09 March 2025 @ 03:20 pm
 
vecāsmammas brāļa sievai kkad zvanīju, necēla. viņai pāri 90, bet visu laiku bija žirgta un žiperīga. februārī atzvana no Gaiļezera 6. stāva. vēzis zarnā. tad arī zvanīja un nesaprata, šodien pacēla un nerunāja, izskatās, ka arī kognitīvie traucējumi. sic transit gloria mundi
 
 
09 March 2025 @ 03:18 pm
 
drusku iznevarēju un uztaisīju jau sen solīto naan. sakāvās pie beigām, kad divi esot izskrapstījuši gandrīz visu lielo bļodu un nr.2 nekas neesot palicis, jo viss ir izēsts, tur nekā nav! (te varētu teikt cries in spanish, bet patiesībā gauži bļaustās latviski), tagad tikai jāizcep, virtuvē pavēss un raugs lēni ceļas

uzbliezu skeletu piektdienas prezentācijai, aizrāpoju līdz veikalam un pakomātam - iemēģināt apavus un jaku (riebjas, ka atkal katru reizi nevarēs saprast ko vilkt), izcepu nesmukos tomātiņus omletē (visi sīki brāķēja), notīrīju divus apavu pārus, vienus noliku nostāk, jo sola atkal aukstumu, otri jānes pie meistara jo ap potīti aizmugurē noberzies. kas tas ir, ka visi šitādus sū.. uztaisa?! sameklēju lekciju materiālus par tēmu (pierakstu kladi nevaru atrast - wtf?!). izliku Didriksonu vēdināties. iemērcu balto ziemas cepuri.

darīt vēl būtu oioioi, bet mani demotivē doma, ka rīt no mājas jāiziet vēlākais 7:10.
vēl man šodien bija ieplānots Darīt Lietas, bet es atceros tikai divas, bet bija vēl. neomulīgiņi
 
 
gars: vaimanuvai
 
 
09 March 2025 @ 10:00 am
 
pēdējās reizes, kad es lasīju vismaz kaut ko attāli par modes tendencēm pasaulē vai kaut ko par modes analīzi vai vēsturi, varētu būt pirms manām pēdējām nopietnajām attiecībām.
 
 
08 March 2025 @ 09:31 pm
:)  
male feminists https://www.youtube.com/watch?v=8koHfeHDPCI
 
 
08 March 2025 @ 09:03 pm
 
 
 
08 March 2025 @ 09:32 pm
 
kā apēst kokosriekstu pienu? ir bundža, bet švaki ar ēdājiem. sīkiem kaut kas ļoti eksotisks negaršos, man laikam mājās nemaz nav tādu eksotisko garšvielu, turklāt es šobrīd gavēju. vispār var arī ar gaļu kādu recepti ieteikt

man pašai kokosriekstu piens nu tā lai neteiktu, ka negaršo
Tags:
 
 
08 March 2025 @ 07:35 pm
Kontinuitāte  
Ludvigs Bolcmans, kas lielāko daļu savas dzīves veltīja statistiskās mehānikas studijām, 1906. gadā izdarīja pašnāvību. Pauls Ērenfests, kas turpināja viņa darbu, nomira līdzīgā veidā 1933. gadā. Tagad ir mūsu kārta studēt statistisko mehāniku.

// Deivids Gudsteins, "Matērijas stāvokļi", ievads. 1975 ( States of matter. David L. Goodstein, N.J.: Prentice-Hall, 1975)
Tags:
 
 
08 March 2025 @ 05:03 pm
 
 
 
08 March 2025 @ 04:54 pm
 
'i might be bad at push ups and sit ups but my fuck ups are top notch'
 
 
08 March 2025 @ 10:08 am
 
viss jau būtu forši, bet vakar bija algas diena, un algas nebija, kas ir vispār pirmo reizi, kopš es te strādāju, tagad man būs neplānota finansiālā askēze, kas varbūt ir labi, jo man varētu būt kaut kādas šopaholisma pazīmes.

gribēju arī uztaisīt pavasara revīziju garderobē, jo šķiet, ka velku kādas 4 drēbes no visām, kas man ir, līdz ar to man te tāds paradokss. iespējams būs jāpāriet uz vienas drēbes pirkumu mēnesī - kā saka - vienu, bet labu, bet tad var sanākt, ka man nav, ko vilkt, jo īpašos "izmet lieko" uzplūdos es mēdzu pieiet tam tik centīgi, ka beigās izmetu par daudz...

tomēr, nē, esmu īpaša sniegpārsliņa, un man vēl nav sindroma nosaukuma.
 
 
07 March 2025 @ 10:39 pm
Zekjes Banka  
https://youtu.be/u7ana3M3fSU?t=380

#CommonDebts
 
 
07 March 2025 @ 10:48 pm
 
Skatos japāņu animācijas filmu un atcerējos, ka ir iespējams cienīt arī citu kultūru un valodu. Apkārtējā troksnī uz laiku bija aizmirsies.
 
 
07 March 2025 @ 09:59 pm
 
mana sirds pieder melniem kaķiem (viņi sūdīgi izskatās bildēs un aizmiguši uz mēbelēm, bet visur citur ideāli izceļas uz fona), vislabāk pusgarspalvainiem ar smalku matiņu struktūru, kas lido pa gaisu un līp pie sejas. reiz, kad dzīvoju netālu no diennakts veterinārās klīnikas es tādu vienpadsmitos vakarā izkisināju ārā no grausta, knipucīti apmēram mēneša vecumā. mēs kopā dzīvojām laimīgi, es stenēdama stiepu līdzi katrās garākās brīvdienās pie senčiem. viņš iemācījās iet ārā, tad viņš iemācījās medīt un vienā reizē vienkārši vairs nepārnāca. uzvarēja tā otra adrese kaut kur netālu pāri grāvim, kur dzīvoja sieviete ar dārgām smaržām no kurienes atnācis viņš parasti negribēja ēst. sēroju vēl joprojām, tas, ka kaķis tevi pamet un izvācas ir daudz sāpīgāk nekā džeks

nu jā, un šodien es satiku maziņu <3 kg tāda kažoka kaķenīti ar tikpat skaistām izteiksmīgām acīm, raksturā maigu un mana sirds lūst, jo man nav vakances!! un tas ir tik netaisnīgi, jo viņa ir dabūjama! :(
 
 
07 March 2025 @ 08:26 pm
 
iegāju šodien rimčikā, mazajā, un ledusskapjos viss ir plastmasas iepakojumos. es te nešausminos par plastmasu, par to citu reizi. bet to, ka viss ir iepakots un sapakots. nekas no tā, kas varētu būt svaigs un apetītlīgs, tāds nav. es skatos uz tiem plauktiem un neko no tāman negribas ņemt un nopirkt un pagatavot. absolūti neiedvesmojoši. tādā ziņā rīgā vai kādā lielākā pilsētā gan jau ir foršāk, bet te... kaut kas nav. tirgus aukstajā sezonā arī nepiedāvā neko baigi labo. es jau tik ilgi ēdu vienus salātus, ka jau sāk drusciņ pieēsties, bet arī negribu gatavot tur lazanjas un tamlīdzīgi, kas noteikti būtu garšīgi, bet mans organisms gan jau būtu tādā šokā, ka uzreiz pieņemtos svarā par 5 kg. no way back now, jāturpina vien ēst dārzeņi. bet nu labi, labi, kad es aizbraucu uz darbu, tad vietējā ēstūzī ēdu kotleti un ko jau nu vēl viņi tur uzurnājošu tajā dienā ir pagatavojuši. kaut kad arī lazanju. cheat day, vai?
 
 
06 March 2025 @ 09:07 pm
 
Vakar uzzināju, ka nākamā gada janvārī būs Frieren: Beyond Journey's End otrā sezona. Neesmu vēl pabeigusi pirmo, bet šī ziņa mani priecē. Tālākais teksts ierakstā būs tikai par šo tēmu.

Frīrena relatīvi īsā laikā ir kļuvusi par manu mīļāko sieviešu tēlu, man ļoti patīk šova lēnums un dziļums, tas, ka vairākas sērijas var paiet, piemēram, meklējot specifisku puķu šķirni. Notikumu temps atspoguļo Frīrenas mūža ātrumu - viņa ir vairāk kā 1000 gadu vecs elfs. 10 savas dzīves gadus viņa pavadīja ceļojot kopā ar konkrētiem cilvēkiem, viņai šie cilvēki neko daudz nenozīmē, jo uz viņas mūža fona tie 10 gadi ir ļoti maz, tomēr vēlāk, kad viņas bijušie kompanjoni viens pēc otra nomirst, Frīrenā sāk rasties pirmie apskaidrības aizmetņi tam, ka šie cilvēki spēcīgi un dziļi izjuta visu ko par ko viņai nebija ne jausmas.

Viņa ceļo kopā ar savu mācekli - jaunu sievieti un viņām pievienojas viens jauns vīrietis, kurš nesen uzveica pūķi. Līdz šim viss notikumu attainojums bija tāds, ka to varētu skatīties jebkura paaudze, ieskaitot bērnudārzniekus. Taču tad notika viens negaidīts pavērsiens. Frīrena palīdz ciemu iedzīvotājiem tikt galā ar visādām nebūšanām un par to kā atalgojumu saņem kādu burvestību - tās burvestības reizēm ir muļķīgas vai pat nederīgas, bet tieši tas ir viņas hobijs - šīs jokainās burvestības kolekcionēt. Vienā reizē viņai kā paldies tiek iedoti burvju vārdi tam, lai varētu redzēt caur cilvēku drēbēm. Pēc Frīrenas domām tā ir noderīga burvestība, jo tā ļaus redzēt vai tiek slēpti ieroči etc. Tad nu viņa ar saviem diviem pavadoņiem - jauno mācekli un jaunieti, kurš uzveica pūķi, iet caur mežu un paralēli viņas mācekle izmēģina jauno burvestību, skatoties uz Frīrenu. Mācekle saka, ka tā ir viena nederīga un garlaicīga burvestība un Frīrena atbild aptuveni tā - labi, bet paskaties uz viņu, norādot uz jaunieti. Tiek rādīts kā mācekles skats vēršas uz viņu un slīd no viņa acīm uz viņa krūtīm un apstājas pret kājstarpi, 'tik maziņš', saka mācekle, un uzreiz atskan nikns jaunieša kliedziens, ka 'nav vis maziņš!' Un tad viņi visi mierīgi dodas tālāk it kā nekas nebūtu noticis. Pilnīgs random, bet tai pat laikā ļoti glīti iepīts.
 
 
06 March 2025 @ 08:16 pm
 
Nesen manīju cibā vienu cirslīšstāstu. Man šovakar arī gadījās kaut kas, ko varētu ielikt šajā sadaļā.

Nopirku acu pilienus, jo acis jūtas nogurušas un sausas. Noliku mājās plauktā blakus visādiem peinkilleriem, tostarp tāda paša izmēra ausu pilieniem. Var vienreiz minēt, ko es iepilināju sev acī.

Izskaloju un vairs jau neko nejūt, bet pirmajā mirklī bija sajūta, ka acs ābolā tiek durts ar dunci. Neiesaku.