|
|
Sat, Oct. 21st, 2017, 03:39 pm
Neurodiversity
Challenging pervasive social norms and stigmas, it frames autism, ADHD/ADD, dyslexia, bipolarity and other neurotypes as a natural human variation rather than a pathology or disorder, and rejects the idea that neurological differences need to be (or can be) cured, as they believe them to be authentic forms of human diversity, self-expression, and being. Sat, Oct. 21st, 2017, 03:47 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) mindbound
Taisnību sakot, vismaz zinātnes aprindās "can be cured" daļa nekad nav bijusi un turpina nebūt sevišķi kontroversāla un tādi atklājumi, kā augstas precizitātes gēnu inženierija smadzeņu kontekstā to ar katru brīdi vairāk pietuvina praktiskai realitātei. Pārējais lielā mērā ir vērtību un prioritāšu jautājums. Sat, Oct. 21st, 2017, 03:54 pm
iive
Interesanti. Kas ir tas, kas gēnu līmenī atšķir smadzenes ar ADHD/ bipolaritāti vai autismu no neirotipiskām smadzenēm?
Sat, Oct. 21st, 2017, 04:15 pm
iive
Mani vairāk interesē tā pretējā puse spektram, kur, ja saprotu pareizi, starp pamatrežīma un uzdevumpozitīvajiem tīkliem notiek pārāk bieža pārlekšana. Ja vari sagatavot kaut ko nezinātājam saprotamu par to, es būtu ļoti pateicīga. Sat, Oct. 21st, 2017, 04:42 pm
mindbound
Darīšu, ko varēšu. Tas nav gluži mans lauciņš, bet nav arī pārāk tālu no tā un attiecīgā literatūra ir brīvi pieejama. Atvaino atkārtoto komentāru dzēšanu, nespēja tos rediģēt ir viena no sliktākajām lietām Cibas sakarā. Sat, Oct. 21st, 2017, 04:14 pm
mindbound
Par ADHD esmu vāji informēts, bet autisma kontekstā ir identificēti vairāk, nekā 50 kandidātlokusi (potenciālas mutāciju atrašanās vietas hromosomās) un ap 30 kandidātu alēļu. Autisma neiropatoloģiju raksturo seklas, bet plašas izmaiņas smadzeņu mikro- un makrostruktūrā (anomālijas dendrītisko izaugumu formācijā un neireksīnu-neiroligīnu saitēs sinapšu savienojumos; lokālas zonas ar paaugstinātu neironu blīvumu un hipertrofētu baltās vielas profilu kontrastā ar globālu baltās vielas hipotrofiju, īpaši pusložu starpā; normālas negatīvas laika korelācijas trūkums starp pamatrežīma un uzdevumpozitīvajiem tīkliem) un es sagaidītu sarežģītu poligēnisku ģenētisko ainu. Ja vēlies/interesē, varu sagatavot kopsavilkumu ar atsaucēm uz avotiem.
Sat, Oct. 21st, 2017, 03:53 pm
pelnufeja
No kurines šis ir? Sat, Oct. 21st, 2017, 03:54 pm
iive
Sat, Oct. 21st, 2017, 07:00 pm
iive
Kad iegūglē latviski, izlec tikai viens rezultāts, un tas ir Honeybee ieraksts par šo tēmu pirms diviem gadiem, un es droši vien pat lasīju to rakstu, un Tu to rakstu esi komentējusi, bet redz kā, toreiz laikam šī tēma nenoklikoja tā, kā tagad, jo, izskatās, ka tā ieraksta komentāros diezgan specifiski izvēršas saruna par balsu dzirdēšanu, kas nav tas, ar ko uzreiz spēj asociēties. Sat, Oct. 21st, 2017, 09:14 pm
teja
Man par šo tēmu bija daudz pārdomu pirms kādiem 2-3 gadiem, kad pēdējo reizi pārtraucu lietot zāles, un īstenībā viss mans "normalitātes projekts" (@seinsvergessen) arī ir par šo tēmu. Es nezinu par bipolaritāti, bet autismam, psihopātijai, ADHD un empātismam, pat OCD diezgan viegli var pievilkt atšķirīgas funkciju grupas, kā skudru pūznī. Varētu būt, ka visi klīniskie gadījumi rodas no internalizētiem mēģinājumiem neirotipizēties Sat, Oct. 21st, 2017, 10:48 pm
iive
Tu man pirms gada atsūtīji to apzinātības grāmatu, es viņu, protams, izlasīju tikai līdz vidum, hah, bet es sāku klausīties dažus Taras audioierakstus, un viņai ļoti labs point ir par to, kā mūsu "nepareizas" rīcības bultai seko "otrā bulta", kas ir sevis šaustīšana. Un tieši tur, man šķiet uzkrājas liela daļa no diskomforta, jo, ja tu tici, ka nevis piederi noteiktam neirotipam, bet esi novirze no normas, tad katra ne-neirotipiskā rīcība liek sevi apzināties kā nespēcīgu cīņā pret "slimību", kas ir kaut kas, kam ir tik milzīga vara, un tu esi tik vājš. Bet par to, kāpēc ir klīniski gadījumi, kur tiešām tā smadzeņu darbība, tad interesanta versija paceļas šajā diskusijā pie Honeybee, kur bija minēta evolucionārā nozīme neirodiversitātei http://honeybee.klab.lv/1074377.htmlCitēju Honeybee: "Teiksim, šizofrēnija ir kruts piemērs. Ja tās pamatā ir atšķirīgi prinicipi, pēc kuriem "saslēgtas" smadzenes (more diverse, less hub-oriented), tad tam ir acīmredzami mīnusi (nesakarīgas domas, lēnāks procesēšanas ātrums), bet ir arī plusi (lielāka izturība pret bojājumiem). We conclude that people with schizophrenia tend to have a less strongly integrated, more diverse profile of brain functional connectivity, associated with a less hub-dominated configuration of complex brain functional networks. Alongside these behaviorally disadvantageous differences, however, brain networks in the schizophrenic group also showed a greater robustness to random attack, pointing to a possible benefit of the schizophrenia connectome, if less extremely expressed. http://www.jneurosci.org/content/30/28/9477.full" Sun, Oct. 22nd, 2017, 11:30 am
teja
Man ja godīgi šie te burti drīzāk palīdz. Jo es zinu jau kopš bērnības, ka esmu atšķirīga domāšanā un uzvedībā, un jo īpaši laika uztverē, bet vairāk par to domāju kā trūkumu, ko izraisa emocionālas problēmas. Tipa, tūliņ izārstēšu savas bērnības traumas un sākšu biežāk kārtot istabu. Vai arī tūliņ saņemšos, biežāk meditēšu, un sākšu nākt laikā. Šo te zināt palīdz. Ka šī netīrā virtuve - tas nav tāpēc, ka man ir slēpta depresija. Jo emocionālo problēmu stigma ir daudz smagāka nekā domāšanas atšķirību. Sun, Oct. 22nd, 2017, 12:24 pm
teja
Piemēram līdz pat šim brīdim domāju, ka mana tendence ienirt viedokļos, kas ir pretēji manam (bez akadēmiskas vajadzības) ir mazohisms un pašdestrukcija, bet tad noklausījos to afro phd studentu, kurš to minēja kā vienu no ADHD prāta pazīmēm Sun, Oct. 22nd, 2017, 02:32 pm
iive
Ou. Ok. Man arī likās, ka tas ir mazohisms, un psihoterapeite arī to vilka kopā ar "emocionālas vardarbības upura tieksmi attaisnot varmākas domāšanu un identificēties ar to". Kurš ir tas Ted talk? Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:13 pm
teja
es domāju, ka tas tur arī noteikti var būt, bet, vai nevari atcerēties gadījumus, kad esi iedziļinājusies kaut kādos šausmīgos viedokļos, kas Tevi nemaz tieši neskar? un vāc kaut kādas nevajadzīgas zināšanas. imo ADHD randomā iezūmojas un atzūmojas no jebkā, un randomā var sevi arī iznīcināt. jo šī sociālā realitāte ir vairāk konstruēta neirotipiskajam, kas interesējas par lietām, kas funkcionāli viņam vajadzīgas (piemēram, palīdz pelnīt naudu, dabūt pišuku vai sevi pasargāt). es nesen vadīju workšopu ar automātisko rakstību, un neirotipiskais dzejnieks X man pēc tam teica, ka viņam bijusi frustrācija, like. wtf, es te rakstu, un tas nav ne publicēšanai, nedz arī naudu par to kāds maksās, kāda jēga. man tas likās pilnīgi nesaprotami. man ir tā - jo mazāk kaut kas ir vajadzīgs, jo vairāk man to gribas darīt Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:52 pm
iive
Jā, man arī. Man ir tāda sajūta, ka tas, kas ir leģitīmi vajadzīgs pēc sabiedrības vērtībām, man ļoti bieži ir aizslēts, bloķēts. It kā citu priekšstats par to, kā šī lieta varētu izskatīties, vai pat ne priekšstats, ebt kaut kas līdzīgs tās ideju būtu padarījis man nepieejamu. Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:54 pm
iive
Tas rada šausmīgu kognitīvo disonansi, jo tās lietas gribētos būt izdarījušam, lai beidzot dabūt validation, ka esi good enough, ka centies. Bet tās ir tik grūti pieejamas. Sat, Oct. 21st, 2017, 11:20 pm
gedymin
Piekrītu, par stigmas atcelšanu. Ja nebūtu tās, tad daudziem it kā veseliem cilvēkiem nebūtu kauns atzīt, ka viņiem ir problēmas. Taču diemžēl prototipiskais "autists" mūsu apziņā visbiežāk ir vai nu vienkārši nūģis, vai cilvēks ar dīvainībām, vai, pat ja tas ir cilvēks ar diagnozi, tad tas ir "highly functioning autist". Patiesībā tādu ir 10% no visiem. Pārējie 90% ir tādi, kuru problēmas ar stigmas atceļšanu un iejūtīgu attieksmi vien neatrisināsi. Sat, Oct. 21st, 2017, 11:42 pm
iive
Skaidrs, ka ar šo pieeju vien nevar atrisināt sarežģītus gadījumus, bet pat tajos, es domāju, ir noderīgi meklēt drīzāk ceļu pie augsti funkcionēšā autista, nevis censties padarīt autistu "normālu", kas ir neiespējami. Sat, Oct. 21st, 2017, 11:55 pm
gedymin
Ceļa meklēšana līdz HFA jau šajos gadījumos arī nozīmēs ārstēšanu. Lai vismaz kaut kādas elementārās "normālās" spējas tam cilvēkam iedotu. Nezinu, vai tu lasīji par to savādo gadījumu, kurā ētikas profesore nonāca cietumā par autista izvarošanu. Man liekas absurdi uzlikt tik nesamērīgu sodu par nodarījumu, kurā īsti nav neviena cietušā, bet domāju piekritīsi, ja šis cilvēks spētu vai nu dot, vai atteikt consent "normālā" veidā, visiem būtu daudz vienkāršāk. Sat, Oct. 21st, 2017, 11:59 pm
teja
! Kas tas par gadījumu? Sun, Oct. 22nd, 2017, 01:38 am
iive
Nē, es neesmu lasījusi par šo gadījumu. Par ārstēšanu, ne es, ne, kā es to saprotu, arī wiki raksts nerunā par to, ka vajadzēu atteikties no medicīnas vai terapijas, ja tās palīdz. Kā es to saprotu, runa ir par mērķi "izdziedēt" no stāvokļiem, kas īsti nav izārstējami, un kuriem ir savas vērtīgās puses, kuras būtu drīzāk forši attīstīt, un palīdzēt cīnīties ar stāvokļu problemātiskajām pusēm. Sun, Oct. 22nd, 2017, 12:16 am
ctulhu
Ja ``padarīšana par normālu`` nozīmētu vienkāršot viņa domāšanu, padarīt viņu ``parastu``, pazemināt intelekta līmeni - tas būtu nepieļaujams, bet ja izdotos saglabāt visas viņa mentālās kapacitātes, tikai noņemt ierobežojumus - tad kāpēc ne? Sun, Oct. 22nd, 2017, 01:30 am
iive
Jā, protams, es vienīgi pieļauju, ka ar ierobežojumu noņemšanu mēs iegūstam funkcionālas, bet ne neirotipiskas smadzenes. Sun, Oct. 22nd, 2017, 09:38 am
ctulhu
Kas arī ir mērķis, jo es nevaru iedomāties priekš kam tas tipiskums? Sun, Oct. 22nd, 2017, 02:40 pm
iive
Nu lūk. Es domāju, ka meklēt līdzekļus, lai atšķirīgi prāta tipi varētu sekmīgāk izmantot savus resursus, vajag uz abām pusēm, gan sabiedrības iekārtā, gan pašā prātā, bet tam viduspunktam nevajadzētu būt tipiskajai smadzenei, bet smadzenes tipa visefektīvākajai versijai vai kam līdzīgam. Sun, Oct. 22nd, 2017, 03:42 pm
ctulhu
Smadzenes visefektīvākajai versijai - jā. Uz domātājiem ( visdažādākajiem) orientēta sabiedrība. Sun, Oct. 22nd, 2017, 11:38 am
teja
Jautājums, kas ir šie ierobežojumi. Pārsvarā tās ir emocionālas lietas, apzinātības deficīts, pašapziņas problēmas, ko radījusi tieši saskarsme ar sabiedrību. |