vakar mm galīgi ne tāds. nevis runā, bet klaigā (mamma nāc, mamma nenāc, mamma sēdēt). vakarā uznāk ilgas skaļas raudas. protams, mēģinu izvilkt, kas noticis. pēc vairākiem neveiksmīgiem jautājumiem guļam zem deķa uz viena spilvena, un šāda saruna.

- vai tev dārziņā kāds bērns nodarīja pāri?

- jā. patriks izdarīja pāri.

- ko viņš izdarīja?

- iekodās puņķītī.

- iekodās puņķītī?

(mm izņem knupi un cenšas runāt skaidri)

- iekodās puncītī.

- vai tev sāpēja?

- jā.

- vai tev patīk patriks?

- jā.

(patriks ir tas pats, par kuru jau agrāk rakstīju, ka mm ir attiecības.)

vēl noskaidrojās, ka:

patriks ēda vainadziņu. lelde arī ēda vainadziņu (bet varbūt launadziņu?). lelde arī iekoda patrikam puncītī (man liekas, šito viņa vēlāk izdomāja, ka tā būtu derējis darīt). zaķītis nokrita. cūciņa nokrita. cūciņa lec. sunītis apaļš kā saulīte.

pa ceļam uz māju rotaļlaukumā spēlējām paslēpes. mm tup aiz krūma, aizsedzis acis, saka kukū kukū. kādu minūti no vietas.

- vai lelde ir dzeguze?

- nē. dāma.