(bez virsraksta) @ 19:50
Var draudzīgi iebilst
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
30. Marts 2026Valmiera- Rīga/ 2. aprīlis/ no 22.00 @ 15:08Varbūt kāds no cibiņiem brauc no Valmieras uz Rīgu šo ceturdien, 2.aprīlī, tā ap 22.00 (nu, pēc Pazudušā dēla) un es varētu uzsaukt degvielu, apmaiņā pret vietu automašiņā? 29. Marts 2026(bez virsraksta) @ 19:32..kad saslimst kaķītis, tad gan izrādās, ka esmu viena pasaulē! nav ne radu, ne draugu, ne vīrieša, kas palīdzēt steigtos, esam tik TU un es, maziņais, turies mana vismīļākā meitene, vislabākais dzīvē draudziņš, nemirsti vēl, lūdzu, galīgi neesmu tam morāli gatava! (bez virsraksta) @ 12:0128. Marts 202627. Marts 202626. Marts 2026(bez virsraksta) @ 20:24daiļrade @ 13:54vajadzētu sacerēt vēl kādu kompozīciju par masu izklaidi ar nosaukumu, teiksim, girlfriend in the kukurags kas skanētu tāpat, kā girflriend in a coma, bet ar reversētu vēstījumu te gērlfrends justos ļoti priecīgs no masu izklaides, bet komā no pēkšņas asfiksijas būtu pats boifrends uz skatuves varētu dziedāt un dzejot ar bērniem rajecka tā teikt, olgas disenīte ar mazajām misenītēm pats ex-rajeckis ekstāzē lauž vairākus sintezatorus vārdsakot, skaņdarba girfliend in the kukurags liriskajai daļai ir ļoti plaša iespēju kapacitāte 25. Marts 2026(bez virsraksta) @ 16:23(bez virsraksta) @ 16:03mūsu dārzā vienmēr ir bijuši sastopami eži senāk lidinājās arī sikspārņi, bet tad kaimiņi nojauca veco šķūnīti un uzbūvēja jaunu glīta siena terasei, bet sikspārņu vairs nav pēdējās dažas vasaras šeit konkrēti dzīvoja četri eži, viens ar kleinu pakaļķepiņu, mēs satikāmies daudz un bieži, viņiem pat gadījās man uzkāpt uz kedām viņvasar kompostā ieperinājās žurkas, un eži pazuda pagājšnakt uz ielas tieši pretī vārtiem atradu nobrauktu ezīti vismaz nonesu malā, visu tādu stīvu un izstieptām ķepiņām 24. Marts 2026(bez virsraksta) @ 13:29Tas ir tik dīvaini, man nav diagnozes, bet riktīgi palīdz tablete Medikinet, ko dabūju no draudzenes. Cits darbinieks. Jo pavasaris, tāpēc, ja? @ 12:03Pēdējā laikā cilvēki nāk īpaši sasmaržojušies. Un es visu laiku uztraucos, vai nesaslimšu, jo logu turu vaļā pus dienu, un tas man ir ātrākais veids kā saaukstēties. Pagaidām paveicies. Kā kāds jauks cilvēks internetā teica: "Parfum should be discovered not announced." Acīmredzot lielākā daļa domā savādāk! Vispār nevaru saprast, kā var lietot tos briesmīgos alkoholiskos ķimikāliju kokteiļus. Fui. Tāpat pēdējā laikā krīt uz nerviem tā viena pašvaldības iestādē strādājošā iezīme, ka te nāk visādi. Vajadzētu apgūt absolūto pofigismu, bet kā lai to izdara? Visvairāk tracina tie smirdīgie, naglie ar novirzēm, kas nāk gandrīz katru dienu (jo šiem nav ko darīt). Un neko nevar padarīt, tikai jācieš :(. Uz pozitīvākas nots - cenšos ēst vairāk OBV. Vainošu algoritmu tajā. Tēmēju uz 60g dienā, bet tas nav viegli - jāpiedomā, jārēķina un jāēd daudz vairāk. Ja sāktu sportot, tad būtu vēl vairāk! Kā to var dabūt gatavu? Lai gan tas varbūt man ar manu švako gremošanu liekas grūti. Bet cenšos! Arī bišku vairāk kustēties, lai mēģinātu tikt ārā no tās zombiju būšanas. (bez virsraksta) @ 11:32Kas ir Jūsu rakstīšanas guru - tie, kas Jūs ir iedvesmojuši tādā ziņā, ka jūs sakāt - o, jā, šādi es arī gribētu rakstīt un kāpēc. No pasaules klasiķiem man patīk Viktors Igo - tas viņa pamatīgums, iedziļināšanās, pamatīgums, līdzjūtība. Žils Verns ar saviem ētiskajiem varoņiem un pirmo informāciju par svešām zemēm (par daudzām lietām pirmo reizi es kaut ko uzzināju tieši no viņa romāniem). Šarlote Brontē - veids, kā viņa atspoguļoja savu iekšējo pasauli - tik īsti un autentiski. Hektors Malo - viena no manas bērnības mīļākajām grāmatām bija "Bez ģimenes" - kaut kā vienkārši, bet ļoti sirsnīgi uzrakstīta. Edgars Po - man nepatīk viņa stāsti, bet tas veids, cik ļoti lielu emocionālo iespaidu viņš spēj atstāt - viņa stāsti biedēja vairāk kā daža laba šausmu filma - ir iespaidīgs. Anšlavs Eglītis - ļoti viegla un tēlaina valoda, interesants sižets, ļoti viegli varēju iztēloties to, ko viņš apraksta. UPD. Atcerējos vēl vienu - Vilhelms Haufs. Izcilas pasakas. (bez virsraksta) @ 09:53Piektdien biju uz Laimas Eglītes gleznu izstādi. Joprojām tāda sajūta, ka esmu bijusi lielos svētkos. 23. Marts 2026(bez virsraksta) @ 22:55- KC - Reiz nomainīju mašīnai bremžu diskus, taču vecajiem cilindrīšiem tas nepatika un tie mazliet sāka strīķēties, līdz uzkarsa un 'aizvērās', t.i. nobremzēja abus priekšējos ratus tā, ka dūmi kūp. Tad bija jāgaida kādas 50min lai diski un cilindrīši atdzistu, atbrīvotu bremzes un varētu turpināt braukt kādu kilimetru un tad atkārtot procesu. Ja pareizi atceros, no Pētersalas līdz Mūkusalas aplim tiku kādās četrās stundās. Par šo atcerējos šinī vīkendā, jo pamanīju, ka kreisais priekšējais bremžu cilindrītis kārtīgi neatlaižas, bet jābrauc vēl bija >400km. Pēdējos 275km nobraucu nespiežot bremžu pedāli. Normāli - es tapat reti kad bremzēju (labs vingrinājums, iesaku) - To Neirosis gan kādreiz vēl gribētos dzirdēt. (bez virsraksta) @ 14:55No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!" (bez virsraksta) @ 14:54Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!" (bez virsraksta) @ 11:51Vakardienas pozitīvais pārsteigums bija kāds jauns vīrietis, kas palaida mani tramvajā apsēsties. Jo man bija divas smagas somas (mana un Lauvas). Biju ārkārtīgi pārsteigta. Kāpjot transportā, es drīzāk gaidu, kad mani atkal nolamās vai piesiesies visa brauciena garumā, liks celties no sēdvietas, kāps uz kājas vai vienkārši kautiņa laikā uzkritīs virsū. Varbūt ar laiku tā notiks biežāk? Tāda novecošanas pozitīvā blakne. (bez virsraksta) @ 10:19Slēpotājs 50 km distancē finišē pillā https://nra.lv/tautaruna/slavenibas/516 22. Marts 2026(bez virsraksta) @ 17:54[..] Briesmīga istaba pamostoties Cik briesmīga istaba pamostoties Tūlīt visi atnāks Tās tik ir paģiras kaut no alkohola ne vēsts Mēs te uzņemam filmu Pēc minūtes es nākšu ārā Es tagad nāku ārā (eduards aivars) 21. Marts 2026(bez virsraksta) @ 22:05Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies. epstīns @ 21:33Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit: - Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne? - jā. Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā. Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini. Fak. Kas tie bija par laikiem?! Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule. 20. Marts 2026(bez virsraksta) @ 17:26(bez virsraksta) @ 12:512003. gada 20. martā rakstīju: 00:00 dziiviiba naaviiba sa-dziive uz-dziive dzimum-dziive ie-dziive sa-naave uz-naave dzimum-naave ie-naave utt. (bez virsraksta) @ 12:46Memento mori, zvanīja no Swedbankas, lai pateiktu, ka man jāsakārto mantojuma lietas. Vai tiešām savu naudu atstāsiet valstij? 19. Marts 2026(bez virsraksta) @ 23:04(bez virsraksta) @ 21:06Vai jums patīk mūzika? @ 18:15Nu, tad mēģināsim saprast, ceru, ka šeit kāds atsauksies šai mazajai izpētei. 1. Vai milleniāļi ir reāli? (Un citas paaudzes?) 2. Vai jūs pats/ pati identificējaties ir kādu paaudzi/ vecuma grupu? 3. Kā jūsu ģeogrāfiskās un kultūras vides specifika jūsuprāt ietekmējusi attieksmi pret piederību kādai paaudzei? Paldies par atbildēm! |
|
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|