Diapozitīvs

Ģertrūdes ielas veikaliņš LP visai raiti piegādāja platīti un bez visādiem priekšapmaksas un pasūtījuma komplektēšanas gaidīšanas vipendroniem. Rokās plate, sirdī sajūsma un priekšā ir mājupceļš 20min kājām un savā nodabā. Dvēsele smaida. Esmu sevi taupījis un neesmu pie albuma pieradinājis sevi caur digitālajiem formātiem.
Laiks platei.


Jēzus Pistus!
Plate nes apstulbinošu dinamisko diapazonu ar ļoti asu, cērtošu un arī zemi vārītu basu. Netīrais vokāls nav pārsātināts, nebļauj virsū - tāpat kā krietni izpildītais dāmas vokāls. Baroka un akustiskās daļas mani šoriez pārliecina, nav jāgriež klusāk. Arī instrumentiem ir daudz vietas un tos var smalki jo smalki dzirdēt - Gautier Serre ir meistars ne tikai metāla kaldināšanas radošumā un spējā visas mežonīgās skaņas tīri producēt, bet arī - šitik smukas plates balansēšanas jomā!

Kad skan Black/Death Metal daļas un bungas uzlaiž pērkonu - tas skan vienkārši eksplozīvi!
Kad to izdara dziesmā Pure Disproportionate Black and White Nihilism - tad šķiet vispār, ka sienas palidos no tā asā trieciena pa dirsu.


*seja savilkta, intensīvi orgasmiskā izteiksmē trīc piepūstais ģīmis*


https://www.youtube.com/watch?v=pTsg8xMD9I8

Kino, piemēram.

Ja man savus diapozitīvus būtu jāskatās tikpat šmiglā izvārtītus kā attēls, ko šodien bieži rāda kinoteātros, man roka neceltos fočēt. Kurš distribūcijas posms pie tā vainīgs? Vienalga, jo gala pieredze svarīga.
Par laimi - dipus savā ekrānā redzu krietni asākus.

Šitā šobrīd droīds caur Spectroid mēra no skaņuplates spēlēto somu psihedēliskā black metal žanra vokāli-instrumentālā ansambļa
Oranssi Pazuzu dziesmiņu Komeetta. Klausīšanās spotā.

Vakar savā droīdā ieliku audiospektra analizatora programmiņu - burtiski gadiem nebija jauna programmatūra tur likta iekšā, jo vienkārši neslimoju ar to. Minimālisms uber alles.

Tīri prikolam uzslēdzu Lustmord - Beyond albumu gan no Bandcamp, gan vinilā. Neveicot nekādu padziļinātu analīzi, ašie mērījumi telpā un secinājumi:
- digitālais avots skan par ~10dB skaļāk par līmeni, kāds nāk no mana plašu atskaņotāja ar iebūvēto priekšpastiprinātāju;
- grūti tiešā formā salīdzināt, jo atšķiras pat skaņdarbu struktūra. Ja digitālais avots uzreiz ķeras pie vidējo frekvenču kustināšanas, tad plate - nesteidzās, ievada ilgāk, iztirzā. Sanāk, ka klausies citu miksu/versiju;
- platei nav problēmu padot zemu basa signālu telpā (līdz 30Hz mierīgi), bet, salīdzinot pret digitālo avotu - intensitāte un piesātinājums basa diapazonā ir mazāks jebšu bass citos vārdos rādās remiksēts plates īpatnībām. Digitālā versija dod spēcīgāku ~64Hz signālu, kas attiecīgi būsto arī ~32 un ~128Hz signālu. Akustikas lietas.


Jā, jā - gan jau pēc septembra sagatavošu precīzākus materiālus zinātkāres apmierināšanai - gan to, ko plašu atskaņotājs padod tveršanai caur USB, gan to, kā tas tulkojas manā telpā caur manā rīcībā esošo aparatūru. Akustikai mazās telpās ārkārtīgi liela nozīme - frekvences gan reizina, gan dala teju ar nulli: materiālā ir iecepts, bet dzirdēt vai nu kaut ko nedzirdēsi, vai šaura frekvence būs ievērojami skaļāka, maitājot blakusesošās frekvences, nomācot pārējo diapazonu.
Lustmord nav izraudzīts nejauši - tas ļoti rūcina apakšgalu, tas Lustmordam dominē.

Septembris ir intensīvs zvērs manā galā - ne tikai visaugstākā intensitāte pamatdarbā, bet vēl Baltijas pērle pa virsu. Un šogad - vēl dzīvokļa remontiņa pakalpojumu jāpabeidz...

Pēc ilgstošas nefočēšanas izvilku kameru no somas, lai galīgi neatmirtu visu redzošā acs. Mērķis - sen nav mani 2 kaķi fočēti.
Maitas kustās, kamera pilnībā manuāla - nekāda autofokusa un ātra slēdža, nekādas stabilizēšanas. Tā vietā - zināšanas un pacietība, hiperfokālā distance, asuma dziļums un slēdža ātruma sakarība ar objektīva fokusa attālumu un subjekta kustības ātrumu - diktē iegūto asumu. Krītošās gaismas daudzuma nemainīgums un balta lapa kā reflektors, lai izgaismotu subjekta ēnas, atvērtu tās mazliet. Tas viss eleganti un visai precīzi jāietilpina filmiņas dinamiskajā diapazonā. Kastīte apgalvo ISO 400, bet es zinu, ka īstenībā pēc ISO standarta ir ap 100, jo kārtējā diršana kārtējā industrijā. Kamera uz ISO125 stāv - diapozitīviem patīk bik mazāk ekspozīcija.

Kādas 5min ilgušais dancis rezultējās iekš kolosālas bildes! Tajā - ļoti garu mēli izkārušais Rūsiņš ar skatienu - viss normāli, ko brīnies?
Kadrs, protams, vēl tikai latents jeb potenciāls, ierakstīts sidraba elektronu migrācijā no viena stāvokļa uz otru. Lai šo migrāciju padarītu redzamu - nepieciešams attīstīt jeb eksponētās daļas padarīt par dažāda blīvuma metālisku sidrabu, bet neeksponētās - dabūt prom. Jācer, ka ilgstošā nefočēšana/neattīstīšana nebūs liegusi tikt pie krāšņi jel krāšņa šī diapozitīva, jo tas ir prakses jautājums - jo mazāk praktizējies, jo sliktāks rezultāts. Talants my ass - viss ir darbs un talants vien spēlē ēterisku lomu: interese pret kaut ko, neatlaidība un sev mests izaicinājums.

Nofočēju un tūdaļ balsī aprēcos - jābūt zelta bildei, ja viss izdosies!

Draudzīgi ķircinošs jautājums zemūdens briesmonim un tamlīdzīgi domājošajiem, kas nereti fano par Masku, par fričiem un to atstāto produktu:
Narkotikas ir labi, ja tās dara mamma un paps lieto jūsu mīļpapiņš Masks?

Nereti pie sevis ierēcu, ka šodien esmu tas un tas, jo pamēģinātas ir visādas lietas darbu un nedarbu jomā:

> Telferists/zēmerista palīgstrādnieks kokapstrādes uzņēmumā. Visspilgtāk atceros:
- naktsmaiņu -32 salā, kad stiepu paštaisītu piparmētru šņabi un slēpu starp pakām laukā - lai tās salīgās nakts maiņas būtu izturamas. Sildīja labi, bet uzvedības mehānisms nav visai spožs, labos virzienos neved;
- ziemeļblāzmas, kuras varēja pa retam samanīt, nākot mājās no naktsmaiņām;
- kā vienreiz stropes nāca pušu, krītot pilnai dēļu pakai no ~2m augstuma - labi, ka neviens nebija apakašā, citādi tur sarkanslapja vieta vien paliktu. Viss cehs cieņpilni pieklusa.
- iesēšanos telfera stropēs un sevis vizināšana pa sagatavju cehu, jo slinkums staigāt ar to pulti rokās no viena uz otru galu.

> Jurists un vēlāk Kadastra metodikas eksperts. Tiesību zinātnes studijas pametu 3. kursā un no darba atlaida lielajā burbuļplīšanas atlaišanā. Izglītības papīrs, tātad, nav, bet vērtīgi tāpat.
> Laminējamās mašīnas operators/palīgs kokapstrādes uzņēmumā. Besīja būt par palīgu dārzenim, kas ilgstoši neizprot mašīnu. Pastrādāju kādu laiciņu un devos prom. Drīz uzņēmums izputēja - laikam saodu dūmus.
> Tulks kinofestivālā Baltijas pērle. Pieprasu niknākās/spaisīgākās filmas, lai var normāli izrunāties cilvēku austiņās.
> Kasieris/pavārs Ķengaraga tirgū. Patika, ka cilvēkiem garšo manis uztaisītais un tas tūlītējais novērtējums. Tas, ka atgriežas un prasa - kad būs tas un tas, jo garšīgi!
> Bik piemodelējos LMA, patēloju jēzulēnu, kad vēl mati bija.
> Vecākais meistars telefonu servisā, pamatā iPhone. Piedzīvoju visu privātuma un remontēšanas tiesību (Right to repair) izvarošanu, visu to varas sagrābšanu, padarot telefona īpašnieku par lietotāju. Redzēju un ierēcu kā pazūd austiņu caurums un īpašumtiesības. Redzēju, kā pārējie uzņēmumi akli kopē Apple un arī izgrieza austiņu caurumus, jo tā rīcība paver apreibinošu bezvadu austiņu biznesu (nevis tas, ka vietas nav).

> Datorsistēmu tehniķis vidusskolā ar ~1200 bērniem. Bet realitātē sanāk darīt šādus pienākumus:
- Google Workspace administrators un jāapgūst būs arī smirdīgā MS puse gan jau;
- datorsistēmu tehniķis;
- lietotāju atbalsts;
- skaņotājs;
- uzlabojumu ieteicējs un otstoja kritiķis;
- citas lietiņas, kuras uzprasa.

Brīvajā laikā:
- pašpietiekams frukts pamatā. Neatceros, kad meistaru saucu pēdējo reizi - ne velo, ne ūdensfiltru, ne elektrības, ne moča...
- pa laikam draugam/kolēģim kompi saremontēju, nomainu kādu detaļu 'n shit;
- fotofilmiņas fočētājs, laborants un diaprojekcijas čalis;
- gribētos veiksmi par vokālu pamēģināt būt kādā blicē. Māku ierastos death/black vokālus, kā arī rīkles dziedāšana piedur, pārsvarā Kargyraa virzienu kačāju - samācījos no šī lielskā čaļa.


Nākamais darbs atkal pavisam citā profesijā? : D

Njā. Viens no garšīgākajiem šLāgeriem Latvijas tirgū tagad pieder Cēsiniekam.
Cēsinieks jau kopš manas bērnības ir izdaudzināts kā lētākā čurūdens ražotājs. Nauda, iespējams, sāks diktēt to, cik dārgas un kvalitatīvas izejvielas nākotnē ļaus Valmiermužai izmantot, lai bizness būtu "rentabls".

Interesanti klausīties biznesa aizkulisēs, no kurām izriet ārkārtīgi jūtamais un nepareizi piemērotais konservatīvo letiņu vanabī puritānisms un vēlme iejaukties otra pieaugušā cilvēka sadzīvē bez jebkādas jēgas un poņas.


https://www.youtube.com/watch?v=t_SEkqD-wDE

Brīnīšos, ja šis darījums krasi nepasliktinās produktu. Pārmaiņu pēc es gribētu pavārtīties pozitīvismā: biznesa darījuma sekas tirgū nav jūtamas, produkts nemainās