# Draugi

Šodien mūsmājās pārvietojas tektoniskās plāksnes. 8:25 ieradās divi braši vīri, izjauca mūsmāju veco, salūzušo dīvānu trijos gabalos, pasita dīvāna daļas sev padusēs, iekasēja no manis 50 eiro un pazuda nezināmā virzienā. Pulksten 11:11 pie mūsmājām jau stāvēja nākamie divi brašie vīri ar gigantisku atsperu matraci. Izrādījās, ka uznešana 3. stāvā piegādē nav iekļauta. Uzmaucu kedas, tāpat biezajā plīša naktskreklā ar lācīti notipināju lejā, un mirkli skatījos uz matraci, kamēr vīri skatījās uz mani. Izskatījos es droši vien tieši tik nepiemērota gigantisku matraču pārnēsāšanai kā jutos, tāpēc viens no viņiem sāka viltīgi smaidīt un piedāvāja par nelielu, taisnīgu samaksu (20 eiro) uzstiept matraci augšā. Tādas naudas man nebija, bet nebija arī variantu, tāpēc teicu, stiepiet, meklēsim. Vīri uzstiepa, es viņiem atdevu 15 eiro, un mēs šķīrāmies pavisam draudzīgi.
Atgādinu, ka esmu 1,59 m, sveru 56 kg. Matracis it kā sver divreiz mazāk, bet ir 2 metrus garš, 1.6 metrus plats un 20 cm biezs. Un atsperu matračus nevar sarullēt. Principā tas ir kā dīvāns bez kājām. Trešajā stāvā es to nekad neuzdabūtu. Es to neuzdabūtu pirmajā stāvā.
Bet tagad tas ir glīti iestumts tam paredzētajā vietā uz guļamistabas grīdas. Gaidu Lauvu, kad svinīgi griezīsim sarkano lenti, tb, iepakojuma celofānu.

Izrādās ka es esmu tehno solutionists

https://en.wikipedia.org/wiki/Technological_fix

The technological fix is the idea that all problems can find solutions in better and new technologies.

Death of a friend as a portal through space-time fabric of modernity

Fuck solutionism x 10000

ir sācies lieliskais laiks, kad, no rīta atverot logu, iekšā nāk kaimiņu skursteņa dūmi.

nepazinu G.V. (tā, ka nemaz. nekad nebija pat redzēts), bet nebeidzu par viņu domāt. galvā iesēdās panti un seja.

Nopirku zīmuļsvārkus ofisam.
Elle un indija, ar tiem tak nevar paiet!!! Iznesos no mājas savā zirga solī, sapratu, ka jāliek šaurāk, bet tempu nesamazināju. Ielas galā iemetās krampis abos dibena vaigos.
Šķērsojot sliedes apsvēru domu rāpot atpakaļ un strādāt no mājām.

Līdz darbam jāiet divreiz ilgāk, mājās laikam neiešu nekad.

Nu tātad identificējas ar vilku.

https://jauns.lv/raksts/arzemes/622868-jokus-pie-malas-skotija-skolenu-oficiali-atzist-par-vilku

Te man ir jautājums:

Vai tādā gadījumā juridiski viņš ir joprojām cilvēks vai tagad vilks? Ja par sievietēm un vīriešiem tas nav tik svarīgi, jo tie vienalga ir cilvēki un uz tiem attiecas likumi par cilvēkiem tad šeit būs kā?

Uz vilkiem attiecas pavisam citi likumi, piemēram tos drīkst medīt medību kvotu un atļauju ietvaros, tos nedrīkst turēt mājās, tikai zooloģiskajos dārzos, tos ārstē veterinārajās klīnikās utt.

un vēl jautājums, a man nevar būt sociāli politiski ekonomiskā disforija kur es identificējos kā miljardieris, Hārvardas universitātes īpašnieks, Nobela laureāts vai valsts prezidents? Man nevar būt metafiziskā disforija kur es identificējos ar dēmonu, enģeli, dievu, man nevar būt retrospektīvi vēsturiskā disforija kur es identificējos ar Nap... eeee šķiet ka šis jau ir bijis :D

vakar ciemos pacienāja mani ar kāpostu-burkānu salātiem. nosūtīju vīram dārzeņus sarakstiņā, šodien uztaisīju kāpostu-burkānu salātus (garšīgi, bet bez citronskābes, jo tāda mājās nevaid), skābu kāpostu zupu (pārmaiņas pēc ēda visi, palika viena maza porcija), nūdeles ar dārzeņiem un kapātos kāpostu tīteņus. vēl izmācināju bērnus, nopirku grāmatas, pārdevu grāmatas (tik jāaizvelkas līdz pakomātam), salāpīju vienu zeķi, sakārtoju vecākajam rakstāmgaldu, puskārtoju lielo bērnu galdu koridorā un noteikti izdarīju vēl 100 un 1 neredzamu nemanāmu darbiņu, bet to lielo svarīgo lietu pati savai izglītībai, ko biju ieplānojusi, protams, ka ne
lol
un vēl es no rīta mācīju vecākajam mizot vakara pastaigas laikā atstieptos rudens svīrtotos (mirīju nost stiepdama, bet neko nenožēloju!)

Runājot par zivi, kas pūst no galvas, pun intended - mani interesē, kurš būs tas, kas apturēs foreļu audzēšanu pie Rojas krastiem, ja tas vispār tiks apturēts. Skaidrs, ka tā nebūz "Zaļo" un Zemnieku savienība, bet mums pēc papīriem esot vēl citi zaļie. Un zivju sprosti Rīgas jūras līcī kainda ir no-brainer pat tādam loham kā es. Bet ja to beigās izdarīs "pieaugušie istabā", tas tik būs notikumu pavērsiens.

Bet zemkopības ministrija, neatkarīgi no politiskajām vēsmām, vispār izskatās pēc ļoti valstiski orientētas institūcijas. Ja tas būtu cilvēks, es viņu iztēlotos kā tantīti, kas ir ieradusies uz Rimi piknikam iepirkt "lauku labumus" un vienreizējos plastmasas traukus ar latvju zīmēm, kamēr viņas vīrs sēž kaut kādā pieclitrīgā džipā stāvvietā, un baksta telefonu. Es, protams, neizslēdzu, ka nekas netiks apturēts, un tad gan mums būs tāda dzīve pie "dzintara jūras" Eiropas zaļākajā valstī latviskās dzīvesziņas labākajās tradīcijās.

- es gribu aizvest ēdienu tiem bērniņiem, kas mirst badā.

Visādi patosaini naratīvi cilvēkus kopš bērnu kājas māca par to, ka brīvība ir svarīga, pret netaisnību jācīnās, uzticība ir jāgodā. Pamēģini atrast kādu, kas tam nepiekritīs. Tad tu izlasi aprakstu kopienai, kas ir par brīvību, taisnību, vienlīdzību un integritāti, un ir pret korupciju, nodevību, apspiešanu un tirāniju. Izklausās pareizi, vai ne? Ja vien tu nezini, ka tas ir apraksts inceļu, sazvērestības teoriju un antiglobālistu kopienai.

Man šķiet, ka diezgan drīz naratīvus vajag papildināt ar niansēm un pielietojuma piemēriem, citādi pārāk daudz cilvēki paliek tajā infantilajā līmenī.

Nekādā gadījumā darbā neizrādi, ka kaut ko proti vai saproti :) Zelta padoms. Tēma izvērsta zemāk (2min) (krieviski)
Par darbu

Lietotājs `` teja`` izbanoja mani par nepiekrišanu ka nāve ir labi un šajā sakarā nosauca mani par ``delusional``. Amizanti.

http://klab.lv/users/teja/1023635.html

Nodzēstais komentārs:

Miskastē tādu dāvanu. Visa medicīna un liela daļa citu zinātnes nozaru ir par to lai tiktu no šīs ķezas vaļā.

Upd. Ja ieraksts ir saistīts ar konkrētu traģēdiju tad es, protams, atvainojos.

līdz vakardienai es jutos ļoti labi un droši savā darba vietā.
nav tā, ka nespēju sevi aizstāvēt, ļoti labi spēju.
bet. ja es uzrakstu ziņu par vakardienas situāciju mācību daļas vadītājai, tad es sagaidu reakciju.
reakciju no viņas, nevis no pensionēta kolēģa un iestādes elektriķa. un no pirmā kursa studentem, kuri aiz manis kā mūris.

Man dzīvē ir pārstājušas interesēt divas lietas, kas visspilgtāk raksturo to, kā es esmu mainījies. Es gan joprojām uzskatu, ka cilvēki nemainās, bet šis apgalvojums vairāk ir par vērtībām un pārliecībām. Tās gan, manuprāt, cilvēkos nemainās. Mainās tikai zināšanas un pieredze, kuri tev jāiegulda šinī vērtību un pārliecību rāmī. Bet ir tādas lietas, kas var kļūt par daļu no cilvēka identitātes, bet nav tieši saistītas ar vērtībām. Piemēram, latviešu Līgo tradīcijas. Varu derēt, ka kāds varētu sacepties par to, ka es Līgo izņemu no vērtību kopas, bet tas tikai tāpēc, ka šo svētku "vērtība" nāk kopā ar vārdu "tradicionālās", un tas vairāk ir valodas triks. Es kā indivīds mierīgi varētu piedzimt arī kaut kur Meksikā, un pilnīgi neko nezināt par lietviešu tradīcijām. Bet mums katram ir arī savas identitātes lietas, kas ir mazāk universālas konkrētā kopienā, bet par kurām mēs domājam, ka tās mūs pavadīs visu mūžu. Bet izrādās...

Pirmā - alkohols. Šaurākā formā "alus" drošvien nepazudīs pilnībā, bet tā vairs nebūs lieta, ap ko es varētu uztaisīt veselu pasākumu vai sarunu. Lai gan pēdējā piknikā mums tieši bija saruna, kurā bija jāmēģina paskaidrot, kas ir smoothie sour, and yet.

Otra lieta - metāls. Es jau iepriekš esmu rakstījis par to, ka mani ir sākuši garlaikot metāla festivāli, bet šajā stāstā vienmēr ir bijusi tēze, ka es esmu zaudējis saikni ar kopienu, un mani interesē vairs tikai mūzika. Tagad man ir jāatzīst, ka es neatrodu sevī spēku un interesi sekot arī mūzikai. Tā kā es joprojām esmu štata "metālists", kāds cilvēks bija pārliecināts, ka es zināšu, kas ir Lorna Shore. Un šinī piemērā izgaismojas būtiska nianse. Šeit pat cibā es esmu licis Sleep Tokan kaverversiju, ko izpilda šīs grupas vokālists, visdrīzāk es esmu kaut ko arī klausījies no šīs grupas, bet tas mani nav interesējis tik ļoti, lai es būtu iedziļinājies, kas tas vispār ir, un kā to visu sauc. Metāls joprojām ir mūzika, un tā mani joprojām interesē, bet mani šobrīd var sasniegt vienīgi pārsteidzot ar kaut ko jaunu, vai aizskarot sentimentālās stīgas. Tieši tāpēc es šobrīd visvairāk klausos elektroniku, jo ar to mani ir visvieglāk pārsteigt, jo pēdējos trīsdesmit gados šo to šis mūzikas novirziens ir saražojis. Es jau kādu laiku esmu pārliecināts, ka metālistu kopienas ir balstītas uz trauma bonding, ļoti bieži bez iespējas uz pašrefleksiju, bet es nebiju iedomājies, ka šo spriedzi var izventilēt ārā tik ļoti, ka lieta, kuru tu esi uzskatījis par fundamentālu daļu savas personības, tevi varētu sākt garlaikot. Es biju pārliecināts, ka tu vari aizbraukt no laukiem, bet laukus no tevis izvest nav iespējams, bet te nu mēs esam. Gan jau mani joprojām būs iespēja mājās pieķert hedbengojot, bet es tagad tomēr biežāk pa māju pārvietojos mīņājoties ritmā. Es joprojām pazīstu arī tādas emocijas kā dusmas un aizkaitinājums, bet tas vairs nenonāk krātuvē, un nekļūst par bumbu ar laika degli.

Iemesls tam, kāpēc es pieminēju abas šīs lietas ir tāds, ka starp abām es saskatu zināmas līdzības. Tām abām apkārt ir specifiska kultūra. Īpaši jau alkoholam - bāri, koteiļi, vīna malkošana, kāzas, bēres, ekskluzīvi šamanieši un konjaki, alkohola pudeles dāvanu kastēs. Tai pat laikā abām ir kaut kāda ietekme uz cilvēka psihi, apziņu, zemapziņu, personību. Alkohols un metāls man ir palīdzējis noņemt barjeras, un ļaut izlaist uz āru emocijas tādā formā, kas apkārtējiem dod iespēju tās viegli izskaidrot - tā ir mūzika un/vai reibums, kas liek viņam tā uzvesties. Also known as: "Ja jau tu esi izlaidis matus, tad jau esi sasniedzis pāli." Tai pat laikā šīs abas lietas ir palīdzējušas arī ar disasociāciju - savaldīt emocijas, un nospiest tās uz leju, veidojot milzu krājumus šo visu gadu garumā. Tagad šī noliktava ir diezgan patukša, un varbūt vienīgi reizēm tai vajag iziet cauri ar slotu. Varbūt kādu retu reizi sanāk uzskriet virsū kādai sen aizmirstai un nepamanītai kastei, un atbrīvot telpu arī no tās, bet tam šobrīd ir pavisam citi instrumenti.

ziniet visus tos dārzeņu izstāžu un tirdziņu žākstus? šodien redzēju ģeniālu risinājumu - mazajam dekoratīvajam ķirbītim ar zobu bakstāmo piesprauž divas lapas un voila! -> pīlīte!!!
nākamajā gadā jāatceras iesēt

-kādēļ viņai bij tas kabacis jādēj? (par kaiju kabaci, kurš sarāvies maziņš mīmīmī īd vecākam pakaļ lai atrij taču kādu kumosiņu nabaga bēbītim, bet vecāks galīgi negrib)

- mammīt vai jūs to salvetīti atradāt? es salocīju un ieliku tur.. (skolotāja pa logu citai mammai visa tāda noraizējusies. padomāju un sāku smieties jo vienīgā lieta tik svarīga un raižpilna, kas jānes mājās salvetē varētu būt.. zobs :D galu galā mans no zobārsta vizītes lepni pārnāca ar izrautu, sterili iepakotu zobu. a iepakots tieši tā, kā zobārtsniecībā sterilie instrumenti.lol)

*vasara beidzās tai naktī ar biezo miglu;
*pagājšnedēļ notika diezgan klasiska Galzoniāde;
*drusku paravēju. augstajā dobē, kurā auga zemās sviesta pupiņas no zemes izķeksēju palielu speķa gabalu. nu tādu ābola izmērā, tikai ne apaļu. balts speķītis, ar mazliet ierullējušos ādiņu vienā sānā. vispār nesaprotu - kā? kāpēc? wtf?
*K no somas izleca pele un paskrēja pagultē;
*šon bijām pie notāra;
*ja ekvinokcijas dienā Sauriešos bija tiešām silts ūdens, tad šovakar Klievī jau pizģec auksti;
*nopeldēju katru dienu 4 mēnešus. no maija vidus līdz septembra vidum. izņemot 7. septembri. man tad bija pohas un citas prioritātes. turpinu peldēt joprojām, bet ne katru dienu. varētu katru, bet man tiešām zajebal visu laiku plānot loģistiku. + tā tumsa;
*jā. jau tik daudz tumsas. vispār neko nevar paspēt;
*šī bija sarežģīta un mokoša vasara. bet arī neticama, brīnumaina un romantiska. rudens un ziema arī būs sarežģīti, bet ļoti ceru, ka vismaz ne mokoši;
*beidzot sanesu iekšā istabas puķes un beidzot ir sakrāmēta malka;
*ļoti gribas, lai entropija mazliet pierimst. un atrast kaut kādu centrtieces punktu, kurā varētu brīdi pastāvēt mierā. neko nerisināt. citādi es lielākoties nodarbojos ar centrbēdzi. lai gan tajā visā ir arī kaut kāda netverama sajūta par tuvošanos centram - vienlaikus bēgot no tā.

daktere gan nenosauca vārdā, bet teica, ka baktērija tur esot, izrakstīja ziedi un dzeramās antibiotikas, un tās brūces jau vakarā ir nomierinājušās un pat krevele patient zero ir nokritusi. manuprāt, daudzsološi. zīme gan ir uz nedēļu, bērns apmierināts (nav dārziņa - nav diendusas).