Kokus vajag stādīt - jo vairāk jo labāk, visur kur var. Bet galvenā fotosintēzes vieta ir okeāna planktons.

(Reply to this) (Thread)

tieši nācu rakstīt. okeāns un meži, ir mūsu defaultā dzīvības iespējas garoziņa. pārējo jau tad ir jādomā un jāpiestrādā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, var sākt ar dzīvnieku pārtikas produktu patēriņa samazināšanu, lai būtu, kur tos kokus stādīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es ar nepacietību gaidu, kad AI sāks izmantot nevis, lai ģenerētu porn fanflicks versijas kaklbāržu filmām, bet lai taisītu simulācijas, kas piemēram notiks, ja mēs pārstāsim industriālo nāvi, vai kontrolēto medišanu(šis man interesē visvairāk, jo mēs esam tā sapisuši balansu, ka bez populācijas kontroles nevar, lai saglabātu gan tos ko meda, gan tos kurus viņi ēd, un tas ir zinātniski pierādīts, ka kontrolēta medīšana is good. tagad tā uzrakstot, salikās, ka moš cilvēkus ar jāmedī)
Esmu visēdājs, un man redzot asinis(jebkādas) nevis nāk ģībonis, bet sāku čāpstināt un rodas apetīte, man garšo asinis un jēla gaļa. Taču, es gribētu dzīvot pasaulē, kur lai dabūtu miesu un kādu nogalināt, ir jāpieliek pūles un jāpārvar morālais. Un atgriežoties pie resurstēmas - ideālā pasaulē būtu energo/eko-efektīva sintētiskās gaļas ražotne plus cilvēki mazāk rītu, tas cik daudz graudaugu nonāk izgāztuvē ir amazing. Ja pārstātu rīt kad nevajag, varētu arī samazināt lielās zaļumu lauksaimniecības teritorijas un tos abnormālos mēslojuma un ķīmisko regulatoru smidzināšanas daudzumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kur var iepazīties ar datiem par medīšanas goūdnesu? latvijā mednieki grib gaļu, medī aļņus, kuru nav daudz, bet ignorē stirnas, kuras apēd ražas.
dabiskas ekosistēmas ir labi, nevis cilvēka reguleta huiņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cilvēku regulētas sistēmas ir labākas cilvēkiem jo mēs regulējam tā kā mums vajag.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, protams, mēs visu tik labi saprotam, visu varam ietekmēt un saregulēt, tikai nez kāpēc esam aizvien dziļākā dirsā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir mīts. Mēs neesam arvien dziļākā dirsā. Tas ka viss nav ideāli nenozīmē ka vaivai gals klāt. Business as usual.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, man apnika šīs neauglīgas diskusijas.

Biodiversity is declining rapidly throughout the world. The challenges of conserving the world's species are perhaps even larger than mitigating the negative effects of global climate change, experts say. Biodiversity is declining rapidly throughout the world.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā biodiversitāte samazinās . Nav jau pirmā reize. Lielas izmiršanas notiek regulāri. Ko mēs varam darīt? Mēs varam saglabāt paraugus. Veidot genofonda banku. Ar augiem to jau dara, sk. Svalbāras glabātuve, vajag vispārināt. Tad varēs reintroducēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šķiet kaut kāda piektā iet mana mūzā laikā.
tiešām saguru no šitā bulšita. ļoti apnicīgi. labu nakti.

(Reply to this) (Parent)

ja man būs brīvs brīdis, es sameklēšu. bet to vari izdarīt arī tu. konsesus ir, ka mēs esam sapisuši balansu un tagad jādīlo ar sekām, lai neizmirtu sugas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esam sapisuši, taisnība. jādīlo, tikai sugas izmirst milzīgos tempos un medības noteikti nav tas, kas palīdzēs. tas ir tik naivi iedomāties, ka mēs spējam efektīvi regulēt ekosistēmas.
jādara viss iespējamais, lai atjaunoto balansu. lielisks piemērs ir yelowstounas parks, kur notika brīnumu lietas, kad viņi tur atgrieza vilkus.

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Parent)

Nevajag samazināšanu. Tas ko mums vajag ir gluži vienkārši vairāk enerģijas. Ir enerģija - ir viss: CO2 saistīšana, pārtikas sintēze, rūpnīcas pazemē, ātrs un kluss transports utt.

(Reply to this) (Parent)

Ne jau velti civilizācijas vērtēšanas galvenais kritērijs ir cik daudz enerģijas tai ir pieejams un pielietots

https://en.wikipedia.org/wiki/Kardashev_scale

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez kā tas palīdz tam, ka savvaļas zīdītāji sastāda 4% no kopējā zīdītāju daudzuma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neko. Tas vienkārši nozīmē ka pārējie zīdītāji ir mūsu rīks, tehnoloģiskās ķēdes elements. Jā, var zīdītājus aizstāt ar zīdītāju šūnām ko pavairo reaktoros, tas būs kompaktāk. Augus ēst kā papildinājumu arī var, bet mēs neapskatām cilvēku ēšanas paradumu maiņu, tas grautu cilvēku brīvību un līdz ar to civilizāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, saprotu, bioloģiskā daudzveidība un tās ietekme tev ir vienaldzīga.
cilvēki strauji maina paradumus un ēd gaļu aizvien neveselīgākos daudzumos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es esmu par bio daudzveidības saglabāšanu, tādēļ esmu par 2D lauku lauksaimniecības nomaiņu uz kompaktāku 3D, kas ir hidroponiskās audzētavas un daudzstāvu fermas.

(Reply to this) (Parent)

vajag stādīt, jā, tikai zināmu iemeslu dēļ notiek pretējais.

kā tieši planktons paliekoši piesaista oglekli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpat kā koki un citi augi. Fotosintēze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc planktons netiek galā? kāpēc okeānos izšķīst aizvien vairāk co2 un ir problēma ar to, ka okeāni kļūst skābāki?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

The fluctuations in phytoplankton levels are believed to closely correlate with climate changes and the ongoing rise in sea surface temperatures. The Earth's oceans are warming. Scientists have demonstrated how rising ocean temperatures and carbon dioxide levels can stress marine life.

(Reply to this) (Parent)

Iespējams ka noteiktas fitoplanktona sugas jūtas optimāli pie noteikta ūdens pH. Ja pH par mazu, viņi aug sliktāk, tas ir tāpat kā ar pārāk skābām un sārmainām augsnēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā, viss galīgi nav tik vienkārši kā gribētos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc jau es pieminēju ģenētiskas modifikācijas fitoplanktonā kā iespējamo risinājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai es kaut ko dzirdējis par dabiskām ekosistēmām un kas notiek, kad tās izzūd?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tās izzūd, tad tās vai nu rekonstruē vai arī aizstāj ar mākslīgām.

(Reply to this) (Parent)

ph un logaritmiskie vielu rādītāji ir svarīgākie parametri. mēs, augi utt ir bioreaktori un ar brīvo jonu daudzumu mēs varam novirzīt reakcijas vienā vai otrā virzienā. kas ir ph rādītājs, un zupā esošo vielu logaritmiskie parametri norāda kā ietekmēs ph. sūds par vienu organismu vai puķu podu, bet ja katls ir tik liels kā okeāns vai kaut jūra, tas ir fkin iespaidīga ietekme. un pietam lēna, so effektus mērīt ir ar baigo lagu. ziepju reklāmas par neitrālo ph ir nonievalējušas cilvēku sapratni par ph. Tas vispār ir brīnums, kā atmosfēriskie apstākļi sakrita tā, ar pareizo pē hā, ka salikās sarežģītas olbaltumvielas, kas beigu beigās iegūst spēju uz atmiņu.tb, dzīvība ir pretdabiska, jo entropija.

(Reply to this) (Parent)

hello, es biju domājis, ka tu par planktonu gan zini, ja reiz it kā interesējies par tēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pajautāt nedrikst?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visu drīkst. vienkārši pie tā ieinteresētības un pārliecinātības līmeņa, ar kādu tu raksti par lietām, biju domājis, ka esi nedaudz tēmā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu daudz tēmā, naivi un intereses pēc gribēju, lai "speciālists" izskaidro saviem vārdiem.

(Reply to this) (Parent)

un es biju gaidījis vairāk šādu atbildi:
Plankton are microscopic organisms that represent the base of the ocean food chain. More important for us, plankton function as part of a biological pump. As atmospheric CO2 is absorbed by the ocean, the phytoplankton use the CO2 and sunlight to photosynthesize. In the process, they produce oxygen and help to remove about one-third of the atmospheric CO2. The CO2 is absorbed into the phytoplankton shells, and ultimately sinks to the bottom of the sea as the plankton die off. The planet's health depends on regular plankton "blooms," in which enormous aggregations of plankton spread for miles over the world's oceans. The NASA satellite image here is a fragment of a plankton bloom off the New Zealand coast. Scientists are trying to understand the complex physical, chemical and biological mechanisms that trigger the plankton blooms. Dr. Mahadevan and her colleagues recently discovered a critical trigger: ocean eddies provide the necessary turbulence to rotate the warm surface water to the depths where temperatures are colder. In this discussion, Dr. Mahadevan explains the role of the phytoplankton in the absorption of CO2 and how ocean eddies cause the necessary circulation of the phytoplankton from surface to deep ocean.

(Reply to this) (Parent)

neesmu iedziļinājies, bet ir gadījies lasīt, ka tas ir mīts. proti, tai ziņā, ka nomirstot, viss koka uzkrātais ogleklis, trūdēšanas un cita veida sadalīšanās procesu iespaidā atkal kļūst par to pašu ogļskābo gāzi.

Tas ir, koks pa pārsimt gadiem uzkrāj C un izdala O2, bet pēc koka nokrišanas kādu desmit gadu laikā viss tas C ir atpakaļ CO2 atmosfērā.

Izņēmums ir būtībā tie koki, kas tiek nocirsti, lai tos izmantotu tādos veidos, kas neražo CO2.

🤷🏻‍♂️

(Reply to this) (Thread)

mežā ir koki, kuri aug, mirst utt. meža nav, viss ogleklis gaisā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taisnība. Bet lai arī es esmu tikai par vairāk mežiem un ceru, ka to platības ievērojami palielināsies, neizskatās, ka tās var palielināt tādā apjomā _un ātrumā_, lai risinātu problēmas te un tagad.

Un tad, kad mežs ir sasniedzis savu maksimālo apdzīvojamo platību kādā vietā, tas kļūst oglekļa neitrāls.

Līdz ar to, bez mežiem ir jebkurā gadījumā jābūt arī kam citam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iesākumā derētu pārtraukt mežu iznīcināšanu. jā, apmežošana noteikti nav panaceja, bet būtu noderīgi. un vispār jau šis konkrētais puksts ir ar haštagu joks.

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc drusku labāk ir planktons, jo tas saista CO2 CaCO3 veidā kurš nogulsnējas, veido kaļķakmens iegulas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

līdz brīdim, kad tas savairojas pārāk lielos kvantumos, kas šobrīd arī ir problēma dēļ stipri paaugstinātā CO2 atmosfērā un ūdenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir panākams līdzsvars - vairāk CO2 => vairāk fotosintēzes. Protams līdzsvars ir daudzfaktoru, temperatūra un okeānu skābums arī spēlē lomu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vairāk fotosintēzes panāk to, ka fitoplanktons savairojas par daudz, šobrīd tā ir liela problēma, jo atkal jau zūd bioloģiskā daudzveidība, beidzas ekosistēmas, kas noved pie ļoti nelāgām sekām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir taisnība, tāpēc labāk ir nevairot šādu modificētu fitoplanktonu tieši okeānos bet nodalītās caurspīdīgās vai iekšēji apgaismotās tvertnēs caur kurām sūknēt atmosfēras gaisu. Cita starpā tas ir arī veids kā ražot skābekli lielās kosmiskās stacijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav slikti, tik nez cik lielai tvertnei ir jābūt, lai tas kaut ko ietekmētu pasaules mērogā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas nemaina faktu, ka koki, visās augšanas un trūdēšanas stadijās, ir akūti nepieciešami ekosistēmām atšķirībā no stikla kastēm, kuras jāservisē.

bet jā, ļoti progresīva un atbalstāma tehnoloģija pilsētvidē.

(Reply to this) (Parent)

Ja pieņem, ka izmanto hlorellu kā darba substrātu un ar ML dinamiski regulē tvertnes vidi, tad izrādās, ka ~ 400 reizes mazākai par tāda paša atstātā iespaida koku daudzumu (1.7 m^3 mašīna aizstāj ~ 4000 m^2 apstādījumu ar kokiem).

Ir arī vēl efektīvāki substrāti, piem., uz Nannochloropsis gaditana bāzes. Ar gēnu inženieriju to var paaugstināt vēl vairāk, teiksim, pašreiz tiek pētīti veidi, kā izmantot RCB un NCP hloroplastu transkripciju aktivējošos proteīnus fotosintēzes apjoma palielināšanai šūnās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aprēķinos netiek ņemts vērā ne koka suga, ne izmērs, ne lapotnes daudzums, ne pamežs utt?
un kā jau teicu, koki ir nepieciešami vēl arī citu iemeslu dēļ, tas nav nekāds noslēpums, ka primārais skābekļa ražotājs ir pasaules okeāni. bet viens otram netraucē. nepieciešami ir meži, nevis apstādījumi.

mežs nav jāregulē un jāservisē, jāmazgā kā arī tam nav nolietojuma un tml problēmu. pilsētvidē arī koki dod papildus bonusus, piemēram samazina temperatūru vasarā, kā arī ir tāda lieta kā nature exposure, kas uzlabo iemītnieku fizisko un garīgo veselību. tāpēc aizvietot kokus ar kastēm nebūtu vēlams.
bet uz māju jumtiem, industriālās teritorijās varētu ļoti labi strādāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, protams, šis ir risinājums specifiski pilsētvidēm (un, vēlāk, habitātiem orbītās un uz citām planētām, jo tur ieviest un uzturēt tvertnes ar zaļaļģēm ir ļoti daudz vieglāk par apmežošanu).

Par pārējo: vēlams vai nē, šie cipari parāda, ka kokus ar kastēm aizvietot var, vismaz specifiski pa CO₂ absorbcijas/O₂ produkcijas līniju. Pārējais ir debatējams (aļģu atražošanās ir ļoti ātra, salīdzinot ar kokiem, aļģes ir būtiski mazāk kaprīzas un sarežģītus vides nosacījumus prasošas u.c.), daļa (par nature exposure u.tml.) no pārējā ir lielā mērā subjektīva utt., bet, protams, es te neaģitēju par mežu noplicināšanu.

Nenoplicināšana gan rada citas problēmas, kam nākas meklēt lielus enerģijas daudzumus prasošus risinājumus (citus industriāli mērogojamus jēlmateriālus koksnes vietā, vertikālo agronomiju, kas neprasa apstrādāt gigantiskas plakanas teritorijas), līdz ar to vajadzīgo enerģijas daudzumu pieaugums nākamo dekāžu laikā būs ļoti masīvs. Tā, protams, pati par sevi ir laba lieta, bet (atgriežoties pie iepriekšējām tēmām) no reaktoriem te izvairīties nesanāks, kodolenerģija ir vienīgais šobrīd pieejamais industriālos mērogos pielietojams enerģijas avots, kas neizmanto fosilo kurināmo un ir pietiekami kompakts, lai tā realizēšanai šādos mērogos nebūtu jāizbrīvē masīvas teritorijas.

(Reply to this) (Parent)