friends [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[1. Apr 2026|13:37]

lennay
pirmo dāmu tusiņu izdomājām mēs abas ar i. madmixā. augšstāvā pie trepītēm. jo visas puslīdz pazīstamās meitenes tad bija tikai tāda un tāda stāra piedeva, nevis pašas par sevi brīnišķīgas personības, un mēs izdomājām, ka vajag mūs visas savest kopā - sapazīties, dzert, dejot un pļāpāt un būt vērtībām pašām par sevi. bija tikai viens noteikums: nerunāt par džekiem. viņi satraucās, ka mēs perinām kaut kādu karojošo feministu karu un grasāmies grāpī vārīt indi, bet ne - mums bija noruna vispār aizmirst par večiem un būt pašām. i tajā laikā bija smaga šķiršanās, kuru es - hahaha tagad varat sagrozīt kā gribat un pēc savas saprašanas - mediēju ti uzklausīju abas puses un sarunājos un paturēju rociņu, un abas puses pēc tam gadiem to novērtēja. vēlāk d. bija karš pret i. nevis pret mani, bet manila visu mainīja (visuvisuvisuvisuvisu)







mēs sarunājāmies, vismaz viņa izrunājās no sirds, nolaida tvaiku. mēs runājām arī par to, kā tapa teksti, kāds vispār mums katrai ir domu gājiens. tas nebija tā: par ko/kuru ir tas un tas, mūsu sarunas nebija jautājumu un atbilžu vakari, tās bija sarunas. es viņai skaidroju, ka rakstu ļoti vispārīgi un aptuveni, savienojami punkti ir tālu cits no cita un ir savienojami visādīgi un katrs var savienot punktus kā grib un tad sanāk kas nu kuram sanāk. viņa man teica, ka kādam kaut kas liekas, un es teicu, ka lai jau liekas un lai tic tam, ko pati redz. pēc manilas es pati nebiju necik runīga (es tad pat vēl nezināju), bet viņa absolūti atteicās ticēt, ka esmu sajukusi prātā, un domāja, ka mani patiešām stalko (un ka tieši m., bet es uzskatīju, ka viņam nav motīva to darīt) un ka man nekas nerādās, un prātoja, kur un kā fiziski un tehniski. vienīgais cilvēks, kurš tiešām un pavisam un līdz galam visā bija manā pusē un vēlāk vienīgā/pēdējā stīga un savienojums ar cilvēkbūtnību. ja nu kādiem sērošanas pionieru pulciņa vadītājiem šķiet, ka es nemāku sērot (neko nemāku). mūsu starpā nebija nekādas greizsirdības - ne vienai, ne otrai. bija uzticēšanās un bēdu uzticēšana. mūsu karogs bija sirsnības krāsā. kāda tā ir?



ja es pēdējā dzimšanas dienā būtu piezvanījusi - vai viņa būtu drusku nolaidusi tvaiku, vai viņai būtu palicis drusku vieglāk? es nezinu - vai ar nepiezvanīšanu es viņu pagrūdu? mums bija noruna: tā kā viņa ir ļoti aizņemta, es viņai nekad nezvanīšu - viņa zvanīs man, kad varēs/gribēs. tāpat viņa zvanīja diezgan reti - juta, ka es negribu ne ar vienu runāt. pēdējā dzimšanas dienā es grasījos piezvanīt apsveikt, bet domāju, ka vēl ir par agru - piezvanīšu vakarā. vakarā bija pēdējais seanss, man bija slikti un tā arī nepiezvanīju. man bija slikti un negribēju ne ar vienu runāt. nevarēju. varbūt jums ir taisnība. vai es būtu varējusi to novērst? nē, varbūt tikai mazliet uz brīdi atvieglot, tāpat kā tad, kad es izdarīju milzīgu kļūdu - aizbraucu vēl pēdējoreiz uz manilu, solīju vēl atbraukt, bet nepaspēju - pārrēķinājos.

viņa zināja? nē, viņa nevarēja zināt. vienīgais mierinājums
tāds pats mierinājums kā tas, ka labi, ka mammai nebija jāredz krievijas iebrukums ukrainā

es saprotu tieksmi meklēt vainīgos vai vienu (vienu!) vainīgo un kārt pie lielā zvana vai kārt bet lēnām un vilkt striķi uz augšu
bet vēzis pagaidām vēl nav ārstējams. mums visiem viņas pietrūkst. kurš ir visvainīgākais? tiešām es? vai vajag kādu vienu (vienu!) vainīgo? mēģinu iztēloties, kā viņa reaģētu uz melnās sotņas izgājieniem. man šķiet, ka arī viņai tas būtu kaut kas vispār neaptverams un neieliktos nekādos - ne tikai tāpēc, ka spīdzina tieši mani, bet tāpēc, ka vispār spīdzina - kādu - jebkuru - jebko - vispār. es ceru, ka, ja pēc nāves apziņa kaut kādā formā saglabājas, tad, ja viņas apziņa kaut kur kaut kā vēl eksistē, tad noteikti ne šeit. lūdzu lūdzu ne šeit - es ceru, ka viņa šo visu neredz
Linkir doma

[1. Apr 2026|13:34]
arcigaretizobos
[Mūzika |Almary]

Es gribu rakstīt, bet man nav, ko teikt.
Gribas smēķēt un klusēt.
Iztēloties kā pēdējo cigareti pirms sprieduma izpildes. Pēdējo brīvību, pēdējo meditāciju, pēdējo paškaitējumu pirms visi paškaitējumi kļūs bezjēdzīgi.

Tu klusējot raudi. Ne jau par mani, ne jau par mums. Par šo vietu, kas apēda mūs dzīvus. Par visiem sapņiem, kuru piepildīšanās jaunībā likās saulaini nenovēršama, bet tad atnāca divtūkstošie, kari, iebrukumi, migrācijas un te nu mēs esam. Pasaulē, kas atgādina kodolapokalipsi, bet vēl pirms kodolapokalipses. Kad cilvēki pārvērtušies par zombijiem un klīst, smadzenes meklēdami. Un šobrīd, vienīgā iespēja šķiet - ļauties. Atteikties no visa, kas bijām un sākt šo dzīvi vēlreiz. Vienkāršāk, bez Debisī, Ešenvalda un Šopēna. Bez Monē, Ticiana un Rembranta. Ar kotleti un aļķīti, toties.

Atteikties no ideāliem, amerikāņu sapņa un pasaules pie kājām. Ienīst tos, kas spogulī neredz mani vai tevi. Jo tikai viņi ir vainīgi pie tā, ka mums nesanāk. Ne jau mēs. Mēs esam upuri un cietēji. Atsūtiet, lūdzu, lidmašīnu, kas nomet pāris paletes tušonkas.




ты выбрался из бедности, но хочется назад...
Linkir doma

[1. Apr 2026|13:14]

zin
[Tags|]

Depeche Mode - Waiting for the Night
Linkir doma

[1. Apr 2026|11:58]
arcigaretizobos
Reizēm ir sajūta, ka es dzīvoju filmā.
Tādā Bohemian Rhapsody tipa stilu mikslī, kur jaucas arthouse ar postmodernismu; kur vienu ainu režisējis Balabanovs, bet otru - Vess Andersons.
Lasot šīs rindas, aizdomājos, vai tas neliecina par kaut kādu sava veida bipolaritāti? Vai arī tas vienkārši ir normāli, ikdienas čerņas un prieku balanss. Priecīgs galvenais varonis ar sakvojāžu rokās maršē cauri pavasara gaismas pielietai pilsētai, bet sakvojāžā - bandīta galva, piemēram. Vai bioloģijas kabinetā nozagtas burkas ar preparātiem, kuru saturu izdzert varonis dodas. Varonis. Personāžs. Tēls. Kretīns.
Bet varbūt datorspēlē? Vai pac-man, navigējot cauri labirintam, vispār zina, ka viņu medī spoki, pirms ir par vēlu? Varbūt arī viņš, īsti happy-go-lucky stilā, maršē cauri gaiteņiem, nemaz nenojaušot, ka viens nepareizs pagrieziens un viss. Pac-man beigas iestājas momentā, bez ciešanām. Žēl, ka cilvēkiem ļoti bieži tā nesanāk. Mēs ciešam, mokāmies, mocām, apgrūtinām, līdz nonākam pie nenovēršamā iznākuma. Bet varbūt tas iznākums mums uzglūn nepārtraukti, bet mēs vienkārši, to neapzinoties, visu laiku pamanāmies aizbēgt.
Vells viņu zina.

Un vispār. Noskaties nejēdzīgu filmu. Piemēram, Happy go Lucky (2008). Nejēdzīga. Bet laba. Bet nejēdzīga. Tava dzīve nemainīsies. Bet diez vai paliks sliktāka. Tāpēc arī nejēdzīga.
Linkir doma

[1. Apr 2026|11:57]
arcigaretizobos
Comment on this
Linkir doma

no gain [1. Apr 2026|11:15]

sramgni
Sapnī dzirdētus vārdus nav vērts paturēt prātā.
Linkir doma

m&s [1. Apr 2026|11:15]

sramgni
Mango and strawberry.
Linkir doma

fe [1. Apr 2026|11:13]

sramgni
Fulton expenses.
Linkir doma

feeling [1. Apr 2026|11:09]

sramgni
Oh shit I'm feeling it.
Linkir doma

[1. Apr 2026|11:05]

prtg
Krimā nogāzusies Krievijas cara lidmašīna
Link1 raksta|ir doma

[31. Mar 2026|22:36]

alefs
Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.

Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
Link4 raksta|ir doma

[31. Mar 2026|22:18]

prtg
Mēs nemainām noteikumus
Linkir doma

[31. Mar 2026|21:59]

prtg
[Tags|]

Mute (2018)
Linkir doma

Skeptiska attieksme pret pašas skepticismu [31. Mar 2026|21:13]

kochka
[Tags|]
[Mūzika |Tame Impala - New Person, Same Old Mistakes]

"Vai tiešām mūsu vidū varētu būt tāds nodevējs, skeptiķis, kas visu apšauba?"
Linkir doma

[31. Mar 2026|20:54]
misene
Linkir doma

[31. Mar 2026|20:28]

begemots
[Tags|]

Katrs cilvēks, ja vien tas apveltīts ar pietiekamu iztēles spēku, varētu uzrakstīt veselu virkni autobiogrāfiju, kuras vienotā veselumā saistītu tikai kopējā faktogrāfija. Pat saprātīgi, taču jauni un tāpēc pieredzes trūkuma dēļ naivi cilvēki šādā iespējā nesaskata nekā cita kā vien cinismu. Taču viņi maldās, jo runa nav par morāles, bet gan izziņas problēmu. Metafizisko ticējumu kvantitāte nekādā ziņā nav mazāka par to atšķirīgo ticējumu kvantitāti, kāda cilvēkam var būt pašam par sevi atkarā no dažādu dzīves periodu secības, bet reizēm arī vienlaicīgi.

// S.Lems, "Balss no debesīm"
Linkir doma

par NBA [31. Mar 2026|19:20]

martcore
es, protams, ieteicu pirms trīs gadiem detroitas "pistons" ultravirtuālajai vadībai un frontofisam sākt pārkārtošanos ar to, ka džeidenu aiviju vajag kaut kā aizmainīt no komandas (tīri cilvēces, detroitas un draftpiku labā), bet kaut ko tādu es negaidīju

------------------------

Ivey has gone live on his Instagram account more frequently in the past week, posting at least three lengthy videos after he was shut down for the rest of the season by the team because of injury last Thursday. On Monday morning, he called out the NBA for promoting Pride Month, saying it celebrates "unrighteousness."

"The world proclaims LGBTQ, right?" Ivey said during the video stream. "They proclaim Pride Month and the NBA does, too. They show it to the world. They say, 'Come join us for Pride Month to celebrate unrighteousness.' They proclaim it on the billboards. They proclaim it on the streets. Unrighteousness."

In another live stream Monday evening, Ivey questioned why he was waived before speaking again at length about religion.

"[The Bulls] said my conduct is detrimental to the team," he said. "Why didn't they just say, 'We don't agree with his stance on LGBTQ'? Why didn't they say that? ... How is it conduct detrimental to the team? What did I do to the team? What did I do to the players?"

"..."

On Feb. 19 against the Raptors, Ivey did not play because of a coach's decision, the first time in his young career he had been a healthy scratch. After the game that night, he noted that he "wasn't the same player as he used to be," referring to his religion while talking to reporters in the locker room.

"I'm not the J.I. I used to be. The old J.I. is dead," Ivey said. "I'm alive in Christ no matter what the basketball setting is."

Ivey was outspoken about his religious beliefs in Detroit, but his intensity ratcheted up during his tenure in Chicago, which agitated some team staff members who described Ivey as "preachy" around the locker room, sources told ESPN. His social media rants often lasted nearly an hour and ventured into a variety of topics, including his own bouts of depression, finding religion, "wicked" music lyrics, anti-Catholicism, abortion and asides about his love for apple pie.

-----------------------------------

He also predicted he would go unsigned as an NBA free agent: 'They gonna cancel me, bro, I'm telling you. They don't want this... God is faithful.'

Unprompted, Ivey turned his frustration to Golden State Warriors star Stephen Curry, whom he said has 'not surrendered.'

'And y'all believe he's a Christian?' Ivey asked. 'This stuff is not gonna matter on Judgment Day, all them rings he got, all them rings LeBron [James] got, all the rings Michael Jordan got.'

Ivey went on to downplay the importance of the NBA in his life, saying he is prepared to move on without the league.


--------------------------------------------------

kaut arī viss principā godīgi - džeidens uzlika nikolaju basketam, baskets uzlika nikolaju viņam (ja kāds vēl neierubījās, tad aiviju izmeta no līgas), no unrighteousness.
nabaga čikāga, tu to neesi pelnījusi
vai arī esi, jo mums te stāsta, ka aivijam tējkanna sāka svilpot jau detroitā
tad nu jā. lūk, jums arī plakanā zemeslode un citas izpriecas
Link1 raksta|ir doma

Nedaudz par videospēlēm [31. Mar 2026|15:24]

martcore
beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.
Link1 raksta|ir doma

marts [31. Mar 2026|14:01]

inese_tk
[Mūzika |The Seventh Seal - The Soundcarriers]

mazliet par marta otro pusi:

* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".
Linkir doma

[31. Mar 2026|13:29]

shelly
Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
... tālāk ... )
Link9 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]