bērnudārzs.

viņa iet dārziņā 2 -3 reizes nedēļā. noskaidrojās, ka viņai labāk patīk, ja līdzi nāk tēvs un ja var izvēlēties drēbes. audzinātājas ziņoja, ka pa dienu viņai iet labi, čakli spēlējas un ir draudzīga. es pati reiz gāju garām turienei, kad bērni gāja ārā spēlēties. mazmurkšķis joza visiem pa priekšu, lai nelaistu garām izdevību.

nu un nesen bija tā. no rīta šo aizvedu. „lelde!”, pie cita skapīša priecīgi iesaucās patriks. viņš jau bija pārģērbies, pienāca klāt, skatījās un smaidīja. lelde arī smaidīja. „ņem meiteni pie rokas un ved uz grupiņu”, ierosināja audzinātāja. šis ņēma arī, un šie gāja. tikai tad atcerējos aizejošajam bērnam teikt atvadu vārdus, bet viņa neatskatījās.

neiziet no atmiņas skats, kā abi sīkcilvēki plati smaidīdami saķērušies rokās aizgāja. nu un tā kādu dienu kāds viņu no manis aizvedīs, un viņa būs tik sapriecājusies, ka aizmirsīs pateikt „atā”.

leldei bija mutē koši sarkans knupītis (viņa to bija pamanījusi plauktā un paprasījusi)  un ap kaklu lielas zilas krelles.

zvaigznes

laukos, ciemojās toms, gribēja vakarā skatīties perseīdas, ōmiš apsolīja arī leldei rādīt zvaigsnes. pirms aizmigšanas kāda viena zvaigzne tikai bija. es nepiedalījos.

nākamajā dienā lelde man stāstīja savus vakara piedzīvojumus. tas ir diezgan neparasti, kad viņa kaut ko nopietni stāsta. acis kļūst lielas kā pogas un seja uztraukta kā pasaules atklājumu izdarot.

stāsts apmēram un saīsināts. nakts! tumšs! mēness apaļš! liels! zvaigznes! divas! viena! zvaigznes čuč! krāc (klāc)! hrr - pššš! (ar galvu uz rokas.)

stāstam pa vidu nez kāpēc visu laiku jaucās teksts par to, ka lelde uzvilka pidžammas bikses (tā jau bija, viņa tovakar pati uzvilka, kaut arī ar dibenu uz priekšu). tādēļ viņa visu stāsta laiku vannā stāvēja uz vienas kājas un otru cilāja "lastočkā".

citi teksti

viņa aizvien biežāk atstāj pieaugušos un spēlējas pati. kādreiz viņa nolīda vienatnē tikai tad, kad kakāja biksēs, bet tagad spēlējas ar mantiņām, kaut ko stāsta. dīvaini, bet viņa nedara nekādas blēņas; galīgi varu nuztraukties, ko viņa blakus istabā dara.

vēl viņa dažreiz noskaita "esi tu esi tu mukskis zakis esi tu". uzrunāto, protams, pārņem smieklu lēkme. dažreiz sencis uz mani tā teica.

viņa daudz dzied. drīzāk gan deklamē. aizvien vairāk viņai sanāk kaut kas meldiņam līdzīgs - tur, kur meldiņš iet uz augšu, viņa arī pavelk uz augšu. jau pirms 2 gadu jubilejas viņa mierīgi varēja noskaitīt "maza maza meitenīte pa pa ceļu dziedādam" ("tek" viņa nesaka, jo nesaprot). tagad viņa dzied gan bērnu dārza dziesmas, gan mūsu mājā bieži dungoto "mambo italiano". to viņa izpilda kā "hei bam bo bambo italiana".

ar spēlēšanos in interesanti. kopš dārziņa viņa ir sākusi spēlēties ar mašīnām. bet tikai pabrauc, padūc un aizmirst. vienā bērnkopības grāmatā bija, ka meitenes vairāk spēlējas ar lellēm un dzīvniekiem, bet puikas ar mašīnām un daiktiem. autore domāja, ka ar lellēm spēlēties ir krutāk, jo tām ir seja, un darbībās var izpaust dažādas emocijas. kamēr ar mašīnām tikai tādas motoriskas darbības.

nu un nav šaubu, ka mazmurkšķis ir meitene. nesen viņa spēlējās ar zaķi un mazo mašīnu. bet viņa nevis rūcinājās, bet pielika mašīnu zaķim pie rumpja un teica, ka mašīna ēd pu. :D :D

upd. 15.09.
vēl pāris lietas, kas liekas uzglabājamas.

mazmurkšķis sāka iet dārziņā maija sākumā. tad tur sīči gatavojās māmiņdienas pasākumam un dziedāja dziesmu ar piedziedājumu "mammīte bitīte es tava puķīte". tas bija tieši 3 dienas. es sēdēju līdzi, jo tas bija adaptācijas laiks. mm vispār sabijās un mazliet apraudājās, jo nebija tādu kolektīvu dziedāšanas pasākumu redzējis. tad dažas dienas uz dārziņu negājām, un pēc tam bija citas dziesmas. un tad jūlijā vai augustā mm puķu dobi laistot sāka dziedāt man šo dziesmiņu - mammīte bitīte us taba puķīte. vēlāk dārziņā pārprasīju - nē, šī dziesma pēc māmiņdienas pasākuma nav dziedāta.

kaut kad augustā. sencis pieskatīja bērnu. pārnāku, šī plika bizo apkārt. paņem brūklenes, apsēžas uz poda, apēd, tad atkal iet pēc ogām, un tā daudzas reizes. ierosināju, ka vajadzētu ģērbties un neskraidīt plikai. mm teica: "nē, es vēl sēdēšu uz poda". tas man likās ievērojami priekš 2 gadiem un 1 mēneša - teikumā visi vārdi saskaņoti pareizā laikā un tā tālāk.