Man pēdējā laikā sāk šausmīgi gribēties ēst visu to, ko es neesmu ēdusi, jā, tiešām, gadiem: :
visu veidu pankūkas, ceptas, pienā mērcētas baltmaizes šķēlītes ar krējumu un cukuru (paldies olbica), bubertu, biezpiena sliņķus, ar sīpoliem un cauraudzīti saceptus kartupeļus ar olām, olā un miltos panētu cūkas kakla karobāndi ar kartupeļiem un salātiem, kommorgenvīderus, kotletes, kas nav ceptas no pilnīgi liesas gaļas, krāsnī ceptus marinētus vistas šķiņķīšus - tādus, kādus prata cept mamma, treknus šķovētus kāpostus ar cepeti, mājas rosolu, kartupeļu biezputru ar cīsiņu mērci, mencu aknas ar olu un sīpoliem, u.t.t. un tjpr.
Tā visa brīnišķīgā ēdiena vietā es šodien vakariņās apēdu cēzara salātus ar tīģergarnelēm, pavisam mazu porcijiņu, atnestus no La Kanna.
visu veidu pankūkas, ceptas, pienā mērcētas baltmaizes šķēlītes ar krējumu un cukuru (paldies olbica), bubertu, biezpiena sliņķus, ar sīpoliem un cauraudzīti saceptus kartupeļus ar olām, olā un miltos panētu cūkas kakla karobāndi ar kartupeļiem un salātiem, kommorgenvīderus, kotletes, kas nav ceptas no pilnīgi liesas gaļas, krāsnī ceptus marinētus vistas šķiņķīšus - tādus, kādus prata cept mamma, treknus šķovētus kāpostus ar cepeti, mājas rosolu, kartupeļu biezputru ar cīsiņu mērci, mencu aknas ar olu un sīpoliem, u.t.t. un tjpr.
Tā visa brīnišķīgā ēdiena vietā es šodien vakariņās apēdu cēzara salātus ar tīģergarnelēm, pavisam mazu porcijiņu, atnestus no La Kanna.
Comments
man jau nu liekas, ka labāk ir ēst nekā neēst. apēst un pēc tam ilgā pastaigā atstaigāt :}
(Reply to this) (Thread)
pankūkas ar gaļu, cēlies no vācu "komm morgen wieder" (nāc rīt atkal) - tā agrāk tos sauca. mājās gatavoti tie ir fantastiski....
(Reply to this) (Parent)
es atkal varētu kādu laiku ēst tikai tos pārsmalkos ēdienus un dzīvoties pa restorāniem. a kas tev dos, jāēd vistas šķinķīši, karbonādes, rosoli un asinsdesas, eh :(
(Reply to this) (Thread)
oi, asisndesu es aizmirsu!
bet nav jau tā, ka mēs dzīvojamies pa restorāniem, patiesībā - pat ļoti reti. gatavojam mājās - DIĒTISKI un GAUMĪGI, bļa
bet nav jau tā, ka mēs dzīvojamies pa restorāniem, patiesībā - pat ļoti reti. gatavojam mājās - DIĒTISKI un GAUMĪGI, bļa
|
es atsāku ēst gaļu dēļ asinsdesas. biju vācijā pārgājusi veģētārismā. un pēc gadiem aizvedu tās mūsu asinsdesas (parastās no rimčika par 90 sant.) saviem vācu draugiem suvenīrā, un arī viņi beidza būt veģetārieši (nu, ne jau visi, protams)
|
es ne-neēdu dēļ zvēriņiem, bet dēļ 'esības viegluma' :)
|
jā, totāli. tas gāja ļoti labi kopā ar visu to vieglo dzīvi - iemīlēšanos, studēšanu, vandīšanos pa eiropas undergoundiem. un tad kaut kur aplauzos un sagribējās ietuntulēties segās, ēst asinsdesu un skumt.
|
Man kā kurzemniekam joprojām ir iespēja tikt pie autentiskas skābputras un vārītām cūku pupām ar sviestu. To es apriju neiedomājamos kvantumos, kad tieku klāt. Noziedzība pret nacionālo identitāti (vienlīdzīga ar referenduma ideju) ir tas, ko tehnokrātiskais kapitālisms ir izdarījis ir sklandraušiem - viņi, bļā (un es nemaz nerunāju par kaut kādām vidzemnieku huiņām, bet pat Skrundas "Matss"), neliek katrupeļus, pārvēršot to par debīlu neizteiksmīgu burkānrausi. Bet ja nu reizēm arī tiek ielikti kartupeļi, tad tikai vārīti, nevis zaļi plaucēti. Vārdu sakot, nevis sklandrausis, bet zaimošana!
(Reply to this) (Thread)
jā, es laikam nemaz neesmu ēdusi īstu sklandurausi. tāpēc arī radies iespaids, ka tāds pārpratums vien ir. bet mana vecāmamma bija kurzemniece un skābputra gan ir viens no maniem mīļākajiem strebekļiem vasarā. kur nu vēl ar rupjmaizi un siļķi! cūkupupas arī - tikai diētisku apsvērumu dēļ ēdu tās ar lieso krējumu vai vispār - jogurtu.
(Reply to this) (Parent)
tiem kurzemniekiem kaut kas ir ar to ēdienu. nevienā citā novadā neesmu sastapusies ar tādu lepnumu par saviem autentiskajiem novada ēdieniem kā kurzemē. es te noprecēju kurzemnieku un tagad jātaisa bukstiņputras un omlešzupas jāmācās vārīt :D iepriekš neko par tādiem ēdieniem vispār nezināju, hehe
(Reply to this) (Parent)
Es joprojām attālinos no visa šī pamatīgā, lai gan garšo, protams (ja kāds cits uztaisa) - vienkārši prasa trakoti daudz laika, pat tie kartupeļi - nomizot, sagriezt, sacept. Cita lieta - čik čik makaroni un mērce 20 minūtes un gatavs.
normāls gavēņa stāvoklis. Man arī, piemēram, tajā laikā, kad būtu jāpasēž uz ziemas trūcīgajiem pārpalikumiem, sanāk pierīties dubultā.
tā kartupeļu biezputra ar cīsiņu mērci neiziet no prāta, skan tik perversi garšīgi.
kā jums "sastrādājas" ar mammu? viņa man neko nesaka
kā jums "sastrādājas" ar mammu? viņa man neko nesaka
(Reply to this) (Thread)
man šķiet, ka ļoti labi. tikai tagad tas auklējamais puika esot saslimis un viņa nezin, kad varēs pie mums tikt. par ko es esmu ļoti ļoti bēdīga.
viņš bieži slimo, jā, bet tā nenopietni, gan jau pēc dienas divām būs atkal vesels
(Reply to this) (Parent)
Man šādi vienkāršā, kreftīgā mājas ēdiena posmi uzmācas pavasaros ap gavēņa laiku. Varbūt tam arī ir emocionāli iemesli. Dzīves spēku izsīkums. Kartupeļu biezputra, karbonāde, asinsdesas, cīsiņu mērce... tas viss ir tāds mājīgs mammas ēdiens kā no bērnības. Gribu drošībā un lai mani samīļo, uztaisa ēst.
Vakar sev vārīju mannā biezputru. Kā siltu apskāvienu ziemas nogurdinātajai miesai un dvēselei.
Vakar sev vārīju mannā biezputru. Kā siltu apskāvienu ziemas nogurdinātajai miesai un dvēselei.
Es bažīgi secinu, ka protu sameklēt internetos/pavārgrāmatās un pagatavot visādas smalkas riktes (nu labi, smalkas manu radinieku izpratnē, ne jau restorāna īpašnieka izpratnē :)), taču neprotu uztaisīt kārtīgas šmorgaļas, štovētos kāpostus, irbītes, miltu mērces un citas paaudzēs pārbaudītās vērtības. Kad tieku pie vecākiem vai radinieku viesībās, tad sajūsmināti ēdu (un pēc tam žēlojos par smagumu vēderā, bet tik un tā ēdu!) Tā ka pilnīgi saprotu vēlmi pēc tādiem "bērnības ēdieniem".