pamatā jau krista līdz gada vecumam. kāds tur iekšējs konflikts tad? :)) un visa latgale padomijas gados tomēr bija dziļi un aktīvi ticīgi. pareizticīgo baznīca uz Brīvības ielas ar darbojās un mēs ar druškām gājām iekšā un skatījāmies, jo bija tak interesanti visi tie popi un tā. principā, ja ar to ticību baigi neplātījies un neko citu pretpadomisku neizveici tad uz šito pievēra acis. bet es nez kā citiem, man iekšēja konflikta nebija. lai gan ar ticību tam manā gadījumā bij maz sakara. es kā reiz nācu no ģimenes, kura skaitījās naidīga padomju varai. un kaut kā ātri vien sapratās kas ir kas. taču tas netraucēja mani uzņemt pionieros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konflikts apzinātā vecumā, es domāju - ne pašā kristību brīdī.

Es zināju vienu funkcionējošu baznīcu - netālu no Daugavas Sporta nama -, kur laikam pareizticīgo katedrāle padomju laikos bija aizfurņīta. Tai vietai allaž garām gāju ar tādām kā bailēm un neomulību - kā jau minēju, Zenta Ērgle utt. Skolā (ne manā klasē) bija viena meitene, par kuru sačukstējās, ka viņai nabadzītei ģimene kristieši un vecāki neļauj stāties pionieros vai kas tāds - vārdsakot - bēdu ieleja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē. man tā nebija.

(Reply to this) (Parent)