blond / 19. Maijs 2010@09:18 | |
Jā, un kāds vēl tas piens un tie brokoļi, kurš zina, ar ko piepičkāti. Varbūt bērns zina, ko dara, izvēloties, piemēram, bulciņu kā mazāko ļaunumu:(
nujā, un bulciņa noteikti nav piepičkāta.
mūsējā ēd putru, jo mēs paši to mēdzam ēst. tas pats ar dārzeņiem, zaļumiem, diedzējumiem, zivīm, un visu pārējo.
protams, ka ļoti asus ēdienus nedodam kā pamatēdienu, un par pienu paskaidrojam, ka pieaugušo iekšas to nepārstrādā.
pašiem ēst načos un bērnam dot mannā putru - tas nestrādā, vienkārši.
bērni ir lieliski atdarinātāji, tāpēc ēšanas paradumus, laipnību, čaklumu un visu pārējo var iemācīt tikai rādot paraugu.
blond / 19. Maijs 2010@09:46 | |
Es jau smejos par to bulciņu.
A kāpēc pieaugušo iekšas nepārstrādā pienu? Normāls produkts :-)
pzrk / 19. Maijs 2010@10:18 | |
Kā kuram pieaugušajam. Mazliet zinātniskāk to laikam sauc par piena cukura (laktozes) nepanesamību - zinu no pirmās personas pieredzes, kā izpaužas šī nepanesamība. :)
up / 19. Maijs 2010@10:33 | |
tapeec, ka piens fiziologjiski ir domaats uzturam ziidainja periodaa. un tas attiecas tiklab uz dziivniekiem, kaa uz cilveekiem. ir kautkaadi enziimi, kas veelaak vairs neizstraadaajas un taas piena uzturvielas netiek pareizi shkjeltas, notiek nepareizie procesi, ruugshana utt.
it kā vikipēdijās tiek rakstīts, ka laktozes panesamības saglabāšanās ne-bērna vecumā ir vnk paliekas no bērnības fāzes..
nez. bērni ir dažādi. mūsu dvīņi - viens labprāt ēd kopā ar mani wok dārzenīšus ar irbuļiem un lēcu viras, bet otram labāk patīk junks: visāditur cīseņi ar fritkām. un abi savstarpēji respektē: ciemos sadala piedāvāto porciju pēc lietām, kas kuram labāk garšo. kompromiss ir zupās, bet tās tomēr ēd ar mazāku azartu. ja nav gatavojuši paši, though.
up / 19. Maijs 2010@10:47 | |
bet vispaar...tad kad manam delam atklaaja to olu/piena alergjiju, mana gjimenes aarste iedeva man izlasiit vienu graamatu, man jaapameklee, kaads bija nosaukums, kaut kur pierakstiits, amazonee vareeja nopirkt.
vienvaardsakot, par eedienu, iipashu uzsvaru liekot uz beerniem - kaa ar paartikas paliidziibu ir iespeejams pat tikdaudz kaa mainiit beernu uzvediibu un rakstura ieziimes - no sekmju skolaa uzlaboshanas un "sarunaajamiibas" liidz pat UDS un autisma simptomu, ja ne pilniigai izskaushanai, tad vismaz atviegloshanai. respektiivi - katrai uzturvielai/vitamiinam/amino un taukskaabei ir sava noziime (un tur arii siiki un smalki bija izskaidrots - kaada) un mees esam tas, ko mees eedam.
ko es gribeeju pateikt - nav jau svariigi piespiest beernu apeest brokoli - ir svariigi dabuut vinjaa iekshaa taas deriigaas lietas, kas ir brokolii. noteikti vinjas ir sastopamas arii kaadaa citaa produktaa, kas, teiksim, neriebjas. tas pamats, ko mees viniem ieliekam tagad, paliek uz visu muuzhu.
nu baigi iepaataroju.
ja atceries, lūdzu, ieliec nosaukumu/linku grāmatai, ļoti aktuāli.
[
Error: Irreparable invalid markup ('<kaa [...] simptomu,>') in entry. Owner must fix manually. Raw contents below.]
<<kaa ar paartikas paliidziibu ir iespeejams pat tikdaudz kaa mainiit beernu uzvediibu un rakstura ieziimes - no sekmju skolaa uzlaboshanas un "sarunaajamiibas" liidz pat UDS un autisma simptomu, ja ne pilniigai izskaushanai, tad vismaz atviegloshanai. >>
I call bullshit on that! Vielu trūkums var raisīt problēmas, bet ar papildus barošanu uzlabot kautko smadzenēs?! neesmu redzējis nevienu sekmīgu pētījumu par to un daudz nesekmīgu. It īpaši par UDS un autismu, tā ir nelietība to sludināt, jo tiek attālinas terapijas, kas tiešām var palīdzēt un neveiksmes čakarē morāli, vecāki var arī nepamēģināt nākošo.
up / 20. Maijs 2010@13:21 | |
nu bet par to jau ir runa, ka IR tas vielu truukums organismaa no nepilnveertiigaam vai nepietiekami dazhaadotaam uzturvielaam. same shit ar vieglaam alergjijaam - kas uz aarpusi nav redzamas, bet asinsainaa uzraadaas un leenaam chakaree cns ar nemitiigu kairinaajumu. rezultaataa, beerns ir daudz kashkjiigaaks un nemieriigaaks, nekaa buutu normaali - luuk sho es pati esmu no pieredzes uzzinaajusi.
ne autisms, ne hiperaktivitātes sindroms nerodas no uzturvielām un ar to nevar ārstēt. piedod, ja es biju rupjš iepriekšējā ierakstā - saniknojos.
par kašķīgs un nemierīgs, tā ir cita lieta - iemesli var būt visdažādākie.
up / 20. Maijs 2010@13:37 | |
es piekriitu, ka tas nerodas no uzturvielaam un taapat neticu briinumiem, bet pielauju, ka staavokli tas var uzlabot, jo a) shaada veida diagnozes (uds, autisms) nav viennoziimiigas. uds jau nu vispaar muusdienaas tiek "pieshuuts" katram treshajam beernam, kursh ir mazliet aktiivaaks. b) biezhi vien, ja ir sisteemaa jau kaut kaadi trauceejumi, tad meedz buut apgruutinaata arii kaut kaadu konkreetu vielu pashizstraadaashanaas, uzsuukshanaas vai shkjelshana - lai ieksheejaas rezerves dramatiski nepaarteereetu ir jaadod supplementi.
karoch, es nestriidos un nenoliedzu klasisko mediciinu kaa taadu bet es uzskatu, ka pirms seedinaat kaadu uz speeciigiem medikamentiem (kaa usaa, kur beerniem ar uds momentaa gruuzh ritaliinu, ceelonjus iipashi nemekleejot), kuriem vienmeer ir blaknes, ir veerts pameegjinaat arii maigaakas alternatiivas metodes.
hei, es labprāt par to padiskutētu, bet ārpus Vovas cibas un tēmas.
sacerējuma otrā daļa
ir manā cibā. drošivien veikšu nelielus redakcionālas daļas labojumus, bet ja mainīšu puksta būtību, izcelšu tās vietas, lai nav pārpratumu.
tavi argumenti 'a' un 'b' ir spēkā, ja diagnozes veicējs ir nekompetents.
1) ja problēmas cēloņi ir uzturā, tad dzīves laikā simptomi mainīsies kopā ar ēdienkarti; ja problēmas cēloņi ir iedzimti, tad tie būs visu mūžu. atbildēt uz šiem jautājumiem nav viegli, bet iespējams. ja vecākiem nav atbildes, tad būtu labi, ja tie pievērstu bērnam vairāk uzmanības. starp citu uds gadījumā tieši tā arī varētu būt, ka vecākiem pašiem ir uds un tapēc viņu atmiņas var būt fragmentāras un neprecīzas, interpretācijas emocionālas.
2) medicīnā ir prakšu komplekts, kas saucas
diferenciālā diagnoze. ja diagnozes veicējs ir nekompetents, tā ir konkrētā ārsta nolaidība, nevis modernās medicīnas kļūda.
un tieši par to "pirms" .. "ir vērts pamēģināt" .. es iebilstu. tā ir nelietība.
http://klab.lv/users/smejmoon/1136022.htmlPiedod, WowoW!
jā, ļoti labs ieraksts. dārzeņus var iemānīt apceptus sviestā uz pannas, atceros, ka bērnībā šitādā veidā gāja iekšā gan pākšu pupiņas gan puķkāposti. un cūkupupas - tur tas lielais fans riņķī.
wowow / 29. Maijs 2010@00:08 | |
Bet nav jau iespējams pierunāt PAGARŠOT!
:) no otras puses cilvēkam vajag vairākas reizes (minu, ka vairāk par 7, bet ir pētījumi) lai pierastu pie radikāli jaunas garšas un ēdiena. zīdainim viss ir tāds.
Es ne par bērnu mocīšanu, bet par jauno lietu ierādīšanu un, ka no sākuma ir normāli, ka nepatīk.