(bez virsraksta) @ 01:13
Interesanti, vai Dievs ir laimīgs?
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
16. Aprīlis 2006CommentsInteresanti, vai ir pareizi Dievam piemērot cilvēkam piemītošās rakstura īpašības un (sa)jūtas? ;)
(Reply to this)
(Thread)
Nedomāju gan. Dievs ir kaut kas tik transcendents, t.i. ārpus un pāri šai pasaulei eksistējošs, ka salīdzināt viņu ar cilvēku būtu nedaudz nekorekti.
Bet jā, ko nu katrs saprot ar Dievu. Un pierādīt savus uzskatus te arī nevar. Piekrītu, ka pierādīt nebūs iespējams. Bet neviena transcendence nepastāv ārpus cilvēka pareizības. Piemēram. Dievs ir ļauns.
Ha, ļaunais Demiurgs tātad! Iztiksim, lūdzu, bez gnosticiskām iezīmēm priekšstatos par Dievu.
Nav Dieva spēkos radīt tādu pasauli, kurā būtu morāli labais, bet nebūtu morāli ļaunā. Nevienā no brīvu būtņu apdzīvotajām pasaulēm, kuras Dievs varētu radīt, nav Dieva spēkos panākt to, lai šīs būtnes nekad neaizietu aplamu ceļu. Tas bija viens no Plantinga argumentiem, tā saucamā "labās gribas aizstāvība", Dieva un ļaunuma problēmas savietojamības atrisināšanai.
Es neteicu, ka es zinu. Tu arī nevari zināt. Neviens nevar zināt. Mēs varam tikai pieņemt vienu vai otru uzskatu, kas mums kaut kādu subjektīvu iemeslu dēļ šķiet pieņemamāks. Šiem uzskatiem un teorijām var būt dažādi pamatojumi, kas mums var likties pārliecinoši vai nē. Galu galā var nonākt tikai pie secinājuma, ka Dievu izzināt nav iespējams. Man likās, ka tevis teiktajam ir apgalvojuma forma. Bet mēs varam radīt "šo" uzskatu, tieši tāpat, kā tas ir radīts pirms mums? Tādu savējo.
Ok, zināmā mērā tas, protams, bija apgalvojums, jo es piekrītu Plantingam šajā jautājumā. Galu galā, ja mēs runājam par brīvo gribu, kas cilvēkam tikusi piešķirta, tad šī teorija labi izskaidro ļaunuma klātbūtni mūsu dzīvē.
Te gan var uzdot jautājumu, kādēļ Dievs vispār izvēlējās radīt tādu pasauli, kura ir tik ļoti pilna ar ļaunumu un ciešanām. Vai viņš nespēja paredzēt to, kas sanāks, bet ja spēja, tad kādēļ? Ir arguments, ka šī ir iespējami labākā no visām pasaulēm. Pareizāk sakot, ļaunums piedalās šīs pasaules padarīšanā par iespējami labāku pasauli. Tātad ļaunums kaut kādā ziņā ir labums. Ciniski, bet izslēgt tādu iespēju nevar. man patīk tas, ka visi cilvēki vienmēr grib zināt un skaidrot un noskaidrot, no kurienes ļaunums nāk.
No kurienes, no kurienes... No pašiem cilvēkiem, ja vien nevainojam visās nejaucībās Sātanu. Так сказать, Бес попутал. Ja ir vēlme uzspļaut uz pasaulē esošo ļaunumu un izturēties pret šo problēmu ar dziļu vienaldzību, tad var arī ironizēt šī jautājuma sakarā. Nu ja, bet ir labs arguments, ka neko jau tāpat nevar izmainīt.
(Reply to this)
(Parent)
Te jau mēs atkal atgriežamies pie idejas par Dievu kā faktiski bez gribas esošu, kaislību māktu un nezinošu Radītāju. Cik haotisks Dievs, tik haotiska arī viņa radītā pasaule, kas ir vienkārši kosmiska nelaime.
Nevaru piekrist. Domāju, ka griba un kaislības nav atdalāmi jēdzieni. Bet katri centieni strukturēt dievu atduras pret cilvēka iespējām. Kā jau teicu, dievs ir maksimums. Jeb nav vērts tā vārdu minēt.
Hmm... Es vismaz varu iedomāties Dievu, kuram piemīt griba radīt pasauli, bet nav raksturīgas kaislības.
Tas iepriekšējais mans komentārs vairāk bija jāuztver gnosticisma kontekstā. Gnostiķi apmēram tā iedomājās Demiurgu. Bet svarīgs aspekts ir tas, ka īstais Dievs viņuprāt bija pavisam cits, nevis šis mūsu pasaules radītājs Demiurgs, kas faktiski tiek pakļauts materiālajai esamībai. Ja mēs iedomājamies tādu Dievu, tad viņš, protams, nav transcendents, un mēs viņam varam pierakstīt cilvēkam piemītošās īpašības.
(Reply to this)
(Parent)
Izrauj vārdus no konteksta, sagrozot visu jēgu un domā, ka baigais gudrinieks. Visu diskusiju vajag skatīt, nevis tikai vienu teikumu.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|