dzīvsudrablapsa

vietējie viedie sen neģīPst sajūsmā no šitā

https://en.wikipedia.org/wiki/Richat_Structure

Dažreiz sabiedrība vienkārši nodara tik daudz sāpju cilvẽku identitåtēm, vinu ķermeņiem, ka ir vieglāk aizbraukt uz citu valsti un identificẽties kā they them vai pavadīt visu savu laiku mākslīgi uzpūstos radikālas pienemšanas burbuļos, kas nedaudz zaudē savu saikni ar sociālekonomisko realitāti, nekā nodrošināt tādu atbilstību lai tev pārstātu nemitīgi norādīt tavu neatbilstību - arī labi domātos veidos. nepārtraukti mazi nepienemšanas dūrieni tavai identitātei un integritātei. Jo pastāv arī tādas identitātes lietas, kas nav “performētas”. Tev vajag šitā krāsot acis, Tev vajag šitā gērbties. Manas acis sāp ja es vinas krāsoju. Mana āda sāp no apgērba. Es gribu gērbties kā bomzis un Katru dienu es ar sevi cenšos sarunāt variantus kā ar bērnudārznieku. Protams ka tas ir aktuāli tikai tad ja tu vēlies būt sieviete. Es domāju ka ar menopauzi man šīs såpes beigsies, nu ko, vēl jāiztur 10 gadi, es novecoju lēni. Heteroseksualitātes tragēdijas.
domāju, ka patiešām trans, patiešām smagas disforijas gadījumu, ir mazăk, un lielākoties they them ir politiski, personiski pazinojumi.

Attiecībā par transhumānismu mapats melo, bet nu tas gan nav nekas jauns, mapats melo ir triviāls lietu stāvoklis. Vienkārši ja mapats melo tādos jautājumos ko es pārzinu, tad es to varu piefiksēt un atgādināt.

Katram gadījumam priekš saprātīgiem cilvēkiem atgādinu ka transhumānisms un transpersonas ir 2 dažādas lietas - tieši tāpat kā piemēram tiroīds un paratiroīds vai aromātiska tēja un aromātiski savienojumi ķīmijā vai tml.

Vakar nonācām pie fakta konstatācijas
(es esmu gandrīz piebeigusi Children of Dune)
ka somehow, mans pieņēmums ir bijis, ka, ja cilvēkam ir pieredze, tad šis cilvēks automātiski izturas mazāk kā krāns
t.i., ja cilvēkam ir, teiksim, 40 gadu dzīves pieredze, tad viņš automātiski izturēsies kaut kā sajēdzīgāk nekā cilvēks ar 4 gadu dzīves pieredzi
attiecīgi visu laiku lasīju šo grāmatu un pie sevis burkšķēju, ka wtf wtf, kā cilvēkam var būt daudzu, daudzu dzīvju pieredze un tik un tā praktiski neeksistējošs theory of mind, praktiski neeksistējoša par zināmu briedumu liecinoša sekundes aizture starp "ok, es varu izdarīt/pateikt šito riktīgi derdzīgo lietu" un "mmmm, a moš nevaig, ir taču arī citi, jēdzīgāki veidi, kā komunicēt ar cilvēkiem, ar kuriem būs jāpavada kāds laiks kopā un kas man vispār neko sliktu nav nodarījuši"

Bet tas bija absurds pieņēmums (no manas puses) jau no paša sākuma
protams, ka nevar vienkārši iepumpēt cilvēkā dzīves pieredzi un cerēt, ka no tā automātiski nāks kaut kāds "briedums", "briedums" ir darbs, ko tu dari, nevis pieredze, kas tev ir, un tu vari šo darbu darīt vai nedarīt 8 vai 80 gadu vecumā

Kas gan padara novecošanu par negaidīti nekomfortablu pasākumu, nu, ja kaut kādu 20 gadu vecumā šķiet diezgan normāli, ka gan tu, gan vienaudži esat diezgan stulbi un tizli, jo jums ir 20, tad 40 gadu vecumā ieslēdzas viegla mizantropija, jo "maniem vienaudžiem tak vajadzētu zināt labāk", pie 60 būs vispār pilnīgs horrors, iedomājies, tas pats 20gadnieks, tikai ar 40 gadu pieredzi, kas viņam neko nav devusi

Sāku smērēt acīs rīcineļļu