dzīvsudrablapsa

Tu man pirms gada atsūtīji to apzinātības grāmatu, es viņu, protams, izlasīju tikai līdz vidum, hah, bet es sāku klausīties dažus Taras audioierakstus, un viņai ļoti labs point ir par to, kā mūsu "nepareizas" rīcības bultai seko "otrā bulta", kas ir sevis šaustīšana. Un tieši tur, man šķiet uzkrājas liela daļa no diskomforta, jo, ja tu tici, ka nevis piederi noteiktam neirotipam, bet esi novirze no normas, tad katra ne-neirotipiskā rīcība liek sevi apzināties kā nespēcīgu cīņā pret "slimību", kas ir kaut kas, kam ir tik milzīga vara, un tu esi tik vājš.
Bet par to, kāpēc ir klīniski gadījumi, kur tiešām tā smadzeņu darbība, tad interesanta versija paceļas šajā diskusijā pie Honeybee, kur bija minēta evolucionārā nozīme neirodiversitātei http://honeybee.klab.lv/1074377.html
Citēju Honeybee:
"Teiksim, šizofrēnija ir kruts piemērs. Ja tās pamatā ir atšķirīgi prinicipi, pēc kuriem "saslēgtas" smadzenes (more diverse, less hub-oriented), tad tam ir acīmredzami mīnusi (nesakarīgas domas, lēnāks procesēšanas ātrums), bet ir arī plusi (lielāka izturība pret bojājumiem).
We conclude that people with schizophrenia tend to have a less strongly integrated, more diverse profile of brain functional connectivity, associated with a less hub-dominated configuration of complex brain functional networks. Alongside these behaviorally disadvantageous differences, however, brain networks in the schizophrenic group also showed a greater robustness to random attack, pointing to a possible benefit of the schizophrenia connectome, if less extremely expressed.
http://www.jneurosci.org/content/30/28/9477.full"