| mazmurkšķa hronikas - daidžests |
8. Maijs 2012|10:58 |
pēdējā laikā bieži mēģinu atcerēties, ko kādā vecumā darīja mazmurkšķis. par laimi, šis tas ir dokumentēts. pārskatīju vecos ierakstus un sakopēju kopā tekstus, kas attiecas uz saprašanu un runāšanu.
=========== 6 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/67933.html
es jau to gribēju uzrakstīt pirms 3 nedēļām, kad nospriedu, ka manai sīcei vēl nav brīvās gribas un uzstājības. ieraudzījusi manā rokā telefonu, viņa to, protams, sagrib, bet, kad es to viņai noņemu, tad viņa neprotestēdama, bet bez īpaša entuziasma ķeras pie citām, sen apnikušām mantām. tikai dabīgi būtu šajā situācijā palaist pamatīgu ķērcienu un nelikties mierā bez tā telefona rokā un mutē. bet viņa vēl nav sapratusi, ka tāda iespēja ir, gribēt kaut ko un cīnīties par to. tā nu viņa samierinās ar iespēju no pieejamajiem labumiem izvēlēties kaut ko, un arī noraidīt to, kas ir nepatīkams.
=========== 8 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/74363.html
pēdējā laikā sīce ļoti interesējas par visu, ko ēdu, un kaut ko arī dabū. taču šis jogurts viņai tā iegaršojās, ka viņa atvāza lielu muti un neapturami izēda 2 cm no krūzītes.
nezināmas izcelsmes pārsaldināts jogurts noteikti nav zīdaiņu ieteicamās pārtikas sarakstā, tā ka kaut kā tomēr pārtraucu dedzīgo ēšanu. panēsāju sīci pa māju, viņa vēl paklaigāja "am" un pamazām pievērsās citām lietām.
iedevu sīcei telefonu (īpaši aizraujoša manta), pagriezu muguru un steidzīgi šļopstināju iekšā savu jogurtu.
bet tad viņa pamanīja, kas notiek, aizmeta telefonu pa gaisu un iekliedzās am! krūzītē bija palicis vēl centimetrs, ko tad arī izēdināju.
kā tagad man dzīvot tālāk?
es jau zinu, ka tagad nedrīkstēšu laizīt šķivi un sacīt joptvaimaķ. un kafiju un sarkanvīnu un asos ēdienus pati lietoju, bet nedodu, lai kā pa mani rāpjas uz augšu.
bet mans pēcpusdienas jogurtiņš?
un vasarās pusceļā no laukiem es parasti izprasos izlaist vienā veikalā, kur iegādāju saldējumu pols uz kociņa (pols jāizrunā kā puoals). sīcei tāds nepienākas! kā es tagad laizīšu šokolādi blakus bērnam, kas piesiets ar drošības jostu kliedz am...
=========== 9 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/82000.html
sīce spēlējas ar gaismu - liek roku gaismas laukumā (gaisma no loga) un ņem laukā, un domīgi dūc.
http://klab.lv/users/kihelkonna/85156.html
mazmurkšķis šodien veica pirmo apģērbšanās mēģinājumu. es šķiroju veļu, viņa atrada senča bumbierenes un uzvilka. patiešām uzvilka, nevis tikai ielīda: vienā kājā bija galva un otrā roka.
(bumbierenes ar kājiņām, rūtainas)
=========== 10 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/87761.html
lelde ir sākusi vērot aizvien tālākas lietas. skatās uz kokiem logā un vicina rokas. vakar uz ielas viņa skatījās kā brauc mašīnas un smējās.
=========== 11 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/91602.html
vakar gājām cauri tirgum. kad gājām gar puķu stādiem, lelde tūlīt sarosījās un lietpratīgi teica puķķ puķķ. gar citiem stendiem gājām klusēdamas. kaut kā nav tāda kopīga un viegli izrunājama un iemācāma vārda priekš tā visa. dārzeņi, mantas, paciņas utt.
vispār diezgan ekskluzīvi, ka puķe ir ceturtais vārds, ko viņa iemācījusies, pēc am, mammamm un atā atā.
=========== 1 g 1 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/97531.html
dodu viņai sīku rotaļlietu - suni un saku, tas ir suns. viņa saka auauau. jo vārdu suns neprot izrunāt. bet es vārdu auauau vispār neesmu mācījusi, to viņa pati no suņiem samācījās un salinkoja ar rotaļu suni.
=========== 1 g 2 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/107024.html
iemācīju mm sacīt pī, kad pieliek pirkstu pie deguna. šo darbību var paplašināt, sakot pī, pieliekot pirkstu pie deguna rotaļu dzīvniekam, rotaļu dzīvnieku degunu pie cilvēka deguna, rotaļu dzīvnieku degunus vienu pie otra un tamlīdzīgi.
bērns tagad izpilda pī ar tādu nopietnību, ka varētu padomāt, ka mēs esam viņai kaut ko dzīvei ļoti derīgu iemācījuši.
piemēram šorīt, kad lelde pamodās pussešos un sāka činkstēt, bet es principā nereaģēju līdz sešiem (nost ar nakts barošanu), viņa gultiņā atrada dažus rotaļu dzīvniekus un pustumsā pa vidu starp vaimanāšanām izpildīja viņiem pī.
=========== 1 g 2 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/109618.html
tas ir tā dīvaini, kā sīce pa kluso mani novēro un visu dara pakaļ. vienvakar pie tv piesēdusies es garlaikoti cilāju rotaļlietas, tur atradu tukšu bundžiņu, ko uzliku vispirms uz deguna un pēc tam uz ceļa. kādu citu dienu skatos, sīce ņem to bundžiņu un cītīgi kabina vispirms uz deguna un pēc tam uz ceļa. kas zina, ko vēl viņa no manis ir samācījusies un kad tas izpaudīsies.
http://klab.lv/users/kihelkonna/110471.html
vakar sīce centās aizsniegties no skapīša līdz krēslam un nokrita. diezgan nejauki nokrita, gandrīz ar visu krēslu, un ilgi un skaļi raudāja. viņa reti krīt, tā ka bija dusmīga arī.
bet kad padomā, pirms nedēļas, kad laukos kāds bija atstājis durvis vaļā un viņa joza ko spēja sen kārotajā virzienā uz lejupvedošām nepabeigtām kāpnēm bez margām, un mēs ar ōmiņu viņu apdzinām un durvis degunpriekšā aizvērām - toreiz viņa kliedza vismaz divreiz skaļāk. viņa kliedza TĀ. uz brīdi man ausis kļuva mīkstas, it kā virsskaņas lidmašīna būtu garām nolidojusi. un ilgi nevarēja nekādi nomierināt.
kad tā padomā, baigi kruti. raksturs. cēlie mērķi viņai ir svarīgāki par vietēju apdauzīšanos.
======
leldes vārdnīca, 1 gada un 3 mēnešu vecumu sasniedzot - pilns vārdu sarakst šajā linkā http://klab.lv/users/kihelkonna/115154.html
=========== 1 g 3 m
http://klab.lv/users/kihelkonna/123682.html
tūļa - televizors. atūļa - antena (bitei). atūļs - ananāss. dūļa - durvis. un tā tālāk. tā kā būtu lōģika, tā kā nebūtu, bet šādā veidā viņa var pateikt stipri daudz (un ka var saprast).
viņa runā arī pareizus vārdus. šorīt gan brīnījos, kad viņa skraidīja pa māju bez biksēm un čivināja kaut ko, kas izklausījās pēc pakaļa pakaļa. vēl viņai ir trīszilbju vārdi cepuļe un zīmuļis, kā arī pirmais teikums - mamma čuč.
http://klab.lv/users/kihelkonna/124275.html
tagad es zinu, kas ir tas, ko lelde saka no rītiem (pārējā dienā nē).
pikaļa pikaļa. acīmredzot viņa iekomentē manu iznācienu no dušas, un pikaļa ir saīsinājums no plika pakaļa (ko saka sencis).
=========== 1 5
http://klab.lv/users/kihelkonna/125684.html
pirmais garais dialogs.
- bau.
- ko tu gribi?
- cepuļs.
- gribi cepumu?
- lā. lā.
(bau nozīmē vēl.)
kopš viņa iemācījusies teikt "jā", runāšanas iespējas ir daudz lielākas. pie ierobežotas komunikācijas var iztikt arī bez "jā". piem., uz jautājumu "vai gribi ēst" var vai nu neatbildēt, vai teikt "nē", jo "jā" darbojas pēc noklusējuma jeb defolti.
http://klab.lv/users/kihelkonna/130242.html
ar leldi jau var sarunāt.
vakar man vajadzēja viņai uzvilkt zeķubikses un pidžammu. jau ieraugot šos apģērba gabalus, viņa sāka protestēt, bļaut un izvairīties. turklāt viņa paziņoja, ka grib pu~. teicu, ka pu viņa dabūs, ja uzvilks zeķubikses un pidžammu. viņa bez ierunām ļāva sev uzvilkt zeķenes; pie pidžamas mazliet ieprotestēja,bet, kad atgādināju norunu, pierima. pēc tam dabūja godīgi nopelnīto.
saprast un izpildīt vienošanos ar diviem noteikumiem - man tas liekas patiešām ievērojami priekš cilvēka, kas pirms gada knapi varēja apvelties.
http://klab.lv/users/kihelkonna/130530.html
mazmurkšķis vakar spēlējās ar peli rasmu un bezvārda lelli, bīdot kopā viņu sejas un komentējot "buca, buca". tā darīt ar lellēm viņai neviens nav mācījis, tā ka šis būs pirmais mēģinājums taisīt teātri. tāpat šorīt teletūbiju dejā viņa piedalījās, vicinot un dancinot violeto lācīti. un vēl viņa ir sākusi neatbildēt uz jautājumiem, ja tie viņai nepatīk.
=========== 1 6
http://klab.lv/users/kihelkonna/138887.html
Lelde prot skaitīt līdz 8, viņa atšķir balodi no vārnas, un bildēs īpaši iecienījusi dzeni, dzeguzi un pūci, kurus atdarina.
diemžēl esmu viņai lauku baloža ūjināšanu iestāstījusi par pūces balsi. kaut ko līdzīgu saka urālpūce, bet bieži sastopamā meža pūce gan ne. nāksies pārmācīt.
tā kā es pati putnus diezko neatšķiru, tad mērķis ir iemācīt, lai viņa var man pateikt priekšā.
=========== 1 7
http://klab.lv/users/kihelkonna/139983.html
šorīt vēl ārā bija tumšs, kad aiz aizkarotā loga atskanēja krākrā. vāna klāklā, teica mazmurkšķis.
http://klab.lv/users/kihelkonna/143035.html
mazmurkšķis izrādījis pirmo mēģinājumu apkopot gramatikas likumus un pielietot tos jaunos gadījumos.
tā ap ziemassvētkiem es reiz gribēju sasaukt mājā lauleni un klaigāju - senci uūuu! pamanīju, ka lelde to klusiņām atkāto, un vairāk tā nedarīju.
pēc kāda mēneša atskanēja - tēti ūūuu! es to nebiju teikusi. vakar ciemos lelde meklēja jāni. dzirdējusi, ka viņš tiek saukts - jāni, jāni - viņa arī pievienojās, saukdama jāni uūuu.
pārnācām mājās. leldei ir divi rotaļu putni, autentiskie no ornitoloģijas biedrības, dzeguze un alks. atradusi dzeguzi un neatradusi alku lelde sāka saukt - alksi uūuu!
alksi uūuu!
upd.
suksi uūuu!
(suks ir soska knupis)
http://klab.lv/users/kihelkonna/144259.html
divas dienas ciemojāmies pa kurzemi, katru dienu citi radinieki. beigās mazmurkšķis bija tā saguris, ka teica vien masina mājās bauksim bauksim. aizbraucām mājās, nosēdināju mazmurkšķi pie galda un teicu, vai ne ka dzīve ir skaista. sisina mīļa mīļa, teica mazmurkšķis.
(sisina = sirsniņa)
=========== 1 8
http://klab.lv/users/kihelkonna/147374.html
Mazmurkšķa (1 gads un 8 mēneši) vārdu krājuma labākā daļa.
ziuļins = zilonis
puķins = puņķītis
buķins = bruņurupucis
suks = soska (knupis)
tūkša = čūska
takurs = traktors
akuļins = onkulis
baduļītis = balodis
apikses = apakšbikses
kad bijām veikalā "gandrs", viņa apskatīja tur izvietotos izbāzeņus un nosauca vārdā lapsu, gārni un piekūnu. (vismaz man likās, ka tas ir piekūns, un viņai likās tāpat.)
upd.
bet vispār ar vārdu krājumu ir problēmas. ar manējo. jau pāris mēnešus turu muti, kad pēc dušas ģērbjos, bet tik un tā viņa saka bumbuļis un pupuļis (bumbierenes un pupturis); vēl viņa papīrnaudu sauc par kāpostu, un šodien vairākkārt par ēdienu teica "paika".
kad laulenis vakar teica "paldies par vakariņām", es ierasti un nedomājot atbildēju "priekā", un tikai pēc tā, ka lelde to pateica pilnīgi reizē ar mani, es vispār pamanīju, ko esmu pateikusi.
http://klab.lv/users/kihelkonna/149666.html
viņa sākusi spēlēt iedomātas darbības, piem., dzert no tukša trauciņa vai salikt priekšmetus un saukt to par kūku.
nu jau kādu nedēļu viņa pretojas ģērbšanai, sašļūkot uz zemes kā bezkaulu cālis.
kopš 2 dienām viņa reizēm sataisa ļoti priecīgu seju un sāk mani plūkt aiz matiem. ja saku "nedari tā, man sāp", tad priecīgi plūc atkal. (cenšos risināt, saņemot aiz rokas un stāstot.)
aizvakar, kad apostīju bikšdibenu (likās, ka tur būs kaut kas liels, bet nebija) viņa sacīja "mākonīts" (tā mēs lielie mēdzam sacīt).
šodien pieklocējusi pamperu viņa priecīgi paziņoja "lejkanna", jo zināja, ka pēc nomazgāšanas varēs vannā ar to spēlēties.
viņa vēl aizvien par zināmo apģērba gabalu saka "pupuļītis", kaut gan neesmu šo vārdu lietojusi kopš gadu mijas, un saku pareizo vārdu.
viņa var nosaukt brūnu, melnu un zaļu, bet citas krāsas jauc.
vārds "zilonis" ir apmēram pusgada laikā izgājis šādas stadijas: zī -> ziuļa -> ziuļins -> ziuļinis -> ziuļins. Pilnīgi žēl, ka tik skaists vārds iet aizmirstībā.
vakar spogulī uz sevi viņa sacīja "kaista" (skaista), bet šodien pie mana "tu esi mana mīļā sirsniņa" viņa piebilda "pincese".
http://klab.lv/users/kihelkonna/151675.html
spēlējam kukū, un lelde pēkšņi mani nevar atrast.
dzirdu, kā viņa blakus istabā runā.
mamma! kur ir? pazuda! mekēt!
viņa nerunā garus teikumus un neliek kopā vairāk par diviem vārdiem, ja neskaita "re kur ir", kas priekš viņas varbūt ir viens vārds. bet mani sajūsmina tas, kā viņa runā vienos kīvordos. ne mazākās liekvārdības. katrai situācijai un vajadzībai viņa atrod tieši vienu un absolūtu vārdu. piem., ja viņa kaut ko grib, tad saka "īdūšu", bet kad staigā pa nestabilu vietu, tad saka "turīs".
vakar braucām ar mašīnu un sencim gadījās tā pamatīgi sakratīt. uzmanīgi! teica mm. (uznīgi.) šādā situācijā es to vārdu neesmu lietojusi.
tad vēl, viņai ir deminutīvu pariods, un visam viņa mēģina piekabināt pamazināmo frmu, arī tādiem vārdiem, kam es to neesmu teikusi. piem., iedodu šai puravu, viņa saka puravininis.
vēl ir tā, ka ļaudis domā, ka lelde nerunā. viņa nebaidās no sabiedrības, nekautrējas un nemulst. bet nonākusi svešos ļaužos viņa vēro situāciju un diezgan klusē. pat aiznes kādam lielajam mantiņu, bet neko nesaka. dažs mazāktrunātājs uzreiz sauc kaut kādus vārdus, un tad dzirdu, ka vecāki saka - meitene, vēl nerunā.
http://klab.lv/users/kihelkonna/152806.html
svētdien vareni izlielījos. laukos gājām pa ceļu, pie tā stāvēja un apspriedās ņina un geņa. geņai bija līdzi suns. lelde man klusām pastāstīja, ka tur ir brūns suns. pagājām tuvāk, un es dzirdami vaicāju - kādā krāsā ir suns? būņā, lelde dūšīgā balsī atbildēja.
http://klab.lv/users/kihelkonna/156923.html
jaunums kopš 2 dienām. ja mm kaut ko grib, tad saka nevis vairs "gibi", "ņemsi" vai "iedošu", bet "gribu". sākumā bija "gribu pu", tagad arī gribu desu, gribu maizīti, gribu bumbu utt.
vakar pa tv bija raidījums par kaut kādu dīvainu gekonu sugu. mm uzmeta acis ekrānam un teica iguāna. (es arī nezinu, kā atšķirt iguānas no gekoniem.)
=========== 1 10
http://klab.lv/users/kihelkonna/157832.html
mazmurkšķis sēdēja vannā un skaļi prātoja: mamma civēks, opaps civēks, imants civēks, tētis civēks.
dienu vēlāk viņa piegāja pie spoguļa, smējās un teica "civēks".
es viņai īpaši neesmu šo vārdu mācījusi; kaut kā viņa pati no pieaugušo sarunām izštukojusi. tāpat viņa šodien ōmiņu nosauca par omammu, pamanījusi, ka daži citi tā dara.
http://klab.lv/users/kihelkonna/158428.html
mazmurkšķis spēlējas: ņem dinozauriņu (liela mīksta manta) un pingvīnu (maza mīksta manta), pieliek pingvīna galvu zauram pie vēdera, čāpstina un stāsta, ka tas tagad ēd pu. noprasīju sencim - viņš tādu rotaļu nav mācījis. es vienīgi esmu rādījusi mm dažas bildes, kur ir govs ar teļu vai aita ar jēru, kas ēd pienu. nu un mm visu izštukojis. dinozaurs ar pingvīnu - nu riktīgie zīdītāji :D
=========== 1 11
http://klab.lv/users/kihelkonna/160505.html
miksakste -> miskastīte
Lede -> Leude
dezuriņš (dinozaurs)
apiksītes (apakšbikses)
izdomājumi:
vējš kustina aizkaru logā -> aizkars atpūšas
sēž pie galda un saka: es blauju
es, kas audzina bērnu pēc grāmatām, biju ieviesusi paradumu situāciju iekomentēt, nosaucot vārdā emociju. (veicina prasmi pazīt savas emocijas un tikt ar tām galā.) piem., lelde sasita kāju, lelde bēdīga. vai arī priecīga, vai dusmīga. man labi vedas pazīt priecīgumu un bēdīgumu, bet ne vienmēr zinu nosaukt vārdā dusmīgumu. tā bieži esot, ka vecāks nepazīst sevī kādu no šīm emocijām; varbūt tāpēc, ka pašam savlaik nav ļauts to just.
tāpat multenes skatoties iekomentēju, ko konkrētie varoņi jūt (empātijas audzināšana).
man par lielu izbrīnu viņa ātri šito iemācījās. piem., nevis vienkārši raudāt, bet pateikt, par ko raud, un iekomentēt attieksmi. ļoti praktiski - uzreiz zinu, kas noticis, kurā vietā trauma vai kaut kas jāsaslauka.
pirmoreiz ļoti samulsu, kad mm bija gadījies tā piekrāmēt pamperu, ka vajadzēja visas drēbes nomainīt. mm stāvēja vannā mani apkampis un klusi teica "lede bēdīga". kaut gan es noteikti neizrādīju nekādu negatīvu attieksmi.
vēl aizvien es ļoti samulstu un nezinu kā atbildēt. patiesībā jau nekas īpašs nav jāatbild.
ir gadījies, ka viņa saka "mamma dusmīga". bet es neesmu dusmīga, manuprāt. varbūt vienaldzīga.
bet "leude piecīga" arī viņa saka gana bieži. par labu ēdamo vai kad kaut kas izdodas.
=========== 2 2
http://klab.lv/users/kihelkonna/163758.html
zvaigznes
laukos, ciemojās toms, gribēja vakarā skatīties perseīdas, ōmiš apsolīja arī leldei rādīt zvaigsnes. pirms aizmigšanas kāda viena zvaigzne tikai bija. es nepiedalījos.
nākamajā dienā lelde man stāstīja savus vakara piedzīvojumus. tas ir diezgan neparasti, kad viņa kaut ko nopietni stāsta. acis kļūst lielas kā pogas un seja uztraukta kā pasaules atklājumu izdarot.
stāsts apmēram un saīsināts. nakts! tumšs! mēness apaļš! liels! zvaigznes! divas! viena! zvaigznes čuč! krāc (klāc)! hrr - pššš! (ar galvu uz rokas.)
stāstam pa vidu nez kāpēc visu laiku jaucās teksts par to, ka lelde uzvilka pidžammas bikses (tā jau bija, viņa tovakar pati uzvilka, kaut arī ar dibenu uz priekšu). tādēļ viņa visu stāsta laiku vannā stāvēja uz vienas kājas un otru cilāja "lastočkā".
citi teksti
viņa aizvien biežāk atstāj pieaugušos un spēlējas pati. kādreiz viņa nolīda vienatnē tikai tad, kad kakāja biksēs, bet tagad spēlējas ar mantiņām, kaut ko stāsta. dīvaini, bet viņa nedara nekādas blēņas; galīgi varu nuztraukties, ko viņa blakus istabā dara.
vēl viņa dažreiz noskaita "esi tu esi tu mukskis zakis esi tu". uzrunāto, protams, pārņem smieklu lēkme. dažreiz sencis uz mani tā teica.
viņa daudz dzied. drīzāk gan deklamē. aizvien vairāk viņai sanāk kaut kas meldiņam līdzīgs - tur, kur meldiņš iet uz augšu, viņa arī pavelk uz augšu. jau pirms 2 gadu jubilejas viņa mierīgi varēja noskaitīt "maza maza meitenīte pa pa ceļu dziedādam" ("tek" viņa nesaka, jo nesaprot).
nu un nav šaubu, ka mazmurkšķis ir meitene. nesen viņa spēlējās ar zaķi un mazo mašīnu. bet viņa nevis rūcinājās, bet pielika mašīnu zaķim pie rumpja un teica, ka mašīna ēd pu. :D :D
mazmurkšķis sāka iet dārziņā maija sākumā. tad tur sīči gatavojās māmiņdienas pasākumam un dziedāja dziesmu ar piedziedājumu "mammīte bitīte es tava puķīte". tas bija tieši 3 dienas. es sēdēju līdzi, jo tas bija adaptācijas laiks. mm vispār sabijās un mazliet apraudājās, jo nebija tādu kolektīvu dziedāšanas pasākumu redzējis. tad dažas dienas uz dārziņu negājām, un pēc tam bija citas dziesmas. un tad jūlijā vai augustā mm puķu dobi laistot sāka dziedāt man šo dziesmiņu - mammīte bitīte us taba puķīte. vēlāk dārziņā pārprasīju - nē, šī dziesma pēc māmiņdienas pasākuma nav dziedāta.
kaut kad augustā. sencis pieskatīja bērnu. pārnāku, šī plika bizo apkārt. paņem brūklenes, apsēžas uz poda, apēd, tad atkal iet pēc ogām, un tā daudzas reizes. ierosināju, ka vajadzētu ģērbties un neskraidīt plikai. mm teica: "nē, es vēl sēdēšu uz poda". tas man likās ievērojami priekš 2 gadiem un 1 mēneša - teikumā visi vārdi saskaņoti pareizā laikā un tā tālāk.
=========== 2 3
http://klab.lv/users/kihelkonna/167200.html
mm pēdējā laikā prot ļoti labi atstāstīt notikušo.
- kas tev šovakar bija ciemos?
- ōmiš.
- ko ōmiš atnesa?
- kāpostu no dobes.
- ko vēl ōmiš atnesa?
- zemenītes.
- kā tev šodien gāja bērnu dārziņā?
- lelde gāja bērnu dārziņā. labi gāja.
vēl viņa prot smalki iesaistīties sarunā, piemērotās vietās iepīkstot tādus vārdus kā jā, labais, baigi, vareni, diezgan.
- nu gan mamma pieēdās.
- jā. baigi.
vēl viņa iemācījusies sacīt ohaidī.
kad viņa pateiks "baigi kruti", tas būs pēdējais trieciens pa manu mēli.
kamēr viņa runāšanā ir liela pirmrindniece, veiklībā un spēkā viņa iebremzē. rāpjoties slidkalniņā (mums tāds ar lieliem trepju kāpieniem) viņu apdzen tādi, kas gandrīz par gadu jaunāki. arī skrien viņa maziem soļiem un taurenīša gaitā; vienaudži skrien lielākiem soļiem.
tirgū iedevu maisiņu, lai ielasa plūmes. viņa lika un skaļi skaitīja. divreiz aizskaitīja līdz desmit, bet viņai tā īsti nelīmējās kopā skaitīšana un skaits, un plūmju bija tikai 11.
ģērbjoties paķer drēbi un kliedz "pati pati". tā viņa visu dienu var nodzīvot plika, jo pašai vēl lāgā nesanāk, bet palīdzēt neļauj. nu dažreiz viņai arī sanāk kaut ko uzvilkt, bet parasti ir kleita vai krekls ar apakšu uz augšu. zeķes un zeķubikses uzvelk līdz pusei un tūlīt atkal novelk. patipatipati!
http://klab.lv/users/kihelkonna/168019.html
vakar mm galīgi ne tāds. nevis runā, bet klaigā (mamma nāc, mamma nenāc, mamma sēdēt). vakarā uznāk ilgas skaļas raudas. protams, mēģinu izvilkt, kas noticis. pēc vairākiem neveiksmīgiem jautājumiem guļam zem deķa uz viena spilvena, un šāda saruna.
- vai tev dārziņā kāds bērns nodarīja pāri?
- jā. patriks izdarīja pāri.
- ko viņš izdarīja?
- iekodās puņķītī.
- iekodās puņķītī?
(mm izņem knupi un cenšas runāt skaidri)
- iekodās puncītī.
- vai tev sāpēja?
- jā.
- vai tev patīk patriks?
- jā.
(patriks ir tas pats, par kuru jau agrāk rakstīju, ka mm ir attiecības.)
vēl noskaidrojās, ka:
patriks ēda vainadziņu. lelde arī ēda vainadziņu (bet varbūt launadziņu?). lelde arī iekoda patrikam puncītī (man liekas, šito viņa vēlāk izdomāja, ka tā būtu derējis darīt). zaķītis nokrita. cūciņa nokrita. cūciņa lec. sunītis apaļš kā saulīte.
pa ceļam uz māju rotaļlaukumā spēlējām paslēpes. mm tup aiz krūma, aizsedzis acis, saka kukū kukū. kādu minūti no vietas.
- vai lelde ir dzeguze?
- nē. dāma.
=========== 2 4
http://klab.lv/users/kihelkonna/168515.html
mazmurkšķis ir no bērniem, kas neļauj sev darīt neko. griezt nagus, mazgāt matus, ķemmēt matus, tīrīt zobus - vienmēr baigā bļaušana. tā nu murkšķis staigā neķemmēts (a smuki, sprogas kā spirālmakaroni), pats grauž zobu birsti, matus mazgājam reizi mēnesī un ar tīru ūdeni (tik un tā bļauj tā, ka jābaidās, ka kaimiņi policiju neizsauc). nagus griežu tikai tad, kad cieši aizmidzis. pēdējos mēnešos šim miegs vairs nev tik ciešs, nagus nogriezt nevar vairs nekādi. viņa kliedz patipati, ar šķērēm kaut ko baksta līdz apnīk, bet neļauj tik un tā. nagi tādi, ka jābaidās, ka kāds sanepidstaciju neizsauc.
tā nu paziņoju - multenes vairs neskatīsimies, kamēr nebūs nogriezti nagi. meita mierīgi atbildēja "es neļaušu", un viss. trešo dienu dzīvo bez multenēm (bet ir ko zaudēt, jo pašlaik skatāmies "komēta nāk" ar muminiem, un paralēli lasām grāmatu, tā ka visu var saprast). šad tad viņa tomēr paprasa multeni, un manu atbildi bez bļaušanas pieņem zināšanai; saprot, ka pati ir pieņēmusi lēmumu. tā lūk.
upd. viss atrisinājās, mm staigā ar īsiem nagiem. šis ir mazs solis cilvēcei, bet liels solis muterei.
http://klab.lv/users/kihelkonna/170797.html
notikums tāds. mans gudrais un prātīgais mazmurkšķis iebāza degunā rozīni. izšņaukt un izšķaudīt nevarēja (pat mēģināju šo šķaudināt, dodot ostīt maltos piparus), nācās zvanīt uz 112 un prasīt, vai tas nopietni. atbrauca ātrie, nevarēja izķeksēt, aizveda mūs uz vienības gatvi. tur vesels ārstu bars viens pēc otra izmēģināja aizvien dīvainākus ķekšus (rozīne jau bija uzbriedusi kā kompotā), kamēr laimīgi dabūja ārā. mājās braucām ar autobusu. murkšķis labi turējās, bļāva tikai tad, kad tiešām vajadzēja. no mediķu puses - viena vienīga laipnība un iejūtība.
upd.
tagad domāju, kā būtu, ja būtu. ja mm nemācētu runāt un es tā arī nesaprastu, kas noticis (šis mani izsauca no virtuves un pats izstāstīja notikušo). ja es sēdētu mājās viena ar diviem bērniem, nevis vienu. utt utjpr.
upd.2.
nākamajā dienā man ienāca prātā, nez kā būtu, ja es iebāztu degunā rozīni. dienu vēlāk mājās pārradās laulenis un atzinās, ka viņam tagad gribas iebāzt degunā rozīni.
http://klab.lv/editjournal.bml?journal=kihelkonna&itemid=174292
mm runā:
- leldei slapji mati. kaķis uzlēja ūdeni uz galvas.
- kur pazuda?
- kas pazuda?
- sienāzītis. izlīda no krūma.
- mums vakariņās būs brokastis.
http://klab.lv/users/kihelkonna/174552.html
ir vairākas pārmaiņas notikušas vienlaicīgi un apmēram pagājušās nedēļas sākumā:
1. iestājies tētisms. ja tēvs ir tuvumā, tad prasa šim rotaļāties. mani liek mierā. sākumā man likās tā jocīgi, ka mani var nevajadzēt, bet drīzi sapratu, cik tas forši; esmu jau 2.4 gadus dzenāta, tagad lai padzenā senci. viņi arī lieliski rotaļājas.
2. ne pavisam, bet diezgan izteikti atsakās no knupīša (saukta par suksiņu). naktīs vēl lietoja un šad tad pa dienu, bet pēdējā laikā parasti iztiek bez. tas daļēji varētu būt skaidrojams ar pagājušās nedēļas klepu, jo klepojot knupis izkrīt.
3. diezgan labi ģērbjas pati. agrāk viņai tā lieta neinteresēja, lai arī centos veicināt. tagad ģērbjas ar panākumiem.
4. naktī dod priekšroku savai gultai, nevis manējai. tā jau viņai nākas gulēt savā gultā, un pie manis tiek vien uz iemidzināšanu vai arī kad slima. bet tad man ik pa laikam viņa jāpārvieto uz gultas malu un jāsaka, lai taču guļ uz sava spilvena, nevis uz manis. kopš pagājušās nedēļas man vairs nekādas cīņas; sīce pati iekārtojas savā aliņā. (gultas mums sabīdītas kopā, un naktī viņa šad tad man patausta matus.)
tas viss kopā izskatās pēc bērna atdalīšanās no mātes kārtējās stadijas.
vēl viņai radusies lielāka interese par edukāciju. pati nāk un bieži prasa bildītes, vārdiņus, ciparus (mums te vietējās programmas un poverpointi).
uz gulēšanu cītīgi lasu priekšā grāmatas. "komēta nāk" un "mazie troļļi un lielie plūdi" aizgāja uz urrā, bet vinnijs pūks ir diezgan sūra literatūra priekš šī vecuma. tie dzīvnieki tur runā kā sapīpējušies un lāgā nevar saprast, ko viņi dara.
vēl viņa izcili rotaļājas pati. cep iedomātus ēdienus un nes man ēst. klāj gultu zvēriņiem, ar spilveniem un segām, tad tin biti (plaukstas lieluma mantiņa) dvielī un saka, ka viņa ir kastē, tad saka, ka kāds viņai nodarījis pāri un tagad jāsamīļo. samīļoto biti un ieliek bļodā gulēt, staigā bļodai apkārt, vicina rokas un dzied čiv čiv.
šonakt viņa pamodās raudādama un teica, ka bitīte Maja viņai iekodusi.
vēl viņa bieži žēlojas, ka nupat iekodis ods un vajag odu smēri.
(ir ziema)
=========== 1 11
http://klab.lv/users/kihelkonna/174893.html
atmiņa
pusotra gada vecumā mazmurkšķa atmiņa bija apmēram nedēļu gara. tas gan netika tā īsti izpētīts.
1 gada un 8 mēnešu vecumā bijām lielā braucienā, kas aizmirsās stipri drīz. tagad viņa vispār zina, ka ir lidojusi ar lidmašīnu un atvedusi konkrētas mantiņas, bet nekā neatceras. zina, jo es šad tad pastāstu.
1 gada un 10 mēnešu notikumus viņa atcerējās vēl pēc mēnešiem 3. tad viņa pēkšņi atdziedāja konkrētā nedēļā dzirdētas dziesmiņas. vai tagad atceras - nezinu.
nu tātad viņai tā atmiņa pamazām stiepjas aizvien garāka, bet tik un tā no viena gala dzēšas nost.
man bija teorija, ka agrās bērnības notikumus nav jēgas atcerēties. jo jaunumu ir tik daudz, ka pietiek no tiem mācīties, bet nav jēgas sabāzt atmiņā apstākļus, kad konkrētā mācība apgūta.
kaut kad pienāks laiks, kad galvenie notikumi vairs nedzēsīsies nost. un kaut kad pienāks laiks (vismaz mums vecajiem sakārņiem), kad atmiņa sāks dzēsties nost no priekšgala, un jaunībsdienas būs vieglāk atcerēties nekā vakardienu, hehe.
nomierināšanās
kā jau šajā vecumā (2 gadi un 5 mēneši) pienākas, mazmurkšķis pēdējā laikā mēdz krist histērijās. "uzkaras" un bļauj. parasti to var skaidrot ar nogurumu vai ar notikumu pēkšņumu, vai ar diezinko. katru dienu jau nē.
ja uzkāriens galīgi tizls, es dažreiz viņu aiznesu un nolieku aiz viena tāda aizžogojuma un saku, lai nomierinās. pēc 1 - 2 minūtēm izķeksēju un saku, nomierinājies? nomierinājos, saka mazmurkšķis. pa to laiku es arī nomierinos, kas ir svarīgi.
šorīt ģērbām mazmurkšķi uz dārziņu, un viņai uznāca histērija veselas divas reizes. dārziņā viņai patiešām patīk, bet laikam pasākums bija par pēkšņu, jo slimības dēļ pusotra nedēļa bija nosēdēta mājās.
neparastākais bija tas, ka viņa abas savas raudu lēkmes pārtrauca pati. viņa iesaucās "nomierināties" (cik jau nu skaļi raudot var sakarīgi izteikties), aizskrēja prom no manis, uz otru istabu, nostājās pie aizžogojuma (kas aizlikts priekšā sienas skapim) un vēl iebāza kāju pa tīkla restēm. un nomierinājās. it kā viņa iežogotajā drūmkaktē meklētu palīdzību pati pret savām nesavaldāmajām emocijām.
hm.
upd. šorīt viņa arī gāja uz drūmkakti nomierināties (brēka bija par to, ka es pietiekami fiksi neierados no virtuves, kad sīce atmodās un mani sauca. es papriekšu noņēmu katliņu no plīts un ielēju sev kafiju ar pienu.). bļāva, tad paprasīja, lai es viņu ieceļu aiz žoga (pati viņa tur netiek, ap metru augsts), tur viņai vajadzēja rūtaino dvielīti, ar ko noslaucīt seju (citi dvieļi nederēja) un viss, bērns bija nomierinājies.
sabiedriskie pasākumi
nedēļas nogalēs sencis brauc uz laukiem betonēt, bet es piekāšu pasākumu un palieku rīgā.
vienu sestdienu mēs aizgājām uz leļļu teātri, eža kažociņu. bērns kārtīgi sēdēja un skatījās, tikai nez vai kaut ko saprata, jo izrādē lasīja Plūdoņa dzeju, kas ir skaista, protams, bet ar daudziem reti lietotiem vārdiem. izrādes laikā mazmurkšķis pa kluso sūkāja sosku.
nākamajā sestdienā mēs gājām uz dabas muzeju. iegājām zvēru stāvā, mm mani tūlīt aizvilka pie putniem un pirmajos divos stendos par katru putnu paprasīja "kas tur rakstīts". tur bija visādi dūkuri. ar to viņai arī bija attention span beidzies un viņa pamanīja, ka pa garajām zālēm var labi skraidīt. mazliet viņa slikti uzvedās - plaukšķināja ar plaukstām pa stikliem. sākumā es mēģināju pievērst viņas uzmanību visādiem foršumiem, re kur leopards, re kur jenots. bet tad nospriedu, ka labāk nesabojāt pasākumu. beigās viņa atrada lielās kāpnes un ar prieku staigāja augšā lejā.
nākamajā nedēļā devāmies uz piparkūku izrotāšanas darbnīcu lietišķās mākslas muzejā. tas bija baigi forši. par latu mēs dabūjām pieeju mazajām piparkūkām un mums iedeva tūtiņas ar glazūru, un lapas ar ornamentiem. kaut ko saspiedām. pēc tam apgleznojām arī lielo piparkūku (viena ir cenā iekšā). pēc tam apskatījām pārējās darbnīcas. finālā nospriedām, ka mūsu gleznojumi nez vai vinnēs izstādē, un visus apēdām. lielo atnesām mājās.
starp citu, tas pasākums būs vēl 2 nedēļas, ja kādam interesē.
cīņa par varu
un tad man nāca atskārsme, ka kakāšana biksēs ir cīņa par varu. ja sīce, piem., prasa ēst, multeni, mantu, spēlēt vilcienus, dajebko, es palieku situācijas noteicēja un varu dot vai nedot prasīto. ja viņa piekakā bikses, man nākas viņu celt vannā un mazgāt (vispār tagad nemaz nedrīkstu viņu cilāt dēļ veselības). ja vēl pie tam es purpinu un īgņojos, tad vispār pilnībā esmu pakļāvusies manipulācijai.
un ja par čurāšanu vēl var teikt, ka bērns nepamana, tad pilnīgi noteikti viņa pamana, ko dara, kad ielien kaktā, izbola acis un stenošā balsī saka "mamma ej pļojām".
=========== 2 6
http://klab.lv/users/kihelkonna/177622.html
pirms pāris dienām viņa visu ko pēc kārtas gribēja, tad negribēja, tad atkal gribēja. ... galu galā teicu ka viņa kā liela meitene pati var iet gulēt, mani līdzi nevajag. viņa nopīkstēja, ka negrib būt liela meitene, grib būt maza meitene. parasti viņa uzsver un atgādina, ka ir liela; liela kā saulespuķe. tā ka šis teiciens nebūs tā globāli domāts, bet tikai par konkrēto brīdi. tik un tā, pirmais filozofiskais izteiciens.
=========== 2 7
http://klab.lv/users/kihelkonna/179477.html
mazmurkšķis izveic baidīšanos. paprasa man uzlikt multeni par muminiem, to sēriju, kur ir morra. kad morru rāda, tad viņa saka, ka bail, un aizgriež galvu. pēdējā laikā viņa vispār iziet no istabas un lūr pa durvju šķirbu.
=========== 2 8
http://klab.lv/users/kihelkonna/180805.html
mm katru dienu var vairākas stundas spēlēties ar rotaļu virtuvi. sākumā viņa taisīja iedomātus ēdienus. tad tika pie rotaļu traukiem, kuros gatavoja ēdienus no kastaņiem un akmentiņiem. tagad viņa arī smalki servē galdu divām personām, virina iedomātu skapīšu durvis un pasniedz man kokteiļus.
=========== 2 9
http://klab.lv/users/kihelkonna/183226.html
kad mm kaut ko aizrāda, viņa tūlīt saka "man kaut kas sāp! ". tad izvaicājam. vai tev sāp rociņa? jā! vai tev sāp zobiņš? jā! vai tev sāp pleciņš? jā! vai tev sāp mati? jā! šorīt pavaicāju, vai tev sāp kurpīte. viņa teica jā un norādīja uz kreiso kāju un teica, ka tieši šī sāp.
kādudien mainu mazzaķim pampi. mm piesēžas blakus un vīzdegunīgi saka: "mums te ir viens kakātājs!". (teiciens nāk no dārziņa.)
=========== 2 11
http://klab.lv/users/kihelkonna/187624.html
- sisina!
(mm pacēlis kreklu un rāda uz vēderu, kur,viņaprāt, atrodas sirds.)
- vai mammai arī ir sirsniņa?
- jā.
- vai tētim arī ir sirsniņa?
- nē. plauši.
.....
šorīt noliku mm priekšā ūdens bļodu un teicu: tu tikai nemazgā rokas! mm steigšus sāka mazgāt rokas.
http://klab.lv/users/kihelkonna/187822.html
aizvakar visu dienu lija (laukos esam).
vakar pēc pastaigas mm sāk žēli raudāt. kas vainas?
- esmu salietojusies!
(rāda uz salijušajā zālē samirkušajiem bikšu galiem.)
virtuves dvieļu turētājā iabeidzies papīrs.
stāstu, ka tas jāpērk speciālā veikalā, laikam depo. mm prātīgi turpina sarunu:
- un tas maksā pie kaut kādiem latiem!
nedēļu vēlāk, kad lieku somā zābakus, mm ir visu atsifrējis.
- zābakus lieto lietū!
http://klab.lv/users/kihelkonna/188062.html
(pirms dažiem mēnešiem)
izlasīju grāmatā, ka mazi bērni zinot, kas viņi bijuši iepriekšējā dzīvē un kāpēc piedzimuši. vajagot tikai paprasīt.
devos izvaicāt mazmurkšķi (2.5 gadi).
- kas tu biji iepriekšējā dzīvē?
- nezinu.
- kāpēc tu piedzimi?
- nezinu.
=========== 3 1
http://klab.lv/users/kihelkonna/192202.html
pirmo reizi dzīvē aizvedu mm pie higiēnista. pirms tam uzgaidāmajā telpā lasījām grāmatu par bērnu zobu veselību. tur bija uzzīmēti zobu caurumi un saldumi, kas bojā zobus (konfektes uz kociņa). aiz gara laika to vairākkārt izlasījām, kā arī to, ka naktī jādzer ūdens, nevis sulas.
higiēniste bija lieliska. viss vienos priekos. lampu vispirms paspīdināja uz kājas, tad rokas, pogas un citām vietām, un tikai tad mutē. tāpat ar gaisa pūšamo un visām citām lietām. caurumu neesot. nopucēja ar kaut ko ārstējošu.
pēc tam mm kā breinvašots. ik pa laikam dodas zobus tīrīt. vakarā pirms gulētiešanas mm uzsāk sarunu. "man nemaz negaršo saldumi!". vispār jau tā ir, ka galīgi saldas lietas, kā ōmiņa zemeņu zapte un saldējums, mm negaršo. saku, ka pie ōmiņa gan ir daudz saldumu (tai mājā saldumi ir dzīves norma). "ōmiņš teiks ēd Leldīt ēd, bet es neēdīšu!" (tik sarežģīts teikums no mm vēl nebija dzirdēts).
vakarā pēc zobu tīrīšanas mm sagribas dzert. kā jau karstajā laikā. ko dzersi? ūdeni. pagaršojis ūdeni mm ieraudas un saka, ka ūdens negaršo. piedāvāju suliņai pieliet ūdeni un to mm padzeras, laikam ar tīru sirdsapziņu.
pēc 2 dienām Toms piedāvā mm šokolādes konfekti. mm apēd. Toms saka: tas bija saldums! mm paskatās ar neizpratni. aizmirsies jau.
3 2
http://klab.lv/users/kihelkonna/192953.html
mazmurkšķim sācies jautājumu periods. kam tas ir, kas man to iedeva. ja es par jautāto saku, ka nezinu, mm vienmēr saka "es gan zinu".
laukos. garām brauc mašīna.
- kas tur brauc?
- kaimiņi. es nezinu, kā viņus sauc.
- es gan zinu, kā viņus sauc!
- kā tad viņus sauc?
- (seko neskaidrs burtojums)
- kas tur brauc?
- es nezinu, kā tos cilvēkus sauc.
- es gan zinu, kā tos cilvēkus sauc!
- kā tad viņus sauc?
- kaimiņi!
ārā klaigā kāds putns.
- kas tur ir?
- putns. es nezinu, kā to putnu sauc.
- es gan zinu, kā to putnu sauc!
- kā tad viņu sauc?
- papagailis!
pagājušovasar es biju mm no bildēm samācījusi visādus putnus un puķes. labi zināja. tagad viss aizmirsies, un mm melno dzilnu nosauca par tukānu. multenēs bieži ir tukāns.
- vai tie ir mani sieriņi?
no rīta stāstu, ka naktī redzēju zibeni.
- nē! nē, mamma! es vienīgā redzēju zibeni!
(ne nu redzēja, nekā. es redzēju, jo naktī cēlos barot Ansi. mm no savas gultas nevarēja redzēt.)
mm gandrīz katram teikumam galā pieliek tādus vārdus kā gandrīz, laikam, varbūt. tas, protams, ir mans spogulis - mēdzu runāt tādā nepārliecinātā formā. mm atšifrējis pa savam, un lieto šos vārdus ar nozīmi "pilnīgi noteikti". savu runas veidu mainīju jau pirms pusgada, bet spogulis vēl nav mainījies.
un jau vairāk kā pusgadu mm darina pagātni, liekot galā "īja". sākumā bija ēdīja utt, tagad jau mazāk. nesen apkampa man kāju un teica "es tevi apspiedīju". (nepareizos vārdus lieku aiz auss, bet neatkārtoju.)
- kad man bija seši gadi,, es braucu ar divriteni.
nez vai tas ir par iepriekšējo dzīvi, jo mm teica arī "Ralfam es uzdāvināju lidmašīnu, ko var salikt" (to teica nedēļu pirms Ralfa dzimšanas dienas).
3 dienas pagājušās nedēļas nogalē mums bija raibas. laukos daudz viesu, kopā sanāca ap 15 ļaužu, ieskaitot Laimu un ōmiņu. es pārsvarā noņēmos ar Ansi un ļāvu labajām tantēm izpausties. pamazām ar izbrīnu manīju, ka mm uzņem apgriezienus ņiķīgumā. un kā nu ne - tiklīdz mm bļaudama nokrīt gar zemi, vismaz 3 tantes ir klāt un cenšas izdibināt, ko tad šai vajadzētu. ja es par kaut ko saku, ka to nevar, divas mīļas balsis iesaucas, nu kāpēc gan ne! svētdienas brokastīs, piemēram, bija vismaz 10 ēdieni, ieskaitot viltoto zaķi, 3 veidu mušļus, 7 veidu sierus un tā tālāk. mm iepīkstējās, ka gribētu vārītu olu, un ōmiš to tūlīt uzvārīja. mm pat drusku pagaršoja.
trešajā dienā (bijām ciemos tai pašā Ralfa dzimšanas dienā, tikai es un mm) novēroju, ka mans diezgan advancētais bērns sāk izskatīties tāds kā garīgi atpalicis. sakarīgi parunāt nemāk, gandrīz visu laiku ņerkst, kaut ko tā kā grib, pateikt neko nevar, tikai vaiksta dusmīgas grimases un gaida, kad es izdomāšu, ko viņai vajag, un skriešu visos virzienos vienlaicīgi. kad kaut ko prasa bērnam, šis atstiepj apakšžokli un apakšlūpu un naturāli rāda zobus. ej nu saproti.
re, ko ar cilvi var izdarīt daži mīloši cilvēki.
par laimi, no pasākuma nācās aizbraukt pirms tā beigām. kas zina, par ko mm būtu pārvērties vēl pēc 2 tādām dienām. mājās mm turpināja iesākto, bļāva ik pa brīdim un par katru nieku vai vispār bez iemesla. pat izmēģināja tādu paņēmienu kā bļaušana ar ieskrējienu. ja es nereaģēju uz to, kā mm bļauj uz grīdas, tad viņa iegāja blakus istabā un tad ieskrēja manā istabā, ar blīkšķi nokrita uz grīdas un atsāka bļaušanu. tad es padomāju, mm jau nesaprot, kas ar muteri noticis, kāpēc nav kā bija. izvedu pārrunas, paskaidroju, kas un kāpēc. un mm bez lielas dresūras atkal kļuva par agrāko bērnu. zobu rādīšana vairs nav bijusi.
http://klab.lv/users/kihelkonna/194290.html
šodien dzirdu, mm savā nodabā dzied "ādamam bij 7 dēli". to dziesmu esmu tikai kādas pāris reizes tāpat savā nodabā nodziedājusi mazzaķim, neko vairāk.
mm gan dzied kā dzirdējis: "ādamam bij 7 dēli, 7 dēli, netīri ēda, netīri dzēra, netīri zin kas jādara". tālāk dziesmā viņi visi gāja mazgāties.
pirms pāris dienām, laukos.
(mm jau sen visu pareizi dara podā, bet mēs vēl uzturam cienīgas sarunas par to.)
...
mm: parādīsim to kaku arī mazjānim un ōmiņam.
es: pietiks tikai ar ōmiņu, mazjānim diez vai interesēs.
(ōmiš apzinīgi izveic rituālo priecāšanos)
mm: vakarā mēs parunāsim ar tēti. par to kaku.
kādā rītā. Ansis rāpuļo pa gultu, es pusmiegā pieskatu. daudzmaz atmodusies slejos un mēģinu sākt runāties.
A mani ieraudzījis naturāli sāk laizīties.
pamostas Lelde.
A viņu ieraudzījis sāk smaidīt.
ar māsu viņam tiešām paveicies. viņai nav grūti rādīt mantiņas un runāties, kad visi pārējie ir noļumuši. vēl viņa par A saka "mans Ansītis", un citu bērnu piekļuvi Ansim stingri regulē.
=========== 3 3
http://klab.lv/users/kihelkonna/195711.html
lasu mm pasaku par runci zābakos. iedomājos pavaicāt, vai tu zini, kas ir runcis?
- jā, mēs bijām zvērudārzā un redzējām tādu dzīvnieku runci!
nu skaidroju par kaķenēm un runčiem, un beigās aizskaidrojos līdz tam, ka runcim ir krāniņš un kaķenei kas cits. tāpat kā cilvēkiem. ... (mm zina, kas ir krāniņš, jo bieži palīdz man mazgāt brāli.)
tās pašas dienas vakarā. mm ar senci izgriezuši no žurnāla pīles sastāvdaļas, kas jāuzlīmē uz kartona rullīša. tāds bērnu žurnāls. mm paņēmis pīles asti, kurai tāda gara detaļa, aiz kuras pielīmēt.
- es gribu apsmērēt krāniņu ar līmi!
- kāds krāniņš? tā taču aste!
- gribu pīlei pielīmēt krāniņu!
http://klab.lv/users/kihelkonna/198000.html
šorīt dārziņā. mm ģērbjas nost. pareizāk sakot, es viņu ģērbju. tā kā man priekšā pieslingots bēbis, tas ir pagrūti.
- zandales pati uzvilksi?
- nē, es nezinu, kura ir pareizā kāja.
- tu jau pati māki ģērbties, tikai gribi, lai mamma tev paklausa, vai ne.
- jā.
=========== 3 5
http://klab.lv/users/kihelkonna/201891.html
3 veidi, kā manipulēt mazmurkšķi
1. otrādi.
vakarā sencis liek mm. gulēt. šī negrib ne par ko. neklausa, dauzās.
sencis: šovakar gulēt neiesim!
mm: nē, iesim!
- zobus netīrīsim!
- nē, tīrīsim, citādi būs zobos caurumi! (jož tīrīt zobus.)
- šonakt gulēsim nevis gultā, bet uz pumpas (tāds apaļš sēžamais)!
- nē, gultā!
- liksim kājas uz spilvena!
- nē, galvu uz spiulena!
un tā mm ir knaši nolikts gulēt. es tā nemāku sarunāt, visu daru pa taisno. bet nesen mm nevarēju dabūt prom no dārziņa, šī lēkāja pa soliņu, snaikstījās, kārtoja skapīti un neģērbās ne par ko. tad nolēmu es arī pamēģināt.
- bikses vilksim galvā!
- nē, kājās! (fiksi uzvelk.)
- zābakus vilksim rokās!
- nē, kājās! (fiksi uzvelk.)
- cepuri vilksim rokās!
- nē, galvā!
tā ātri vien bērns bija saģērbts un pa durvīm ārā.
2. ar mazzaķi jeb suns uz siena kaudzes.
mm jau bija sen paziņojis, ka šim nepatīkot, kā es dziedu. bet kad šoziem sāku dziedāt mazzaķim, mm arī sagribēja dziesmiņas pirms aizmigšanas. tas pamazām ir izvērties ikvakara mūzikas pusstundā. man par lielu sajūsmu mm ir sācis ziņģēt līdzi. viņa dzied tā izteiksmīgi. piemēram, pantā "ap vārtiemi raidīju ar akmeni sviežu" stipri paceļ balsi. pati savā nodabā arī dzied visādus sajaukumus - grib mani māte pie to veco atdot, pie to veco iešu vainadziņu došu. man tas liekas tā ievērojami, ka viņa pamazām memorizē daudzpantu dziesmas. i nevajag uz dziedāšanas pulciņu vest.
pamazām izrādās, ka arī citādi mm nelaidīs garām neko, ko es dodu mz. mm parasti neko neēd, vismaz ja es esmu to taisījusi. ja to dodu mz - mm arī paprasa. dažreiz pat ēd. mz vispār ir izēdājs un ēd divreiz vairāk par mm. kad saku, ka mz ir izēdājs, mm iesaucas - es arī esmu izēdājs!
bija vēl trešais veids, bet to esmu pilnīgi aizmirsusi.
===== ===== misc.
mm zīmē
- es zīmēju asinssūcēju kas sūc asinis uzturā. asinssūcinātāju.
mm nāk no virtuves un saka, ka tur esot tauriņš un slieka.
izrādās - kode un kodes kāpurs.
=========== 3 5
http://klab.lv/users/kihelkonna/204779.html
varu nu kaisīt pelnus uz galvas - mm sācis vakaros pieprasīt dziesmas, kuras pa reizei esmu nodziedājusi un kas nemaz nav trīsgadniekiem domātas. viņa prasa kaupēnu laupītāju un turklāt pīkst līdzi "trešais asiņainais duncis". viņa prasa "par puķīti, ko cits paņēma" - tātad "es zārkā gulēdams".
viņa nezina neko par zārkiem, bet viņai patīk, ja dziesmās ir visādi pidirallā, oktairīdi un timbaka taivaka. vēl viņa prasa "lāčus šaut" - par rozāliju, kas iešāva lāča ādā ielīdušajam rolandam pakausī. pie šitās es visādi stenu, ka tā nav bērnu dziesma. par laimi, "pidriķs staigā baltās biksēs" viņa ir aizmirsusi. nevaru iedomāties, ka viņa dziedātu "pidriķs sevim krūtīs grūda dunci un revolveri". "balts zārks ar melnām pumpām" ir vienīgais, ko neesmu uzdrīkstējusies dziedāt no savas nekrofilo dziesmu kolekcijas.
pēc vairākām "lilioma dziesmām" (jo tu esi dzīvs jo tu esi dzīva viens zirgs vēl ir brīvs) viņa sāka prasīt, ko nozīmē dzīvs. skaidroju, ka tas ir tāds, kas var kustēties, kad pats sagrib. piemēram, cilvēki un kaķi un kukaiņi un visi dzīvnieki var kustēties, kad paši grib, bet akmeņi un krēsli un gultas nevar. mm tad saka ka akmeņi arī liekas dzīvi, kad viņus pakustina.
katrā nākošajā dziedāšanas reizē viņa to atkal prasa. pēdējā reizē skaidroju, ka dzīvs ir tas, kas ēd, čurā un kakā, un akmeņi un galdi un gultas nav dzīvi, jo tie neēd, nečurā un nekakā. bet man liekas, ka mm vēl daudzas reizes to prasīs, un teiks, ka akmeņi ir dzīvi. turklāt vienīgais mm pazīstamais zirgs ir šūpuļzirdziņš, kas atrodas ōmiņa mājā. tas kustas, kad viņam uzsēžas virsū, tātad ir dzīvs. viņam nemaz nevar uzsēsties tā, lai viņš nesakustētos.
pareizāk būtu teikt, ka dzīvs ir tas, kas var vairoties. jo augi arī ir dzīvi, lai gan nekustas un nečurā. bet kā es teikšu, ka mm grupiņas biedri ir dzīvi, jo vairojas. tas būtu gluži kā no ijona klusā. "jūs esat zīdītājs? nu tad veiksmīgu zīšanu!" (vēl korektāk būtu novēlēt veiksmīgu zīdīšanu.)
http://klab.lv/users/kihelkonna/208931.html
mm ir īstena sieviete - attiecības viņu interesē vairāk par visu.
katru dienu pēc dārziņa viņa noskaita, ar ko viņa draudzējas. Jānītis, Irma Zane (šie divi ir brālēns un māsīca), Roberts (Lobelts) un kas nu kuro reizi. ir periodi, kad viņa saka, es draudzējos ar tēti un tu draudzējies ar Ansīti. tad atkal viņa draudzējas ar mammu un tētis ar Ansīti. dažreiz viņa pieļauj domu, ka mēs visi četri draudzējamies viens ar otru. man liekas, viņa cenšas noskaidrot, kas tā draudzība tāda ir. dārziņā vairākas lielās meitenes ļoti labi izturas pret mm, bet tās viņa savās draudzenēs neieskaita. kad atgādinu par Viku vai Emīliju, mm saka, ka viņas jau draudzējas ar to un to. nu tātad draudzībai jābūt abpusējai un viens pret vienu, un nevar draudzēties ar tādu, kas ar kādu jau draudzējas.
rudenī viņa stāstīja, ka meitenes draudzējas ar meitenēm, bet puiši ar puišiem. teicu, ka dažreiz arī meitenes draudzējas ar puišiem. "tādas lielas meitenes, kuras ir mammas", teica mm.
no vakara dziesmiņām ilgu laiku viņas iecienītakā bija "rozīte". grib mani māte pie to veco atdot, es to veco maza negribēju, es to veco pa vārtiemi raidīju, ar akmeni sviežu (latviskojums mans). ik pa laikam viņa prasa kādu jaunu dziesmu, un tā es nesen nodziedāju "man māmiņa piesacīj". tā uzreiz nokļuva topa virsotnē un katru vakaru tiek prasīta trīs reizes. mm diktā balsī dzied līdzi - meitiņ veci nebučo, nebučo, jā!". kad tā padomā, šīs divas arī ir vienīgās mūsuu dziesmas par attiecībām. pārējās iecienītākās ir par krauklīti, vanadziņu, mākonīti, "debesis pušu" un tamlīdzīgi. interesanti, ka abas attiecību dziesmas ir par to, kā neklausot māti veidot attiecības ar veci. it kā citu parametru vīriešiem nebūtu kā tikai jauns un vecs. un it kā māti šajās lietās drīkst tikai neklausīt.
nu jau kādu pusgadu mm ir dziedājis par "grib mani māte pie to veco atdot" un nedēļu par "meitiņ veci nebučo". vakar mm pēkšņi ierunājās: pērtiķis arī var augstu lekt. noskaidrojas, ka mm domājis, ka "vecs" ir no vārda "lec".
stāstu, kas ir vecs, nosaucu mums pazīstamos veco cilvēkus. stāstu, ka veciem paliek sirmi mati.
šorīt atnāk ciemos ōmiš. mm labrīta vietā saka: vecākiem paliek balti mati.
tā nu viņa turpina šifrēt. |
|