| ballot box, ballot paper and stamp or festival of democracy |
[14. Jun 2011|01:06] |
Nedēļas nogalē biju Kapadokijā - brīnumskaistā Turcijas reģionā. Ar bagātīgu kristietības vēsturi, ar kuru turki taisa labu naudu tagad. Bet to, ka viņi prot taisīt naudu, viņiem pārmest nevar, to vajag tikai mācīties.
Vakar/ svētdien, 12.06./ notika vēlēšanas un kā jau tas bja paredzams, valdošā AK partija uzvarēja ar 49.9% atbalstu - tas ir teju vai puse vēlēšanu dalībnieku savu balsi atdevuši par konkrēto partiju. Nu neko - ļoti iespējams, šī valsts paliks vēl konservatīvāka un yabanci (ārzemnieku) dzīve šeit būs vēl grūtāka.
Drusku par citu tēmu un tomēr: Vai es jums stāstīju, ka mūsu vietējās draudzes dievkalpojumus pēdējā mēneša laikā "apsargāja" policija? Un tas tāpēc, ka pirms vēlēšanām bija saņemti daudz vairāk draudu zvani nekā iepriekš? Zinot to, man katru reizi paliek slikti, kad kaut kādi turki uzstājas ar tekstiem par reliģijas brīvību šajā valstī. Bet nekas - es arī to nesagaidu.
Kas mani priecē sakarā ar to, ka vēlēšanas ir aiz muguras? Tas, ka pa ielām vairs nebraukā busi un busiņi ar "diskotēku" aka skaļu mūziku un partijas vadoņu tekstiem - it is really disturbing. Jo princips ir dzelžains - jo vairāk diskotēkas busiņu tev ir, jo vairāk atbalstītāju tu noteikti dabūsi. Grrrr.
Šovakar mani aizveda uz divām labām vietām, kur mūsu necilajā pilsētā var padzert labu kafiju. Un abas ir savā ziņā tādas kā skeletu vietas. Pirmajā es konkrēti sāku psihot un tas man ir netipiski. Un kad nonācām otrajā - man likās - nu jā, protams, pareizā secībā: darbība un tās sekas. Bet nekas - tā ir daļa no dziedināšanas, kas man ir jāpiedzīvo. Restorāniem nav manī jāizraisa tik spēcīgas emocijas lai vai tur kas.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[15. Dec 2009|23:36] |
Briesmīga zaudējuma sajūta. Atkal mani pārņēmušas tās pārpasaulīgās skumjas.
Tie, kas mani ir redzējuši dzīvē, vai arī jūs esat ievērojuši, ka man ir skumjas acis? |
|
|
| |
[3. Jun 2009|17:30] |
Kāpēc es parakstos uz man nevajadzīgiem/ kaitējošiem kompromisiem? |
|
|
| |
[3. Jun 2009|12:54] |
Es te šodien braucot pāri Akmens tiltam apjautu, ka ir jomas, kurās es neuzticos Dievam, un es gribu pati tās sakārtot, neievērojot Dieva nolikto lietu kārtību. Un tādā veidā sabraucot auzās.
Un vēl es domāju par to, ka ja es apzināti eju uz vietām, kur apriori man kaut kas draud, vai ir pareizi pēc tam lūgt Esc plānu no Dieva, ja pati, tomēr zinot visus apstākļus, esmu gājusi tur, no kurienes dzīva es pati nevaru iznākt.
Bet neuztraucieties - šis nav cepiens par studijām. |
|
|
| Par labiem cilvēkiem |
[1. Jun 2009|09:38] |
Kaut kas īsti nav. Vakar paciemojos Mārupē. Ap 23:30 biju mājās. Ap pusnakti jau biju gatava aizmigt. Lai celtos šodien 06:30. Es pamodos 08:10, kas ir 20 min pirms darba laika sākuma. Un darba vieta nav mans mājas birojs.
Zvanīju Alviksai, kā parasti ļoti ilgi gaidīju. Bet šoferītis mani atpazina un domāja, ka norēķināšos ar to Alviksas kartiņu un lēnām čunčina garākā ceļa virzienā. Tad es izskaidroju situāciju un viņš ļoti centās, lai es pēc iespējas mazāk nokavētu. Un beigās no 6.58 lvl viņš no manis paņēma tikai 5.00 lvl. Ir taču labi cilvēki arī vēl. Nezinu, cik labi, bet nu - vismaz tas manu pirmdienas rītu padarīja jaukāku.
Bet nokavēju tāpat 15 minūtes. |
|
|
| Vientuļais |
[11. Maijs 2009|18:27] |
Noskatījos filmu Vientuļais (Issiz Adam), paskatījos DVD bonuss materiālu. Un tur bija arī bildes no uzņemšanas. Un skatoties galvenās aktrises sejā, var pateikt, ka viņa ideāli tēloja laimi (ja vien to var notēlot). Un tad es atvēru savas pagājušā gada Stambulas brauciena bildes, par kurām mana māsa teica, ka es tur izskatoties laimīga, paskatījos, padomāju, vieglāk nepalika. Bet beidzot uzrakstīju saviem turkiem, lai gādā man projekta apstiprinājumu un citas formalitātes, jo es gribu braukt. Tikko man viņi atbildēs, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) unintended, es arī Tev varēšu kaut ko atbildēt.
Saldsērīga filma par cilvēkiem, kuri neprot ielaist savā dzīvē otru, un viņu liktenis ir palikt vieniem. Es ceru, ka tas nav mans liktenis, bet ja ir, tad lai es to protu izdzīvot. Arī par to, kad jūties otra necienīgs.
Tur galvenā varoņa māte baigās domas bārsta, par ļubestību lielo un tā. Un vispār - daži tik smalki momenti, ka gribas kaukt, cik izsmalcināti. Uz sieviešu jūtām reāli spēlē. |
|
|
| Garīgums un naudiņa |
[28. Mar 2009|16:34] |
To, ka es esmu kristiete, šķiet mani lasītāji ir pamanījuši. Šī ir atruna, lai nu tomēr kādu nešokētu.
Šodien klausos Mateja draudzes audio sprediķus no sērijas "Ceļš uz finansiālu brīvību" un priecājos, ka šo to jaunu uzzinu. Interesanti, ka visa tā mantas, naudas, īpašumu attiecība ar garīgumu ir ļoti tieša.
Ja nu jums arī gribas paklausīties, tad, lūdzu, te zemāk būs. Uzmanību: kristīgs un amerikānisks saturs. Ja kāda no šīm sastāvdaļām izraisa alerģiju, linkus neatveriet.
Kā Dievs skatās uz naudu? http://www.matejs.lv/j/content/view/155/62/
Dzīve bez parāda http://www.matejs.lv/j/content/view/158/62/
Padomdevēju izvēle http://www.matejs.lv/j/content/view/159/62/
Godīgums kā vislabākā taktika http://www.matejs.lv/j/content/view/160/62/
Radīts darbam, radīts Dievam http://www.matejs.lv/j/content/view/161/62/
Došana – ieguldīšana mūžībā http://www.matejs.lv/j/content/view/162/62/
Pēc šiem sprediķiem notiek arī šo tēmu pārrunāšana mazajās grupās. |
|
|
| Atpakaļ mājās |
[28. Okt 2008|21:34] |
Esmu atpakaļ no Īrijas. Izklaide ar latviešu puišiem un meitenēm Karikā, negaidīta iespēja apskatīt Sleinu, stiprs vējš un lietus Dublinā, okeāna vēji Golvejā un Moherā man ir nākuši par labu.
Šodien es visu dienu nogulēju.
Rīt atkal darbs. |
|
|
| Garīgai labsajūtai |
[22. Sep 2008|07:23] |
Garīgai higiēnai tomēr nepietiek ar vienkāršos teikumos izteiktām lūgšanām, kas vairāk ir jau akūti gadījumi. Garīgai higiēnai noteikti ir jāsastāv no Bībeles lasīšanas, grēknožēlas un, protams, lūgšanas. Un tam tā ir jābūt katru dienu. |
|
|
| |
[25. Aug 2008|07:08] |
Tās kodes man laikam uzsūtītas tāpēc, lai tekstam "nekrājiet mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā" būtu nozīme manā dzīvē. |
|
|
| |
[1. Aug 2008|15:52] |
Ir tomēr tik labi dažreiz būt iesaistītai/ piesaistītai citu cilvēku romāniņiem, lai dažreiz redzētu, cik stulbi kā rietumu sieviete es pati bieži rīkojos, ar ko kādreiz aizvainoju austrumu vīriešus. Bet kad pati to daru, tad man tas nepielec un viss liekas normāli. |
|
|
| Zobiņi |
[31. Jul 2008|18:03] |
Un vispār es biju pie zobārsta. Ja mana atmiņa neviļ, tad pēdējo reizi pie zobārsta biju pirms gadiem trijiem (jā, zinu, ka slikti un nepareizi), un viss, ko ārste atrada par vajadzīgu darīt, bija vienas plombes nomaiņa. Vēl teica, ka esot prieks skatīties manā mutē, jo esot labi kopti zobi. Es zinu, ka īpaši cītīgi par tiem nerūpējos, bet ja nu tiešām man nav neviens jauns caurums, tad es varu tikai priecāties.
Vēl pāris stundas es runāšu vidēji dīvaini ar pusstīvu mēli. Lūk. |
|
|
| Nesaprotu |
[31. Jul 2008|18:00] |
Ir lietas, ko es nesaprotu - kā tas ir, ka vīrietis, kurš brauc ar 5 gadus vecu mersi, nevar samaksāt par telefonu ilgāk kā mēnesi, aizbildinoties ar to, ka nav naudas. Vēl es nesaprotu, kā mana mamma savos 49 gados un 27 kopdzīves gados ar manu tēvu, nav iemācījusies cienīt mana tēva laiku. Un nesaprotu es arī to, kādu attieksmi man vajadzētu ieņemt šajos un citos jautājumos. Tajos, ko nesaprotu. |
|
|
| |
[9. Aug 2007|21:49] |
Brīdī, kad mana figūra ir sasniegusi vēlamos apmērus, mana seja pauž 40 gadus vecas sievietes nogurumu. Un tas nav pareizi. Mani kā Moniku no seriāla "Draugi" uzskatīs par brāļa māti. Labi, ka man nav brālis. |
|
|
| |
[14. Maijs 2007|22:05] |
Ir labi satikties ar draugiem - "sirdsapziņām". Šodien nedaudz dabūju ribās par balss pārveidošanu flirtējot. Un es jau varu teikt, ka es pat neesmu gribējusi flirtēt, bet izklausās tas diezgan viennozīmīgi. Ai. Un ja jums liekas, ka es te pēdējās dienās gruzos, tad ļoti iespējams, tā arī ir, vai tomēr - tā galīgi nav un neprotu izteikties. |
|
|
| |
[14. Maijs 2007|03:44] |
Cik labi ir ieskatīties metodiskajos norādījumos. Bļe. Mūsu nodaļā ir jaunieviesums - kaut kāda afigenā Individuālā karte, kur vadītājs parakstās par katru iesniegto melnrakstu un ieraksta vērtējumu vai piezīmes. Bez šīs kartes studentu nepielaiž pie aizstāvēšanas. Man liekas, ka es varu iet gulēt.
Lai gan optmists un sapņotājs manī nemirst. Es iesniedzu iepriekšējo bakalaura darba variantu jau 19. februārī. Tas taču var tikt uzskatīts par melnrakstu. Nu lai nu kā - man ir jātiekas ar vadītāju un jāieskatās viņa acīs un jāredz riebums pret tādiem studentiem kā es. Jā, es arī sev šī visa dēļ riebjos. |
|
|
| |
[30. Apr 2007|21:52] |
Izrādās, ka ar nepazīstamiem un mazpazīstamiem cilvēkiem es varu daudz runāt. Un man liekas, ka tas pat ir nogurdinoši. Es tā daru ar ne pārāk labi pazīstamajiem kolēģiem, jauniem draugiem un varbūt, ka vēl ar kādu. Šausmas - es to līdz šodienai nebiju aptvērusi. Tā noteikti ir kaut kāda pašaizsardzība. |
|
|
| |
[9. Mar 2007|13:44] |
Nopirku biļeti uz koncertu, uz kuru dikti gribētu iet, bet vēl nezinu, vai izdosies no darba tikt vaļā tajā vakarā. Nu tas nav vienkārši darbs birojā, bet man ir jāvada seminārs. Būs jāpierunā kolēģi. Un tad vēl ieraudzīju, ka jau 16. martā vēl viena laba grupa Rīgā koncertē. |
|
|
| Kārtējais darba maratons |
[5. Mar 2007|00:24] |
Nu ko - jauna nedēļa un jauns maratons ir sācies. Man darbs sākas šodien 9:00 un beigsies svētdien ap 16:00. Un ja dikti paveiksies, tad nākamajā nedēļā varēšu 1,5 dienu ignorēt darbu, lai gan nē - es aizmirsu - nekas nekur nebeigsies - svētdien jau ielido vācieši, kuri te sabūs līdz nākamajai trešdienai un vispār. Nu lai arī kā - tas nav nekas jauns, tikai man ir pamatots iemesls sevi pažēlot.
Vēl daži highlights no iepriekšējās nedēļas. Kaķis ir foršs dzīvnieks (mieru, tikai mieru - man tāds dzīvnieks nav un principā tādu arī negribu, kamēr man nav lauku māja), kad tas paguļ uz vēdera vai krūtīm, pamurrā un palaiza pirkstus. Bet tad, kad viņš 7:00 modina ar diezgan nežēlīgu izturēšanos pret manu mobilo telefonu, tas nav forši. Un vēl arī baltas kaķa spalvas uz skaisti melna apģērba. Wī.
Dolē ir viens kruts turku apģērbu veikals (CroCus). Vakar tur kādu pusstundu notusēju un gandrīz nepaspēju nokļūt līdz mājām, lai pārģērbtos pirms operas.
Un sirds atkal draud ar kādas no sirdskaišu saasinājumiem. Wī. Diez ko es atkal daru nepareizi?
Lieliskajā sarunā ar valdes priekšsēdētāju, kurš grib atgriezties aktīvajā darbā, es uzzināju, ka ja vien es vispār gribu iet prom, tad šis ir atbilstošs brīdis. Wī.
Operā es satiku savu bakalaura darba vadītāju ar sievu. Ceru, ka viņam vismaz radīsies priekšstats par mani kā kulturālu būtni. Vēl operā satiku kaut kādu veci ar pavadoni, kurš mani no mugurpuses atpazina un uzrunāja. Viņš pirms daudziem gadiem savos 32 lenca mani, kad man bija 16. Wī.
Pastaigāties ar labu draugu lietainā dienā bija baigi atsvaidzinoši. Žēl, ka man nav tik superīgas idejas.
Un kaut arī es atceros, ka dažiem manas frienlistes biedriem nepatīk gari kvadrāt- vai taisnstūrveida ieraksti, piedodiet, bet man citas formas nesanāk. |
|
|
| |
[4. Mar 2007|15:01] |
Man priekšā ir 5 stundas Valkīrā. Novēliet man izturību. |
|
|