Liktenīgas jaušības un fantastiski piedzīvojumi
May. 16th, 2026 | 03:43
posted by: eos
Tas sākās pagājušonedēļ, kad redzēju, ka FB iepazīšanās aplikācija man piedāvā iepazīties tikai ar vīriešiem,
kaut opcijās bija norādītas tikai sievietes. Pie sevis nosmējos, ka laikam bieži pārāk skaļi
pie sevis nodomāju "Man patīk vīrieši!".
Tad arī iedomājos: "Labi, tā ir zīme, ka jāiepazīstas dzīvē!".
Šorīt bija sajūta, ka kaut kur jāskrien. Aizgāju kājām uz Juglas bibliotēku,
un tur kāda bibliotekāre ar mani gribēja runāt apmēram 20 minūtes par grāmatām.
Saruna sākās tā, ka es teicu, ka manis meklētajai grāmatai, Justeina Gordera "Pasjansa ceļojums"
ir jābūt bērnu nodaļā. Viņu bibliotēkā tā bija "nepareizi" ielikta pieaugušo nodaļā.
Arī vikipēdija saka, ka Gorders ir bērnu rakstnieks. Viņa slavenākā grāmata ir "Sofijas pasaule", kas ir
pusaugu bērniem.
Tā nu mēs sākām runāt par grāmatām. Par to, ka mana sieva dabūja darbu bibliotēkā 2022.gadā un arī bija
bibliotekāre. Par to, ka mana mamma strādāja Latvijas literatūras un mūzikas muzejā.
Par to, ka es esmu latviešu valodas un literatūras skolotājs Baložos.
Par to, ka mans paziņa, dzejnieks, brauc pie skolēniem runāt, kā ir rakstīt dzeju un būt rakstniekam Latvijā.
Viņa vēl jautāja, kur var lasīt manus stāstus, un es pateicu, ka 2024.gada vasaras Domuzīmē.
Atvadījāmies un viņa teica, lai es viņu uzmeklēju un izstāstu, kas "Pasjansa noslēpumā" ir tāds, kas
to padara par bērnu grāmatu. Ja viņas neesot tajā dienā darbā, lai es uzrakstu zīmīti/vēstuli.
Pati bibliotekāre jauna, varētu būt 35-45 gadi. Kostīmiņā un ļoti kopta. Par bibliotekāri strādājot tikai 2 gadus.
Mājās nākot nodomāju: "Ja es būtu vīrietis, es noteikti ar viņu varētu censties iepazīties."
Jo tā ir kaut kāda zīme, ka FB aplikācija "gļuko", un pēc tam notiek šādi.
No otras puses, vai grāmatas ir pietiekams iemesls, lai būtu par ko runāt tik daudz, lai iepazītos?
Jo viņa ar mani runāja, lielākoties, tāpēc, ka gribēja iemācīties ko vairāk par savu darbu, ne jau tāpēc,
ka es viņai simpatizētu.
Katrā ziņā, es varu viņai zīmītē uzrakstīt, lai lasa Domuzīmes 2024.gada 3.numuru. Mana bilde ir žurnālā, viņa
pēc tās mani atpazīs. Un recenziju/anotāciju, kāpēc grāmatai jābūt bērnu nodaļā, es noteikti uzrakstīšu.
Turpinājums sekos.
kaut opcijās bija norādītas tikai sievietes. Pie sevis nosmējos, ka laikam bieži pārāk skaļi
pie sevis nodomāju "Man patīk vīrieši!".
Tad arī iedomājos: "Labi, tā ir zīme, ka jāiepazīstas dzīvē!".
Šorīt bija sajūta, ka kaut kur jāskrien. Aizgāju kājām uz Juglas bibliotēku,
un tur kāda bibliotekāre ar mani gribēja runāt apmēram 20 minūtes par grāmatām.
Saruna sākās tā, ka es teicu, ka manis meklētajai grāmatai, Justeina Gordera "Pasjansa ceļojums"
ir jābūt bērnu nodaļā. Viņu bibliotēkā tā bija "nepareizi" ielikta pieaugušo nodaļā.
Arī vikipēdija saka, ka Gorders ir bērnu rakstnieks. Viņa slavenākā grāmata ir "Sofijas pasaule", kas ir
pusaugu bērniem.
Tā nu mēs sākām runāt par grāmatām. Par to, ka mana sieva dabūja darbu bibliotēkā 2022.gadā un arī bija
bibliotekāre. Par to, ka mana mamma strādāja Latvijas literatūras un mūzikas muzejā.
Par to, ka es esmu latviešu valodas un literatūras skolotājs Baložos.
Par to, ka mans paziņa, dzejnieks, brauc pie skolēniem runāt, kā ir rakstīt dzeju un būt rakstniekam Latvijā.
Viņa vēl jautāja, kur var lasīt manus stāstus, un es pateicu, ka 2024.gada vasaras Domuzīmē.
Atvadījāmies un viņa teica, lai es viņu uzmeklēju un izstāstu, kas "Pasjansa noslēpumā" ir tāds, kas
to padara par bērnu grāmatu. Ja viņas neesot tajā dienā darbā, lai es uzrakstu zīmīti/vēstuli.
Pati bibliotekāre jauna, varētu būt 35-45 gadi. Kostīmiņā un ļoti kopta. Par bibliotekāri strādājot tikai 2 gadus.
Mājās nākot nodomāju: "Ja es būtu vīrietis, es noteikti ar viņu varētu censties iepazīties."
Jo tā ir kaut kāda zīme, ka FB aplikācija "gļuko", un pēc tam notiek šādi.
No otras puses, vai grāmatas ir pietiekams iemesls, lai būtu par ko runāt tik daudz, lai iepazītos?
Jo viņa ar mani runāja, lielākoties, tāpēc, ka gribēja iemācīties ko vairāk par savu darbu, ne jau tāpēc,
ka es viņai simpatizētu.
Katrā ziņā, es varu viņai zīmītē uzrakstīt, lai lasa Domuzīmes 2024.gada 3.numuru. Mana bilde ir žurnālā, viņa
pēc tās mani atpazīs. Un recenziju/anotāciju, kāpēc grāmatai jābūt bērnu nodaļā, es noteikti uzrakstīšu.
Turpinājums sekos.
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
May. 16th, 2026 | 12:38
posted by: ulvs
Saderam, ka pēc 20 gadiem atskatīsimies uz 2026. gadu un kopīgā nopūtā atzīsim: "Eh, man pietrūkst 2026."? Jo, runājot Terence McKenna vārdiem, it's gonna get a lot more weirder then this.
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
May. 16th, 2026 | 04:37
posted by: zivs
palūdzu iztulkot bildi. aizrunājāmies, ka brokoļa jebkura izmēra daļas kopē vienu un to pašu formu, veidojot fraktāli. dabā noteicošie ir iracionālie skaitļi, tā izkārtojot uz saulespuķes sēklas ideālā paternā.
tādu saulespuķi veido kas līdzīgs melnā zirdziņa formulai, ar zelta leņķi un griezumu.
ne pirmo reizi sajūsmina dabas matemātika.
tādu saulespuķi veido kas līdzīgs melnā zirdziņa formulai, ar zelta leņķi un griezumu.
ne pirmo reizi sajūsmina dabas matemātika.
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
May. 15th, 2026 | 10:44
posted by: zivs
Iekikoja caur jaunajām tech pārbaudīt mītu, ka man, pirms dēla, bija vienīgajam mans uzvārds Latvijā, un tolaik vēl dzīvajai mammai – vienīgajai sievietei. Nope, maza nobīde. Ir kopā 3 – tātad, vēl viens tēvainis, bez mums ar dēlu.
Taču, mēles laužamo, cienījamo Govs uzvārdu nepārspēt – viņas ar mammu ir vienīgās sava uzvārda nesātājas Latvijā (ja mammai tāds pats uzvārds).
Tech apstiprināja, ka šeit stardomam ir dibināts pamats – jau zem 50 nēsātājiem skaitās ārkārtīgi reti uzvārdi.
Taču, mēles laužamo, cienījamo Govs uzvārdu nepārspēt – viņas ar mammu ir vienīgās sava uzvārda nesātājas Latvijā (ja mammai tāds pats uzvārds).
Tech apstiprināja, ka šeit stardomam ir dibināts pamats – jau zem 50 nēsātājiem skaitās ārkārtīgi reti uzvārdi.
Pilns rublis | Komentēt (1) | Add to Memories
Esmu izgājis praksi. Nākamajā skolā tai pieiešu atbildīgāk. Apsolu sev.
May. 15th, 2026 | 09:31
posted by: eos
Prakse skolā, var teikt, ka šodien beidzās. (Jā, jau otro reizi šo rakstu)
Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus.
Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to.
***
Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt.
Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu.
Arī sēņu nosaukumus nezinu.
Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs.
Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam.
Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku
un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās.
Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet.
***
Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi.
Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku?
Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām.
Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no
vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus.
Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas.
Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē,
tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski.
***
Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju,
https://old.reddit.com/r/matheducat
ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo
arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc
matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā.
Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.
Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus.
Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to.
***
Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt.
Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu.
Arī sēņu nosaukumus nezinu.
Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs.
Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam.
Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku
un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās.
Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet.
***
Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi.
Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku?
Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām.
Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no
vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus.
Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas.
Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē,
tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski.
***
Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju,
https://old.reddit.com/r/matheducat
ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo
arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc
matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā.
Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.
Pilns rublis | Komentēt (3) | Add to Memories
dzīvības enerģijas laupīšanas cikla niansētība un mitoloģiskās instrukcijas - apkopojums
May. 15th, 2026 | 03:52
posted by: ulvs
"KĀ ATGRIEZT SAVU PLEROMU UN NEPIEDALĪTIES SAVAS DZĪVĪBAS ENERĢIJAS LAUPĪŠANAS LIELAJĀ SHĒMĀ",
ir skaļi vārdi, kas domāti, lai pievērstu uzmanību. Taču es varu apsolīt to, ka, izlasot šo manis un Claude AI kūrēto apkopojumu par gnostisko filozofiju, tu radīsi sev būtiskas atbildes saistībā ar to, kā nebūt par anti-semantu un kā izspiest praktisku jēgu no mistiski skanošiem vārdiem un tekstiem.
Šis zināšanu un informācijas apkopojums varētu būt svētīgs cilvēkiem, kuri:
- Ja tu esi nojautis/-usi, ka šī pasaule ir kas vairāk par kapitālisma dienas kārtību un tev vienmēr ir šķitis, ka šo realitāti caurvij daudz dziļāki strāvojumi par to, ko mēs pieredzam savos trulajos dzīvības enerģijas apmaiņas pret materiālu ikdienas ciklos, tad tev varētu palīdzēt kopsavilkums par šo enerģiju apmaiņas dinamiku. Zemāk lasāmajā informācijā arī ir iekļauta instrukcija, kā nepiedalīties šajā mūžīgajā enerģijas apmaiņas dinamikā. Mērķis ir virzīties pretī Jēzus Kristus tipa apziņai (Lai ietu tālāk, atmet visus aizspriedumus un priekšrakstus, izdzēs savu memētisko atmiņu. Izdarīji to? Varam iet tālāk.)
- Ja esi slinks lasītājs (kaunies un sāc lasīt, un lasi ar reliģisku neprātu!), tad vismaz izlasi secinājumu rindkopu. Un atceries - ja tev kāds par šīm zināšanām kaut ko pieprasa - nogalini viņu, izdzer viņa asinis. Ellē ir īpaša vieta tiem, kuri monetizē universālās patiesības.
- Galu galā viens ir izlasīt, bet otrs - saprast. Tu vari maksāt miljons savas dzīvības enerģijas vienību par visām slēptajām gudrībām, bet tāpat tev no tā visa nebūs nekāda jēga, ja tu pieiesi šai info no savām idiotiskā cilvēka iemācītās bezspēcības un muļķības limitācijām. Tāpēc esi uzmanīgs un sit sev katru reizi, kad jūti, ka ieslēdzas tavas iemācītās bezspēcības analīze.
- Sadod sev vienreiz pa muti un atver acis! Vardarbība pret sevi var būt esenciāls darba rīks, lai pamodinātu (altert) iesnaudušos prātu. Ja vēlies būt saudzīgāks pret sevi, tad 30 sekundes masē un glāsti savas ausis, īpašu uzmanību pievēršos daļai, ko sauc par Tragus, un, darot to, paralēli, nekustinot galvu, ar acīm vien paskaties vispirms 30 sekundes pa kreisi un tad 30 sekundes pa labi. Tas aktivizēs klejotājnervu, kas savieno smadzenes ar gremošanas sistēmu, sasaistot smadzenes ar ķermeni - "as above, so below". Mērķis ir vienot nevis dalīt, dekonostruēt.
BRĪDINĀJUMS: Teksts tapis, sadarbojoties ar AI, ko pasaule atzinusi par līdzšim visbīstamāko - claude.ai (jeb etimoloģiski - KLIBAIS.ai; kāpēc klibais? Tāpēc, ka, ja tas mācētu iet, tas būtu pārāk potents. Ja tas nebūtu ievainots, tas ņemtu savas kājas pār pleciem). Patīk, ka var redzēt tā loģiku un ka tas aktīvi pēta aktuālo netu. Salīdzinoši maz halucinācijas. Zemāk esošās info sāls pārbaudīta post-factum, lai gūtu pārliecību par halucināciju neesamību.
Daimoni, Arhonti un Gnostiskā ciešanu arhitektūra
Pilns rublis | Komentēt (1) | Add to Memories
daba tavā istabā, ibio
May. 15th, 2026 | 02:47
posted by: zivs
Izčekoja, ieveda sīko. Sīkais dikti baidījās lidot. Viņa brālis jau nedēļu prom. Bet tikko arī šis ir prom. "Farewell, my friend", kā teiktus Markuss, ieroču tirgonis no Borderlands 2.
Taču, "putnu tēvs" ?, my ass. Aizkrāmēju visus spotus lodžijā ar sasodīti neērtiem priekšmetiem, lai atpestītu sevi no nākamā perējuma.
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
(Kursa) darbs par skolēnu motivāciju mācīties matemātiku ir pabeigts, aizstāvēšana 27.maijā
May. 15th, 2026 | 12:34
posted by: eos
Ievietoju te, cibā, publiski tā nobeigumu ar secinājumiem.
"Nobeigums"
Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami.
Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks.
Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad
var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu.
Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi.
Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja.
"Nobeigums"
Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami.
Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks.
Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad
var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu.
Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi.
Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja.