Tāpēc drusku labāk ir planktons, jo tas saista CO2 CaCO3 veidā kurš nogulsnējas, veido kaļķakmens iegulas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

līdz brīdim, kad tas savairojas pārāk lielos kvantumos, kas šobrīd arī ir problēma dēļ stipri paaugstinātā CO2 atmosfērā un ūdenī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur ir panākams līdzsvars - vairāk CO2 => vairāk fotosintēzes. Protams līdzsvars ir daudzfaktoru, temperatūra un okeānu skābums arī spēlē lomu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vairāk fotosintēzes panāk to, ka fitoplanktons savairojas par daudz, šobrīd tā ir liela problēma, jo atkal jau zūd bioloģiskā daudzveidība, beidzas ekosistēmas, kas noved pie ļoti nelāgām sekām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā ir taisnība, tāpēc labāk ir nevairot šādu modificētu fitoplanktonu tieši okeānos bet nodalītās caurspīdīgās vai iekšēji apgaismotās tvertnēs caur kurām sūknēt atmosfēras gaisu. Cita starpā tas ir arī veids kā ražot skābekli lielās kosmiskās stacijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav slikti, tik nez cik lielai tvertnei ir jābūt, lai tas kaut ko ietekmētu pasaules mērogā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas nemaina faktu, ka koki, visās augšanas un trūdēšanas stadijās, ir akūti nepieciešami ekosistēmām atšķirībā no stikla kastēm, kuras jāservisē.

bet jā, ļoti progresīva un atbalstāma tehnoloģija pilsētvidē.

(Reply to this) (Parent)

Ja pieņem, ka izmanto hlorellu kā darba substrātu un ar ML dinamiski regulē tvertnes vidi, tad izrādās, ka ~ 400 reizes mazākai par tāda paša atstātā iespaida koku daudzumu (1.7 m^3 mašīna aizstāj ~ 4000 m^2 apstādījumu ar kokiem).

Ir arī vēl efektīvāki substrāti, piem., uz Nannochloropsis gaditana bāzes. Ar gēnu inženieriju to var paaugstināt vēl vairāk, teiksim, pašreiz tiek pētīti veidi, kā izmantot RCB un NCP hloroplastu transkripciju aktivējošos proteīnus fotosintēzes apjoma palielināšanai šūnās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aprēķinos netiek ņemts vērā ne koka suga, ne izmērs, ne lapotnes daudzums, ne pamežs utt?
un kā jau teicu, koki ir nepieciešami vēl arī citu iemeslu dēļ, tas nav nekāds noslēpums, ka primārais skābekļa ražotājs ir pasaules okeāni. bet viens otram netraucē. nepieciešami ir meži, nevis apstādījumi.

mežs nav jāregulē un jāservisē, jāmazgā kā arī tam nav nolietojuma un tml problēmu. pilsētvidē arī koki dod papildus bonusus, piemēram samazina temperatūru vasarā, kā arī ir tāda lieta kā nature exposure, kas uzlabo iemītnieku fizisko un garīgo veselību. tāpēc aizvietot kokus ar kastēm nebūtu vēlams.
bet uz māju jumtiem, industriālās teritorijās varētu ļoti labi strādāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, protams, šis ir risinājums specifiski pilsētvidēm (un, vēlāk, habitātiem orbītās un uz citām planētām, jo tur ieviest un uzturēt tvertnes ar zaļaļģēm ir ļoti daudz vieglāk par apmežošanu).

Par pārējo: vēlams vai nē, šie cipari parāda, ka kokus ar kastēm aizvietot var, vismaz specifiski pa CO₂ absorbcijas/O₂ produkcijas līniju. Pārējais ir debatējams (aļģu atražošanās ir ļoti ātra, salīdzinot ar kokiem, aļģes ir būtiski mazāk kaprīzas un sarežģītus vides nosacījumus prasošas u.c.), daļa (par nature exposure u.tml.) no pārējā ir lielā mērā subjektīva utt., bet, protams, es te neaģitēju par mežu noplicināšanu.

Nenoplicināšana gan rada citas problēmas, kam nākas meklēt lielus enerģijas daudzumus prasošus risinājumus (citus industriāli mērogojamus jēlmateriālus koksnes vietā, vertikālo agronomiju, kas neprasa apstrādāt gigantiskas plakanas teritorijas), līdz ar to vajadzīgo enerģijas daudzumu pieaugums nākamo dekāžu laikā būs ļoti masīvs. Tā, protams, pati par sevi ir laba lieta, bet (atgriežoties pie iepriekšējām tēmām) no reaktoriem te izvairīties nesanāks, kodolenerģija ir vienīgais šobrīd pieejamais industriālos mērogos pielietojams enerģijas avots, kas neizmanto fosilo kurināmo un ir pietiekami kompakts, lai tā realizēšanai šādos mērogos nebūtu jāizbrīvē masīvas teritorijas.

(Reply to this) (Parent)