņi ir daudz bīstamāki par 1200 nedokumentētiem vīriešu migrantiem no valstīm, kurās sieviešu tiesības nav ne tuvu tam kādas tās ir rietumos un kuru nacionalitātes ir augšgalā visās seksuālo noziegumu per capita statistikās UK un kuriem valdība izdala bukletus ar info, ka citus cilvēkus, arī sievietes un bērnus, nedrīkst sist un izvarot, jo UK tas nav likumīgi. Jebkurš vīrietis šādu info iemācās no valdības bukleta un, ja nu kāds tomēr kādu izvaro, bet izrādās, ka vienkāši nav dabujis bukletu - vai to cilvēku var vainot?

Protams, ne visi nedokumentētie imigranti pastrādā noziegumus, taču šajā situācijā - nomitināt 1200, kur blakus dzīvo 358 - un tad cilvēku bažas vienk norakstīt ar - uztraucieties labāk par saviem vīriem un tēviem..

Vecais Ludvigs Witgenšteins spokojas un saka, ka “tas, kas izskatās spožs (luminous), neizskatās pelēks”. Viņš acīmredzami nav paskatījies.



Nav paskatījies uz sāls pļavu palienēm, uz jūras vēju un saules nosidrabotiem dēļiem, uz koka mizas iekšiņu, uz visu pārējo pelēko, kas ir pelēks tikai tiem, kuri neprot redzēt.

https://youtu.be/8n_nyTaTiGw

#SirJacobWilliamRees-Mogg
#RulingHubris

https://youtu.be/jpWgfic64T0?t=360

https://youtu.be/suktmREn388?t=100 who will pay for the bankruptcy

https://tgstat.com/channel/@KamilAskerkhanov

https://commentathor.com/author/kamil-askerkhanov/

https://youtu.be/HT4t5Sczkak?t=65 @ Evstafyev

#Askerhanov
#DrangNachOsten

līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis.

AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!!

Vārds tam piebesīšanās paveidam, kurš rodas no savas jomas pārzināšanas un frustrācijas, kad citi to nepārzin un ir jāskaidro pašam tik pašsaprotamais.
Piemērs - ko nozīmē iesūtīt labas izšķirtspējas attēlus drukai.
Vai arī - kā pacients var nezināt pats savas diagnozes medicīniskās iesaukas un parakstīto medikamentu nosaukumus.
Vai arī…

pamanīju vienu cibas strīdu, kurš man šķita pietiekami interesants, lai par to izveidotu ierakstu. runa ir par goldie un ulvs (zem viņa ieraksta 'mana ciba in a nutshell')

goldie principā diezgan precīzi pateica to, ko es personīgi domāju. protams, reizē arī katrs cilvēks raksta savā cibā kā vien vēlas - more power to you and everyone, un tas ir labi, ka mums ir tāda iespēja, jo tas pasauli padara maķenīt interesantāku.

labi ir arī tas, ka mēs varam izteikt savas domas par citu rakstīto, ja ir tāda vēlme un te nu man jāsaka, ka, piemēram: "Ekspektāciju signālu refrakcijas konstanti bombardē smadzenes un noārda jebkāda veida stabilitāti." man neizskatās pēc mēģinājuma lietot precīzu valodu, bet gan, gluži otrādi - tas ir veids kādā samērā vienkāršu domu ar valodas palīdzību samuhļīt un padarīt pēc iespējas mazāk pieejamu. un priekšstats kāds no tā rodas (personīgi manas domas, es varbūt kļūdos), ir, ka te mērķis ir pavisam cits - demonstrēt filozofisku dziļumu, bet teksts dvašo nevis pēc gudrības, bet gan pēc diezgan neveikla, performatīva mēģinājuma izklausīties gudram.

man nav alerģijas pret svešvārdiem, es mēdzu lasīt dažāda veida literatūru un man šķiet, ka laba valoda ir saprotama un organiska - tas ir tā, ka lasot tu intuitīvi jūti, kā autora domas plūst, ko viņš mēģina pateikt un kā šajā plūdumā viss saskanīgi 'iederas'.

kā vēl viens apstiprinājums šādas ne-organiskas (saukšu to tā) valodas lietojuma motīviem, manuprāt, ir arī ulvs pēdējais komentārs tajā diskusijā - pēkšņi sākt skaidrot, kas ir epistemoloģija un - kas ētika. diskusijas kontekstā pēc tā nav pilnīgi nekādas vajadzības, tas atkal izskatās kā neveikls mēģinājums performēt filozofu.

https://youtu.be/vpoT8ut4lEo

#Reparation

ja nerunājam par fizisko ķermeni, bet par interesēm, ieradumiem, temperamentu utml, tad tie starp dzimumiem atrodas tādos kā klasteros un tur ir pietiekami daudz pārklājumu.

te vēlos pieminēt vienu lietu, kura atrodas, manuprāt, gandrīz eksluzīvi vīriešu klasterī - nesaku, ka neviena sieviete nekad to nav darījusi, protams, gan jau kādas kaut kur ir un dara. tas par ko es runāju ir... (klusumu zālē): power scaling!

tas ir īpašs fenomens. man tiešām nekad nav nācies novērot, ka sievietes varētu diennaktīm strīdēties, kurš izdomātais tēls ir stiprāks: stiprāks no šada rakursa, bet vājāks atkal no šāda, bet kādreiz bija ar šādu spēju un vēlāk attīstīja šādu un, ja runa ir par viņa pilno potenciālu, tad tas ir daudz lielāks, jo līdz šim viņš ir tikai - TIKAI - pielietojis kādus 30% no tā ko viņš EKŠELĪ var. vai arī - šim ir lielāka precizitāte un sadarbošanās, bet šis atkal sucks when it comes 1:1. and it goes on and on and on and oooon. [es šo fenomenu nekādi nenosodu, pieminu to tikai tāpēc, ka man tas šķiet diezgan neraksturīgs sievietēm]

prasīt, lai mani soda - gluži nē, bet drosme būt sev man šķiet ļoti laba un iedvesmojoša lieta, kuru es arī vēlētos vairāk. tikai, kā jau ar visu, tur ir jāuzmanās neiekrist galējībās. viens ir sekot savai sirdij, bet kas cits - sākt ripot grāvī, tāpēc citi cilvēki - īpaši tie, kuri mums ir nozīmīgi un kurus mēs augstu vērtējam, reizēm ir labs indikators tam vai mēs attīstāmies vai ejam sviestā. reizēm viņi var kļūdīties, protams un reizēm vari kļūdīties tu pats, bet - lielās līnijās viņi ir kā rāmji, kuri ir vajadzīgi. varbūt to varētu ekstrapolēt arī uz visu sabiedrību kopumā - ideālā variantā jā, bet diemžēl vēsture rāda, ka arī liela daļa sabiedrības var vai nu saiet sviestā vai arī būt ļoti inerti citreiz pat pret visnegantāko sviestu.

divas man vismazāk mīļās spēles ir "kur ir mans telefons?" un "kur ir otra zeķe?". diezgan ātri apnīk, teikšu godīgi. pusaudža gados es ļoti daudz spēlēju "kur ir manas atslēgas", tik daudz, ka biju ar to reāli novedusi gan sevi, gan savas ģimenes locekļus. vienbrīd man pat bija breloks, kurš reāģēja uz skaņu - ja tu istabā nobļaujies, tas sāk pīkstēt. vēlāk gan šo izklaidi izbeidzu pilnībā. tagad šo spēli sāka spēlēt mans bērns, bet - tā kā man tajā ir tik liela pieredze, varēju dot vadlīnijas kā no tās izvairīties un, iespējams, ka daļēji tāpēc un daļēji arī tāpēc, ka viņa galu galā neesmu es - viņa to spēlē ievērojami mazāk, nekā es tai vecumā.

kas attiecas uz ieraksta sākumā minēto rotaļu, m tādas nespēlē, bet viņš vienmēr atrod to, ko es pazaudēju, pie tam diezgan ātri. kā viņš to spēj man nav līdz galam skaidrs.

atcerējos vēl, ka vienai manai paziņai bija stāsts par citu spēli, kas saucās "kur ir manas zeķbikses" un zeķbikses viņai, ejot pa ielu, sāka slīdēt laukā no vienas kājas garajām biksēm.

uff, picky eaters in food competitions, viņus vērot ir...

that cracker is too crunchy.. eww.. is that a pate? noo, i'll not even try that. is that cheese? no, too garlicky! (garlic was not even in it) what's this, sushi? no, not a fan of sushi. is that rice? rly? mhh.. what's this? mochi? eww..smells bad. oh, it's mango? i like mango, let me smell that again - oh, it does actually smell good.. wtf

saprotu, ka viņi droši vien tiek speciāli tur ielikti kā dusmu ēsmas, lai visi vārītos, jā, bet varbūt tas arī ir autentisks eksistences veids viņu ikdienas kulinārajā dzīvē? who knows..

kanālā visiem video, cik manīju, komentāri atvērti, izņemot šo, droši vien publika pārāk aizdegās par šo extremely picky bish.

https://youtu.be/ST-Hi2WCeGY?t=50

#AbductionOfEuropa

biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim
Vī!

Sapnī tika nolemts, ka jānotestē skooma. Ar skooma te domāju kko ar ko mana vienīgā saskare attiecībā uz reālistisko pasauli [kur tā ekvivalents varētu būt crystal meth or smth] ir bijusi NPC oblivion video [Stop right there criminal scum!], kur cilvēki vai nu benzīntankos vai veikalos vai uz ielu apmalītēm ir ta kā sastinguši jokainās pozās un nevar pakustēties. Man nekad nav gribējies šādā situācijā nonākt, bet, ja reiz to var izdarīt sapnī - kāpēc ne.

Biju kopā ar vienu paziņu, kuru neesmu redzējusi ļoti sen, nav ne jausmas kā viņam iet, bet izskatījās gluži tāpat. No sākuma gājām blakus, tad viņš sāka iet man pa priekšu, ārā bija tumšs. Atradāmies pārdaugavā, vietā, kur var iziet garām vairāku veikalu rindas aizmugurēm, manas dzīves laikā veikali ir piedzīvojuši vairākas transformācijas no beznosaukuma ēkas, kas bija slēgta pirmdienās un iekšā tirgoja visādus niekus, tostarp dejojošas bundžas, līdz Saulītei, Interpegro un tagad laikam tur atrodas Maxima, Mego un sazin kas vēl. Sapnī gan tur atardās arī baseini, aiz katras veikala aizmugures, kuriem apkārt bija apstādītas mazas eglītes un laternu gaismā tas viss mirdzēja melnbalti un izskatījās ļoti savādi, bet skaisti. Ūdens dziļumu noteikt nebija iespējams, tas atgādināja pelēcīgi mirdzošu peļķi. Mums sanāca līst lejā pa tādu kā krauju un mazās eglītes pārgāja labirintos, savukārt mans paziņa sāka joņot neticamā ātrumā un es knapi vispār varēju tikt līdzi. Es jautāju kādēļ viņš tā skrien. Viņš momentā apstājās, pagriezās atpakaļ, paskatījās uz mani teica, ka viņš neskien it nemaz, ka patiesībā es eju šaušalīgi lēni. Šis jaunums man šķita gan biedējošs, gan arī interesants: hmm, padomā tik, uztvere jau ar mani izspēlē trikus. Bet vai tā var būt? Ja tik kāds varētu nofilmēt... [un ielikt NPC oblivion kolekcijā yt looooool]

Vēlāk jau biju viņu pazaudējusi un gāju viena un tad aiz manis parādījās kāds opaps tā uz gadiem pāri 80, tik tāds nejauks un sāka ķērcošā balsī man kko piečakarēties, es pieliku soli un tad sāku skriet, bet viņš mani noķēra. Un tad gan es sapratu, ja šitāds mani var noķert, tad jau es laikam tiešām nevaru necik jēdzīgi pakustēties.

Pamodos, starp citu, ļoti labi izgulējusies.

https://youtu.be/tg3keR0lVps?t=1650

#NeilTheise

saprotu, ka cilvēki vēlas, lai notiek labas lietas un vēlas arī dzirdēt labas lietas, tāpēc, piemēram, ja kāds uzrakstīs, ka Seutā viss ir ok, just chill, viņi nāks un teiks paldies, paldies, cik labi, ka tā. es arī vēlos, lai viss būtu labi, bet tai pat laikā nevēlos būt naiva.

šis džeks ir precējies ar spānieti un dzīvo Spānijā gadiem un viņam ir savs sakāmais par Seutas pašreizējo stāvokli. var jau, protams, sacīt, ka viņš ir vienkārši traks un visu to ir izdomājis un izfantazējis un uzprojicējis, savukārt tie, kuri saka, ka Seutā viss ir kārtībā, ir viszinoši, reālistiski un pilnīgi bez nekādas adžendas, bet.. man šķiet, ka pirms sapriecāties, var tomēr uzmest aci arī šai darvas karotei.

https://www.youtube.com/watch?v=k3Hra845Us8&t=4m50s

p.s. 'I'm leaving' nav par Spānijas pamešanu, bet pārvākšanos uz jaunu dzīves vietu

vai ir kādam ieteikumi sirsnīgai auklītei Juglā? darba dienas, darba laiki. komentāri skrīnoti

-Nobody wants to hear how they were tricked into injecting their own children with this

https://youtu.be/6ZXknaEOB2c

#PeterA.McCullough

šad tad atkal un atkal aizdomājos par to, kā tiek lietotas metaforas, lai aprakstītu ķermeņa darbību, piem, Dekarta laikos to salīdzināja ar pulksteņa mehānismu, bet tagad ar kompi un programmām. tas ir saprotami, jo cilvēki domā metaforās un analoģijās un kaut kā šīs domas ir jaizsaka, neskatoties uz to, ka ķermenim ar pulksteņa mehānismu ir aptuveni tikpat liela līdzība, cik ar programmatūrām - lai gan tas var būt tiek darīts ar vislabākajiem nodomiem, galu galā tas tomēr ir kariķēts apraksts. es pati gan jau mēdzu grēkot pat nemanot un reizēm piesaukt šīs analoģijas, kuras mani kaitina. es ļoti cienu Dokinsu, taču, kad viņš sauc organismus par 'izdzīvošanas mašīnām' man gribas teikt kādu skarbāku vārdu. un tieši tagad, lasot The Matter with Things, autors runā par to pašu. tālāk ir tulkojums, pagarš fragments, bet man šķita tik aizraujoši, ka bija vēlme dalīties ar šo tekstu.

p.s. darbs ir pilns ar atsaucēm un skaidrojumiem visās malās, es tās te neliku un šos ciparus izņēmu laukā, bet man tas ir jāpiemin, lai jūs zinātu, ka autors nerauj un neizdomā visu no zila gaisa, tur viss ir analizēts un pārdomāts līdz pēdējam sīkumam un balstās uz zinātniskās literatūras kaudzēm. tulkojums gan var būt nav tas labākais.

( ... )

"- Kad māsa, ar kuru mēs kopā strādājam, uzvedas nelaipni, es viņu pažēloju un paciešu. Šajā gadījumā es to daru mīlestības vadīta?
- Bet kā tu vari zināt, ka viņas nelaipnības cēlonis neesi tu pati? Varbūt, ka tā ir viņa, kas tevi pacieš?"

/ Sirdsskaidrais Paīsijs Svētkalnietis, Kaislības un tikumi

kamēr draudzene dabūja darbu (vī!!) pieskatīju viņas bērnu. nosvinējām Mārtiņa Beķerejā. vistas groziņi ļoti garšīgi! pirmo reizi pamēģināju īstu Pavlovu, sapratu kur prikols un cannoli arī ļoti garšoja, tad atbraucām pie manis pakratīt skapi. es izšķiroju pilnīgi visu tajā pusē, kur pakaramie, neuzlaikotas palika kādas 10 vienības no visa, pa pusei sakārtoju plauktu daļu, šo to no čupas guļamistabā ap rakstāmgaldu saliku jaunatrastajās vietiņās, izcepu pankūkas, aizvedu bērnus uz mūzikas skolu, nomazgāju traukus, pavadīju ciemiņus uz autobusu un tagad esmu beigta un pagalam, bet ļoti priecīgs zaķītis. kādu dienu viņai jāieved divi maišeļi ar štātēm. viss būtu labi, bet jāatkrāmē gulta no lupatām un jāsavāc bērnistaba, kur ciemiņš piespēlējies ar mantām

ok, viens mazs ieraksts par politiku

aizliegt slēpt sejas kaut kā nevarēja un nevarēja visus iepriekšējos gadus, kad sejas savās protestu atrakcijās slēpa antifa, musulmaņi un pro palestine aktīvisti, vienīgais, kas bija nepieciešams, lai to varētu īstenot, bija 2 patriotu gājieni pret nelegālo imigrāciju - viens Doverā, otrs Portsmutā, tad pēkšņi valdība atskārta, ka face coverings are actually intimidating, woah.

"Tas, ka mēs nevaram izmērīt vērtības, nenozīmē, ka tās ir mazāk svarīgas vai mazāk pamatoti funkcionē zinātnē: neskaidrība rodas no zinātnes nevēlēšanās pieņemt par reālu to, ko nevar precīzi noteikt un izmērīt. Tādējādi tā pati to neapzinoties nonāk strupceļā: kļūdainā fakta nošķiršanā no vērtības. Ņemiet vērā, ka pati atšķirība ir pamatota; problēmu, kā tas tik bieži notiek, rada tieši šī nošķiršana.

Zinātne bieži atstāj novārtā parādības un vienības, lai cik svarīgas tās arī nebūtu, ja tās nav izmērāmas. Mēģinājumi novērtēt sistēmas bieži vien beidzas ar to, ka tiek mērīts tas, ko ir viegli izmērīt, nevis tas, kam patiesībā ir nozīme, bet ko izmērīt nav iespējams."

https://youtu.be/rj8sHTGVXXQ?t=120

#AlexChristoforou
#amok

Zinātnes filozofs Nikolass Maksvels ir pietiekami plaši parādījis, ka apgalvojums, ka zinātne ārpus pierādījumiem nekādus pieņēmumus par pasauli neparedz, nav pamatots.

Vispirms jāatzīmē, ka zinātne ne tikai pieņem, ka Visums ir pilnībā izprotams (kas neizbēgami nozīmē — izprotams cilvēkam), bet arī pieņem, ka tas ir pilnībā izprotams fizikāli. Tādējādi matērijas pastāvēšanu, saskaņā ar šo uzskatu, var pieņemt, taču apziņas pastāvēšanu — ne; un, patiesi, ir labi zināms, ka ir filozofi [un zinātnieki], kuri noliedz pašas apziņas pastāvēšanu.

“Daudziem praktizējošiem zinātniekiem,” raksta filozofs Braiens Megijs, “zinātne šķiet ļoti acīmredzami norādām uz galējo izskaidrojumu, proti, materiālistisko; taču materiālistisks skatījums uz kopējo realitāti ir metafizika, nevis zinātniska teorija. Nav nekādas iespējas to zinātniski pierādīt vai atspēkot. Tas, ka šādam uzskatam piekrīt daudzi zinātnieki, nepadara to par zinātnisku teoriju vairāk, nekā to varētu saukt par ekonomikas teoriju tikai tāpēc, ka tai (bez šaubām) piekrīt arī daudzi ekonomisti.”

"Kā zinātnieki vai pilsoņi mēs pamatoti baidāmies no vērtību hierarhijas zaudēšanas, no tā, ka varētu tikt zaudēts pamats pārliecībai, ka dažiem spriedumiem ir dodama priekšroka un, ka daži apgalvojumi neizbēgami ir patiesāki par citiem. Kļūdainā fakta un vērtības nošķiršana pati par sevi ir apelēšana pie vērtības — pie 'faktu' vērtības — un tā, savukārt, pati — neizbēgami un pamatoti — ir balstīta vērtībā, nevis faktā. Tās pamatā ir godājama, cēla dziņa: lojalitāte pret patiesību."

Iain McGilchrist, The Matter with Things

aut natum aut passum sed et in throno sedentem / Gregorius Magnus