Mani kristīja šausmīgi dziļā Latgalē, tādā čuhņā, kur pat nebija īsti atbilstoša materiāla izsūtīšanai uz ziemeļu apgabaliem. Domāju, tāpēc Mordoras acs nebija īpaši pievērsta tam demogrāfiskajam bezceram un baznīcā gāja ļoti daudzi.

Neierakstot baznīcas grāmatā, vismaz tā man stāstīja mutere.
Kgan varēja arī nekristīt tikpat labi.

baznīcas funkcionēja. kristīja, bet to nepopularizēja. tāpat kā to, ka tiek svinēti Ziemassvētki vai tiek mēģināts uztvert Amerikas latviešu radio. ja akurāt neviens nenostučīja un vecāki bija iemācījuši turēt mēli aiz zobiem, tad tie, kas uzņēma pionieros par tādiem pasākumiem neuzzināja.

(Reply to this) (Thread)

Tajos laikos populārākā bērnu un pusaudžu literatūra bija Zentas Ērgles ōpusi. Nu, un tur diezgan skumīgi visa tā kristīgā padarīšana bija attēlota. Līriskā varone Magdalēna, piemēram. Es te prātoju - kā toreiz kristāmbērni paši jutās. Vecāki, vecvecāki ta apzināti konspirējās, bet bērniem, kas nekā cita ārpus padomijas nezināja, nebija, teiksim, kaut kāds iekšējs vai pat ne tik iekšējs konflikts?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāatzīst, man tas kristīšans fakts neko nenozīmēja, līdz ar to es nekādus konfliktus nejutu. Es drīzāk sajutu tos vēlāk, kad sasniedzu apzinātu vecumu un sapratu, ka piederu pie 1% vai cik tur pasaules iedzīvotāju, kam vispār nav reliģisku jūtu.

(Reply to this) (Parent)

pamatā jau krista līdz gada vecumam. kāds tur iekšējs konflikts tad? :)) un visa latgale padomijas gados tomēr bija dziļi un aktīvi ticīgi. pareizticīgo baznīca uz Brīvības ielas ar darbojās un mēs ar druškām gājām iekšā un skatījāmies, jo bija tak interesanti visi tie popi un tā. principā, ja ar to ticību baigi neplātījies un neko citu pretpadomisku neizveici tad uz šito pievēra acis. bet es nez kā citiem, man iekšēja konflikta nebija. lai gan ar ticību tam manā gadījumā bij maz sakara. es kā reiz nācu no ģimenes, kura skaitījās naidīga padomju varai. un kaut kā ātri vien sapratās kas ir kas. taču tas netraucēja mani uzņemt pionieros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konflikts apzinātā vecumā, es domāju - ne pašā kristību brīdī.

Es zināju vienu funkcionējošu baznīcu - netālu no Daugavas Sporta nama -, kur laikam pareizticīgo katedrāle padomju laikos bija aizfurņīta. Tai vietai allaž garām gāju ar tādām kā bailēm un neomulību - kā jau minēju, Zenta Ērgle utt. Skolā (ne manā klasē) bija viena meitene, par kuru sačukstējās, ka viņai nabadzītei ģimene kristieši un vecāki neļauj stāties pionieros vai kas tāds - vārdsakot - bēdu ieleja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē. man tā nebija.

(Reply to this) (Parent)

Slepus, protams. Bet nokristīties bija vieglāk nekā tagad, kad vecākiem jāiet uz iesvētībām un vēl nez ko, lai nokristītu bērnus. Tolaik mierīgi kristīja pat nekristoņu bērnus (mans tēvs, pārliecināta omunista dēls, nebija kristīts). Un manos laikos pionieri vairs nebija seviški aktuāli. Cik gados viņos vispār stājās iekšā? Man bija deviņi, kad Latvija kļuva brīva.

(Reply to this) (Thread)

Ceturtajā klasē (pēc vecās sistēmas), Ļeņina dzimšanas dienā (aprīlī).

(Reply to this) (Parent)

te daudzi ir galīgi jaunieši. pirms 40 + gadiem reti kristīja, bet pirms kādiem 30 jau itin bieži.

Kristītajiem bija sarežģīti, proti, neiespējami pārkāpt pāri kādam karjeras līmenim, piemēram, nebija iespējams, ka kristīts varētu būt kāda liela uzņēmuma vai iestādes vadītājs. Nodaļas vai departamenta vadītājs, jā, bet ne augstāk, tas arī viss.

Tā vismaz man ir stāstīts.

(Reply to this) (Thread)

draudzē nedrīkstēja būt. vai kristīts, man šķiet, ka baigi nepētīja gan. man senči 60-os pat laulājās baznīcā, bet nu viņiem augstskola nespīdēja enīveij. mutere gan vēlāk rūpnīcā beigās uzkalpojās līdz daļas priekšnieces vietniecei. bet nu tie bija griesti kā bezpartejiskai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kādā brīdī pētīja gan, jā, tur bija vienkārša cēloņsakarību ķēdīte - ja esi kristīts, nevari būt partijā, ja neesi partijā, nevari būt liels priekšnieks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet pirms kara dzimušie? tak reti kurš nebija kristīts, bet savukārt partijā iestāties varēja gan

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par šito neko nezinu - man zināmajā radu lokā neviens nav bijis partijā.

(Reply to this) (Parent)

tas, ka bez partijas nevarēji būt priekšnieks tas fakts. un ar žīdiem jau ar bija interesanti. tie tak ar visu savu ticību bija arī partijnieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesants jautājums, starp citu - jūdaisms tomēr tāda visnotaļ neviennozīmīga reliģija, iespējams, ka, atšķirībā no katoļu un luterāņu pasākumiem, no kuriem pa taisno visi papīri uz VDK gāja, jūdaistiem tā nebija gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu par žīdiem man daudz kas neskaidrs. un zini kas vēļ mani ir uzjautrinājis. Ēriks Jēkabsons. Nu kā viņš VDK vajāts 87.gadā ar ģimeni aizbēga uz Ameriku ? :D Jo mācītājs!!!! :D Es reāli apņirdzos, kad savā laikā izlasīju viņa biogrāfiju.

(Reply to this) (Parent)

Pie tam, es jau arī nestaigāju pa skolu ar plakātu "esmu katolis", īpaši ar to nelielījos, jo īpaši tālab, ka no agrīnās pusaudzības (no kādiem 11) līdz vēlīnajai pusaudzībai(kādiem 24) man bija cieša pārliecība, ka kristieši ir tādi tumši, mazizglītoti ļautiņi. Tikai pēc tam kaut kad šī ciešā pārliecība pačabēja kopā ar vairumu citu lielo pārliecību :D

Nemaz i ne visi. Es, piemēram, nokristījos tikai pirms gadiem 10, kad kristījām bērnus un arī salaulājāmies baznīcā jaukā divvientulībā :) Padomju bērnībā manas attiecības ar baznīcu bija tikai uzkāpšanas zvanu tornī līmenī.

Acīmredzot, vismaz Ventspilī funkcionēja. Esmu kristīta apmēram 34 gadus atpakaļ.

Es neesmu ne kristīta un pionieros arī netiku, jo nepaspēju izaugt līdz tai klasei, no kuras pionieros uzņēma. Tikai kaut kādos sprīdīšos.

(Reply to this) (Thread)

par pionieriem - es ar' nepaspeeju izaugt, bet taa gribeejaas pionieros! jo maasiica staastiija, cik forshi vasaras nometnees :D

(Reply to this) (Parent)

neesmu kristiita veel liidz shai baltai dienai. vecmamma dikti religjioza baptiste, bet man vecaaki ne tik religjiozi. bazniicaa arii gaaju tikai agraa beerniibaa, vasaraas. un arii tikai taapeec, ka vecmamma veda. nebija taa, ka riebtos, bet es nekad spredikjos neklausiijos un vienmeer kaut ko pie sevis pati funktiereeju, dziesmas nedziedaaju un biibeli shkjirstiiju tikai deelja ziidainajaam lapaam.
tagad, dziivojot musulmanju zemee uz jautaajumu - tu katoliete vai ortodoks ("baltajiem un blondajiem" parasti tik shaadus variantus piedeevee) vienmeer atbildu - free of religion. un tas izraisa visaadas interesantas debates par un ap teemu. jo paarsvaraa apkaart musulmanji un vinjiem tas nav iisti izprotams - kaa, tu neesi kristiita???

(Reply to this) (Thread)

Tad re kā patiesībā ir, bet te Cibas zinātāji klārē, ka musulmaņi močījot sarķīrā bezdievju baltos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dazhi cibas zinaataaji arii klaaree, ka visi musulmanji ir osamas bin ladeni un visi nu tik spridzinaas :D

(Reply to this) (Parent)

pirms gadiem 30, šķiet, kristījās visi, kam nebija slinkums ķipa Par Spīti, pat tie, kuriem ticības jautājumi bija vienaldzīgi [piemēram, mana ģimene, kuri paši nezina, kāpēc nokristīja mani, ja pat ziemassvētkus mēs nesvinējām un nesvinam joprojā].