| |
[28. Sep 2026|06:52] |
|
šonakt bija miega paralīze, sen nebija bijusi. šķiet, ka pat šajā dzīvesvietā vēl nebija bijusi, taču nekā briesmīga šoreiz. sapņoju, ka stāvu gultas galā ar skatu pret spoguli un man matos ir divas lielas sprādzes ar koka pamatni, kas apvīta ar bēšīgu, mīkstu samtam līdzīgu audumu. un tad es pa vienai tās ielieku atpakaļ, kamēr paralēli ķemmēju matus. istaba ir tumša ar kādu niecīgu gaismas avotu kaut kur tālumā un pēkšņi mani pārņem bailes, kļūst ļoti nepatīkami, it kā mani kāds vērotu dziļi no tumsas un es domāju, kur lai bēg un griežos uz gultas pusi un bēgu zem segas, atklājot, ka nevaru pakustēties. un tad nez kāpēc es sāku skaitīt kko, ko Leslijs Nīlsens teica vienā no savām komēdijām, kur viņš sveicina indiāni, sakot: hey how r u, hey how r u... lol (atradu https://www.youtube.com/watch?v=08Uoq18W0qc) un to turpināju skaitīt un cīnījos attaisīt acis no visa spēka, līdz man beidzot tas izdevās. taču šis bija diezgan maigi, citas reizes bija daudz pretīgākas. |
|
|
