Pats par sevi -

es piekriitu, ka tas nerodas no uzturvielaam un taapat neticu briinumiem, bet pielauju, ka staavokli tas var uzlabot, jo a) shaada veida diagnozes (uds, autisms) nav viennoziimiigas. uds jau nu vispaar muusdienaas tiek "pieshuuts" katram treshajam beernam, kursh ir mazliet aktiivaaks. b) biezhi vien, ja ir sisteemaa jau kaut kaadi trauceejumi, tad meedz buut apgruutinaata arii kaut kaadu konkreetu vielu pashizstraadaashanaas, uzsuukshanaas vai shkjelshana - lai ieksheejaas rezerves dramatiski nepaarteereetu ir jaadod supplementi.

karoch, es nestriidos un nenoliedzu klasisko mediciinu kaa taadu bet es uzskatu, ka pirms seedinaat kaadu uz speeciigiem medikamentiem (kaa usaa, kur beerniem ar uds momentaa gruuzh ritaliinu, ceelonjus iipashi nemekleejot), kuriem vienmeer ir blaknes, ir veerts pameegjinaat arii maigaakas alternatiivas metodes.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

hei, es labprāt par to padiskutētu, bet ārpus Vovas cibas un tēmas.

sacerējuma otrā daļa ir manā cibā. drošivien veikšu nelielus redakcionālas daļas labojumus, bet ja mainīšu puksta būtību, izcelšu tās vietas, lai nav pārpratumu.

tavi argumenti 'a' un 'b' ir spēkā, ja diagnozes veicējs ir nekompetents.

1) ja problēmas cēloņi ir uzturā, tad dzīves laikā simptomi mainīsies kopā ar ēdienkarti; ja problēmas cēloņi ir iedzimti, tad tie būs visu mūžu. atbildēt uz šiem jautājumiem nav viegli, bet iespējams. ja vecākiem nav atbildes, tad būtu labi, ja tie pievērstu bērnam vairāk uzmanības. starp citu uds gadījumā tieši tā arī varētu būt, ka vecākiem pašiem ir uds un tapēc viņu atmiņas var būt fragmentāras un neprecīzas, interpretācijas emocionālas.

2) medicīnā ir prakšu komplekts, kas saucas
diferenciālā diagnoze. ja diagnozes veicējs ir nekompetents, tā ir konkrētā ārsta nolaidība, nevis modernās medicīnas kļūda.

un tieši par to "pirms" .. "ir vērts pamēģināt" .. es iebilstu. tā ir nelietība. http://klab.lv/users/smejmoon/1136022.html

Piedod, WowoW!

(Reply to this) (Parent) (Link)