annuska's Friends
|
|||||||
| Monday, January 12th, 2026 |
|
||||
| Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam | ||||
|
|
|
||||
|
varbūt jūs jau sen gribējāt zināt, kā iet Ūpim? viņš ir ķluvis par šahistu. tam nav nekāda sakara ar mani, es šahā zinu tikai, kā iet zirdziņš un ka ir melni balts laukums. kopš pagājušā gada aprīļa mācās šaha skolā (nekas īpaši traks - viena zūma stunda nedēļā un viens skolasbiedru attālinātais turnīrs sestdienu rītos). bet viņam ļoti padodas! ar straujiem lēcieniem izleca cauri iesācēju turnīram, nokļuva ceturtajā sporta klasē, tad trešajā un jau oktobrī galopā iesoļoja otrajā sporta klasē. tikko dabūja piekto vietu jauniešu latvijas šaha turnība pusfinālā U10 vecuma grupā un cīnīsies finālā starp 10 latvijas labākajiem. tas ir ļoti augsts sasniegums!!! viņam šahs ļoti patīk, viņš šaham pieiet ar prieku un aizrautību, lai gan man likās, ka visi šahisti ir nūģi (piedodiet), un, lai arī daudzos gadījumos tā tiešām ir, Ūpis ir ļoti tālu no nūģa un viņa šaha draugi arī. bet te ir ģimenes traģika arī. šaha turnīri ir bieži. un tad parādās vājprāta galvas mocīšanas grafiks - skola skola skola un nedēļas nogalē turnīrs un turnīrs. otrās sporta klases turnīri parasti iet divas trīs dienas, kas nozīmē, ka Ūpim nedēļā nav nevienas brīvas dienas. nevienas. vakar uz kalniņa aizbraucām šļūkt tikai četratā, bez Ūpja. un tas ir nedaudz skumji. latvijas jauniešu finālā viņam, visticamāk, būs viena spēle dienā un kopā 9 dienas. tas viss pavasara brīvdienu laikā. KATRU dienu pa spēlei. tātad - atkal nevienas brīvdienas. tikai laimīgas nejaušības dēļ mēs nebijām ieplānojuši ceļojumu šajā brīvdienās (jo ģimene brauks pie manis uz Venēciju vēlāk maijā). bet arī, piemēram, atpūta laukos mums nespīd. aij, nu labi, jebkurā gadījumā - ļoti priecājos. malacis Ūpis. |
||||
|
|
| Sunday, January 11th, 2026 |
|
||||
|
Atskaite. Atskaite. Saņemies. |
||||
|
|
|
||||
| Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus | ||||
|
|
|
||||
|
Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā. Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu. Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu. |
||||
|
|
|
||||
|
tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo. kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela. grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos. kāpu nost un liku augstāk stūri. nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums. nekāds. |
||||
|
|
| Saturday, January 10th, 2026 |
|
||||
|
sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks |
||||
|
|
|
||||
|
pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta: ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti |
||||
|
|
| Friday, January 9th, 2026 |
|
||||
|
Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru. Būtu par gadu jaunāka. Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte. |
||||
|
|
|
||||
| mans AI asistents kaut ko pārprata no latviski teiktā, un sadzirdēja "go and fuck yourself for six hours", un atbildēja "I won't respond to that" | ||||
|
|
|
||||
|
sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt. ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles. |
||||
|
|
| Thursday, January 8th, 2026 |
|
||||
| Kad dzirdu vijoles, ģībstu | ||||
|
|
|
||||
| Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz | ||||
|
|
|
||||
| Studenti noveduši mani tik tālu, ka izlasu studentes e-pastā vārdu "tulkojums", satrūkstos un tikai pēc tam saprotu, ka biju jau mentāli sagatavojusies "tūlkojumam" | ||||
|
|
|
||||
| nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt | ||||
|
|
| Wednesday, January 7th, 2026 |
|
||||
|
viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs? vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc |
||||
|
|
|
||||
|
vārās 1 h no vietas vēl 2,5 h vārīsies kā nepiekūst žokļi? |
||||
|
|
|
||||
| viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut. | ||||
|
|
|
||||
es jau neko, to feisbuks
|
||||
|
|
| Tuesday, January 6th, 2026 |
|
||||
|
Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī. Klusums. Rotājumi. Sniegs. Noķēru Jaunā gada sajūtu. Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.
|
||||
|
|
|
||||||
|
manas šīsziemas ēdamās apsēstības ir ķilavas (sievas buča, vīra buča utt.), uz maizītes ar avokado + helmans vegāno majonēzi, un "butter beans", ko latviski sauc par Limas pupiņām, visādos krāsnī ceptos veidos, kopā ar dažādām vasarā sasaldētajām lapām, ko lēnām velku ārā. es esmu kopumā apsēsta ar saldētavu un tās piepildīšanu rudenī. jo īpaši ar lapām. Un skābēti kāposti klāt pie visa, bet šis nav nekas jauns. |
||||||
|
|
|
||||
|
Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst. Izskatās kā ārzemēs.
|
||||
|
|
| Monday, January 5th, 2026 |
|
||||
|
Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam. Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing. |
||||
|
|
|
||||
| un kāpēc Valmieras teātra festivāls un Sansusī šogad notiks vienlaicīgi? | ||||
|
|
|
||||
|
vis laiku gribas apņemties rakstīt biežāk. bet ne vienmēr liekas, ka man svarīgais būs jums svarīgais, un vai vispār ir jēga ko pierakstīt. bet vismaz pačīkstēšu. ap ziemassvētkiem dabūju iesnas. ļoti žēl, mans divu nedēļu skriešanas plāns kaķim zem astes. daudz laika pavadīju mājās, tad mēs bijām pārgājienos, tad mēs aizbraucām uz laukiem, atkal ikdienišķos pārgājienos, daudz gulēju, izdzēru pusotru glāzi vīna draudzenes jubilejā un tad pudeli cremant jaungadā. bet tāpēc, ka deguns ir sarkans, acis ir spīdīgas, sejas āda ir bāla un balss joprojām aizsmakusi, es izskatos un izklausos pēc tādas, kas būtu NODZĒRUSI visas brīvdienas. lūk. new year, new me, hahaha |
||||
|
|
|
||||
| Bail atvērt darba datoru. Visi nāks istabā. | ||||
|
|
|
||||
|
Reklāmas devīze: Take your favourite pens with you anywhere! Viņi pārdod tādu maciņu, kurā var iebāzt piecas pildspalvas. Vai man ir piecas mīļākās pildspalvas? Divas, varbūt. Kuras ir tavas piecas mīļākās pildspalvas? Upd. Pēc tam, kad ierakstīju šo cibā, man feisbukā parādījās jauna reklāma ar devīzi: This isn’t just a pen case. |
||||
|
|
| Sunday, January 4th, 2026 |
|
||||
|
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraks |
||||
|
|
|
||||
|
Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi. lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju, ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā. beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis. |
||||
|
|
| Saturday, January 3rd, 2026 |
|
||||
| Tikko klausījos balsis iekš putni.lv, un likās, ka ir maijs vai jūnijs | ||||
|
|
|
||||
|
Izejot laukā ar suni, es viņam svilpoju kā pavasarī viens putns, nezinu, varbūt strazds, bet, atnākot istabā, nekad to meldiņu neatceros. |
||||
|
|
|
||||
| Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis. | ||||
|
|
|
||||
| Gāju uz bodi pirkt hiacinti, jo tagad jāgaida pavasaris, bet aizmirsu, ka jāgaida pavasaris, un nenopirku. Nopirku lielo iepakojumu zewa ruļļu | ||||
|
|
| Friday, January 2nd, 2026 |
|
||||
|
Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka glābēji plkst. 15.20 saņēmuši izsaukumu uz Bauskas ielu, Rīgā, kur piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā, pēc sākotnējas informācijas, sabrukušas konstrukcijas ēkas augšējos stāvos.
"Sākotnējā informācija liecina, ka nenoskaidrota persona, iespējams, veikusi gāzes vada demontāžu, kas izraisīja sprādzienu. Šobrīd tiek skaidroti notikušā apstākļi, " Latvijas Televīzijai norādīja Valsts policijā.
Rīgas domē norāda, ka patlaban no ēkas evakuēti vairāk nekā 40 iedzīvotāji, viņiem nodrošināta iespēja uzturēties "Rīgas satiksmes" autobusos un tiek sniegta visa iespējamā palīdzība. Tuvākajā laikā ēku apsekos būvinspektors, lai varētu lemt par tās tālāko ekspluatāciju. ---------------------------------------- tas ir, kāds ir izdomājis griezt gāzes trubu ar autogēnu?
|
||||
|
|
|
||||
Oslo WC
|
||||
|
|
| Thursday, January 1st, 2026 |
|
||||
| bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām | ||||
|
|
|
||||
|
Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos. Jāpaļaujas. |
||||
|
|
|
||||
|
2025tajā - janvārī bija nednogale berlīnē ar kolēģiem, februārī londonas nedēļa ar ģimeni februārī un pusnedēļa varšavā ar kolēģiem, martā bija garā nednogale ar vīru malagā, aprīlī nedēļa rumānijā ar draudzenēm, maijā bija episkās divas nedēļas uzbekistānā kuratoru rezidencē, jūnijā īss divdiennieks tallinā ar draudzenēm, (vasarā nav jāceļo, - latvijā vislabāk), oktobrī piecas dienas Stambulā ar draudzenēm un nedēļa maltā ar ģimeni, novembrī īss izskrējiens uz norvēģiju ar vecāko bērnu, decembrī divas reizes kopenhāgena - pa piecām un divām dienām katra. šogad, lūdzu, vairāk un tālāk, un ilgāk! |
||||
|
|
|
||||
| Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju | ||||
|
|
| Wednesday, December 31st, 2025 |
|
||||
|
Nu labi...pēc ieraksta par Jāņu pušķi un spānijas kailgliemežiem, būtu tomēr jāsaņemas nākamajam ierakstam par Ziemsvētku lapu salātiem. Nopirku tos Cēsu tirgū un mirkli pirms plucināšanas atradu tajos dzīvu pelēko kailgliemezi. Ne visai lielu, bet tomēr. Tātad šogad esmu bijusi svētīta ar gliemežiem, daudz darba un lielu nogurumu. Visu naudu iztērēju virtuves, kas stāvēja izārdīta četrus gadus, remontā. Tā nu tagad stāv skaista, bet bez mēbelēm, jo tām naudiņas vairs nepietiek. Janvārī - aizbraucu Prāgā uz DAMU, skatīties viņu maģistru studentu izrāžu skati un veidot kontaktus, jo tobrīd domāju, ka uzņemšos vadīt LKA maģistru programmu. Saorganizēju divus krutus pasniedzējus. Prāgā saņēmu ziņu, ka sarunātais filmas montāžas režisors tomēr grib būt tikai montāžas tehniķis un faktiski nekas nav izdarīts Putnu filmas labā. Attiecīgi skaidrs, ka filmas pabeigšana tomēr atkal ievilksies. Meklējam jaunu montāžas režisoru. Braucot atpakaļgaitā un paralēli runajot ar Mari, ieskrienu sētas vārtos un pamatīgi sabuhņīju mašīnu. Februārī sāku lasīt lekciju kursu LKA. Man patiešām patīk darbs ar studentiem un, manuprāt, mums iet lieliski. Jūnijā atsauksmes pēc kursa ļoti labas. Bet tā kā kaut kad pavasarī tomēr atsakos no programmas vadītāja amata, tad arī mans lektores darbs vairs neturpinās. Martā ar Mari aizbraucam brīnišķīgā Ņujorkas ceļojumā. Izbaudu katru minūti, lai gan Trampa nākšana pie varas, uz mirkli liek sašaubīties par to, vai vispār braukt. Dzīvojam pie G.L. un kopā ar viņu nokļūstam pilsētā, kura atklājas tikai vietējiem. Redzam brīnišķīgo LUNA LUNA izstādi, klīstam gar okeānu, aizejam uz Hamiltonu, ēdam austeres Centrālstacijas austeru bārā kopā ar personāžiem kā no Felīni filmām. Sāku darbu ar jauno montāžas režisori un šķiet, ka saprotamies. Pa vidu nobrūk labais celis un plecs. Tieku pie divām blokādēm un sākas mēnešiem garais un diezgan bezcerīgais veselības izmeklējumu ceļš. Iestājos Progresīvajos. Tieši Trampa dēļ. Šķiet, ka martā arī notiek Lielais Kristaps. Kaudze ar labām nominācijām gan "Dzīves tango", gan "Brīnumskapja" filmām. Kas tā ari paliek par nominācijām. Daile, lai arī bija apstiprinājusi šaja sezonā pie viņiem taisīt Kurjeru izrādi, beigās tomēr atsaka. No vienas puses man par to žēl, bet no otras - jau sākumā bija skaidrs, ka mēs īsti nesaprotamies. No gada sākuma mēģinu arī zoom režīmā producēt un vadīt radošo sagatavošanas procesu līdzdalības izrādei "Koku ēnā" Passage festivālā Dānijā. Iet ļoti sarežģīti, jo grūti izveidot uzticēšanās un sapratnes pilnas attiecības virtuālā vidē ar cilvēkiem, kuriem nav priekšstata par kopradīta darba procesu. Aprīlis paiet mēģinot saprast montāžas procesa darba stilu un staigājot pa ārstiem. Beigās tomēr skaidrs, ka manas vīzijas nespēju skaidri nodot un process daudz ātrāk ies uz priekšu, ja sēdēšu blakus. Maijs - montāža, dakteri, dažādu lekciju lasīšana, rakstu un pārrakstu eseju Homo Novus grāmatai. Uzrakstu arī garu rakstu par dokumentaritāti teātrī LKA izdevuma, kurš joprojām nav publicēts. Smieklīgākais notikums - "Netikumīgie", kurus DDT spēlē jau sesto gadu pēkšņi nokļūst Bez tabu, pateicoties kādas mammas vēstulei par to, vai bērniem drīkst kaut ko tādu rādīt. Jūnijs - montāža, dakteri, Marei 9.klases beigšanas eksāmeni un izlaidums. Izcili! Ļoti slapji Jāņi Ruķeļkalnā, kurā grieze griež neatgriezdamās, lai gan mums tā arī nav izdevies viņu nofilmēt. Ceru pabeigt montāžu līdz Jāņiem, bet tas tā arī neizdodas. Nenormāls stress ar iesnigumiem Rīgas skolām. Iesniedzu kādās 12. Haha. Beigās Mari uzņem visur. Viņa izlemj par labu Lietišķajiem. Sākam plānot pārceļšanos uz Rīgu. M. nopērk dzīvoklīti Sarkandaugavā. Jūlijs - veselība ļoti slikti. Pirmās divas nedēļas mēģinu vienkārši kaut kā izdzīvot un pabeigt montāžu līdz aizbraukšanai uz Dāniju. Montāžu it kā pabeidzu, iedzeram pat šampi tam par godu, bet tad parādu materiālu Celmiņam un viņš uzdod dažus jautājumus, kas totāli sajauc galvu. Aizbraucu uz Helsingoru ar apziņu, ka augustā montāža turpināsies. Dānijā viss iet labi. Esmu dabūjusi savas 2 nedēļas pie jūras. Un tas nekas, ka pilnas ar darbu. Katru rītu peldos ar skatu uz Hamleta pili. Un izrāde izdodas tieši tādā, kādu biju to iztēlojusies. Armands Krauze pa nakts melnumu pieraksta pilnu manu FB kontu un nosauc par zaļo komunisti. Tas mans jaunais brends. Augustā atkal dakteri. Un iestājos LKA profesionālajā doktorantūrā. Tagad esmu zinātniskā asistente. Beidzot patiešām pielieku punktu montāžai. Nenormāls atvieglojums. Liepājā superīgs pirmais teātra festivāls. Ļoti izbaudu iespēju būt tur un satikt cilvēkus. Aizbraucu uz Ļubļanu un Varaždinu, kur beidzas Green Streets of EU projekts, kura ietavaros veidoju izrādi Dānijā. Kopumā esmu ļoti kritiski noskaņota, bet arī pateicīga par iespēju. Septembris sākas ar Homo Novus skolas vadīšanu. Mums iet ļoti labi, lai arī brīžiem sarežģīti. Esmu priecīga par satiktajiem skolas dalībniekiem, sarunām, darbu, dauzīšanos un prieku, kuru piedzīvojam. Pēc HN skolas novadu vorkšopu Stāmerienē starptautsikai studentu grupai. Arī priecīgi. Paralēli filmas krāsošana un skaņa. Beidzot kaut kādas aprises slimības diagnozei. Oktobris sākas ar slimnīcu, kurā paliek biki labāk, bet pēc tam nervu sabrukums. Raudu divas dienas no vietas. Uz preses seansu filma nav ne līdz galam nokrāsota, ne ar galīgo skaņu un es vienkārši nobrūku. Atsauksmes gan ļoti labas, bet tas nepalīdz savākties. Stāvu Rīgas centrā un reāli nesaprou, kur atrodos. Filmas pirmizrāde Rīga IFF konkursa programmā. Lepna un priecīga. Ļoti intesīva būšana medijos, bet tas baigi nepalīdz filmas izplatīšanā. Par to ļoti žēl. Sākas doktorantūras lekcijas, kas nozīmē trešdienas pavadīt sēžot auditorijā. Lekciju formāts, manuprāt, vispār neatbilst doktorantūrai. Bet nu...mēģinu ierakstīties. Novembrī vairākas tikšanās ar skatītājiem. Cēsīs ļoti kaislīga diskusija ar mežiniekiem. Aizbraucu uz Barselonu, kur "Brīnumskapja" divas filmas tiek izrādītas šausmu fil mu festivālā. Klīstu pa pilsētu un apraudos no skaistuma vienā no Gaudi projetētajām mājām. Es gribētu būt ideja viņa galvā. Beidzot tieku pie apstiprinātas diagnozes - multiplā skleroze. Bet ārstēšanu vēl neuzsāk. Ceru uz mūsdienu medicīnas brīnumiem. Runā, ka diezgan veiksmigi iespējams apturēt procesu. Sāku darbu pie dažām jaunām idejām. Redzēs, kur tas aizvedīs. Rakstu skolas darbus. Bet kopumā jūtos pārgurusi un iztukšota. Decembris - pēdējā "Netikumīgo" izrāde. Esmu pateicīga par to, ka bija iespēja šo darbu radīt un spēlēt tik ilgi. Un, ka iznāca grāmata un, ka mēs varējām daudziem tukstošiem jauniešu parādīt, ka dzeja un teātris "releito" ar viņu dzīvēm. Pa vidu visādi darbi un darbiņi, bet sajūta, ka slīdu sev no rokām, nepazūd. Kā tāds pelēkais kailgliemezis ziemas salātu lapās. Šodien braucot no Valmieras, saule tieši acīs. Tik ļoti, ka neko citu redzēt nevar. Ceru nākamajā gadā būt priecīgāka. |
||||
|
|
annuska's Friends
|
|||||||||||