dienasgramata:
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”

prtg:
Rusas pārveidotājs

prtg:
Šodien plānveidīgs noskaņojums

prtg:
Spice up your file

dienasgramata:
no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.

prtg:

The Power of the Dog (2021)

prtg:
Šī ir līdz panikai nodrāzta tēma, bet laikam jau jāgatavojas prasībām atzīt laulības ar MI un starp MI, MI pārstāvniecībai valstu parlamentos un ministrijās, kā arī MI eitanāzijai, kad "tas" pārmērīgi sagurs vai "sajutīsies" nesaprasts un pār mēru ierobežots izvēlēs. Ticu, ka būs sektanti, kas bērēs raudās pa īstam.

au:
es katru dienu domās ierakstu vienu divus cibas postus.
tā ir kaut kāda ļoti dziļi iesakņojusies sajūta - domāt cibiski.

man ir laima slimība, sestdien skriešu pusmaratonu, šķiet, vissliktākajā sagatavotībā, kāda man ir bijusi, darba daudz, bērniem visiem dažādas intereses un tikšana tām līdzi kļūst loģistiski izaicinoša. kā diviem pieaugušajiem paspēt vienlaicīgi uz trim vietām? nu jau mēs to mākam.

darbs ir ļoti intensīvs, jūtu, kā skrienu visam pa priekšu, nesavācot aiz sevis neko. būs grūti pēc tam piņķerēt vaļā, bet vaļas visu kārtīgi darīt šobrīd nav.

gribas saulītē un smiltiņās - kaut kādā karību jūrā.

katru reizi, ka aizeju uz nodarbību infrasarkano staru siltumā, kā aizveru acis - uzreiz esmu vjetnamas pludmalē. vienā konkrētā vjetnamas pludmalē. un es esmu bijusi daudzās un dažādās vispasaules pludmalēs, bet tas infasarkano staru tiešais karstums ved tikai uz vjetnamas atmiņu kastītēm.

prtg:
Low buttery

prtg:
- Reini, negribi to pēdējo jūdzi pastūrēt? Man kaut kā jau acīs šilierējas.
- Ājālabsirlabsir.

prtg:
Spiegs spiegs

prtg:
Kaut kaut

missalise:

Kad tikšu ar kāju uz strīpas, būs jāaizbrauc uz dzīvokli un jāsamēra viss dzīvē. Caurules, izliekumi, rozetes u.t.t.

Gemini man iesaka pirkt šo ledusskapi - https://pta.lv/lv/sadzives-tehnika/ledusskapji/saldetava-apaksa/candy-cncq2t518ew . Man kādreiz bija Candy un bija ok, tikai plastmasas detaļas nodzeltēja. Bet mūsdienās jau tam esot izdomāts risinājums. Šim gan mani mulsina, ka tas ir 60.2 cm dziļš, jo man nepatīk ka mazās telpās uttir pārlieku masīvas mēbeles vai sadzīves tehnika. Šajā gadījumā tas izvirzīsies pāris cm ārpus virtuves iekārtas. Platums gan patīk.

Vēl prātoju par veļas mašīnu un apsveru ņemt veļas mašīnu ar žāvētāju - arī kaut kādu budžeta variantu - piemēram, šo - https://pta.lv/lv/sadzives-tehnika/velas-mazgajamas-masinas/vel-mas-ar-zavetaju/beko-bmm5dfo5741w.

missalise:
Ejot no darba, paklupu, kāpjot uz ceļa no trotuāra, nogāzos pamatīgi. Blakus gan divi cilvēki uzreiz jautāja, vai var man palīdzēt, bet lauzts gluži nekas nebija, ievilkts vestibilā, drusku pasēdēju un tad lenitēm vilkos uz pieturu. Labi, kā nebiju uzvilkuši smukās bikses, jo tas noteikti būtu saplēstas. Tagad uz abiem ceļiem ir nobrazumi līdz asinīm un labās kājas potīte tāda dīvaina- kad kaut kā ne tā pagriež, tad sāp. Atbraucu ar tramvaju majās, tagad mēģinu iekārtoties tā, lai kāja nesāp. Gan jau ka tikai stipri sasitu.

missalise:
Tā, tagad dzīvoklis ir arī manā valdījumā un jūs sagaida daudz ierakstu par dzīvokļa iekārtošanu.

virginia_rabbit:
pūstošā saule

dienasgramata:
No mārketinga nodaļas: "Mākslinieks un producents, kurš ticis nominēts "Grammy" balvai, savu karjeru ir veidojis, tiecoties pēc saiknes ar dabu, balstoties uz garīgu un cilvēcisko pieredzi. Atklātība un ievainojamība ir viņa mūzikas centrā, viņa skaņdarbi vienlaikus šķiet dziļi personiski un intīmi."

martcore:
paldies ropažu policijai

dejavu, posting in pajautaa:
Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).

Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.

basta:
Rasai šodien bija pirmā darbadiena.

prtg:
Rest in one piece

prtg:
"Malā" Cēsīs nepretenciozi, koši un garšīgi ar Beavis & Butt-head video fonā

barbala:
starp citu, Zviedrijā rīt ir vispārējās vēlēšanas.

shelly:
Mēģinu sev iestāstīt, ka ar mani viss kārtībā. Es vienkārši esmu bruņurupucis zaķu pasaulē. Vismaz, ja runājam par attiecībām. Jā, man jau, protams, arī gribētos "I na łące jak królik brykać"*, citējot Poļu govi**, a bet nesanāks. Labākais, ko es varu darīt - uzvesties atbilstoši un pieņemt sevi. Ommm.
*"un pa pļavu kā trusim lēkāt"
**Cypis - Wjedzie biały węgorz

shelly:
Ko es šogad darīju pirmo reizi - centos uzvilkt ofisa bikses pa virsu pidžamas biksēm. Bija pieci no rīta un mana kārta ielaist darbiņā mūsu pārcentīgos logu atjaunošanas meistarus.

prtg:
Pretplūsma, lai arī brīžiem vokāli disonējoša, kopumā muzikāli iepriecināja.

prtg:
Latvija varētu eksportēt priekšvēlēšanu kampaņu stulbumu. Tikai jāizdomā kā to iesaiņot. Jo augsta pievienotā vērtība jau ir - uz vispārējo raižu fona smiekli ir deficīts.

dienasgramata:

basta:
KC

teja:
vai ir kāds, kam izdodas izvairīties "es saglabāju bet nevaru atrast, kur" panikas? padalieties ar padomiem un trikiem.

šī panika ir ļoti līdzīga tam, ka tu meklē kaut ko maziņu lielā somā. mana dzīve būtu tik ļoti stipri labāka bez šiem diviem gļukiem.

prtg:
Reizēm uzticēta pienākuma pēc iedziļinies jomā, kas nešķiet pārāk saistoša, pastrādā ar secinājumiem un atziņām, atreferē sapulcēs, un pavei, jau esi kļuvis par ekspertu, ko sūta uz darba grupām un konferencēm, un kādā pēcpusdienā uzdod tēmu izvērst valsts stratēģijā nākamajiem 10 gadiem, kuras termiņš ir nākamās dienas vienpadsmit no rīta.

missalise:

Konstatēju, ka man ļoti patiktu tāda tipa lampas kā šajā dzīvoklī . Šī konkrētā virtuve gan būtu piemērota drīzāk tikai kā īstermiņa īres dzīvoklim, bet vizuāli smuka. Te .

teja:
kur ir robeža starp kurieni un nekurieni?

paartraukums:
Uzrakstīšu par vienu epizodi, kuru piedzīvoju šajā nedēļā Rīgas centrāltirgū. Mana māmiņa ir cienījamā vecumā un viena neuzdrošinās braukt iepirkties. Māmiņa mani lūdza aizvest līdz tirgum. Nevēlējos viņu vienu laist ļaužu pilnā paviljona gaisotnē un gāju pavadīt. Ilgi nebiju centrāltirgu apmeklējis. Man nepatīk burzma, ļaužu kņada, cilvēku haotiskā šaudīšanās pa ejām starp vitrīnām. Māmiņa apstājās pie vitrīnas, kurā bija izvietota žāvētās gaļas produkcijas. Viņa man paskaidroja, ka tas ir neliels ģimenes uzņēmums un zina viņu ražotos kūpinājumus, pastētes un žāvētās desas. Rinda nebija liela. Divas personas. Viena slaida dāma pusmūža gados, kura savus pirkumus bija jau uzlikusi uz vitrīnas un gaidīja norēķināšanos. Viņai priekšā kungs manā vecumā, ap sešdesmit. Bija ģērbies padilušā džemperī un nervozi vandījās par savu ne visai tīro audekla maisiņu. Uz vitrīnas viņš bija uzlicis atvērtu alus bundžiņu. Kungs runāja latviski, bet katra vārda galā lietoja iespraudumus Puškina valodā. Pārdevēja saprotoši gaidīja. Dāma rindā noskatījās ar vieglu smaidu. Vispēdīgi meklētais priekšmets atradās. Tā izrādījās alumīnija etvija ar iegravētu ornamentu uz vāka. Vīrietis nepacietīgi knibinājās, pūlēdamies to atvērt. Neizdevās. Katra neveiksmīgā mēģinājuma beigās viņš portsigāram pavēlēja: “Suka, taisies vaļā.” Vispēdīgi kārbiņa paklausīja. Pārdevēja atviegloti nopūtās. Vīrietis lepni pīkstināja no portsigāra izņemto Citadeles bankas karti. Pirkums tika akceptēts. Viņš ielika sainīti ar desām maisiņā un, nosaucis vārdā iecietīgo pārdevēju, krievu valodā novēlēja viņai Dieva svētību. Aizejot zem deguna izdvesa smagu eksistenciālu nopūtu: “Māte, dzemdē mani atpakaļ!" Pārdevēja mums atvainojās. Netālu bija nostājušies divi jauni vīrieši un notiekošo vēroja ar smīnu. Acīmredzot, tie bija ārzemnieki, jo nedaudz tālāk, paviljona centrā gozējās tūristu bars un klausījās Mārtiņa Sirmā stāstījumā. Pēc tam mēs gājām un stendu, kur pārdeva Spānijas produkciju. Māmiņa nopirka sieru. Es sarkanvīnu. Tāda, lūk, dzīvīte.

martcore:
karš pret personām!

prtg:
Artefictional intelligence

martcore:

klibaa_egle, posting in par_velti:
Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu.

basta:
- vakar vedu Rasu mājās no picu vakara un vienā brīdī man salikās, ka viņa smaržo pēc gandžas. Bet nē, tas bija tikai picas gruzdums.
- tikko uztaisīju pirmos testus projektam pie kura biju strādājis nepilnus divus gadus - pagaidām nevienas, pat ne vismazākās, kļūdas.
- man riebjas Niks Keivs

missalise:

• Un tagad manā žurnālā samērā bieži būs novērojumi par praktisko dizainu divistabu LT vai Hruščova dzīvokļos. Viens novērojums jau ir - visdārgākajos šī tipa dzīvokļos vannas istabās ļoti bieži manāma izlietne, zem kuras ir veļas mašīna. Par virtuvēm man gan brīžiem rodas šaubas, vai tur pie dizaina veidošanas teikšana pietiekošā apmērā ir bijusi sievietēm, jo ļoti bieži redzu ļoti mazas izlietnes. Bet var jau būt, kā tas tāpēc, kā mūsdienās aizvien vairāk tiek izmantotas trauku mazgājamās mašīnas un tad izlietnes tiešām paliek vien produktu moskalošanai, ūdens ieliešanai un roku mazgāšanai. Nē vienmēr visdārgākie dzīvokļi ir visglītākie. Šodien mans favorīts kopējā noskaņā ir šis te dzīvoklis .