 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
annuska's Journal
Vai peonijas var likt vāzē kopā ar rozēm?
Ir lieka biļete rīt uz “Raganu veseri” Rīgas cirkā. 25 eiro.
Sāku lasīt "Nemodernās Slampes meitenes", nudien izcils.
Vakar uzmācīgi sāka skanēt galvā dziesma, bet nevaru identificēt. Pa nakti sapratu, ka sākumā ir pūtieni vai akordeons, vai abi - pa pa pā pa pa pā, un tad ir teksts - mostas mana galva... un tad vēl aptumsums. Daksis? Baložu pilni pagalmi?
Upd. Tā bija šī https://www.youtube.com/watch?v=F3_h7_l
Mostas nebija, bet galva bija un aptumsums arī, un vēl puns, ko neuzrakstīju. Mazliet traucēja Aleju "Noktirnes" rinda "klusi manā ciematā deg sērkociņu cehs", kas skan līdzīgi. Bet kā es atcerējos - uzausa "nesasistos - nesapistos", ierakstīju meklētājā un atradu. Jāatzīmē arī, ka "mostas mana galva" izklausās līdzīgi kā "slēpjas mana ēna".
Gribu mazliet piebilst vakardienas Satori diskusijas sakarā. Jau sešus gadus mācu studentiem literatūras vēsturi, regulāri runājam par Moljēra "Tartifu", arī šodien bija eksāmens. Tartifs ir svētulis un liekulis 17. gs. Parīzē un apved ap stūri Orgonu, kurš ne vien laipni uzņem Tartifu savās mājās, bet nolemj atdot viņam arī savu īpašumu un meitu par sievu, kā arī netic, kad ģimene mēģina viņam atvērt acis. Viens no jautājumiem, kas šai sakarā tiek uzdots studentiem, ir, kā Orgons, kas citādi ir diezgan gudrs un veiksmīgs cilvēks, uzķeras un ļaujas Tartifa manipulācijām. Viena no izplatītām un ticamām atbildēm ir, ka Orgons tiecas pēc kaut kā augstāka. Viņam apkārt ģimene nododas laicīgām izpriecām, kamēr Orgonam dzīves vidū nepieciešamas dziļākas vērtības. Savus ideālus viņš projicē uz Tartifu un notic, ka Tartifs patiešām ir tik cēls, kā tas izliekas.
Manuprāt, konservatīvie spēki dalās Orgonos un Tartifos. Pirms gandrīz trīsdesmit gadiem, kad kļuvu par kristieti, ļoti dusmojos, kad mani vecāki, agnostiķi un humānisti, norādīja uz kristiešu liekulību. Tikai daudz vēlāk sapratu, kas ar to ir domāts, un ka liekulība var būt arī neapzināta.
Arī Agnese Irbe vakar nesaprata, kāpēc runāju par t.s. "ģimenes" trūkumiem pagātnē, vai kāpēc Juris Cālītis uzsver, ka moralizētāji paši ir grēcinieki - it kā tas atceltu morāles standartus. Taču daudz vairāk morālas tīrības ir praktiskā mīlestībā, un standarti ir cilvēka sirdsapziņā, ja neesi Tartifs, kas to nedzird. Un Tartifu apmuļķoti Orgoni ir tikpat bīstami kā Tartifi, jo viņiem ir vara - lugā Orgons, Tartifa apmāts, gandrīz pazudina visu savu ģimeni.
Trešdien iedzēru un nosalu, sāka sāpēt kakls. Šodien joprojām sāp, uztaisīju Covid testu. Padoms - zvaniet uz Gulbja laboratoriju, 11.00 piezvanīju, uz 12.35 pierakstījos, 12.20 jau paņēma materiālu, 16.38 pienāca negatīva atbilde. Centrālā piedāvāja testu pirmdien.
Iesakiet klusu kafejnīcu tuvu Centrālajai stacijai un Vērmaņdārzam
Nesen pie vienas cibiņas bija runa par Andželīnas Džolijas meitu Šilo, kas jūtas kā zēns. Šeit aprakstīts pretējs gadījums, turklāt konservatīvā vidē, taču māte pēc kāda laika sapratusi, ka nodarīs bērnam pāri, ja nepieņems, ka bērns jūtas kā meitene. https://broadly.vice.com/en_us/arti
Lūk, tātad identitāte izpaudusies jau ļoti agri, jo meitenei bijuši tikai pieci gadi, kad agrāk konservatīvā māte jau sapratusi, ka kļūdās, viņu sodīdama par meiteņu uzvedību, un atļāvusi audzēt matus un vilkt kleitas. Attiecīgi visa draudze no viņas novērsusies.
Džārmuša "Patersons" ļoti patika.
Sapnī redzēju valodu ar tādiem vārdiem kā brokoļi, redzēju tos izklātus lielā laukumā - reljefu zaļu brokoļu čemuru paklāju, un to sauca "čatot" saskaņā ar brokoļu čagano struktūru, un lielākā daļa cilvēku bija pievērsušies šai valodai, bet bija vēl cita valoda, skaista un netverama, bet to es neatceros.