Iedomu draudziņi

Uzrakstīja cilv, ar kuru pēdējo reizi runāju gadus 17-18 atpakaļ. Pēc initial WTF & small chit-chat later, dīvaina nostaļģija. Ne pēc cilvēka. Ne pēc attiecībām. Drīzāk pēc laika perioda un apziņas, ka kāda dzīvē es tomēr esmu atstājusi nospiedumu.../ That I matter enough to be remembered..


Dīvaini, cik ļoti man bija vajadzīgs šāds atgādinājums. Vairāk, nekā es pati sev gribētu atzīt...

I am dead for D-A-D-E-A-D

ir cibas, kurās speciāli neeju, lai sevi netrigerētu, bet nu šajā iegāju.

gadījums no dzīves: jauns pāris, abiem knapi 18, sieviete paliek stāvoklī. vīrietis saka: nē, nē, nevar taču, pārāk jauni un kādā visp sakarā, sieviete piekrīt, uztaisa abortu. tad viņa paliek otro reizi stāvoklī, atkārtojas tas pats scenārijs. tad trešo, šoreiz viņa saka, ka, jā, joprojām tas bērns nav gaidīts, bet tas, kas jau ar 2 abortiem ir nodarīts viņas psihei un ķermenim ir par daudz. viņai piedzimst bērns, viņa mīl bērnu, bērns pieaug, bērnam pašam ir ģimene un viņš dzīvo uz šīs planētas ar visu tās skaistumu un postu, kas nebūtu bijis iespējams, ja mamma viņam to būtu liegusi.

es nesaprotu to nāves loģiku ierakstā, kurā aborts - brutāla dzīvības izskrāpēšana no tava ķermeņa - tiek skatīts kā kaut kas vienmēr pozitīvs, savukārt pretošanās tam - epšteinveidīgo un baznīcas interesēs? tātad, ja tu esi par dzīvību, tu esi visādu augstākā ranga mahinatoru un pedofilu sabiedrotais - what kind of absolutely twisted and sick logic is that? nevis palīdzam, lai bērnus mīl un sargā, bet nē, labāk neļaujam tiem vispār piedzimt, jo neviens taču viņus tāpat nemīlēs, jo taču ir pilnīgi neiespējami, ka mamma vai kāds cits bērnu iemīlēs, ir pilnīgi neiespējami, ka bērns varētu izaugt un dzīvot pilnestīgu dzīvi - nekādā gadījumā, mēs labāk jau norakstām viņu pirms viņš vispār vēl ir piedzimis - kā tādu atkritumu un visus, kas iebilst, saucam par 'epšteinveidīgo' un 'katoļu pedofilu' interešu atbalstītājiem.

vienmēr var notikt kaut kas slikts, bet vai tāpēc mēs vispār nedodam nekādu iespēju? turklāt te ir runa par vissaugstāko - par iespēju piedzimt - par iespēju dzīvot, tev tā tika dota, bet tu tagad prātuļo par to kā citiem tā nepienākas, mēģinot to caur mentālo akrobātiku attaisnot ar epšteiniem un katoļiem? wtf is that? un tikmēr citi māj ar galvu, plaukšķina un liek plusiņus.

Skotijas progresīvā valdība bija izdomājusi, ka bērniem skolās vajag tikai unisex tualetes. Pret to bija protesti un tiesas prāva, kurā tika secināts, ka tas nav likumīgi. Bet tas vēl nav viss, šis ir fragments no sprieduma.



21. gs Skotijā tiek ieviests kaut kas līdzīgs 'menstruāciju būdām' - atsevišķa vieta, kurā senajās kultūrās sievietes tika izolētas menstruāciju laikā, jo tika uzskatītas par nešķīstām. Man mēnešreizes sākās 11 gadu vecumā, manam bērnam vēl gadu agrāk - tajā laikā meitene jau tā izjūt lielu diskomfortu par savu ķermeni un tagad viņai ir izvēle - vai nu ej turpat, kur puikas, vai arī vēl tev tiek ierādīta atseviška vieta, kur vari iet kopā ar citām, kuras piemeklējis 'šis kauns', tikai lai apmierinātu kādu ideoloģiski apmātu pieaugušo ambīcijas.

Cik ārkārtīgi progresīva ideoloģija, kas vēsta, ka mēnešreizēm, kuras dzīves laikā piedzīvo 99.8% sieviešu (0.2 to nepiedzīvo dažādu meidicīnisku traucējumu dēļ) vispār nav nekāda sakara ar būšanu sievietei un tavs diskomforts saistībā ar tavu ķermeni un tavas robežas nav nekā vērtas. Ja puika (kura maldīgo ideju, ka viņš ir meitene akceptē sabiedrība) jūtas atstumts, ka viņam neļauj iet meiteņu tualetē, tad skola likvidē meiteņu tualetes un pārtaisa visu unisex. Kas notiks, kad viņš jutīsies arī atstumts par to, ka viņu nelaiž menstruāciju būdā - un bērns te nav vainīgs, bet gan ar prāta paralīzi sirgstošie pieaugušie.

"It is notorious that facts are compatible with opposite emotional comments, since the same fact will inspire entirely different feelings in different persons, and at different times in the same person; and there is no rationally deducible connection between any outer fact and the sentiments it may happen to provoke. These have their source in another sphere of existence altogether, in the animal and spiritual region of the subject’s being.

Conceive yourself, if possible, suddenly stripped of all the emotion with which your world now inspires you, and try to imagine it AS IT EXISTS, purely by itself, without your favorable or unfavorable, hopeful or apprehensive comment. It will be almost impossible for you to realize such a condition of negativity and deadness. No one portion of the universe would then have importance beyond another; and the whole collection of its things and series of its events would be without significance, character, expression, or perspective. Whatever of value, interest, or meaning our respective worlds may appear endued with are thus pure gifts of the spectator’s mind."

William James, The Varieties of Religious Experience

Ja tā padomā, manas bailes nenokārtot kādu eksāmenu ir tiešām iracionālas.

Mana rutīna pirms eksāmena ir sākt mācīties 4-6 dienas pirms tā pa 4h dienā.

Sāku studēt 2009. gadā Liepājā lat/eng skolotājos. Tad man bija bail nenolikt eksāmenus, jo es uzskatīju, ka valodas ir mana vājā
puse, jo latviešu valodā man bija 12.klasē 6. Rezultāts - eksāmenos dabūju caurmērā 7-9, bija 5 fonētikā.

2011.gadā turpināju lat skolotāju studijas Rīgā. Tādas bailes sesijā, ka psihiatre man izrakstīja trankvilizatorus. Es
drebēju, man bija auksti sviedri, trauksme milzīga. Rezultāts - 8 literatūras teorijā, 7-9 pārējos priekšmetos.

2015. gadā studēju matemātikas skolotājos. Bija grūti, jo sāpēja galva un bija invaliditāte. Taču programmēšanas eksāmenā tomēr daudz ko uzrakstīju un biju sekmīgs.
Nācās aiziet no studijām 2.grupas invaliditātes dēļ.

2019.gadā Klasiskajos filologos laikam stresa bija vismazāk, jo eksāmenos ļāva izmantot vārdnīcas. Galvenais bija zināt sengrieķu un latīņu valodu gramatiku, ko bija jāzina no galvas. Bija bail par sengrieķu valodu, taču eksāmenā un semestrī dabūju 8.

2020. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Bija Covid laiks un studijas bija attālināti. Bija lielas problēmas ar miegu. Eksāmenus nokārtoju sekmīgi.

No 2021. - 2023. gadam nestudēju. 2024. gadā turpināju studijas mat. skolotājos. Analītiskās geometrijas eksāmens šķita grūts, dabūju 4. Arī grafu teorijā - bija pirms tam
tāds bezmiegs un stress, ka eksāmenā biju samācījies teoriju, taču galva nestrādāja, lai atrisinātu uzdevumus. Dabūju 4.

2025. un 2026. gadā divus kursus apguvu pie RV1Ģ skolotājas un augstskolas docētājas Marutas Avotiņas. Viņai ir prasības, jo mums (topošajiem skolotājiem) ir jābūt zinošākiem
par RV1Ģ skolēniem, lai mēs paši varētu strādāt ģimnāzijās. Pirmajā kursā eksāmenā dabūju 6 vai 7, šonedēļ eksāmenā dabūju 5. Kaut nebiju gulējis piecas naktis normāli.

***


Lūk, tāda vēsture šajā dzīvē. Vai no tās ir racionāls pamats baidīties par eksāmeniem tā, ka sirdī dur fiziski? Ne, taču! Skolu pabeidzu ar 10 angļu valodā, 8 matemātikā,
8 latviešu literatūrā, 6 latviešu valodā. CE attiecīgi 92%, 86% un 85%, ja pareizi atceros.

***

Ne reizi, 13 gadus studējot, neesmu nenokārtojis eksāmenus. Taču bailes neatstājas. Tiešām plānoju aiziet pie psihiatra par šo parunāt.