šodien dzirdu, mm savā nodabā dzied "ādamam bij 7 dēli". to dziesmu esmu tikai kādas pāris reizes tāpat savā nodabā nodziedājusi mazzaķim, neko vairāk.

mm gan dzied kā dzirdējis: "ādamam bij 7 dēli, 7 dēli, netīri ēda, netīri dzēra, netīri zin kas jādara". tālāk dziesmā viņi visi gāja mazgāties.

pirms pāris dienām, laukos.

(mm jau sen visu pareizi dara podā, bet mēs vēl uzturam cienīgas sarunas par to.)

...

mm: parādīsim to kaku arī mazjānim un ōmiņam.

es: pietiks tikai ar ōmiņu, mazjānim diez vai interesēs.

(ōmiš apzinīgi izveic rituālo priecāšanos)

mm: vakarā mēs parunāsim ar tēti. par to kaku.

kādā rītā. Ansis rāpuļo pa gultu, es pusmiegā pieskatu. daudzmaz atmodusies slejos un mēģinu sākt runāties.

A mani ieraudzījis naturāli sāk laizīties.

pamostas Lelde.

A viņu ieraudzījis sāk smaidīt.

ar māsu viņam tiešām paveicies. viņai nav grūti rādīt mantiņas un runāties, kad visi pārējie ir noļumuši. vēl viņa par A saka "mans Ansītis", un citu bērnu piekļuvi Ansim stingri regulē.