mazmurkšķis ir no bērniem, kas neļauj sev darīt neko. griezt nagus, mazgāt matus, ķemmēt matus, tīrīt zobus - vienmēr baigā bļaušana. tā nu murkšķis staigā neķemmēts (a smuki, sprogas kā spirālmakaroni), pats grauž zobu birsti, matus mazgājam reizi mēnesī un ar tīru ūdeni (tik un tā bļauj tā, ka jābaidās, ka kaimiņi policiju neizsauc). nagus griežu tikai tad, kad cieši aizmidzis. pēdējos mēnešos šim miegs vairs nev tik ciešs, nagus nogriezt nevar vairs nekādi. viņa kliedz patipati, ar šķērēm kaut ko baksta līdz apnīk, bet neļauj tik un tā. nagi tādi, ka jābaidās, ka kāds sanepidstaciju neizsauc.

tā nu paziņoju - multenes vairs neskatīsimies, kamēr nebūs nogriezti nagi. meita mierīgi atbildēja "es neļaušu", un viss. trešo dienu dzīvo bez multenēm (bet ir ko zaudēt, jo pašlaik skatāmies "komēta nāk" ar muminiem, un paralēli lasām grāmatu, tā ka visu var saprast). šad tad viņa tomēr paprasa multeni, un manu atbildi bez bļaušanas pieņem zināšanai; saprot, ka pati ir pieņēmusi lēmumu. tā lūk.

upd. viss atrisinājās, mm staigā ar īsiem nagiem. šis ir mazs solis cilvēcei, bet liels solis muterei.