martcore:

martcore:
beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.

shelly:
Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
( ... tālāk ... )

deloveja_kundze:
ciba šobrīd ir palikusi vienīgā vieta, kur vēl var paglābties no tiem sintētiskajiem mākslīgā intelekta ģenerētajiem tekstiem. tikko lasīju kārtējo sintētisko atklāsmju ierakstu, liekas, instagramā, un sapratu, ka man šie teksti atgādina mākslīgos saldinātājus. it kā ir zināmi ieguvumi, it kā izdevīgi, bet tikai tad, ja spēj sev iemānīt, ka šis pārspīlētais saldums, nedabiskās teikumu konstrukcijas un teksta uzbūve liekas pieņemama.

taču vispār traģiski, cik daudz tagad pilni sociālie tīkli ar nedzīvām, sintētiskām domām, kuras papildina nedzīvi, sintētiski attēli. ciba uz šī fona liekas patīkama oāze.

prtg:

Kate (2021)

barbala:
Varbūt kāds no cibiņiem brauc no Valmieras uz Rīgu šo ceturdien, 2.aprīlī, tā ap 22.00 (nu, pēc Pazudušā dēla) un es varētu uzsaukt degvielu, apmaiņā pret vietu automašiņā?

prtg:
My outer child

magnolia:
..kad saslimst kaķītis, tad gan izrādās, ka esmu viena pasaulē! nav ne radu, ne draugu, ne vīrieša, kas palīdzēt steigtos, esam tik TU un es, maziņais, turies mana vismīļākā meitene, vislabākais dzīvē draudziņš, nemirsti vēl, lūdzu, galīgi neesmu tam morāli gatava!

prtg:

Polar (2019)

prtg:
Vēl viena Plaza, tagad - Lāčplēša. Lāčplēša plaza. Skan tiešām vareni.

basta:
Šodien vizināju Kristu (siev.dz.)

prtg:

Louis Theroux: Inside The Manosphere (2026)

prtg:
Krēmers mājās

prtg:

Aisle C

virginia_rabbit:
šorīt no somas izņēmu zivi, ko biju tur aizmirsusi, labi ka ne uz nedēļu

shelly:
Nopirku biļeti uz Denisu Vasiļjevu Jelgavā!!!

putnupr:
Beidzot zāle kļūst zaļa

f:
sakomunicējos ar visiem atvaļinājuma laikā. tagad vairs negribu ne ar vienu runāt. 

prtg:
Staķa stiķu dati

martcore:
vajadzētu sacerēt vēl kādu kompozīciju par masu izklaidi
ar nosaukumu, teiksim, girlfriend in the kukurags
kas skanētu tāpat, kā girflriend in a coma, bet ar reversētu vēstījumu
te gērlfrends justos ļoti priecīgs no masu izklaides, bet komā no pēkšņas asfiksijas būtu pats boifrends
uz skatuves varētu dziedāt un dzejot ar bērniem rajecka
tā teikt, olgas disenīte ar mazajām misenītēm
pats ex-rajeckis ekstāzē lauž vairākus sintezatorus
vārdsakot, skaņdarba girfliend in the kukurags liriskajai daļai ir ļoti plaša iespēju kapacitāte

lennay:

it neko

prtg:
"Trudging back over pebbles and sand
And a strange dust lands on your hands
And on your face"

rasbainieks:

putnupr:
Tas ir tik dīvaini, man nav diagnozes, bet riktīgi palīdz tablete Medikinet, ko dabūju no draudzenes. Cits darbinieks.

m_x:
Pēdējā laikā cilvēki nāk īpaši sasmaržojušies. Un es visu laiku uztraucos, vai nesaslimšu, jo logu turu vaļā pus dienu, un tas man ir ātrākais veids kā saaukstēties. Pagaidām paveicies. Kā kāds jauks cilvēks internetā teica: "Parfum should be discovered not announced." Acīmredzot lielākā daļa domā savādāk! Vispār nevaru saprast, kā var lietot tos briesmīgos alkoholiskos ķimikāliju kokteiļus. Fui.
Tāpat pēdējā laikā krīt uz nerviem tā viena pašvaldības iestādē strādājošā iezīme, ka te nāk visādi. Vajadzētu apgūt absolūto pofigismu, bet kā lai to izdara? Visvairāk tracina tie smirdīgie, naglie ar novirzēm, kas nāk gandrīz katru dienu (jo šiem nav ko darīt). Un neko nevar padarīt, tikai jācieš :(.
Uz pozitīvākas nots - cenšos ēst vairāk OBV. Vainošu algoritmu tajā. Tēmēju uz 60g dienā, bet tas nav viegli - jāpiedomā, jārēķina un jāēd daudz vairāk. Ja sāktu sportot, tad būtu vēl vairāk! Kā to var dabūt gatavu? Lai gan tas varbūt man ar manu švako gremošanu liekas grūti. Bet cenšos! Arī bišku vairāk kustēties, lai mēģinātu tikt ārā no tās zombiju būšanas.

missalise:
Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc.

No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība.
Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem).
Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski.
Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs.
Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta.

UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas.

tipa75:
Piektdien biju uz Laimas Eglītes gleznu izstādi. Joprojām tāda sajūta, ka esmu bijusi lielos svētkos.

basta:
- KC

- Reiz nomainīju mašīnai bremžu diskus, taču vecajiem cilindrīšiem tas nepatika un tie mazliet sāka strīķēties, līdz uzkarsa un 'aizvērās', t.i. nobremzēja abus priekšējos ratus tā, ka dūmi kūp. Tad bija jāgaida kādas 50min lai diski un cilindrīši atdzistu, atbrīvotu bremzes un varētu turpināt braukt kādu kilimetru un tad atkārtot procesu. Ja pareizi atceros, no Pētersalas līdz Mūkusalas aplim tiku kādās četrās stundās.
Par šo atcerējos šinī vīkendā, jo pamanīju, ka kreisais priekšējais bremžu cilindrītis kārtīgi neatlaižas, bet jābrauc vēl bija >400km. Pēdējos 275km nobraucu nespiežot bremžu pedāli. Normāli - es tapat reti kad bremzēju (labs vingrinājums, iesaku)

- To Neirosis gan kādreiz vēl gribētos dzirdēt.

dienasgramata:
No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"

dienasgramata:
Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"

prtg:
What is wow

shelly:
Vakardienas pozitīvais pārsteigums bija kāds jauns vīrietis, kas palaida mani tramvajā apsēsties. Jo man bija divas smagas somas (mana un Lauvas). Biju ārkārtīgi pārsteigta. Kāpjot transportā, es drīzāk gaidu, kad mani atkal nolamās vai piesiesies visa brauciena garumā, liks celties no sēdvietas, kāps uz kājas vai vienkārši kautiņa laikā uzkritīs virsū.
Varbūt ar laiku tā notiks biežāk? Tāda novecošanas pozitīvā blakne.

putnupr:

Slēpotājs 50 km distancē finišē pillā

https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/516806-holmenkollenas-50-km-slepojuma-brits-izdzer-12-alus-un-finise.htm

prtg:
Chemodance

prtg:
Prāgā bija silti un labskanīgi

teja:
[..]

Briesmīga istaba pamostoties
Cik briesmīga istaba pamostoties
Tūlīt visi atnāks
Tās tik ir paģiras kaut no alkohola ne vēsts

Mēs te uzņemam filmu
Pēc minūtes es nākšu ārā
Es tagad nāku ārā


(eduards aivars)

tipa75:
Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.

tipa75:
Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
- Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
- jā.


Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.

Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
Fak. Kas tie bija par laikiem?!
Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.

prtg:
Rupjmaize uzvalka kabatā

putnupr:
Pirku loterijas biļeti, un pietrūka 10 sekundes līdz pavasarim.