(bez virsraksta) @ 19:10
1 draudzīgas iebildes | Var draudzīgi iebilst
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
4. Marts 2026(bez virsraksta) @ 19:101 draudzīgas iebildes | Var draudzīgi iebilst (bez virsraksta) @ 18:47oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā: "kad es nomiršu, jūs raudāsiet?" un jūs atbildējāt bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā Padomju laiki @ 14:05Man liekas fascinējoši, ka man tūdaļ būs 40 gadi, bet joprojām sanāk dzirdēt tādus tekstus kā: "Jūs jau jauni cilvēki, nezināt, kā bija padomju laikos", un seko stāsti par ziņotājiem katrā kompānijā, cenzūru un rindu pēc desas. 3. Marts 2026(bez virsraksta) @ 15:21(bez virsraksta) @ 13:43no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties): - kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!" - pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!" 2. Marts 2026(bez virsraksta) @ 20:47DELFI. Atvērtas attiecības nav tikai emocionāls izaicinājums – tās var būt arī fiziski un garīgi nogurdinošas. Atvērtas attiecības nozīmē ne tikai vairāk romantisku vai seksuālu partneru, bet arī ievērojami lielāku emocionālo ieguldījumu. Un, lai gan cilvēki izdzirdot vārdu "atvērts", iztēlojas brīvību, tomēr liela daļa šajās attiecībās tiek pavadīta savstarpējā saksaņošanā un neskaitāmās sarunās. (bez virsraksta) @ 20:23vispār visus šos nepārtrauktos atjauninājumus, kurus datori un telefoni nepārtraukti grib, būtu pēc būtības jāsauc par atkauninājumiem. (bez virsraksta) @ 19:21Es saprotu, ka mums jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret cilvēkiem ar demences izpausmēm. Tomēr, vai likt viņiem censties pamatot iebrukumu citā valstī un potenciālu starpkontinentāla kara sākumu nav pārāk nežēlīgi? Pret viņiem pašiem un - jo īpaši - mūsu vienīgo planētu? 1. Marts 2026(bez virsraksta) @ 23:52a) Nelasu vēstules, kuras negribu lasīt. Baidos no negatīvas informācijas. Redzu, ka atrakstījis cilvēks, kas, visticamāk, neko labu nerakstīs, tāpēc izvēlos vienkārši nelasīt. Reiz vēstuli neatvēru kādu gadu, un izrādījās, ka nekā tāda jau nebija. Analīžu rezultātus neskatījos vēl ilgāk, un arī nekā tāda jau nebija. Ir cilvēki strausi, un es esmu. b) Šodien dzirdẽju dzērves! (bez virsraksta) @ 10:3628. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 22:55- uztaisīju atkal ful medames. No bundžu pupām. Nemāku pupu jokus - jūtos kā autists. - kad kaujas psihopāti, uzvarētājs ir psihopāts - Linda aizvakar aizlidoja uz Dubaju. (bez virsraksta) @ 20:10šodien boulderinga zālē esmu uzrāpusies augšā, jaunākais skrien pāri visiem matračiem un līksmi kliedz - man ir jauns muskulis, man ir jauns muskulis! visi klātesošie uzplauka. (bez virsraksta) @ 19:08popmūzika par dopelgangeriem @ 11:28mans mēneša (un, iespējams, pat gada!) albums ir hersonas zvaigznes igora gofmana "44 года под домашним арестом" relīzs* zemajos internetos jau ceturto dienu nespēju pārstāt to klausīties ja jūs visdrīzāk nezinat, kas vispār ir igors gofmans, tad jūs esat svētīti - noteikti nelasiet info par šī ieraksta vēsturi posta (tā, kas trubā) aprakstā zemāk, vienreiz noklausieties to tāpat, Izjūtiet To**! es, diemžēl, pārāk daudz šeit zinu, taču nereālu prieku šāda fenomenoloģija man sagādā tāpat pēc tam var arī iepazīties gan ar oriģinālajiem avotiem, gan ar paša teksta autora personisko tvinpīku daudzu sēriju garumā * te, protams, nav ne vārda patiesības ** muzikāli ļoti pieejami masām - easy listening, džo kokers, fanks, iglesiass, estrāde (bez virsraksta) @ 10:40šo ierakstu rastīju gadā kad tranzīta plutons veidoja kvadrātu ar manu natālo plutonu šobrīd mans natālais plutons ir kvadrātā ar tranzīta jupiteru un es atceros šo: http://klab.lv/users/usne/2015/04/1 plutons - vara, nāve, dzimšana, liela mēroga transformācija, dzīvības un nāves robeža, atdzimšana. Fēniks jupiters - visa paplašināšanas un pavairošnas meistars. visa tā, kas ir. Ceļojumi, piedzīvojumi, ārzemes. Filozofija, ticība, vērtības. Jokers kvadrāts - vieta izaugsmei caur grūtībām, izaicinājumiem, kas rodas no nezināšanas, apziņas šaurības kādā tēmā. 27. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 16:27(bez virsraksta) @ 16:21trešdien paņēmām pašdienu (nu kā paņēmām, no janvāra sākuma plānojām) un braucām uz vecpiebalgas ārēm distančslēpot. nu bāc, augstienes laikam nav mana stihija jeb kritu vairākas reizes (es līdz šim, manuprāt, no distanču slēpēm nebiju kritusi nekad), daudz kliedzu (pārsvarā, kad devos uz leju) un beigu beigās iekritu ar seju sniegā tā, ka pārsitu degunu. bāc, tik stilīgi. gribasspēku nezaudēju un pa vidu šīm tizluma epizodēm biju šainīga kā maijmēness. tad mēs bijām Ziedlejās uz pirti un pēc pirmās iegremdēšanās dīķī mani parāva tradicionālā smiešanās (šoreiz par vārdu "deguns" - vai jūs esat padomājuši, cik absurds ir šis vārds?) un pēc otrās gremdes jau pašās beigās, kad vēl siltūdens baļļā stāvēju un skatījos uz mēnesi, mani parāva skaista noraudāšanās. lai arī pasaules lieliskākā diena (starp citu - pēdējā saules un sala diena), esmu no tās nogurusi vēl pat šodien. tāda sajūta, ka baterija ir nosēdusies un gribas tikai ēst saldu un nekustēties. (bez virsraksta) @ 16:18uz lka 25gadu salidojumu nebiju, jo nākamajā dienā precējos, uz 35gadu salidojumu nebūšu, jo būšu Romā svinēt kāzu gadadienu. nu kad tad es tikšu uz salidojumu??? 26. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 14:35LA.LV “Dāmas! Nelaidiet šonedēļ vīrieti brīvībā, ja negribat pavisam pazaudēt,” sociālo tīklu platformā daiļā dzimuma pārstāves brīdina astrologs, astronumerologs Kristaps Baņķis. (bez virsraksta) @ 09:53Aizbraucu uz Centrāltirgu nopirkt lasi. Dakteris atļāva nest vīramātei ēdienu, lai ieēd kaut ko vairāk, jo slimnīcas ēdienu paknābā tikai. Nolēmu uzvārīt laša krēmzupu. Protēzes bija jāizņem, jo visas smaganas sastrutoja Tagad tikai putriņveidīgais. Nopirku lasi. Apgāju citus stendus, skatīdamās pēc Rojas delikateses. Kaut kad nesen bērne izteicās, ka kārojās. Pie viena stenda kamēr es boķēju, kas tad ir, pielido smalka dāma. "Es jūs apsitīšu, kā lauku peles. Lete netīra, bet pašas telefonos sēž!" Tad nu gan. Ja es tagad rakstītu stāstu un ieliktu šo frāzi, man pārmestu, ka neviens vairs sen tā nerunā. Bet Rojas delikatesi neatradu. Kūpināta makrele ar sieru nav Tas. (bez virsraksta) @ 08:38Mums ir jāklūst ieklaujošākiem pret cilvēkiem, kas prot lasīt domas un lidmašīnā kāpj atmuguriski 25. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 18:36Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu. Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... ) (bez virsraksta) @ 12:30Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko." (bez virsraksta) @ 10:11Tas brīdis, kad klasiskās mūzikas koncerta starpbrīdī blakussēdētāja pēkšņi pagriežas un saka: “Man patīk jūsu dzeja.” Un pēc pavisam īsas pauzes piebilst: “Mēs ar vīru reizēm lasām pirms gulētiešanas.” 24. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 16:16Gandrīz katru dienu apraudos. Pie manas mājas ir dzīvnieku fizioterapijas centrs, pilns pagalms pacientu. Reizēm skaļi kauc. (bez virsraksta) @ 15:39Kafenē vēroju cilvēkus kā slīdošas bildes. Divas krievienes lielās, ko kupiļi. Džemperis un zābaki ar zelta spīguļiem, gribas pateikt, ka neglīti, bet tad atcerējos, ka man ir "zelta" matu sprādze. Vispār riebjas dzirdēt krievu valodu. (bez virsraksta) @ 05:46Tikko redzëju, ka Gaiļezerā ir laivu stacija, un nopriecājos, vienīgi pārāk mazs ezers, kur ta' airēsies. 23. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 18:10Pēc izmešanās smalkajās Floridas smiltīs, atrodu tās dažādās vietās, piemēram, ausīs. Ūdens bija pavēss, bet ciešami, ap 20C, vējā braši drebēja dzeltenais karogs. Klīrvotera piekrastes reljefs bija pateicīgi lēzens. Braukājos ar viļņiem, pēc katra garā nobrauciena cīnoties, lai tiktu atpakaļ vilņu plīšanas zonā, gluži kā tīņa gados. Glābējs koši sarkanā flīsa jakā, iznācis no tornīša, izskatījās nedaudz nervozs, bet neko neteica. 22. Februāris 2026(bez virsraksta) @ 16:56par 4. līnijām: "We don’t really do neutrality, the other side of our kindness is that we can be extremely mean." |
|
| Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|