Iedomu draudziņi

Jau vairākus vakarus vēlos uzrakstīt par Kono Oto Tomare! Sounds of Life, bet kaut kā nesanāk. Galvenā aizture laikam ir tā, ka, ja man kaut kas nudien patīk, es vēlos par to uzrakstīt labi, bet jau zinu, ka man neizdosies izrādīt pietiekamu godu šai lietai un, ja kaut kas ir mūžīgs, tad mūžīga ir mana spēja skaistās lietas apkaunot.

Varbūt vēl papildus problēma ir tā, ka vēlos rakstīt vakaros, bet vakaros prāts ir jau ļoti pielijis ar visu, kas noticis pa dienu, piesūcies kā sūklis un tādas tīras, nesaduļķotas domu dzīslas kļūst vēl jo grūtāk sasniedzamas. Tāpēc mēģināšu tagad. (Apkaunot Sounds of Life nevis vakarā, bet pa dienu :)

Lielos vilcienos tas ir diezgan naivs stāsts par vidusskolniekiem, kuri kopā spēlē koto jeb tradicionālo japāņu cītaru. Pieļauju, ka mums katram (vai teju katram) ir kādi vājie punkti, kurus mēs mazliet apzināmies - piem, zinām, ka no 'objektīva skatpunkta' kkas nav 'tā vērts', lai mēs par to iespringtu vai, lai tas uz mums iedarbotos, bet kaut kāda iemesla dēļ tas uz mums iedarbojas. Un tāpēc, tā vietā, lai vienkārši pasludinātu visu par muļķīgu, es vēlos atrast iemeslus, kādēļ uz mani tas tā ieradbojas. Stāsts neapšaubāmi ir naivs, bet nav muļķīgs un ir arī ļoti tīrs - tīrs tajā ziņā, ka arī katram negatīvajam tēlam tiek iedots viņa rīcības izskaidrojums un viņš momentā iegūst dziļumu, kurā viņa rīcība kļūst likumsakarīga, lai gan nevienmēr attaisnojama. Tīrs arī tāpēc, ka emocijas tiek attēlotas ļoti smalki, kas, ja es šo skatītos pirms kāda gada, man būtu paslīdējis garām. Un, visbeidzot, pati koto spēle. Cilvēki komponēja un spēlēja speciāli šim stāstam un tas viss ir pieejams pāris klikšķu attālumā, kādā kolosālā laikā mēs dzīvojam.

Animētas ir tikai 2 sezonas [noziegums pret cilvēci$^%$], tāpēc turpināju lasīt mangu, jo man vajadzēja zināt, kas notiek tālāk. Bija aizdomas, ka nepavilks, jo animācijā tomēr mūzikas instruments ir dzirdams, taču aizdomām nebija pamata, lai gan tas nebija tas pats, bet tomēr viss vēstījums skaidri nolaidās pār mani un lika puņķoties tāpat kā animācijā. Stāsts drīz beigšoties, esmu šobrīd 123. nodaļā, 158. būšot noslēdzošā.

Nezinu, ko ar to visu vēlējos pateikt. Varbūt tikai, ka ir kaut kas, ko lasot (vai skatoties, klausoties) tev no sirds gribas kļūt labākam cilvēkam. Tas nenozīmē, ka tāds kļūsi, bet ir tā sajūta, ka kaut vai uz brīdi tu dedz kādas šķīstas sveces liesmā, kura tevi mazliet attīra no piekļūst tavai sirdij caur visām tām sārņu kārtām, kurās tu diendienā vārties, līdz esi tā apbružājies, ka brīžiem sevi vairs nevari atpazīt.

You lack the depth to understand.

Diez kāda melnā maģija turpina reanimēt Donalda dzīvo līķi.

Latvija var, žurnālists nevar

https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/529438-latvija-uznem-apgriezienus-autobuve.htm

"Pagājušo desmit gadu laikā piedzīvoti vairāki pavērsieni pasaulē un Latvijas metālapstrādē, tajā skaitā tajā metālapstrādes sadaļā, kas vērsta uz auto detaļu (mezglu, sagatavju) ražošanu. Labā ziņa tāda, ka pilnīgi atkarīga no ārējā pieprasījuma Latvija vairs nav. Latvija ir iespraukusies divās specializētās sauszemes transporta līdzekļu ražošanas nišās.
Pirmkārt, tā ir komunālās tehnikas ražošana divos uzņēmumos. “Bucher Municipal Latvia” piesakās par Latvijas lielāko mašīnbūves uzņēmumu: “Ventspilī ražotā produkcija tīra ielas visā pasaulē” utt. Pēc tam uzradās "Karcher", kas dažādu tīrīšanas iekārtu ražošanai atvēra ražotni Jelgavas novadā.
Otrkārt, līdz redzamam un taustāmam rezultātam nonākusi kaujas mašīnu ražošana kaut vai tā, kā vēstīja LETA šā gada 6. jūnijā: “Gadu pēc līguma parakstīšanas par kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Spānijas uzņēmums "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" ir piegādājis pirmo mašīnu "Patria Latvia" ražotnei, lai Valmierā sāktu kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" komplektāciju.” Latvijas aizsardzības budžeta pieaugums garantē šādas ražošanas apjomu. Aizsardzības ministrija pasūtījusi 84 kaujas mašīnas par nepilnu miljardu eiro."

/žurnālistam ir bijis slinkums painteresēties, ar ko šobrīd nodarbojas Dambis (Oscar) un Kiesels(?) ar kompāniju (šiem bija pat rallija auto miniražotne UK), kas noticis ar Jelgavas A1, kuri piegādāju mikroautubusus gan Ventspils reisam, gan citiem, un nav pieminētas vismas 2as Saldū (apkārtnē) esošās ražotnes, kas skrūvē dažādas izmēra refrižeratorus un ts "specialist vehicles".
//un pie mil. ražošanas - kāds ir projekta "Fox" liktenis?
///šurp datoru, un somu, es būšu žurnālists ;)

profesionālā attīstība

tikko pamanīju LinkedIn:
"Australia could need an additional 72,000 electricians, technicians and related tradespeople by 2030 to meet projected demand, according to new modelling from the Powering Skills Organisation..."

sasaucas pirms dažām dienām pamanīto UK National grid kampaņu par pārkvalificēšanās iespējām, kļūstot par UKNG Competent, Authorised vai lidz pat Senior Authorised person (darbam ar HV, gaisvadu līnijām utt), piedāvā līdz 3 gadiem ilgu treniņu, darbu un algu 47k-67k gadā (pirms nodokļiem, atkarīga no vietas, Londonas un ne-londonas algas)
(atradu ari linku: https://jobs.nationalgrid.com/uk/jobs/9906/electrical-engineer-hv-substations-register-your-interest, un treninu centrs ir tikai nepilnus 25km no manis)

vai tas sasaucas ar prasībām, kas mūsdienās jāzina labam elektriķim? savulaik kolhoza elektriķiem nācās darboties ar visu - no patafona līdz motoru pārtīšanai, no radiotočkas līdz HV transformatora sekundārā sprieguma piecelšanai.
nu jau tas aiziet jaunākas ēras prasībās: LV un HV, ēku apsaimniekošana kā HVAC, programmēšana / apsaimniekošana PLC, SCADA, BMS, atjaunojamie resursi, ugunsdrošība, pamati IT un komunikācijā, dartu tīkli utt utjp (you name it).

no vienas puses - darba pietiks arī līdz plānotajiem 140 dzīves gadiem, no otras puses - algas cipari prasās būt kā minimums 10-30k vairāk, attiecīgi nozarē reāla darbinieku trūkuma vēl nav.

iepērkam alu un riekstiņus, un gaidām tālāk

Telegrāfā ir raksts aiz paywall ar šādu virsrakstu: "Lord Sumption: Jamaica taking advantage of Britain's guilt. Former British colony to petition King for slave trade reparations."

Vai jūs jūtaties vainīgi par verdzību 18. gadsimtā vai arī par verdzību Romas impērijas laikos? Vai jūs jūtaties vainīgi par to, ka 18. gs kalpus pazemoja viņu kungi? Vai par to, ka cilvēki tika spīdzināti? Vai jūtaties vainīgi par to, ka tik daudz bērnu nomira jau agrā bērnībā nepietiekama uztura un nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ? Vai jūtaties vainīgi par to, ka bērniem bija jāstrādā ogļraktuvēs un tekstilrūpnīcās? Ja ne, tad kāpēc jājūtas vainīgiem par verdzību? Vēsture ir pārpilna visvisādu šausmu un verdzība bija viena no šīm šausmām. Kādēļ izlikties, ka ar vēsturi morālā ziņā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā - tikai atskaitot verdzību? Vai tas nav negodīgi pret visiem tiem pārējiem, kuri vēsturiski cieta visādos veidos veselām tūkstošgadēm?

Es par to nejūtos vainīga un man šķiet, ka cilvēkiem, kuri nekad mūžā nav bijuši vergturi, arī par to nav jājūtas vainīgiem - vienalga vai viņi būtu angļi vai spāņi vai kas cits.

Karalisko apvienoto spēku institūta (RUSI) lapā publicēta precīza krieva "organiskā pāķisma" militārās priekšrocības analīze attiecībā pret NATO "profesionālo"/uz augsto tehniku fokusēto armiju. Info palīdzēs tiem, kuri vēlas saprast, kā atšķiras NATO un Krievijas militārais potenciāls. Galvenais punkts - krieva nenovērtētā pašrestaurācijas tēma, kas proponē, ka viņi vēsturiski ir izkopuši "hardy and tardy" kultūru, tādējādi spēdami būt funkcionāli pat tad, kad rietumu komandierim varbūt šķitīs, ka haimarsiki piebeiguši visu kaujas grupu. Tas tā, hipotētiskais scenārijs, kur kaujas lauks stiepjas simtiem kilometru, ir vairākas uzbrukuma un aizsardzības avēnijas un armijas nespēj pienācīgi izlūkot kaujas lauku, lai efektīvi piebeigtu ievainotu kaujas grupu. Mūsdienu dronu kaujas laiks principā iznīcina šo "kaujas haosa uzbūvētais plīvurs". Komandieris 70km aiz kaujas lauk bunkurā niansēti var piezūmot ienaidnieka kājinieka sejas vaibstus, lai mentāli iespļautu viņam sejā. Un digitalizācija-robotizācija-dronifikācija jau tikai samazinās iespēju karot tā, kā mēs to darījām tūkstošiem gadus. Cilvēka gaļa ir pārāk jūtīga.

"The future contest may be disruption tempo vs. restoration tempo - NATO must create and exploit cascading failures faster than Russia can rebuild essential functions; Russia’s goal is to make destruction temporary and therefore less operationally decisive." - https://www.rusi.org/explore-our-research/publications/commentary/russias-most-dangerous-military-adaptation-recovery

Pievienojos galvenajam secinājumam. Krieva spējas būt "good enough" esot degradētiem, nozīmē to, ka bandinieki, zirdziņi un laidņi nevar tikt mainīti 1:1. NATO jāturpina spiest uz tech edge un kara lauka kopbildes real-time analīzi (šeit palīdzēs jaunās AI battlefield menedžmenta sistēmas, ko 1.x praksē plaši testēja ASV veiktajā Venecuēlas dekapitācijā), kas teorētiski ļaus apzināt, analizēt, visefektīvāk izmantot un tādējādi kāpināt letālo seku potenciālu. Un tad izmantojot šo priekšrocību, cīnīties ar "asimetrisko" krievu tā.