man gan izklausās pavisam citādi nekā te vairumam. pēc pabeigtības, tipa. bērni jau tik lieli un māja beidzot gatava un tad tu sev jautā, kas tad tajā mājā notiks tos nākamos 15-20 gadus. vakarā vairs nav jāapspriež kurš-kuru-bērnu-kur-ved un virtuves skices. var ievilkt elpu, bet nav, ko sacīt? kad saista mazi bērni un celtniecība un kredīts, dzīvošana sanāk ne pa jokam, kad paliek vairs tikai kredīts.. varbūt iestājas pārsteidzoši grūti piepildāms tukšums.
| avral / 19. Novembris 2009@22:52 | |
ja jaunākajam ir 10+ gadu, kā rakstīja wowow, proti, laiks īsi pirms pubertātes, šķiršanās viņam varētu būt daudz traumējošāka nekā mazam bērnam
protams; es te ne par to, kā tas ietekmētu bērnus vai ietekmē vecākus, kas "dzīvo kopā bērnu dēļ", bet tas ir aptuveni tas vecums, kuru pāraugot, bērni beidz ļoti piepildīt vecāku dzīves ar savām vajadzībām ikdienā, un viņiem (vecākiem)varbūt iestājas tas mītiskais "laiks sev" un "laiks vienam otram" utt. un sabrūk ilūzijas par to, kas viņi sev un viens otram ir
| alefs / 20. Novembris 2009@01:46 | |
nez, man šķiet, ka 10+ gados par bērniem vēl ir, ko rūpēties. kad viņi aizbrauc mācīties uz citu pilsētu, tad gan ir tukšā ligzda.
piekrītu.
runā jau, ka cilvēkiem, lai būtu kopā, jābūt iemeslam.
bet bērni un kopīga mājas celšana acīmredzot nav pietiekošs iemesls, lai būtu kopā.
var lāpīties un nopirkt suni. vai sākt celt dāču, haha. un ielīst lielākos parādos. bet tas jau to iemeslu tāpat nerada.
