Pats par sevi - Par attiecībām

Par šo esmu daudz domājusi. Lai kā mīlu savu bijušo vīru (kā radinieku), domāju, šķiršanās bija pareizākais solis manā mužā. Bet vienas atbildes uz Tavu jautājumu, protams, nav. Katrā ziņā ar kredītu un māju tam nevarētu būt nekāda sakara. Ar bērniem - varbūt. Es neatbalstu to razkladu, ka tikko kaut kas nepatīk, tā uzreiz šķiras. Ir taču jāpacīnās. Ja aju kādreiz precēji to cilvēku, laima taču bija kāds iemesls? Un, jādomā, tas nav pazudis, tikai tu vairs to neredzi. Bet - ja nepatīk jau desmit gadus, tad laikam tomēr vajag izvēlēties pašcieņu.

(Reply to this) (Thread) (Link)

Atvainojos par kļūdām. Tā ir kaut kāda diagnoze.

(Reply to this) (Parent) (Link)

jā, precīzi, es arī zinu vairākus pārus uz šķiršanās robežas ar šādu komplektu. man izskatās, ka iemesls ir kaut kāda tiešām biedējoša infantilitāte, kas liek ticēt uzstādījumam - "mums vispirms ir vajadzīgi superīgi materiālie apstākļi, tikai tad mēs pa īstam varēsim būt laimīgi".

(Reply to this) (Link)

Celtniecība vai remonti, man liekas, ir briesmīgi nervus čakarējoša darīšana, tā man liekas.

(Reply to this) (Thread) (Link)

Jā, šitā štelle man nervus čakarē jau desmit gadus.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Par ģimenes stāvokli šos 10 gadus kautrēšos jautāt :/

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Apgredzenots ilgāk par diviem gadiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Zaļknābis :/

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Mhm, neko nejēdzu :))

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

:P

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

:))
Shelly, es maizīti pelnu ar arhitektūru. Līdz ar to celtniecību un remontiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Es tā arī sapratu, ka mēs runājam par dažādām lietām: tu par cilvēkiem, kas ar mājām darbojas profesionāli, es savukārt skatījos no tāda parastā pilsoņa viedokļa, kam tas viss ir patumša, dārga un emocionāli jūtīga (tā tak būs viņa dzīves telpa!) štelle.
Bet ja atgriežas no puksta, man liekas, cilvēki ir arī noguruši kaut kādi. Sliktākais nav materiālās problēmas, daudz lielākas ir idejiskās problēmas. Neticība, vai.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

garīgs vājums?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Jā, iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Link)

nekas tā cilvēkam neiemāca pacietību lēnprātību kā celtniecība. Es domāju, ka žanra profesionāli ilgtermiņā noteikti ir ar stabilām laulībām.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Kredīts uz 15-20 gadiem liek pa īstam paskatīties uz to, ka ar otru cilvēku būs ilgi jādzīvo kopā. Kā saka - saistības izšķir.

(Reply to this) (Link)

Ikurāt šodien gribēju ko līdzīgu ierakstīt: pēdējo 24 stundu laikā esmu uzzinājusi par 3 pāriem, kuri piepeši ir nolēmuši šķirties. Divi no tiem bija tādi, kuri šķita dzīvojam nešaubīgi laimīgi un bez tur visādiem sviestiem. Šokējoši un bēdīgi.

(Reply to this) (Link)

viņiem materiālais stāvoklis gadījumā nav pasliktinājies? man zināmais pāris šķīrās drīz pēc tam, kad abas puses pēkšņi palika bez ienākumiem. vienam likās, ka ir grūtībās uzmests, otram - ka grūtībās pamests. šiem gan nav bērnu, bet 12 gadus jau kopā.

(Reply to this) (Link)

viņi bija ļoti, ļoti piekusuši. no tā, lai viss būtu vislabākajā kārtībā. tas ir smags darbs, nopietni.

(Reply to this) (Link)

trausla, trausla tā "vislabākajā kārtībā" būšana. audzināšanas darbs un, sevišķi, būvniecība var sabeigt jebkuru, un vecums viens nenāk, veselības rūpes, sevis svarīguma pieaugums (to, kas par mums rūpējās paliek arvien mazāk, to, kuri mums jāaprūpē - vairāk) un tā, pēkšņi, vienā dienā trauslais līdzsvars ir tutū. Un no malas izskatās, it kā nekas patiesībā nav noticis, tik dzīves visiem palēnām samaitājušās

(Reply to this) (Link)

Esot žanra profesionālei, man tomēr šķiet, ka šis laiks vairs nav pārāk piemērots stabilajām n desmit gadus ilgtspējīgajām ģimenēm. Kopš visiem ir vienādas tiesības un iespējas sevi izbarot un pavairot, itin bieži galīgi jaukie cilvēki laipni pasaka viens otram ardievas un dodas pēc nākamās adrenalīna/taureņu dozas. Projektu vadība klasiskajā izpratnē - pasākums, kas terminēts laikā, ar fiksētu budžetu un resursiem. Pēc tam seko iteratīvā attīstība, tiesa, ne visi kļūst par labākiem cilvēkiem uz nākamo prototipēšanas fāzi :)

(Reply to this) (Link)

Iekšēji negribas jau tam piekrist, bet ilgāki vērojumi arī citā vidē tikai apstiprina hipotēzi, ka šiem gadījumiem ir liela saistība ar mantiskā stāvokļa izmaiņām, uz augšu vai uz leju. Un pēdējā laikā te daudziem notiek izmaiņas ģimenes budžetos - liela daļa ģimeņu neiztur šo pārbaudi. Un kādai no pusītēm sāk pa galvu grozīties dumjas domas, ka var tak dabūt ko labāku. Tas, protams, nez vai notiktu, ja jau pirms tam nebūtu bijusi iekšēja gruzdēšana.

(Reply to this) (Link)

man gan izklausās pavisam citādi nekā te vairumam. pēc pabeigtības, tipa. bērni jau tik lieli un māja beidzot gatava un tad tu sev jautā, kas tad tajā mājā notiks tos nākamos 15-20 gadus. vakarā vairs nav jāapspriež kurš-kuru-bērnu-kur-ved un virtuves skices. var ievilkt elpu, bet nav, ko sacīt? kad saista mazi bērni un celtniecība un kredīts, dzīvošana sanāk ne pa jokam, kad paliek vairs tikai kredīts.. varbūt iestājas pārsteidzoši grūti piepildāms tukšums.

(Reply to this) (Thread) (Link)

ja jaunākajam ir 10+ gadu, kā rakstīja wowow, proti, laiks īsi pirms pubertātes, šķiršanās viņam varētu būt daudz traumējošāka nekā mazam bērnam

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

protams; es te ne par to, kā tas ietekmētu bērnus vai ietekmē vecākus, kas "dzīvo kopā bērnu dēļ", bet tas ir aptuveni tas vecums, kuru pāraugot, bērni beidz ļoti piepildīt vecāku dzīves ar savām vajadzībām ikdienā, un viņiem (vecākiem)varbūt iestājas tas mītiskais "laiks sev" un "laiks vienam otram" utt. un sabrūk ilūzijas par to, kas viņi sev un viens otram ir

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

nez, man šķiet, ka 10+ gados par bērniem vēl ir, ko rūpēties. kad viņi aizbrauc mācīties uz citu pilsētu, tad gan ir tukšā ligzda.

(Reply to this) (Parent) (Link)

piekrītu.
runā jau, ka cilvēkiem, lai būtu kopā, jābūt iemeslam.
bet bērni un kopīga mājas celšana acīmredzot nav pietiekošs iemesls, lai būtu kopā.
var lāpīties un nopirkt suni. vai sākt celt dāču, haha. un ielīst lielākos parādos. bet tas jau to iemeslu tāpat nerada.

(Reply to this) (Parent) (Link)

izrādās, ka ir baigi forši dzīvot vienam pašam.

(Reply to this) (Link)

kas agrāk nekaitēja - saprecināja pareizos cilvēkus un dzīvoja tik nost, zināja ka ir atrasts labākais variants. A tagad, vispirms civillaulība 10 gadu garumā, tad izrādās ka seksā nesapas un arī par koheju nevar parunāt.

Abet nu jā, es te arī skatos, ka nu jā, šķiras pāri par kuriem nekad nepadomātu.

(Reply to this) (Link)

Protams, būtu interesanti dzirdēt, ko par iemesliem saka paši tie, kas šķiras, taču, ja reiz vietējā tradīcija akceptē šķiršanos, tad tā kļūst par parastu līdzekli, lai risinātu dajebkādas grūtības, kas vai nu grasās ieilgt, vai kam tā vai citādi paredzams nepatīkams iznākums. Tāda neitrāla attieksme. Tāpēc "nothing special". :)

(Reply to this) (Link)