dzīvsudrablapsa

Šīs bailes ir halucinācija.

Irāņiem nepaveicās ar atbalstu, jo netrāpīja trendā... Man šis ir kaut kāds lūzuma punkts attiecībā uz ticību publiskās līdzjūtības godīgumam. Ukrainu, Baltkrieviju, Izraēlu, Palestīnu un Venecuēlu visu es spēju saprast. Šo vairs ne.

Q: The Premier of Greenland said today: We prefer to stay with Denmark. YOu see that as a…?

Trump: Who said that?

Q: The premiere of Greenland

Trump: Well, that’s their problem, that’s their problem, I disagree with them, I don’t know who he is, don’t know anything about him but that’s gonna be a big problem for him.

Laimīgu gadu, mīļie! Es tepat vēl esmu, es jūs lasīšu, pati arī rakstīšu, un man iet ... dīvaini un neparasti, bet par to citreiz.
Bučas! Turās, ja!

出汁。

bet tā kā ciba ir sākusi runāt par bērnu sporta aktivitātēm tieši mana ieraksta par šahu sakarā,
tad sanāk, ka šahs IR īsts sports.

varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim?

viņš ir ķluvis par šahistu.
tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums.
kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē.

tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!!

viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī.

bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji.

latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas.
tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā).
bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd.

aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis.

tas, cik "izveseļojusies" vai ne, liecina par manu reakciju uz vienu no viltus profiliem, aiz kuriem sēž viens nelaimīgs cilvēks. mākslīgās drāmas, nesavaldība. un vissenākā patiesība parunā par sūda aiztikšanu.
lai vai cik konfliktu un domstarpību būtu ar vīru, man jāmācās no viņa nostāja pret cilvēkiem, kurus nevēlies savā dzīvē. un pietiek muļķot sevi un citus, ka esmu toleranta vai empātiska, nebūt nē.
šonakt BKUS palātā, turot kartona trauciņu pie bērna mutes, jo jau 3h vemj ar 5-10 min intervālu, viss saliekas pa vietām. tetris!

grūti atgriezties studijās būs arī pēc gada, jo neredzu tam vairs jēgu. 10 gadus mācīties, lai darītu ko?
grūti tikt galā ar kaut kādām sajūtām, kuras pietrūkts. sajūtas, ne cilvēki.
izzviekšanās par savu tizlumu un problēmām, sarunas par ilgām un domām par visuma uzbūvi, iespaidi par kādu mirkli. viens vilnis. kā alkoholiķe, es atgriežos pie savas vīna pudeles, ne tādēļ, ka man šausmīgi garšotu vīns, vai patiktu būt stulbai no reibuma, nē, tas īsais mirklis, kad kļūst silti un tiec visu rēgu samīļots un piedots.

Pie Nātres (Usnes) skāries, neraudi Tu, kas Tevi dzina šo ziedu plūkt:
https://www.youtube.com/watch?v=aN90-Q31QhI
pietrūkst tādas kadru kompozīcijas/arhitektonisma mūsdieno kīno.

Ļoti slikti kartupeļi.

Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam"

Maigs atgādinājums no providences, ka viss negriežas ap mani. Kad bažīgi apjautājos par ieilgušo klusumu, izrādās cilvēkam tuvinieks nomiris.


-------------------------------------

"You get to know what something is by getting to know what it is for, but what it is for only appears when it does what it is for."

/ Elizabeth Anscombe, Human life, Action and Ethics.

es jau neko, to feisbuks

manas šīsziemas ēdamās apsēstības ir ķilavas (sievas buča, vīra buča utt.), uz maizītes ar avokado + helmans vegāno majonēzi, un "butter beans", ko latviski sauc par Limas pupiņām, visādos krāsnī ceptos veidos, kopā ar dažādām vasarā sasaldētajām lapām, ko lēnām velku ārā. es esmu kopumā apsēsta ar saldētavu un tās piepildīšanu rudenī. jo īpaši ar lapām.
Un skābēti kāposti klāt pie visa, bet šis nav nekas jauns.

no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.

Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.

Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.

Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.

Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.

Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.

Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.

Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.

Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.

Pētu piemērotas kameras, kas labi ķertu mākslu arī pustumsā. 2000 eiriki kopā ar objektīvu, ak jel. Varbūt labāk nopirkt prožektoru.

Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

un kāpēc Valmieras teātra festivāls un Sansusī šogad notiks vienlaicīgi?

vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt.

bet vismaz pačīkstēšu.
ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes.
daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzenes jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā.
bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi,
es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas.

lūk. new year, new me, hahaha