# Draugi

*vasara beidzās tai naktī ar biezo miglu;
*pagājšnedēļ notika diezgan klasiska Galzoniāde;
*drusku paravēju. augstajā dobē, kurā auga zemās sviesta pupiņas no zemes izķeksēju palielu speķa gabalu. nu tādu ābola izmērā, tikai ne apaļu. balts speķītis, ar mazliet ierullējušos ādiņu vienā sānā. vispār nesaprotu - kā? kāpēc? wtf?
*K no somas izleca pele un paskrēja pagultē;
*šon bijām pie notāra;
*ja ekvinokcijas dienā Sauriešos bija tiešām silts ūdens, tad šovakar Klievī jau pizģec auksti;
*nopeldēju katru dienu 4 mēnešus. no maija vidus līdz septembra vidum. izņemot 7. septembri. man tad bija pohas un citas prioritātes. turpinu peldēt joprojām, bet ne katru dienu. varētu katru, bet man tiešām zajebal visu laiku plānot loģistiku. + tā tumsa;
*jā. jau tik daudz tumsas. vispār neko nevar paspēt;
*šī bija sarežģīta un mokoša vasara. bet arī neticama, brīnumaina un romantiska. rudens un ziema arī būs sarežģīti, bet ļoti ceru, ka vismaz ne mokoši;
*beidzot sanesu iekšā istabas puķes un beidzot ir sakrāmēta malka;
*ļoti gribas, lai entropija mazliet pierimst. un atrast kaut kādu centrtieces punktu, kurā varētu brīdi pastāvēt mierā. neko nerisināt. citādi es lielākoties nodarbojos ar centrbēdzi. lai gan tajā visā ir arī kaut kāda netverama sajūta par tuvošanos centram - vienlaikus bēgot no tā.

daktere gan nenosauca vārdā, bet teica, ka baktērija tur esot, izrakstīja ziedi un dzeramās antibiotikas, un tās brūces jau vakarā ir nomierinājušās un pat krevele patient zero ir nokritusi. manuprāt, daudzsološi. zīme gan ir uz nedēļu, bērns apmierināts (nav dārziņa - nav diendusas).

dažreiz arī lietas, kas tev patīk un ko gribas un kas ir foršas var būt nereāli grūtas, vai ne. ar bērniem arī tā ir un trakākais kad esi tajā grūtumā iekšā tad nepalīdz visi šitie 'nāks lielāli sūdi, šie aizmirsīsies' 'bērni tik ātri izaug' 'būs lieli, tevi vairs nevajadzēs, būs viņiem pašiem sava dzīve'

un tad ir kā šonedēļ - paši noņēma gultasveļu, paši ielādēja veļasmašīnu, paši uzlika palagus un silvendrānas (citreiz paši uzliek programmu, man tik jānodiriģē), paši pusdienās uztaisīja medus burkānus un kartupeļu biezeni un ir tik forši. tā kā varu teikt - tiešām kļūst vieglāk, lai gan ik pa laikam tāpat būs arī grūtie brīži

Paralēli K. sāgai šonedēļ risinu "situāciju ar zāģi": klasesbiedrs, izrādās, stundā "Dizains un tehnoloģijas personām, kas čurā stāvus" salauzis vispirms savu zāģi un tad arī Lauvas, ko lai tagad dara? Nav brīnums, ka naktī murgos biju izsaukta uz pedagoģiskās padomes sēdi, kur visi kritizēja Lauvu un beigās kaut kāda riebīga vecene paziņoja, ka Lauva viņai vienkārši vispār nepatīkot.

Lauvam skolā jāskaita Kārļa Vērdiņa dzejolis.
Līdz šim man no šī autora mājās bija tikai kulta grāmata "Ledlauži". Lasīšanai sestajā klasē, cik atceros, nebija sevišķi piemēroti. Nopirku "Jandāliņu". Diemžēl arī tas liekas paredzēts tikai lasīšanai mājās, pa nakti, zem segas, nevis gaišā dienas laikā mazu, zviedzošu pusaudžu auditorijas priekšā (tematikā dominē anālā attīstības fāze). Divus dzejoļus gan it kā atradu (par Lastādiju un Bēdīgo asari).
Bet varbūt Tev, ciba, kas visu zina, ir kādi ieteikumi? Vai vēl labāk - konkrēti dzejoļi?

Pievienojos Rinkēvičam viņa atzinumos par reformas nepieciešamību ANO. AVOTS

iepūta mans tik mazais un tik lielais bērniņš ne tikai svilpītē, bet arī instrumentā (kas kā tāds akmens bij iekārts šim kaklā visi 7 kg) un iemirdzējās actiņas un tas bija gan ļoti aizraujoši, gan arī baisi, jo tie būs gadi un štruments gandrīz paša garumā. labi, ka nav kontrabass vai koncertkokle es ik pa laikam pie sevis nodomāju. vai tūba vai kas nu tur vēl ir tajos mistiskajos bērna (un vēl lielākos) izmēra futrāļos, ko sasarkuši nabagi stiepj un stīvē
cik nu esmu gaidot pasēdējusi klarnete un flauta gammās briesmīgi man griež ausīs, cerams šim būs labāks tembrs

Viena no retajām dienām medijos un tīklos, kas aizrauj ar sižeta pavērsieniem. Kā lai pastrādā šādos apstākļos?
Šuvajevs paziņo, ka Izraēlu nevar salīdzināt ar Krieviju, Pūpola apvainojas, Selma izstājas no partijas. Pārējie jaunieši nemierīgi.
Satori publicēts pabaiss raksts par sterilizāciju ar pievienotu etnisko naratīvu ūdens saduļķošanai (lai tak tie nepilsoņi sterilizējas, vai ne), bet femforumā kāds beidzot neiztur un atklāti pasaka, ka sievietes arī drīkst gribēt bērnus.

Nu, un vēl jau pirms pāris dienām bija tā Saskaņas deputāte, kas teica, ka drīkst šaut raķetes uz Maskavu, jo viņas draudzenei Harkivā sabombardēja dzīvokli.

-----

Angels can fly because they can take themselves lightly.

es izjūtu tik milzīgu pateicību par "Asistentes" esamību, tur ir tik ļoti, ļoti daudz visa kā svarīga

Parunāsim par ideāliem.

Eksistē tāds viedoklis, ka ideālisti ir skaļi un agresīvi, ar reliģisku fanātismu seko sevis uzstādītiem ideāliem, nav gatavi pieņemt neko citu kā tikai sevis uzburtu utopiju, un viņu ideālu propaganda ir represīva pret apkārtējiem. Pretstatā šim ir reālisti, kas ir apveltīti ar milzu iecietību, ir spējīgi paskatīties uz lietām objektīvi, un spēj atrast kompromisu. Tie būs tie īstie cilvēki, kas spēs panākt to, ka daži no mūsu gaišajiem mērķiem tiks sasniegti.

Viena no šādām ideālistu grupām, piemēram, ir vegāni, un es sevi identificēju ar šo grupu. Un realitāte ir tāda, ka es dzīvoju kopā ar veģetārieti. Es reizēm apzināti vai neapzināti apēdu kādu saldumu, kas nav vegānisks, un nekrītu par to izmisumā, bet mājās joprojām ir nodalījums starp vegāniskām un nevegāniskām lietām. Es neesmu pārtraucis draudzību ne ar vienu cilvēku, ka uzturā lietotu gaļu. Es apmeklēju veikalus un kafejnīcas, kas tirgo nevegāniskas lietas. Visas sociālās struktūras man signalizē to, ka ar mani kaut kas ir nepareizi, un tomēr es esmu diezgan integrēts sabiedrības loceklis ar savām specifiskajām vajadzībām un preferencēm.

Es neesmu studējis ētiku, tāpēc lietoju šo terminu tīri utalitāri. Daudzās organizācijās ir ētikas komisijas. Ir ārstu ētikas komisija, kas mēdz vērtēt, vai konkrētā ārsta homeopāta darbībās nav saskatāms kaut kas problemātisks, ir Latvijas žurnālistu asociācija, kas vērtē dažādu mediju rīcību atbilstoši kaut kādai abstraktai mediju atbildībai, pat reklāmas industrijai teorētiski ir sava ētika, par politiķiem nemaz nerunājot. Ētikai nav likuma spēka, kas mēģina aprakstīt konkrētas sekas kādai konkrētai rīcībai, bet tai noteikti ir kaut kāda funkcija. Pat ja Hipokratiskais zvērests pilnīgi neko nepasaka par konkrētā ārsta kvalifikācijām, es domāju, ka vairums no mums negribētu doties pie tāda ārsta, kas atteicies to nodot. Tā ir tā postulētā latiņa, kas mums neko nepasaka par katru konkrēto gadījumu, bet toties palīdz atsijāt tos elementus, kas nepārprotami to nespēj pārvarēt. Tā latiņa, protams, ir diezgan individuāla. Bet tanī brīdī, kad mēs skaidri postulējam, ka šis idēls mums vairs nav svarīgs, mēs nolaižam to latiņu, un ļaujam ieplūst daudz lielākam skaitam problemātisku gadījumu, kurus mēs gribētu nepieļaut.

Ar šo es visu gribēju teikt, ka ideālisms nav slimība, ar kuru sirgst aprobežoti cilvēki, bet gan mērķis un orientieris, uz kuru mēs katrs varam tiekties, un kurš nepastāv tīrā formā, ņemot vērā faktisko realitāti. Ļoti daudzi "told you so" reālisti savu nihilismu jauc ar viedumu. Manuprāt mērķis ir apzināta dzīvošana, kurā tu nevairies uzzināt un saprast savas rīcības sekas. Ir svarīgi arī saprast, ka tu pats nemaz nespēj dzīvot atbilstoši sevis uzstādītiem ideāliem, bet tas nenozīmē to, ka paši ideāli būtu jāizmet. Vienā vai otrā veidā tu neizbēgami būsi atbalstījis cilvēku vai dzīvnieku ciešanas, nāvi, vai vides sagraušanu, bet tu vismaz nenodarbojies ar noliegumu vai absurdu savas rīcības racionalizēšanu, bet mēģini darīt labāko savu iespēju robežās.

Izrādās, ka viss kārtībā, mincīt, ar mani vienkārši kontaktējas Augstākie spēki, kuriem turklāt esot kas svarīgs sakāms!
Saskaņā ar google un ķīniešu medicīnu, "if you get up between 3 AM and 5 AM, then you should seriously consider that a sign that a higher power is trying to tell you something. when you wake up at this time during the night, you might pay closer attention as you could be getting an important message from the supernatural world."*
Man, jāatzīst, arī ir kas svarīgs tiem pārdabiskajiem Augstākajiem spēkiem sakāms, tādas nekomplimentāras pārdomas par viņu manierēm un komunikācijas stilu nedēļas garumā. Gribu gulēt!!!

*https://www.987thebull.com/waking-up-between-3-and-5-am-could-indicate-a-higher-power-is-trying-to-tell-you-something/#:~:text=But%20if%20you%20get%20up,message%20from%20the%20supernatural%20world.

jau otro vakaru pēc kārtas uz ceļa sastapu staltbrieža bulli. citu ragaini citā ceļā

Vakar gājām pretī zelta rudenim (izskatās, starp citu, ka šogad rudenim būs pamaz zelta). Pa labiekārtoto taku ap purva ezeriņu sākām iet vasarā, beidzām jau rudenī.

ik pa laikam kāds prasa kā es šito visu varu? patiesībā nevaru. nu, varu kaut kā kampaņveidīgi ar Dievu uz pusēm, dažreiz veiksmīgi, dažreiz ķep-ļep. šodien aizvedu skuķus uz skolu (atcerējos abām sporta tērpus, abām bļodas ar rudens velšu kompozīcijām - plds D! nesa pašas - mugurenes, maiņai sandales nr.3 jo kedas, kas skolā spiež, grozu rudens veltēm ar āboliem un ķopsīti ar zīlēm, atcerējos paņemt no skolas uz izstādi aiznestās bērnu dzejoļu grāmatas), bet gandrīz nokavējām, jo nevarēju atrast dzīvokļa atslēgas un bija jāgaida kad vīrs atnāks pavadījis vecāko bērnu. v
atnācu no skolas, atslēgas atradās.. svārku kabatā. satikos ar cibiņu, atdevu maisu ar bērnu drēbēm (cenšos nesapriecāties par to, cik mēneša laikā esmu atlupatojusi, jo lupatu nezūdamības likums mani baida, es jau jūtu, kā man no nezināmas puses uzglūn!), parkā papļāpājām, apskatīju dārziņu (es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs! jau nākamgad!) pacienāja ar āboliem, uzdāvināja saulespuķes, aizveda līdz mājām <3 uzcepu omleti, sagriezu dažus ābolus plātsmaizei un bija jau jāiet pēc skuķiem. nr.2 drāma - sporta kuļķenei atiris viens štrunts kas stūrī notur striķīšus, fiksi aizejam uz mašīnu, pa ceļam vīrs zvana prasa kaut ko par nošu burtnīcu. nr.3 nezin kur viņai stāv, kurā somā, kāda izskatās. pie mašīnas redzam kā vīrs raitā gaitā iet pakaļ tiem štruntiem. līdz nodarbības sākumam 6 min un vēl jābrauc. pēc mirkļa zvana, ka nevar atrast. atnāk ar kaut kādu nepareizo kladi, nr.3 dusmīga un niķīga, es, protams, vainīga. mūzikas skolā drusku nokavējam sākumu, ielaižu kabinetā pirms tam sabučojusi un apsolījusi atnest launaga kārbiņu un pameklēt nošu burtnīcu un to mapi, kura jau sen esot pazudusi. mājās padzeros, pačurāju, nomainu kreklu, ielieku mazākā somiņā maku, atslēgas, ielieku kārbiņā banānu, pusi svaiga ābola un trīs žāvētus, iestūķēju somiņā un nesos - līdz viņas starpbrīdim 13 minūtes. starpbrīdis bija sācies kad nonācu mūzikas skolā, jo paiet es varu ātri gan, bet dūrējs sānā iemetās nevājais un tāpat bija jāpastāv ar skatu uz mūzikas skolu. telpā bija jauki un jautri kamēr mans bērns ar bd grupiņas biedreni bija divatā aizgājušas pačurāt (tas ir sācies, ja?!)
vīrs kkad pirms izgāju prasīja vai uz centru braukšu pa tiešo, bet es tobrīd nevarēju. sazvanījos lai noskaidrotu, ka viņš izdarīs atlikušo dienas jebļu ar mūzikas skolu (samainīs bērnus un pēc tam savāks arī vecāko), brīnumainā kārtā man līdzi bija viss, izņemot svaigu kreklu un ūdeni un pat vilciens uzreiz paspējamā laikā, tā nu braucu atlikušajās neplānotajās obligātajās darīšanās uz Pilsētu slapju muguru, kuli putās un drusku pēc smalka siera. viss ok, bet prasītos jaciņu, padzerties un sausu kreklu :D

nu jā, kaut kā tā - kurš gan atceras, ka vajag launadziņu un mūzikas skolas somu iepriekšējā
laba motivācija autoskolai (kurai man tāpat šobrīd nav resursu, vismazāk jau mentālo un intelektuālo)

Vakar noskatījāmies abus Blade Runner. Kad iznāca Blade Runner 2049, man bija lieli aizspriedumi pret šo filmu, tāpēc es viņu tā arī nebiju redzējis. Bet kaut kad ap to pašu laiku noskatījos veco Blade Runner, jo kanons. Vakar atkārtoju šo pieredzi, un nonācu pie tiem pašiem secinājumiem, pie kādiem es nonācu pirmajā skatīšanās reizē - ļoti atmosfēriska filma ar ne pārāk daudz satura. Es vēl nodomāju, ka gan jau grāmatā lietas ir pamatotas daudz labāk kā filmā, kurā bija jāskatās uz to, kā Fords piecas minūtes rāpjas augšā pa slapju sienu ar lauztiem pirkstiem. Bet Blade Runner 2049 izrādās ir diezgan labs stāsts, ja neskaita beigas, bet tā laikam bija nodeva potenciālajam stāsta turpinājumam. Cita starpā, ir vērts noskatīties arī veco filmu, lai dažas detaļas jaunajā meikotu sensu, pie viena pieredzēt divas ļoti neērtas "seksa" ainas, katru ļoti citādi dīvainā veidā. Bet jaunā filma ir arī diezgan meta, un iespējams tāpēc es redzēju arī neizpratnes pilnas atsauksmes par to, ka filmā tā pa lielam nekas nenotiek.

Tagad ar nepacietību gaidu Blade Runner 2099, kas būs seriāls Ridlija Skota izpildījumā, kuram grafiku nesakritības dēļ nesanāca norežisēt Blade Runner 2049, un kurā arī būšot Raiens Goslings. Tur bija visādas aizķeršanās ar streikiem un filmēšanu Belfāstā, bet pavasarī filmēšana esot uzsākta Prāgā, un 2025. gadā seriālam vajadzētu būt gatavam.