Piecibotie

FB memories izmeta kkādu pasākumu, kur biju ar savu bijušo vīru, bet pamanīju, ka bildes trūkst. Jep, kkad ir tīrījis. Nu tad šodien iztīrīju, ko viņš bija palaidis garām.
Ejot cauri bildēm mazliet pat skumji, jo tik ļoti bieži gājām kalnos vai ceļojām, bet tajā pašā laikā pie katra otrā posta atcerējos strīdus vai ko negatīvu ap to laiku. Kaut vai spontānais ceļojums uz Spāniju. Ļoti agri ielidojām un biju izplānojusi, ka no lidostas dosimies ar kājām uz pilsētu. ~5h pastaiga, bet izvērtās par totālu murgu un viņš nekautrējās to man bāzt sejā katru mīļu brīdi.

Tik ļoti vēl lietas un emocijas velkās līdzi, ka raudāt gribās...vai arī lietas šķaidīt pret sienu.
Drīz pusotrs gads kā pagājis.

Mēnešiem čakarēšanās ar vietējo VNA, līdz izgāja cauri mans iesniegums pabalstam un minūšu laikā pēc atskaites iesnieguma par pēdējām 2 ned, automātiska lietas slēgšana, jo pārāk daudz stundas nostrādātas periodā.

1dien sāksies programmēšanas kursi caur viņiem. Teorētiski vajadzētu būt iespējamam pieteikties palīdzības pabalstam, kamēr mācos, bet hz, cik ilgi prasīs to iegūt...un, vai neizdomās vēl tos anulēt/prasīt naudu. Es NEGRIBU/NEVARU atkal vienlaicīgi strādāt pilnu slodzi un mācīties.

Viss rādās piķa melnās krāsās, plusā visam pēdējo teju nedēļu slima un mr kramji rauj kā vēl nekad...un no rīta jāinformē savējais, ka pēc mēneša uzelpošanas un atslābšanas atkal viss uz viņa pleciem līdz nenoteiktam laikam...

Vakar mazliet lija lietus, toties redzēju vāveri noskrienam 100 metrus no viena egļu sektora uz citu pār bruģēto ceļu un puķu dobēm.
***
Gribu pavoesoties interesantos interjeros. Tik daudz vienādu interjeru ar neona burtiem ēstuvēs un kafejnīcās. Kur vēriens un oriģinalitāte?

Kkad biju iztēlojusies sevi kā riktīgi chill personu, kas visu laiku ņemās, tiekās regulāri ar draugiem un strādā random vietās, jo kāpēc gan ne + visam mācās, lai iegūtu labāku nākotni.

These things are about to happen and I'm a bit scared... Saņēmu zvanu no tās intervijas - izvēlējās mani.