| Dievs ir manī un es esmu viņā |
6. Apr 2025|22:22 |
|
Kamēr ķēpājos uz papīra, noklausījos dažas Literatūres un pēdējā mani ļoti aizķēra Līvas Martas Rozes dzejolis. Mani diezgan sen neviens dzejolis nebija uzrunājis, tāpēc jau bija aizmirsusies tā sajūta, kad tas notiek. Tas ir dzejolis, kur sākumā ir par to, ka viņa nejauši apēd matu un tad tas aiziet dziļākās dimensijās. Diemžēl nevarēju nekur atrast to rakstītā formā, bet priecājos, ka dzirdēju. |
|