|
|
Sat, Oct. 21st, 2017, 03:39 pm
Neurodiversity
Challenging pervasive social norms and stigmas, it frames autism, ADHD/ADD, dyslexia, bipolarity and other neurotypes as a natural human variation rather than a pathology or disorder, and rejects the idea that neurological differences need to be (or can be) cured, as they believe them to be authentic forms of human diversity, self-expression, and being. Sat, Oct. 21st, 2017, 09:14 pm
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) teja
Man par šo tēmu bija daudz pārdomu pirms kādiem 2-3 gadiem, kad pēdējo reizi pārtraucu lietot zāles, un īstenībā viss mans "normalitātes projekts" (@seinsvergessen) arī ir par šo tēmu. Es nezinu par bipolaritāti, bet autismam, psihopātijai, ADHD un empātismam, pat OCD diezgan viegli var pievilkt atšķirīgas funkciju grupas, kā skudru pūznī. Varētu būt, ka visi klīniskie gadījumi rodas no internalizētiem mēģinājumiem neirotipizēties Sat, Oct. 21st, 2017, 10:48 pm
iive
Tu man pirms gada atsūtīji to apzinātības grāmatu, es viņu, protams, izlasīju tikai līdz vidum, hah, bet es sāku klausīties dažus Taras audioierakstus, un viņai ļoti labs point ir par to, kā mūsu "nepareizas" rīcības bultai seko "otrā bulta", kas ir sevis šaustīšana. Un tieši tur, man šķiet uzkrājas liela daļa no diskomforta, jo, ja tu tici, ka nevis piederi noteiktam neirotipam, bet esi novirze no normas, tad katra ne-neirotipiskā rīcība liek sevi apzināties kā nespēcīgu cīņā pret "slimību", kas ir kaut kas, kam ir tik milzīga vara, un tu esi tik vājš. Bet par to, kāpēc ir klīniski gadījumi, kur tiešām tā smadzeņu darbība, tad interesanta versija paceļas šajā diskusijā pie Honeybee, kur bija minēta evolucionārā nozīme neirodiversitātei http://honeybee.klab.lv/1074377.htmlCitēju Honeybee: "Teiksim, šizofrēnija ir kruts piemērs. Ja tās pamatā ir atšķirīgi prinicipi, pēc kuriem "saslēgtas" smadzenes (more diverse, less hub-oriented), tad tam ir acīmredzami mīnusi (nesakarīgas domas, lēnāks procesēšanas ātrums), bet ir arī plusi (lielāka izturība pret bojājumiem). We conclude that people with schizophrenia tend to have a less strongly integrated, more diverse profile of brain functional connectivity, associated with a less hub-dominated configuration of complex brain functional networks. Alongside these behaviorally disadvantageous differences, however, brain networks in the schizophrenic group also showed a greater robustness to random attack, pointing to a possible benefit of the schizophrenia connectome, if less extremely expressed. http://www.jneurosci.org/content/30/28/9477.full" Sun, Oct. 22nd, 2017, 11:30 am
teja
Man ja godīgi šie te burti drīzāk palīdz. Jo es zinu jau kopš bērnības, ka esmu atšķirīga domāšanā un uzvedībā, un jo īpaši laika uztverē, bet vairāk par to domāju kā trūkumu, ko izraisa emocionālas problēmas. Tipa, tūliņ izārstēšu savas bērnības traumas un sākšu biežāk kārtot istabu. Vai arī tūliņ saņemšos, biežāk meditēšu, un sākšu nākt laikā. Šo te zināt palīdz. Ka šī netīrā virtuve - tas nav tāpēc, ka man ir slēpta depresija. Jo emocionālo problēmu stigma ir daudz smagāka nekā domāšanas atšķirību. Sun, Oct. 22nd, 2017, 12:24 pm
teja
Piemēram līdz pat šim brīdim domāju, ka mana tendence ienirt viedokļos, kas ir pretēji manam (bez akadēmiskas vajadzības) ir mazohisms un pašdestrukcija, bet tad noklausījos to afro phd studentu, kurš to minēja kā vienu no ADHD prāta pazīmēm Sun, Oct. 22nd, 2017, 02:32 pm
iive
Ou. Ok. Man arī likās, ka tas ir mazohisms, un psihoterapeite arī to vilka kopā ar "emocionālas vardarbības upura tieksmi attaisnot varmākas domāšanu un identificēties ar to". Kurš ir tas Ted talk? Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:13 pm
teja
es domāju, ka tas tur arī noteikti var būt, bet, vai nevari atcerēties gadījumus, kad esi iedziļinājusies kaut kādos šausmīgos viedokļos, kas Tevi nemaz tieši neskar? un vāc kaut kādas nevajadzīgas zināšanas. imo ADHD randomā iezūmojas un atzūmojas no jebkā, un randomā var sevi arī iznīcināt. jo šī sociālā realitāte ir vairāk konstruēta neirotipiskajam, kas interesējas par lietām, kas funkcionāli viņam vajadzīgas (piemēram, palīdz pelnīt naudu, dabūt pišuku vai sevi pasargāt). es nesen vadīju workšopu ar automātisko rakstību, un neirotipiskais dzejnieks X man pēc tam teica, ka viņam bijusi frustrācija, like. wtf, es te rakstu, un tas nav ne publicēšanai, nedz arī naudu par to kāds maksās, kāda jēga. man tas likās pilnīgi nesaprotami. man ir tā - jo mazāk kaut kas ir vajadzīgs, jo vairāk man to gribas darīt Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:52 pm
iive
Jā, man arī. Man ir tāda sajūta, ka tas, kas ir leģitīmi vajadzīgs pēc sabiedrības vērtībām, man ļoti bieži ir aizslēts, bloķēts. It kā citu priekšstats par to, kā šī lieta varētu izskatīties, vai pat ne priekšstats, ebt kaut kas līdzīgs tās ideju būtu padarījis man nepieejamu. Mon, Oct. 23rd, 2017, 03:54 pm
iive
Tas rada šausmīgu kognitīvo disonansi, jo tās lietas gribētos būt izdarījušam, lai beidzot dabūt validation, ka esi good enough, ka centies. Bet tās ir tik grūti pieejamas. |