|
||||
| no Vikipēdijas: Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda. | ||||
|
|
annuska's Friends
|
|||||||
| Friday, November 13th, 2026 |
|
||||
| no Vikipēdijas: Fagota priekšteči bijuši pommers un bombarda. | ||||
|
|
| Tuesday, November 10th, 2026 |
|
||||
| Valsts policija aicina vecākus pievērst uzmanību saviem bērniem un iespējamām pārmaiņām viņu uzvedībā un ikdienā, piemēram, bērna interesēm, apģērbam, draugu lokam, dažādiem priekšmetiem, kas pēkšņi parādās istabā, dažādām nozīmītēm, kā arī tam, kādu saturu bērns patērē viedierīcēs. | ||||
|
|
|
||||
|
TV3: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā patērē nelegālu saturu LETA: Vairāk nekā puse pieaugušo Latvijā ir apmierināta ar savu karjeras attīstību |
||||
|
|
| Monday, November 9th, 2026 |
|
||||
| pateicoties FB kultūrkariem, šodien uzzinu_pēdējais, ka ir vesela rinda vēsturnieku, muzejnieku u.c. !informētu cilvēku!, kas neuzskata, ka Livonija bija kolonizatoru settlement un actually uzskata, ka vācieši mums atnesa "civilizāciju". | ||||
|
|
|
||||
|
Ir tik neierasti mīlēt kādu, kurš nav diks. Iepriekšējo reizi man šāda pieredze bija pirms 16 gadiem. Lai arī toreiz attiecību 2.gadā vins sāka uzvesties kā diks un tāpēc es nospriedu, ka es šo laikam esmu pelnījusi. Anyway, abusive ir daudz labāk nekā avoidant, tāpēc es tur paliku vēl 1,5 gadu. Anyway, pēc kādiem 5 gadiem šis cilvēks saprata gan to, ka ir bijis diks, gan arī manu deeply submissive dabu. To nevar tik viegli pamanīt, ja cilvēkam ir pašam savas insecurities par savu karjeru vai sociālo dzīvi |
||||
|
|
| Saturday, November 7th, 2026 |
|
||||
| Gribas vēl Minecraft paspēlēt :((( | ||||
|
|
| Friday, November 6th, 2026 |
|
||||||
|
||||||
|
|
| Thursday, November 5th, 2026 |
|
||||
| Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas. | ||||
|
|
|
||||
|
kur ir dzejnieki? arī tikai mīzali palikši, kas gaida, ka producentes viņiem sataisīs tāmes. |
||||
|
|
| Wednesday, November 4th, 2026 |
|
||||
| Skatos X files. Domāju, ka šis ir satriecošs komforta seriāls, nesaprotu, kāpēc līdz šim neesmu līdz tam nonācis. Laikam savas smagavarības dēļ (kaudze sezonu, kaudze sēriju) tas liekas grūti pievarams, tomēr tā nemaz nav! | ||||
|
|
|
||||
|
kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam) DADDY NEWS jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas |
||||
|
|
| Tuesday, November 3rd, 2026 |
|
||||
| "Since I left you" albums no The Avalanches ir nežēlīgi labs | ||||
|
|
|
||||||
|
Te izgājšnedēļ uznāca kārtējā ģenealoģijas izpētlēkme, noraku diennakti, lasot baznīcgrāmatas, reģistrus, starpkaru perioda Latvijas pasu datubāzi, nu tādas lietas. Periodika.lv un raduraksti.lv vienu brīdi bija tik daudz vaļā pārlūka lodziņu, ka datora resursi beidzās. Tagad man ne tikvien igauņu zari ir super apzināti, bet arī baltvācu, un, kā izrādījās, arī īsteno prūšu un šļahtiču combo ir daudz maz skaidri. Te vēlreiz milzu pateicība vectētiņam, no kura esmu mantojusi no rūtiņu burtnīcas izrautu vidus lapu ar pierakstiem un zīmējumu par viņa apzināto personu loku, kas nu ir izrādījies 100% akurāts materiāls. Tomēr šis ieraksts nav par aizkustinājumu un asaras izsitošo laimes sajūtu, kas izraisās, kad tu piecos no rīta 845.lapā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes 1856.-1893. gada alfavitā beidzot tiešām ieraugi “Antonia Lechowitsch mit Alexander Iohann Dudat” vai Liezēres pagasta grāmatā atrodi “Minne Iwankaln” dzimšanas faktu 1873.gadā. Lai pieminētie Antonia un Alexander Iohann būtu varējuši apprecēties, tiem bija jāpārvācas no Prūsijas uz Rīgu (tiešām nezinu, kāpēc), jātiek reizes 3 uzsauktiem gan luterāņu, gan katoļu draudzēs, Alexander bija jāpāriet katoļu kārtā, un tas viss aizņēma 2 gadus. Liela mīlestība, jādomā. Spriežot pēc tā, ka man ir vairāki 1–1.5% ģenētiski relevanti ļaudis piemačoti iekš myHeritage, kuru uzvārds ir Liachiavichus vai Dudat (visi Vācijas resp. bij. Prūsijas pilsoņi), no Mazlietuvas tur masveidā gājuši prom pagarākā laika nogrieznī, un viens - pat ar kājām uz Liepāju, par ko periodikā var atrast kriminālpolicijas ziņu, ka no Lietuvas SSR puses bez atļaujas ienācis Jānis Jāņa (Iohann Iohannovič) dēls Dudats, laikam jau nācis pie brāļa uz Rīgu. Baznīcgrāmatu saturs raisa vislielākās pārdomas. Tas Rīgā atrodamais dokumentētais tautību mikslis ir vienkārši neticams. Tā kā man tagad nācās palasīt gan katoļu, gan baptistu, gan luterāņu grāmatiņas, nevarēju nepamanīt gan to paralēlo līdzāspastāvēšanu (Vidzemes) zviedru, igauņu, somu; (Kurzemes-Zemgales) poļu, prūšu, baltvāciešu un aškenazi, gadās pa kādam franču vai itāļu uzvārdam, (Latgales) slāvu, krievu vecticībnieku - it kā nodalīto, bet nu laikam jau daudz maz blakus eksistējošo paralēlo realitāšu esību. Rīga ir konkrēta daudznacionāla metropole, kur katram ir savs it kā konkrēts nodarbes veids un niša. Sevišķi ap 1880.-1939. gadu periods ir dikti aktīvs un industriālās revolūcijas dzīts lēcienveida attīstības moments. Ulmaņlaiku periods ir ļoti bagāts ar informāciju par to, kā cilvēki ir vēlējušies pārsaukties, mainīt uzvārdus, tautības un pilsonības. Gandrīz 100% gadījumu vācu, ebreju un krievu tautību pārstāvji vēlas kļūt par Dzelmēm, Vilkiem, Kārkliņiem vai Mauriņiem. Kurpretim 2026.gadā, pieaugot dažādās platformās testētajām personu grupām, arvien precīzāk iezīmējas reģionālās atpazīšanas iezīmes un skaidrāk iespējams izprast no kurienes latvieši ir latvieši. Tā piemēram, šī ieraksta autore 6 gadu laika gaitā no ~83% Latvian ir kļuvusi par 67% Latvian, un pārējais ir 10.3% Lietuva/(Prūsija), 4.1% Igaunija, 13% Vācija, 2.6% Greek&Balkan, un pa mazam gabaliņam Finnish, Swedish un Asturian. Stāstam morāles nav. Pasūtīju arhīva izziņu par vecvectēva un vecvecmammas vācu pasi un valstvāciešu izbraukšanas uz fāterlandi apliecības. Cerams, ka nenoderēs. |
||||||
|
|
|
||||
| Baidieties krievi mēs jau seglojam kakjus (pieteicos Zemessardzē) | ||||
|
|
|
||||
|
pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu: reku', sauleszaķis uz monitora uzzīmējis līnijas, drusku krīt uz nerviem, ka smaidās, būs prieka līnijas sejā ievilktas uz mūžu, bet nudien, es negribu būt vecs cilvēks ar dusmu rievu izvagotu seju, labāk, lai prieks zīmē svītriņas |
||||
|
|
|
||||
|
Vakar ltv arhīvā noskstījos rež. Viskonti "Bellissima" - emocionāla vardarbība pret bērnu. Gan jau nekas nav mainījies. tie vecāki, kas bērnam liek iet ntajos pulciņos - spēlēt vijoli, klavieres, čellu, dziedãt, jāt ar zirgu, spēlēt tenisu, dejot balles dejas, spēlēt hokeju, basketbolu, gleznot. |
||||
|
|
|
||||
| Starp citu, nevaru beigt domāt par to, ka visi 2000šajos dzimušie (2000-2009) līdz 2027. g. beigām būs pilngadīgi. Šie ir vienīgie cilvēki, ar ko es sevi tā līdz galam asociēju pieredžu ziņā un nu jā...pieaugušo pasaule utt :D | ||||
|
|
| Monday, November 2nd, 2026 |
|
||||
|
atgriezos no Venēcijas, kur biju skriet pusmaratonu. un vislabākais tajā visā bija tas, ka biju ar draudzeni - mēs izdomājām, mēs pieteicāmies, mēs aizlidojām un mēs noskrējām. visu pašas! beigās pavadīju vairāk kā nedēļu saulainās saulainās kanālmalu pastaigās. apskatīju nebeidzamas izstādes, kuras nepaspēju maijā. satiku visādus pārsteidzošus cilvēkus. izdzēru savu bļodiņu spritču un apēdu savi katliņu zivju. (starp citu, es lēnītēm kāpju uz pesketārieša takas, un tas ir labi) pusmaratona distance tikai pēdējos piecus kilometrus pa īsto Venēciju, jo sākas kotinentā un tad pa to lielo garo tiltu, es tur biju savākusi spēciņus, lai kārtīgi rautu kanālmalas, bet, izrādās, skrējienu biedri baidās no ūdens, un paisuma laikā skriet sanāk arī pa "līdz-potītēm-ūdeni", kur dažs labs mulsa un apstājās, un meklēja labākās vietas, kā apskriet, veidojot šausmīgus sprūdņus. es triecos caur peļķēm, kāda jēga izvairīties, finišs jau pēc dažiem kilometriem, bet tāpēc beigās man sanāca zemāka sirdsdarbība kā visā trasē, jo es ik pa brīdim dabūju gandrīz pastāvēt uz šauriem tiltiem aiz tādiem "aij aij, slapjš!" mīkstuļiem. tik un tā, fuf, iznāca sub2h, starp citu, jā, mans pirmais sub2h! |
||||
|
|
|
||||
|
No noklausītajām sarunām Divas ļoti jaunas meitenes vilcienā (cik var spriest, studē medicīnu vai varbūt sporta akadēmijā) - Zini, kas ir dirsā? Fizioloģija! - Tā, ka DIRSĀ DIRSĀ?? Tālāk nevarēju sadzirdēt, vien to, ka “fizioloģijas” ir divas un uzreiz pēc tam nāk “traumas”. |
||||
|
|
annuska's Friends
|
|||||||||||