|
Tontegodes keisā es laikam nesaprotu vienu - kā tas nav acīmredzami, ka viņš ir dipshit? Es esmu viņa tuvumā bijis vienreiz, un tās reizes raksturīgākā iezīme bija tāda, ka kāds viņam palūdza beidzot aizvērt muti, kas caurmērā bija kolektīvais viedoklis par viņu klātesamību. Es pat par Agnesi Zeltiņu būtu norūpējies, ja viņa piekristu filmēties kādā no viņa filmām.
|
|
All Quiet on the Western Front (2022)
|
|
es atkal esmu ieskrējusies
ir tikai 08'diena šogad, bet solījums pašai sev "teikt vairāk _nē", izkūp gaisā kā cigarešu dūmi
trīs _jā šodien, no kuriem kā minimums divi varēja būt _nē citiem un _jā sev pašai
čau, vainas apziņa un visas tās pašpalīdzības grāmatas, kuras darbojas tikai to lasīšanas mirklī |
|
Klausoties spoķika jaunumu radaru, jūtu, ka dub scēna netaisās mirt, tāpēc man ienāca prātā, ka, ja pieņem, ka vēsture atkārtojas pa spirāli un tagad modē ir atbaidošais disko, tad varbūt ir cerības, ka dabsolis atkal būs topčegā.
|
|
šodien es:
- iedzēru gadu vecu loparamīdu
- paspēju uz autobusu
- uzrakstīju eksāmenu (man vajag tikai 4 un domāju, ka būs)
- nopirku Pepco jaunu naktskreklu ar Hello Kitty
- nopirku jaunu plānotāju
- pagulēju diendusu, nesapratu vai vakars vai rīts
- nenosprāgu!!! |
|
Esmu apņēmusies cibā rakstīt nedaudz priecīgāk, kā teikt spītējot vētrām un puteņiem. BET. Neviens nevar pārspēt tās sērās, īgnās, vēnas griezošās, līķīgās domas, kuras nāk galvā pie šādas apņemšanās.
Esmu novērojusi, ka cilvēki mēdz atplaukt rakstot par mājdzīvniekiem un iepirkšanos. Mājdzīvnieku mums nav, pie pirkumiem, ja neskaita pārtiku, esmu ieplānojusi pannu. Kāpēc, lai kāds justos priecīgāks no tā, ka es gribu pirkt pannu, grūti iedomāties.
Lai kā arī nebūtu, varbūt ir kādas jaunākas tendences tirgū, par kurām neesmu informēta. Man tīri labi patika granīta pārklājums. Pameklējot, protams, var atrast pat kalna dzelzs pannas (galvenais jau ka izklausās eleganti). Un tad vēl ir tādas ar heksagonu rakstu vai pumpiņām, tādas man arī nav bijušas. |
|
Ulvis Bārnijs-Lokusts. Man patīk, kā tas skan. Esmu noskatījis šo uzvārdu kombo. |
|
Izskatās, ka mums darbā tā jaunā kafejnīca aizklapējusies ciet. :( Nu, jā, mums jau šī te ēka ir kā kaut kāds spoku kuģis. Kad eju pēc kafijas, tad eju pa garu, tukšu gaiteni, kuram abās pusēs pavērtas durvis uz tukšiem kabinetiem. Laikam cenas uzlikuši tādas, ka neatmaksājas nevienam šeit īrēt telpas. Kāpēc tādās ēkās nevarētu veidot bērnu pieskatīšanas telpas? Ja kaut kur blakus kādu vietu iežogotu un uztaisītu tur bērnu laukumiņu, tad, domāju, pieprasījums pēc telpām šeit pieaugtu. |
|
Nedomāju, ka es kļūšu psytrance fans, vismaz noteikti ne skaidrā, bet man drusku piedur nosaukums "Head of NASA and the 2 Amish Boys". Albuma trekliste rada asociācijas ar rokoperu.
|
|
Taisni prasās pārsaukt šo lietotājbildi par "sāp mati". |
|
Man patīk Matīss Kaža, un tas ko viņš dara, bet man par viņu priekšstats ir veidojies no viņa radošā autputa, un tagad ir mazliet bail, ka es uzzināšu kaut ko, kas mazinās šo patiku. Ne Taisons Nīls Degrass līmeņa bail, bet tīri cilvēcīgi. Es nemācēšu priecāties par "Straumi" piecdesmit dažādos veidos, tāpēc visa šī informācijas lavīna, kas šobrīd gāžas pāri, ir pārsātinājusi ēteru, un man ir bažas, ka drīz Kažam sāks jautāt viedokļus par Rail Baltica. Es gan, protams, saprotu, ka viņš nav arī gluži Mairis Briedis.
|
|
Es trīs gadus neesmu publiskojusi vienu savu dziesmu, kura ir ierakstīta un gatava, lai to darītu. Nevaru saņemties, jo liekas, ka varbūt pasaulē tas vairs nav aktuāli. Dziesmas teksts ir šāds.
Uz pleciem tur šo pasauli ik dienas
Kā Atlanti - un nesūrojas pat
Tie mazie cilvēki ar lielo sirdsapziņu,
Tie visu mūsu dzīvi kopā tur.
Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga,
Tiem nav vienalga, tiem nav vienalga.
Iet palīgā kāds pakritušam pēkšņi
Un cilvēks cilvēkam nav ienaidnieks, bet draugs
Un tādā pasaulē, ko katrs kopā radām
Mums jādzīvo un tādā mūsu bērni augs.
Ja nav vienalga, ja nav vienalga,
Ja nav vienalga, ja nav vienalga.
Kāds labestīgs vārds kādreiz izglābj dzīvi
Un dažreiz dzīvi izglābj labi pildīts pienākums.
Tām lielām lietām, ko mēs uzskatām par labām,
Tām visām reiz ir bijis mazs, labs iesākums.
Man nav vienalga, man nav vienalga,
Man nav vienalga, man nav vienalga.
Šo dziesmu sacerēt mani iedvesmoja ļoti daudzi cilvēki - gan tepat uz Cibā, gan darbā, bet visvairāk - nejauši sastaptie svešinieki, kas kādreiz vienkārši tāpat man ir palīdzējuši. Kāds trolejbusa vadītājs, kurš pamanīja, ka man, skrienot uz trolejbusu, ir izkritis mobilais (mans pirmais smārtfons, starp citu, kuru lietoju tad tikai divas dienas) - un skaļrunī pateica, lai es paskatos, kas man ir izkritis un pat pagaidīja, lai es iekāpju atpakaļ. Sieviete, kas redzot, kā es eju pa parku ar noberztu, asiņojošu kāju, piedāvāja man plāksteri. Sieviete, kas strādāja apteikā un kārtīgi izstāstīja man- deviņpadsmitgadīgai studentītei - kā izārstēt kaut kādu apaukstēšanos. Vai tie cilvēki, kuri aktīvi iesaistījās un palīdzēja man izsaukt ātro palīdzību, kādam vīrietim, kurš bez kurpēm bezsamaņā gulēja transporta pieturā netālu no Stradiņu slimnīcas.
Man likās, ka šādu cilvēku pasaulē ir tik daudz, ka tad, kad viņi sadodas rokās, viņi var aptvert visu zemeslodi - un tad šis labo darbu tīkls satur kopā visu pasauli un tā neizšķīst pa gabaliem.
Bet šo dziesmu es biju paredzējusi laist klajā 2022.gada februāra beigās. Bet to neizdarīju, jo biju tikpat šokēta kā pārējie. Un redzot to, kas tagad notiek pasaulē, man ir bažas, ka varbūt kaut kur to labo cilvēku ir pietrūcis un šis tīkls vairs neveidojas? Bet laikam es tomēr šogad to dziesmu publiskošu. Kā veltījumu tiem cilvēkiem, kam nav vienalga. Un - kas zina? Varbūt kāds foršs cilvēks, kurš vienkārši nav aizdomājies par šo visu, pēkšņi arī pieslēgsies tam nevienaldzīgo cilvēku tīklam un mēs atkal varēsim saturēt kopā šo pasauli. |
|
Audzināt svešu bērnu ir kaifs! |
|
Ekstrēmais sports ir dabūt Skrienamo dienu pirms eksāmena :D |
|
Vispār man jāsecina, ka Burns manā dzīvē ir bijis vēl nozīmīgāks, kā man līdz šim šķita. Un jau atkal ir jāpiekrīt manam šrinkam, ka tā ir sava veida reliģija. Ļoti sekulāra, bet tomēr tā piepilda kaut kādu filozofiski garīgu vajadzību, no kuras cilvēkam ir grūti izvairīties. Var jau būt, ka kaut kad nākotnē būs kaut kāds mākslīgais intelekts, kas spēs rast visas atbildes balstoties uz kaut kādu algoritmu, kas cilvēkā neradīs nemieru, bet pagaidām starp šo zinātniskās fantastikas utopiju un lielas daļas cilvēku vajadzību pieķerties jebkādai mistiskai pieredzei, pat ja tas viņus noved sazvērestību teorijās, ir milzīga plaisa. Bet katram ir savs trips. "Trips" šīnī gadījumā ir tāds filozofiski abstrakts koncepts, ko es lietoju ikdienā, piemēram, aprakstot suņa dīvainās attiecības ar viņas džemperi, kurām man ir grūti rast skaidrojumu, un kuras man atliek tikai pieņemt.
Es kaut kad iepriekš kontemplēju par to, kas ir tās lietas, ko cilvēks varētu nolikt templī sadedzināt. Tagad man ir diezgan skaidra atbilde, un šis dedzināšanas rituāls vairs nav tikai par "smuki sadega". Vakar man bija jāpaskaidro atšķirība starp mantu ar sentimentālu vērtību, un mantu bez sentimentālas vērtības, un es norādīju uz gleznu, kurā veiglī ir atpazīstama mana vecmāmiņa ar manu tēvu, kuram varētu būt kādi seši gadi. Blondie matiņi, par kuriem es izfrīkojos pirms bērēm, atrodot tos aploksnē, krietni palīdzēja tēlu atpazīšanā. Man ļoti būtu jāzaudē jebkāda cilvēcība, lai es to gleznu tā vienkārši izmestu atkritumos. Es drošvien uztaisīši šīs bildes foto, lai varētu ar to padalīties ar savu brāli, kuram varbūt kādreiz būs bērni, un topošajam cilvēkam varētu būt interese par savu izcelšanos, bet es mazliet apšaubu, ka manam brālim būs tik siltas jūtas pret mūsu tēvu, lai viņš to bildi gribēt arī paturēt. Es arī negrasos kļūt par memorabīlijas noliktavu, un šis būtu ļoti skaists un adekvāts veids, kā noslēgt šo vēstures lappaspusi. Visā sadedzināmās memorabīlijas sarakstā, šādas gleznas noteikti ir pirmās, kuras atdot ugunij, nevis kartiņas no izirušām attiecībām. Protams, pienāks laiks arī kartiņām no attiecībām, kas pilnīgi noteikti ir mirušas un kurām pilnīg noteikti nav nekādas vērtības, bet mirušu cilvēku vēsturēm tomēr ir prioritāte.
Bet lielākā bildē stāsts nav tikai par gleznu dedzināšanu. Šī dzīvokļa tīrīšana būs mans trips ar daudz dažādām atziņām.
|
|
Es gribētu pasauli, kurā beigušies visi kari un nevienam - pilnīgi nevienam, nevienam - nerūp Agneses Irbes uzskati.
(Manējie arī var nevienam nerūpēt; man liekas, ka lielākā daļa mūsu ir pārāk sapisušies ar visvisādiem uzskatiem un, pats galvenais, to sludināšanu. Patiesība noteikti nemājo neirotisku cilvēku galvās un nedzimst publiskās disusijās.) |
|
Doma par to, ka man varētu piederēt dzīvoklis, ir mazliet mulsinoša. Tas ir ļoti īpatnējs kokteilis starp dažādām sajūtām. Tā nav panika par to, ka būs par kaut ko jāuzņemas atbildība. Es esmu paspējis piemērīt dažādas lomas dzīvē - no šofera līdz auklei. Tās pašas vecmāmiņas sakarā es esmu bijis tas, kas rūpējas par praktiskām lietām, tagad tās pašas lietas vienkārši būs darīt vieglāk, jo es tagad būšu gan kontaktpersona, gan lēmējs. Man ir jāpierod pie domas un atklāsmes, ka man ir jāizdomā, kā to visu savest kaut kādā nebūt skatā un kārtībā. Joprojām mani nepamet sajūta, ka tūlīt piezvanīs vecmāmiņa ar saviem iebildumiem un visnepiemērotākajā brīdī. Visi pēdējo gadu ceļojumi ir bijuši ar sajūtu - fingers crossed, ka šīs nedēļa, divu, četru laikā nekas nenotiks. Šis dzīvoklis, protams, arī nekādā gadījumā nebūs kaut kādas mājas, lai gan es neizslēdzu, ka viņš varētu kļūt par atslēgu tādām. Bet tas noteikti ir ievērojams paradigmas šifts, ka es nevaru visas savas mantas sakraut dažās kastēs, un doties kaut kur tālāk.
|
| Meklēju darbu/darbiņu | 7. Jan 2025 @ 19:02 |
|---|
|
Līdz janvāra beigām patiešām ļoti nopietni un ļoti labprāt pieņemšu praktiski jebkādu īstermiņa haltūru -- gan uz vietas, gan attālināti veicamus -- piedāvājumus. Ja darbiņš attālināti veicams, tas var būt arī pēc minētā datuma un ilgtermiņā. Ja uz vietas, vēlams Rīgā, bet nav izslēgta arī pabraukāšana.
Lietas, ko vairāk vai mazāk protu un labprāt darītu:
- tīrīt sniegu
- mazgāt traukus
- skaldīt un zāģēt malku
- pieskatīt mājdzīvniekus, staidzināt suņus (arī tādus ar sarežģītu raksturu)
- diezgan ātri rēķināt galvā
- drusku tekstus (tulkot, rediģēt, uzrakstīt)
- vadīt vai palīdzēt vadīt pasākumus (nav problēmu uzstāties publikas priekšā)
- asistēt pasākumu organizēšanā
- vadīt/moderēt sarunas un diskusijas
- laistīt augus
- slaucīt, sūknēt, mazgāt grīdas
- in general pieskatīt mājokli iemītnieku prombūtnes laikā
- amatierlīmenī nospēlēt mazas lomas
- nolasīt lekciju vai divas
- strādāt aiz bāra letes
- darboties ar kases automātu (prasmes atsvaidzināšana prasītu 30 min)
- ātri un kvalitatīvi šifrēt audio tekstā
- vadīt vieglo automašīnu
- smērēt sviestmaizes, vārīt sautējumu (menu var turpināt)
- dublēt citas valodas audio latviski
- visādas citas lietas, kas pagaidām nenāk prātā man, bet varbūt varētu ienākt prātā jums vai jums zināmiem cilvēkiem, kuriem vajag kaut kur pielikt palīdzīgu roku/galvu/kāju
Patiešām novērtēšu, ja kaut ko piedāvāsiet. Komentāri skrīnoti, lai varat tajos izpaust epastus, uz kuriem rakstīt u. tml.
Bučas, un laimīgu Jauno gadu! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}