February 20th, 2026

Pieloc māsiņ 72h-somu bagātiem(i) gabaliem - 2.daļa

2/20/26 11:16 pm

Soma

Autore nevienam neko nerekomendē, nepārdod, nereklamē un neuzspiež. Visa aprakstītā pieredze ir subjektīva un lietojama tikai kā ieskats par to veidu, kā (arī) var domāt par šo situāciju un ir izrietoša tikai no viņas personīgā skatu punkta.

Sāksim ar pašu somu. Iepriekš vienojāmies, ka būtu labi, ja tā būtu ūdens droša, kaut cik. Un mugur-. Un ērta. Un viegla. Un neliela, bet pietiekami liela. Un vei, kas mums atliek? Man sanāca, ka tas ir tāds 20l ietilpības dry-bag ar mugursomas lencīšu iespējamību un dažiem ārējiem stiprinājumiem karabīnēm.

Kas ir Dry-bag? Tāds kā rullējams maiss, kādus lieto ūdenstūristi, velokurjeri, āra aktivitāšu cienītāji. Karabīne ir tāds metāla verķītis - sprādzīte, kas ļauj kaut ko piestiprināt pie kaut kā cita ar tādu kā klipsīti.

Es savējo atradu Temu pa 6.38EUR, ar visām lencēm.

Kas ir vadlīniju minimums somas saturam? (citāts)

Dokumenti (kopijas var glabāt ari elektroniski datu nesējā vai telefonā)
Pārtika
Ūdens
Uzkodas (ja nepieciešams)
Pirmās palīdzības aptieciņa
Nepieciešamie medikamenti
Radio
Rezerves baterijas
Telefona lādešanai nepieciešamās mantas
Powerbanka
Siltās drēbes
Ūdensizturīgs maisiņš
Blociņš
Rakstāmpiederumi
Skaidra nauda
Multitools / nazis
Cits.

Dokumenti, nauda

Kā krietns IT jomas profesionālis, es savus dokumentus neglabātu vis elektroniskajā nesējā, precīzāk, ne tikai tajā vien glabātu. Ir dažu veidu uzbrukumi, kuru rezultātā elektroniskas ierīces pilnībā zaudē spēju būt lietojamas. Tiesa, te var pacelties jautājums par to, vai tālāk ir vērts raizēties par dokumentu esību kā tādu, bet nu pieņemsim, ka mēs esam sūri optimisti. Tātad, papīrs. Ko mums tur vajag? Sargs.lv saka, ka:

Pase / ID
Autovadītāja apliecība
Izglītības dokumenti
Laulības apliecība / izziņa par patnerību

Ūdensizturīgā iesaiņojumā, lai.

Eita, bērni, uz latvija.lv vai valsts arhīvu, gādājat norakstus šai informācijai.

Šajā pašā paciņā ietilpst skaidrnaudītis katram pēc paša ieskatiem.

Varbūt, ja ir kāds vecmāmuļas zelta gredzentiņš šarmam.

Pārtika

Šis ir ārkārtīgi diskutabli un ķēpīgi. Alerģijas, nepanesības, produktu derīguma termiņi, liels svars, garša un nepieciešamība pagatavot kaut ko no sausiem bakalējumiem, phē. Pagaidām viena mednieku mežacūkas konservbundža un vieni mazie 125g griķi paciņā. Vēl domāju par kādu rīsu galeti un melnumelnu šokolādes kvadrātiņu.

Apģērbs

No tiesas katram pašam jājūt, ko viņam visvairāk vajag. Man konkrēti - labu termoveļu. Un tad vēl pāris kārtas ar vējapturi (windstopper) un lietusapturi (Raincoat) un kādu flīsīt - greznībaii. Var vecmāmiņas džemperi, tikai smags. Tūrista zābaki, ja ir.

Man ir paveicies, esmu dvēselē vecais tūrists un man ir padaudz kārtu ar aizpērno gadu kārtām, kuras nav žēl ietūcīt somā un ikdienā lietot kaut ko mazāk noskretušu un piesvīdušu.

Cimdi ar touchscreen iespējojamību. Dekatlonā ir labu labie!

Ceupre vai uzauši. Arī dekatlons. Man ir arī bahilas, bet tā jau ir konkrēta izlaidība.

Ūdens

Nu nez, izlietu ūdeni nesasmelsi, pietiekami daudz līdzi nepanesīsi tāpat. 0.5l ar sporta uzgali. Viss. Pārējās litrāžas vietā - miniatūrs filtrēšanas stobriņš dzeršanai no peļķēm (daļēji joks, bet nu dīķa piemēram, gan. - atrasts Temu pa trīnīti).

Uzkodas

Vienkāši nē.

Pirmās palīdzības aptieciņa / medikamenti (kopā)

Jā! Nopērkama it visur, ļoti dažādos izmēros un konfigurācijās, gaumes jautājums.

Tās saturu reglamentē EU regulas, bet autore piemet klāt

fiksēšanas palīgu (fixation splint - tipa šinošanai dislocētu ķermeņa daļu poplārāko),

ūdeņraža pārskābi,

Ibuprofēnu (sāpes noņem un ir arī pretiekaisuma darbība),

antihistamīns / prealerģiju,

ogli,

protona sūkņa inhibitoru,

melatonīnu miegam un

slepeno iecienīto antibiotiku paciņu 7 dienu dozai.

Tepat arī vieta diegam un adatām.

Atgādinām, ka lai šo visu sekmīgi lietotu, būtu vēlams apmeklēt pirmās palīdzības sniegšanas kursu un regulāri atsvaidzināt atmiņā, kā to visu var ātri aptieciņā atrast.

Radio

Totāli. Ar saules panelīti iebūvētu un dinamo griezni, manam ir arī dikti spožs lukturis. Lādējams caur USB C arī, bet nu var uzgriezt ar roku. Vai tu zini LR-1 un LR-2 frekvenču ciparus? Es arī nē, tāpēc ar permanento marķieri uzraksti to uz radio. Vai uzlīmē lapiņu ar skoču. Vai izdrukā ārkārtīgi skaistu šiltīti uz 3D printera :) Ar visu šo tu atbrīvojies no vajadzības nēsāt līdzi vai glabāt rezerves baterijas, kam ir ļoti knapi derīguma termiņi.

Telefona lādēšanas štelles / Powerbank

Ak. Don’t get me started. Es sagādāju:

Saliekamu mazizmēra lokano saules paneli
Powerbanku ar saules paneli 10000 Mah
Ūdensizturīgu kabatu kaklā karamu
Vadiņus visam šim.
Karabīnes paneļa nostirpināšanai ar atsaitēm, lai var palādēt atelpas brīdī saulainā dienā.

Blociņš un rakstāmais

Ūdensizturīgā izpildījumā, apmēram 1 eur Aliexpress. Ja ne kā savādāk, var šelterī rakstīt dzeju.

Bet vispār te var pierakstīt svarīgo cilvēku telefona numurus.

Nazis, multitool, konservu attaisāmais, elementāri trauciņi.

It kā pašsaprotami. Labāk viss vienā, bet arī mini konservu attaisāmais atsevišķi kopā ar sporku (naž-dakš-karotes apvienojums, titāna izpildījumā, ap 3 EUR Temu) jaukā tādā maisiņā. Metāla krūzīte ar nolokāmām osām. VieglAlumīnija katlpannītis supervieglais un superkompaktais (Temu ap 10 eur, ar sporku komplektā, tad nav atsevišķi sporks jāpērk). Var, protams mērķēt uz titānu, ja gribas evakuāties ar luksusa sajūtu.

Cits

Te oficiālais saraksts beidzas un sākas pašpietiekamības izmprovizācija.

Ja ģimene ir lielāka, es sagādātu individuālu somu katram to nest spējīgam organismam.

Klāt pielikām (katram): šo visu var sasportot alītī vai temu, var arī tepat dzievzemītē veikalos, bet nu cik redzu, uz katru vienumu sanāk pa kādam 1-3 EUR uz priekšmetu dārgāk, kas nav mazsvarīgi, ja tādu somu vajag vairāk kā 1.

parakordu (es nezinu vai latviski ir tāds vārds) - auklas / striķa galabs 10m
Ultra vieglo un kompakto termoauduma pončo (der arī pret lietu)
Ultra vieglu termo auduma telti
Ultrakopaktu termo auduma guļammaisu (tas ir tas bivy/bivac)
Ne vairāk kā 600g smagu pašpiepūšamo paklājiņu
Uzlīmi / uzšuvi ar konkrētā cilvēka asinsgrupu un rēzus piederību
Pašlīpošos pārsējus
Balaklavu
Zobbirste salokāma / mini zobu pastas tūbiņa
USB lādējamas plazmas šķiltavas
Aizdedzināmie caurspīdīgie kristāli
24h degšanai aprēķināta bezdūmu, bezaromāta svece ar vāciņu metāla traukā
Pieres lukturis, tautā saukts arī par ciklopu. USB lādējams (no tā saules paneļa, vai powerbankas)

Uz ģimeni vienu: (tam, kurš var vairāk panest)

Kompakta tūrista lāpstiņa - multi tools - un jāsaka arī, ka der kā kaujas ierocis pie zināmiem apstākļiem
Tai somai, kurā ir aptieciņa - tādu kā sarkanu breloku ar krustiņu, lai ātri redzams no ārpuses kurā tā ir
Uz ģimeni vienu gāzes degli / mazo gāzes baloniņu
Miniatūru nagu kopšanas komplektu
Salokāma 5l ūdens tvertne

Laikam viss? :)

Ok, kādreiz vēl parunāsim kā un kur evakuēties!

Pieloc māsiņ 72h-somu bagātiem(i) gabaliem

2/20/26 09:20 pm

Pirms mēs ķeramies klāt kaut ko kaut kur krāmēt, būtu neslikti saprast ar kādu mērķi tas tiek darīts?

Pirmkārt, ir kaut kādas valstiskas vadlīnijas - un ārkārtīgi motivēti cilvēki tās pat var atrast un izlasīt, lejuplādējot 26 lpp garu pdf dokumentu “Kā rīkoties krīzes situācijā” no vietnes sargs.lv.

Uzreiz aizsteigsimies notikumiem priekšā un pačukstēsim, ka jūs interesējošā informācija par priekšmetu sarakstiem atrodas 10. un 11. lappusē. Jā, pirmajā acu uzmetienā, sarakstiņi ir 2 A4 lapas gari un sastāv no 74 vienumiem.

Otrkārt, es domāju, ka šajā momentā vidējais iedzīvotājs ja ne uzreiz iekrīt dziļā prostrācijā, tad vismaz uzsāk melanholisku apceri par to, kas ir “pārtika”, kā panest 10-12 L ūdens / dienā (resp.72h = 3 dienas = apm.30l??? KOA?) un kā izvēlēties “uzkodas” ar piezīmi (ja nepieciešams) un vai viņam vajag “telts (ja vēlies būt pašpietiekams evakuācijas laikā)”? Vai jūs immediately zināt, ka vēlaties būt pašpietiekams?
UN CIK TAD TAS VISS GALU GALĀ MAKSĀS?!?
UN, JA ES TO VISU SALIKŠU TAI SOMĀ, KO TAD ES VILKŠU MUGURĀ, KAD JĀIET NEKRĪZES PĀRGĀJIENĀ?!?

Cry no more! Es esmu šeit, lai jums pateiktu, ka sarakstu sastādītāji nav kristālskaidri aprkastījuši, ka viņi runā par dažādiem krīžu reakcijas scenārijiem.

10.lpp saraksts ir sastādīts ar mērķi un runā par to, ko angliski sauc par “shelter in place”, jebšu situāciju, kad jūs, piemēram, drošā betonētā vai vismaz mūra celtnē, vai vislabāk, mūrētā pagrabā savā mājā - iebarikadējaties ar svecēm un sev tuvajiem cilvēkiem, un spējat nodrošināt adekvātu skābekļa padevi, nemirt badu un neciest no dehidratācijas šīs 72 stundas.

11.lpp izskaņā ir kautrīga ikona SOMA un (“Izmanto iegūto informāciju un nosaki prioritātes”, lol) mazāks sarakstiņš ar jau vairs tikai 17 virspusējiem norādījumiem, piemēram, “power banka”, “multitools/nazis”, “ūdensizturīgs maisiņš” (par šo es joprojām drošticami nezinu, kam tas primāri nepieciešams - aiz bailēm piečurātām apenēm vai kam citam?) → un tieši šis saīsinātais sarkasts ir paredzēts gadījumiem, kad jūs pametat savu dzīves vietu un ar somu plecos dodaties uz “tuvāko evakuācijas pulcēšanās vietu”. Par šo parunāsim atsevišķā ierakstā, jo pagaidām mēs tikai gatavojamies saprast kā “noteikt prioritātes”, kas ir “cits”, un kas ir “uzkodas (ja nepieciešams)”.

Un tātad, ja notiek visnepatīkamākais, tātad - evakuācija - mums vajag somu, kuru:
Jūs varat panest (tātad - mugursoma)
Kas ir ērta
Kas ir ūdensizturīga, nu daudz maz
Pietiekami ietilpīga, lai pēc “prioritāšu noteikšanas” tajā satilptu viss vajadzīgais.

Kad nu es tā pieveru acis un cenošos vizualizēt (bez histērijas, un tas neizdodas ar pirmo reizi) kā tas viss varētu izskatīties, es saprotu, ka:
Es vēlos būt pašpietiekama
Es vēlos būt autonomāka kā iztikas minimuma saraksts SOMA paredz
Es nekavējoši atjaunoju pirmās palīdzības sniedzēja sertifikātu ar iekļautu CPR kursu
Es izmantoju abus sarkstus un iztēli un tūrista pieredzi, lai izvēlētos somas saturu.
Es izņemu dokumentu norakstus vajadzīgajā skaitā iestādēs (par šo vēlāk)

Un nu, kad skaidrība ir iegūta un “prioritātes ir noteiktas”, mēs varam uzsākt gādāt izvēlētos priekšmetus saprātīga budžeta robežās.

Visi, kas saka, ka viņiem nav tās somas, un ka ir super grūti saņemties to izveidot, - es totāli to saprotu, man pašai pagāja pāris gadi, līdz es no domām “ek, ka vajadzētu” līdz “sacīts - darīts” nokļuvu (vēl ne 100%, ir mazas nianses, ko es piedomāju klāt kā uzlabot pēc pirmās iterācijas krāmēšanā), un galvenais, kas mani uz to pagrūda, bija tieši pirmās palīdzības sniegšanas kurss pie super lieliskās, vislabākās šī kursa pasniedzējas Latvijā.

Kas tai somā ir? Par to būs nākamais ieraksts.

February 19th, 2026

2/19/26 12:37 am

Es gribētu iemācīties rakstīt kā Armands Puče feisbukā, tikai bez speķa pīrādziņu piegaršas. Abi gali apdeguši, vidū - zelts.
Ne olimpiskais, bet tomēr.

Tikmēr rit apmēram piecdesmit ceturtā diena, kurās temperatūra nav bijusi pozitīva. Pozitīvs toties ir C-reaktīvais olbaltums manās asins analīzēs, stabili apliecinot, ka 28 gadus vecas sejas-žokļu traumas beigās vienmēr uzvar (un nevis labais).

Kvalitāte un testēšana pilnībā nokļūst mākslīgā intelekta gaļas mašīnā, un teiksim tie, kas izgatavojuši jaunā dizaina LR pases, par to var pārliecināties paši, mēģinot tās mašīnlasīt nešengenas valstīs tajos automātiskajos skeneros. Neizdosies! Toties nomaiņa par velti. Tiesa, palikām neizpratnē, ko tagad darīt ar nederīgo ETA uz Karalisti pa 19 GBP, kam tos atprasīt?

Kopā ar olimpisko ziemu mums ir arī paralimpiski energoresursu rēķini. Tik ņipri, ka pirmo reizi dzīvē elektrības piegādātājs atsūtīja tādu kā pārsteiguma un cieņas pilnu īsziņu, paužot sajūsmu par sekmīgās apmaksas faktu. Abet lūdzu, vai tad grūti!

Janvārbeigās twiterlentās pavīdēja ziņu druska par vienlaicīgu abu Estlink augstsprieguma kabeļu sinhonizācijas savienojumu sagurumu.

Te es atcerējos par savu mūžseno sapni, kura savienojumā ar faktu, ka todien ārā bija mīnus 16 Celsiji, nebija nekādas saguruma pazīmes. Nekavējoši iegādājos invertora tipa ģeneratoru mājsaimniecības energoneatkarības stiprināšanai. Un kā jums?

Maisam gals vaļā, škietami tagad ik pa 2mēnešu kārtām apmeklēsim Rīgas Krematoriju. Vai zinājāt, ka Midnight Special skan tiešām speciāli Lielajā Zālē, sevišķi, ja pavadošie dzied līdzi? Sirreāli.

Arīdzan Vivi solidarizējas ar tautas dziesmas rindām "doddieviņi kalnākāpti, ne nokalna-lejiņā" un rūpīgi modernizē Tukuma līniju. Tālāgala iedzīvotājiem sliežaizvietojuma autobuss par īpaši izdevīgām akcijas cenām, garantējot krietnas investīcijas siltajos zābakos, jo līdz savienojumpunktam dažiem jākāto 2.85km vienā virzienā. Sešos no rīta. Un vēl tak ir cilvēki, kas ņirgajas par veco ļaužu pasakām "kā mēs jaunībā uz skolu gājām"! Še tev, Anniņ, vasarsvētki. 21.gadsimta caurviju skolēns pie viena var sakātot savus ikdienišķos draudzīgā aicinājuma 14tūkstošsoļus pavisam īzī.

Bet nu jau kas vairs atlicis. Pagriezīs vēl pulksteni dienasgaismsaglabājošajā režīmā pēc pāris nedēļām, un varēs stādīt kartupeļus ģeopolitiskās neskaidrības laukos.

July 27th, 2024

Peloponēsa. Severe weather warning

7/27/24 04:20 pm

Te ir 3247km no mājām, un šodien.. nezin cik plus 39 40 41. Baseins un jūra glābj. Izgaro ūdens uz ādas šausmīgā kņudošā ātrumā. Visi 4 bērni nodega pirmajās stundās,bet nu jau 4.dienā tādi unphased sasmērēti dzīvo ūdenī 18 h. Amazing.

June 30th, 2024

Satiksmīte

6/30/24 02:27 pm

Visi tādi dikti strēmaini par auto vadīšanas paradumiem un apelē pie sabiedrības veselā saprāta, izdarot manevrus vai vispār lietot galvu, esot satiksmes dalībniekam.

Tad nu lūk, es vārdos nevaru ietilpināt to, ko var piedzīvot, airējot kajaku saulainā plus 26 sestdienas pēcpusdienā Lielupē, maršrutā no veikparka Priedainē līdz ietekai jūrā. Tāda sajuta, ka tā viena laiva (no kādām 60), kas actually brauca pa atzīmēto kuģu ceļu gan jau nebija no Latvijas. Nezinu gan, vai kaut viens cits no tā dēvētajiem stūrmaniem ir redzējis navigācijas noteikumu grāmatiņu.
Atsevišķā kategorijā startē tie ūdensmotociklisti, kas sver 120kg, uzliek sev priekšā trīsgadīgu dēlēnu bez vestes un laipni smaidot tā uz 60..70kmh met lokus ap vienpatēm airētājām.
Pie Lielupes ietekas jūrā 15 laivas krastā ar pikniku, gandrīz katram dārd krievu muzaks, un ķērc atvases, kuras visas vajag vizināt uz bubļika, nenormāli jautri radot šķērsviļņus fārvaterā.

Sevišķi super ir pie Buļļupes un pretī Uzvarai, tur katrs amatierantropologs var izmest enkuru un gavilēt. Tomēr neiesaku, baigi jau nu mani sabiedēja cita motorene, kas nobrauca no niedrāja traucoties ārā kādus 3m no manas astes.

December 19th, 2023

Bodies, 2023

12/19/23 12:47 pm

Gaumīgs un melns ceļojums laikā ar jucekļa elementiem un vairāk jautājumiem nekā atbildēm, un jā, mēs zinām, ka šī nebija dokumentāla vai populārzinātniska lente, bet nu tomēr. Skatoties šo, labāk ir, ja jūs esat maniakāli detaļu piefiksētāji, ļoti patiks visiem, kam Quality Assurance inženiera tituls ir iekš CV.

Jucekļa dēļ bieži vien ir pagrūti nofiksēt kas te saistās ar ko un kādi krustpunkti sižetos svarīgi, kuri ne, tāpēc ar vīna glāzēm pa rokai šito labāk ne, vajag tīru galvu. Tāds kā Utopia mikslis ar Back To The Future, un daudz negruzīties par acīmredzamajiem baltajiem diegu galiem, kas šur tur pavīd.

Taču tāds kā nedirst saviem džekiem vaibs te ir, forši laikmetu attēlojumi (sērijas paralēli notiek dažādos laika punktos 163 gadu griezumā) un diversitātes aspekti ir 2023.gada kultūrai atbilstoši, bet ne uzbāzīgi. Mēs esam droši, ka, ja Londonā būtu reāla Longharvest Lane, tā noteikti būtu jau sadalīta pa ķieģelim, kamēr fani meklētu HILLINGHEAD gravējumu.

Vinils, Londonas arhīvu stabilitāte un ticība brīnumiem! Džins, according to this, būs populārs arī pēc 30 gadiem, vismaz tas.

Mājsaimniecība priecīga, dod 8/10, un šim gabalam arī labi klājies Rotten Tomates reitingos.

Know You Are Loved!, hehehe :)

Leave the World Behind, 2023

12/19/23 12:44 pm

Šajā 2 stundas un 21 minūti garajā ekrāndarbā, mēs uzzinām, ka:

- vidējais amerikānis, visticamāk, ir tieši tik prakstiskai dzīvei nepiemērots, ka nespēj izdarīt tieši neko bez telefona un televīzijas pa rokai, pat ne tik, lai pārstartētu WiFi rūteri
- jaunākas paaudzes (vidējie amerikāņi, bet, to varētu gan jau unviersāli attiecināt uz visiem planšetbērniem) cilvēkbūtnes visumā ir daudz praktiskāki par viņu vecākiem, tomēr viņu dzīves paramount interese ir patērēt seriālus, no kuriem viņi aizgūst savas fragmentētās izpratnes par lietām
- Džūlija Robertsa atkal ir lomā, kur jāportretē neirotiska, nelaimīga un uz dzīvošanu konstantā nelaimīgumā disponēta sieviete, un es sāku domāt, ka tas nevarētu būt nejauši
- ir ok gliemeža lēnumā attīstīt stāstu ¾ no filmas laika, lai pilnīgi bezjēdzīgi un asi to norautu ar absurdu idiotisku finālu
- Elons bija dusmīks par Teslu posta ainavām un tiek grillēts šobrīd par to, vismaz tas.

Ja jums ir paģiras un gribas pavadīt dienu gultā, skatoties uz vairākiem tiešām glītiem kadriem, go for it. Pretējā gadījumā tiešām nevajag tērēt laiku. Vienīgais tāds kā pluss šim visam - es teiktu, ka līdzīgu tehno teroristisku notikumu attīstības gadījumā realitātē, man žēl, bet škiet, ka viss praksē tā arī apmēram būtu — tukši, idiotiski un bezcerīgi galu galā, jo, diemžēl, nekādi ķirzakcilvēki neko nekontrolē, kā izrādās.

Mūsu mājsaimniecība saka 3/10 un don’t bother.

All the Light We Cannot See, 2023 miniseries

12/19/23 12:41 pm

Patīk Hjū Lorijs un torčījāt par Hausu bērnībā? Lūdzu, jums šeit!

Serčiks gan nemaz nav par to, bet, vismaz, manuprāt, par lietām, interesēm, vai procesiem, kas mūs spēj vienot, neraugoties uz pilnīgi dažādiem sociāliem slāņiem, izcelsmes valstīm un taktilām pieredzēm. Konkrētajā gadījumā panākumu un vienojošā atslēga ir mīlestība uz radioamatierismu un zinātni; un ticību gaišajam, lai cik tas arī banāli neizklausītos mūsu gadsimtā. Varētu pārmest zināmu sižeta līnijas nehomogēnumu, bet, hei, mēs neesam pārāk piekasīgi, un arī identiskā nosaukuma novele, uz kuras ekranizācija ir bāzēta, nav laikā lineāra un apskata dažādus laika nogriežņus dažādā secībā.

Darbība risinās dekādē pirms otrā pasaules kara un tā laikā, un, šķiet, uzsver to, ka koncepta Fuck The System ieaudzināšana kopš bērnu dienām ir ārkārtīgi svarīga personību veidojoša šķautne.

Jauks ritms, patīkams matēts gaismojums un idilliska senlaicīga Bretaņas piekrastes ostas pilsētiņa kā galvenā darbības vieta. Tas viss ir licis tomēr Rotten Tomates vērtēt šo uz 5.1/10 un Metacritic - uz 36/100, ar kopējo slēdzienu Generally Unfavorable, bet mēs, paseklie mežmalas iedzīvotāji, esam optimistiskāki un sakām solid 7/10. Favorable!

pačukst...

Kompensācijas laiks

12/19/23 12:36 pm

Bija, tātad, man apņemšanās pukstēt biežāk, bet sanāca kā sanāca (c).
Ar šausmām ieskatoties kalendārā, nākas secināt, ka laika atlicis pamaz.

Viena no lietām, kam es cītīgi Cibu lietoju šajos otherwise klusajos laikos, iespiegoju filmu un ekrāngabalu ieteikumus no jums. Piemēram, wowow to nemaz nezina, bet viņš ir baigais influenceris tam, ko mēs te skatāmies un no kā tālāk jau straumēšanas platformas pielasa klāt nākamos ieteikumus.

Anyways. Gribu arī, varbūt kādam vienam, kaut ko pastāstīt par redzēto šogad, tāpēc sekos low-grade un low-cultured, toties inženiertehniskas mājsaimniecības ekrāngabalu review rakstiņi, varbūt noder :)
Priekā!

June 11th, 2021

Bilžu nebūs - ticiet man uz vārda: biohacki, kas strādā 2021.gadā

6/11/21 07:08 pm

Starp daudzajām jaunajām "darām pirmo reizi dzīvē lietām" gribētos izcelt tieši vienu: nomada dzīves modeli, kurš itin nejauši noorganizējās dažādu blakus apstākļu rezultātā. Ceļš turpu tiešām nebija rozēm kaisīts - vājprātīgā jātne savas tādas kā mobilās patversmes izvēlē, iegādē un dažādos ar piegādi saistītajos piņķeros, esmu droša, mazāk stūrgalvīgi organismi būtu viegli atmetuši ar roku un aizgājuši uz Žemaitiju. Bet ne mēs, mēs esam vājprātīgi spītigi, ar sienu dragājamās katapultas manierēm apveltīti organismi, kas sadzīs kakla muskulatūru akmeņos, bet izsitīs savu, no visādiem racionāliem aspektiem pilnīgi nepraktisko ideju līdz relatīvai uzvarai (un cerams ne raksturīgajam krakšķim).

Nesākšu te taisnoties, kāpēc šī ideja man šķita lieliska, tur noteikti ir kādi neaizvērti bērnības geštalti, kad mani neviens neveda ekskursijā, neļāva dzīvot teltī un nebūvēja štābiņu un neieviesa dārzā mazu mājiņu, kur patusēties. Šī noteikti bija visdārgākā opcija, kā atrisināt situāciju a la a daffaj izjaucam visu māju nafig, pārlasam pirmreizinātājos un saliekam par jaunu iekšiņas, bet tā, lai varētu turpināt tusēt savā iecienītajā lokācijā, neko ne no viena neīrējot, ar iespēju pieskatīt 7 dažādus celtnieku strīmus un nesajukt prātā no loģistikas izaicinājumiem. Taisnības labad piebildīšu, ka vismaz 3 draugu diasporas aicināja dzīvot pie sevis, bet tas būtu bijis mazliet preturnā ar "palikt pieskatīšanas tuvumā celtnieciņiem" un cik necik sakoordinēt dažādas brigādes ierodamies un neļaut viņiem aiziet pašimprovizācijas sviestos par daudz.

Tā nu jau dienas 10 es dzīvoju, SKAUDIET SKAUDIET, AR ODU TĪKLIEM APRĪKOTIEM 8 LOGIEM UN 1 DURVĪM bagātā 699cm garā un 320cm augstā un 220cm platā vācu pensionāra sapnī - kemperī, kas ir arī autobuss 7 personām, ar mazu virtuvīti, dušiņu, tualetīti un ledusskapīti uz klāja! Man te ir 3 permanentas gultas un vēl 2 var popup veidā izveidot, nojume un tādas visādas lietiņas. Lielā gulta ir 220x165, tiešām dāsnāk, nekā tad, kad es dzīvoju telpās. Gāzes apkure lai, un iespēja uzzināt, ka taupīgi dzīvojot, var ar 110 litriem ūdens iztikt 5 dienas, šai laikā katru vakaru iemetoties super īsā dušā un vienu reizi izmazgāt matus, kā arī protams, trauku mazgāšana.

Vispār šādā modelī lietas uzreiz iegūst citu perspektīvu. Proti, tev pašam aŗi ir jādomā, kur un kā noprocesēt wastewaterus un risināt galvu reibinošus inšeniertehniskus rēbusus - kā pievienot notekas cauruli trapam, kas atrodas kādus 150cm dziļi zem virsbūves un bez domkrata, kuri pat, ja būtu daudz nepalīdzētu jo brīnuma pašmasa bez ūdens piepildītiem rezervuāriem 2950kg.

Un gāze! Nekāds ar merkaptāniem bagātināts prōpāns-būtāns te nederēs, te smalki tikai 95%+ LPG, turklāt baloniem jābūt ar kaut kādu nezināmu eksotisku tikai kemperiem derīgu uzgali un reduktoru. Jorpojām neesmu uzzinājusi atbildi uz jautājumu, kur to balonu uzpildīt, kad būs tukšs, un AGAs grilgāze no Statoila šķūņiem te neder (106 EUR vērta mācība - kādam nevajag svaigu nekad nelietotu grillgāzes balonu? :)) Pašu balonu man laipni atvēlēlēja draugu draugs, kuram garāžā 10000 tādi mētājas.

Būtībā, man ir kādi 14 kvadrātmeri, kuri ir gan pilota vadības panelis, gan ofiss, gan pusdienu galdiņš, gan virtuve, gan vannasistaba, gan tualete un 2 guļamistabas, viss super loģiski un kompakti. Pirms es jaucu ārā māju īsto un mēģināju izvietot pa kastēm "tas nah miskastē, tas uz noliktavu un tas - noderēs kemperī, ja tas vispār kādreiz atbrauks", es nevaru beigt ierēkt par sevi, kādu sviestu es tur esmu domās atvēlējusi kā nepieciešamu. Kādas 55 garšvielu burciņas - ček! 4 pannas - ček! 4 katli - ček, maizes krāsniņa un mikseris un blenderis un nezinkādi vēl šizo sviesti ar ko katrs apaug un škiet, ka nenormāli tas viss vajadzīgs un nepieciešams.

Realitātē man ir 2 krūzes, 4 šķīvji, 4 vīna glāzes, dažas karotes, dakšiņas un naži, 2 katliņi un 2 panniņas. Arī to vēl varētu noīsināt, ja godīgi.
Espresso kanna un elektriskā tējkanna ir paši populārākie un biežāk lietotie priekšmeti.

Kamēr nebija izgudrots kā ķemersūdeni pārvērst ūdenī, ko nav bail liet smalkajās kempera iekšās, I kid you not, es to nesu uz muguras ar Vendenes 18.9 litru bačoku no droša avota, tā nu katru reizi, kad atver krānu 2reiz padomā, cik daudz tieši ūdens tu gribētu iztērēt šajā iterācijā.

Es arī nedaudz čītoju - zem kempera marķīzes uz 5eur IKEA soliņa stāv mans necilais TV ar interneta slēgumu, vakaros filmu vakari dārzā, līdz apkaklei ietinoties guļammaisos - ne jau dēļ aukstuma, bet tie nolāpītie odi. Vispār miegs nāk ļoti ļoti labi te, faktiski tu 24/7 esi svaigā gaisā un pat kaimiņu pērļuvistu kūts nepatīkamie koncerti ap pieciem no rīta vairs neielaužas apziņā.

Galvenās tēmas - samērā savādi ir nodarboties ar "darbu" - lai gan es esmu veterāns ar 3 gadu remote work pieredzi vēl pirms pandēmijas; tagad es visu laiku jūtos kā tūrists atvaļinājumā, kurš dzīvo kempingā un tūliņ tak iesim pārgājienā, so ne par ko nav jācepas. Vidējais pulsiņš pa pēdējo nedēļiņu nokritis uz 55, jo mans ķermenis vismaz pagaidām tic, ka atvaļinājums nekad vairs nebeigsies.

Ko es vispār domāju - pārvarēšu bailes no šitāda mega verķa stūrēšanas perspektīvām un, ja vien izdotos kaut ko izdomāt ar mazā bērna skolu, varētu pabeigt remontu un aizpiļīt nafig uz Horvātijām Spānijām Portugālēm pa ziemu dzīvot kempingā un bēdu nezināt, jo šitā ir dzīve, kas man neganti neganti patīk.

Nu, atbrauciet ciemos kādreiz uz manu vācu pensionāru paradīzi :)

October 31st, 2020

Stīgu teorijas

10/31/20 10:32 am

Pēdējās dienās, bet jo īpaši šodien, Cibā tik daudz smeldzīgi bēdīgu ierakstu, ka tīri vai bija jāapraudas no. Negribas arī būt klišejiskajam elektroniskajam paziņam, kas pavirši izdala kārtējo hugs kisses turies tipa ierakstu un aiziet savā virtuvē cept tālāk kartupeļus.

Ir impulss gribēt kaut ko darīt praktisku, kinda "palīdzēt" (esmu slavena ar nepārejošu vēlmi risināt problēmas), taču 3 no 3 gadījumiem, šķiet, vienīgais kas būtu reāli nepieciešams, ir būt dzirdētam, saklausītam, un droši vien, dažam arī - apskautam. Jā, nu praktiski tas būtu neiespējams esošajā settingā. Arī epidemioloģiskajā izpratnē. Tā nu es te sēžu, necepu kartupeļus un domāju par jums. Gan jau tas viss kaut kā apiesies. Bučas, ja. Tieši tev.

September 25th, 2020

HELP needed: он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник

9/25/20 12:35 pm

Reiz ~2002. gadā man bija pāris videokasetes ar krievu komiķu / humoristu ierakstiem, nu tas nozīmē to, ka viņi bija bijuši samērā slaveni '90-'00 periodā.

Tātad, nezinkāpēc liekas ka tas varētu būt bijis Žvaņeckis or smth, un viņam bija izcils gabals par Maskavas biznesmeni, kurš dodas biznesa tripā uz Tjumeņu pie neftjaņņikiem. Sekoja ~20min. garš zelts, kura atslēgas frāze bija "он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник", kad pamostas pēc 5 dienu kodiena kautkādā Tjumeņas pirtī.

Wild shot, bet vai jūs nezināt, kā to varētu atrast kaut kādās rutubēs vai cots senos krievu video prikolos? Neesiet bēdīg, ja šis izklausās pēc murgaina mission impossible :)
Problēma ir tajā, ka es pat nezinu droši, kurš no senajiem krievu humoristiem tas īsti bija..

PALDIES!

pačukst...

March 16th, 2020

3/16/20 12:00 am

19. janvārī, pēc dienas pavadītas atkal-piejūtoties vietējai specifikai un atgādinot sev, cik savādāka ir satiksme zvaigžņstrīpu zemē (I-580 ir 5 joslas katrā virzienā, ja neskata exitu čūskas, pa tām, ignorējot it kā atļautās 55-65 jdz/st., visi brauc tā vismaz uz 80), piespiežu sevi nogulēt līdz sešiem no rīta un tikai tad kāpt auto un doties nelielā, uztraucošā ~4h katrā virzienā pārbraucienā uz Yosemite National Park.

No tā mani iepriekšējā dienā centās atrunāt Gloria, mans ne-tik mīļais ķīniešu biorobots, kura glīti raksta protokolus un nekad nesmaida. Vietējo vidū esot paklīdušas baumas, ka parkā izplatoties kaut kāds vīruss, sīkāk neesot zināms, bet vai tad es, ārzemnieks gribu riskēt? Mani gan daudz vairāk skeptisku dara Hyundai Elantras praktiskā veiktspēja un pilnīgi lisās stulbās riepas, un kurš tad nezina, ka Tioga Road ziemā braucams tikai ar ķēdēm? Noskatos video pamācību par ķēžu uzlikšanas trikiem un saprotu, ka nebūs – baisa jātne.

Vīruss kā vārds pēdējo dienu griezumā kā mēs tagad saprotam, neatskanēja pirmo reizi, taču iespējas apskatīt El Capitan un Yosemite falls škiet daudz daudz saulainākas par vīrusa ēnām un sniega ķēdēm; tā nu atradu sevi pilotējam cauri tiešām baisai miglai un vāri apjaušamām mandeļu plantācijām tieši uz Big Old Flat Entrance. Gaisa temperatūra ir tikai pavisam nedaudz virs Celsija nulles. Migla ir tieši tik nopietna, lai seju gribētos pliķēt vēl biežāk, turklāt jetlaga blaknes nepavisam nav piemērotas, lai puskrēslā caur pienu brauktu simtus kilometru.

Te es labprāt visu izstāstītu daudz sīkāk un poētiskāk, bet mūsu stāsts te nav par dabas varenības un skaistuma apjūsmošanu šoreiz. Ja tā apdomā visu šo notikumu plūsmu kopumā no šodienas perspektīvas, laikam jau es to tekstu par vīrusiem kaut kā biju uztvērusi zemapziņā nopietni un drusku sagatavojusies: drive-thru Starbuckā (nemaz nezināju, ka tādi ir) bija paķerts Protein Box (vārīta ola, kaut kādu dārzeņu fragmenti, humusa kriksis, kaut kas vēl, ko neatceros, cena $11.90, šerpi) kā arī nez kāpēc strikti biju nolēmusi neiet iekšā nevienā no Nac.Parka tradicionāli šausmīgajām ēstuvēm, un vispār nekam tur nepieskarties. Proteīnu kaste tika notiesāta piknika apstākļos sēžot nomaļus uz akmens sniegā, kaut kur zem Lower Falls. Atceros, ka, pirms piesēst uz akmeņa, apakšā paklāju NacParka ieejā doto informatīvo avīzi. Miltu izstrādājumu pasviedu vāverei, zemeglītes mazszaķītis kautbailīgs draiskuļo.

Pēc daudzām stundām, atgriežoties Plezantonas Dablinā, sazvanījos ar ljuser=barbala un citu notikumu starpā pastāstīju komisko gadījumu ar Wuhanas reisa Ebolas squadu un jauno vīrusu, kas izklausās tak tāda nopietna štelle un izteicu savas cerības nebūt tak jau to saķērušai.
Šī bija viena no retajām reizēm dzīvē, kad pasaules jaunumus es pavēstīju brbl, nevis otrādi. Eiropā tobrīd vēl to sevišķi nebazūnēja un mēs visi varējām gulēt mierīgi nekoronizēti.

March 15th, 2020

3/15/20 12:51 am

17. janvāra pievakarē (proti, pirms nepilniem 2 mēnešiem - red.piez.) ap sešiem PST laika zonā es stāvēju San Francisco lidostā pie bagāžas lentas un ilgi, cerīgi vēros transportiera melnajā mutē, lai tas atdotu manu skaisto baložzilpelēko čemodānu.
Šī diena bija sākusies sešos no rīta Dublinā, tad ap 12 pārsēšanās Minhenē un tam sekoja neticami skaists lidojums 11 stundu un 47 minūšu garumā ar pilnīgi jaunu, gurkstošu A380, ar kādu vēl nebija nācies ceļot – lidojām saulrietā, kas tehnisku iemeslu dēļ bija diezgan ilgs. Noskatījos Once Upon A Time in Hollywood, laimīgi iztukšoju 2 mazos vīnus, uzdzerot tos 2 melatonīniem un izzudu.

Čemodāns nenāca un nenāca, sāku detalizēti pētīt apkārtni un pliķēt sev seju vieglītēm – galvā tomēr vate, lai arī vismaz 6 godīgas stundas bija izdevies pagulēt. Uz staba blakus transportierim bija kaut kāds plakāts ar ķīniešu stilistiku, foto ar, šķiet, tādām kā sakurām un balti burtiņi. Saliekot tos kopā, atklājās vēstījums: jau pēdējās 3 dienas Wuhan pilsētā čainā, plosoties Wuhan-vīruss, tāpēc SFO pasažieriem jāievēro piesardzība, sevišķi tiem, kas atlidojot no čainas, – tiem būs jāmēra temperatūra un jāļaujas pratināties.

Refleksīvi sarāvos un sāku skenēt apkaimi, vai neesmu Wuhan-iedzīvotāju ielenkumā, jo nu, instinkti. Neviens faktiski vispār nebija apkaimē, un domas pārslēdzās uz to, vai es te negaidu velti.

Aiz gara laika apskatīju telefonā, kur atrodas Wuhan un tad pamanīju to, ka uz blakus lentas pados akurāt viņu čemodānus drīz.

Tālu pamalē aizskrēja Ebolas squads. Aha, dodas sagaidīt to reisu, Štirlics manī visu ātri saprata, un likās, ka būtu labi doties. Par laimi, bagāžas dievi domāja līdzīgi, un nabaga apvārtītais un nodrāztais CalPaks izlīda uz lentas, es metos uz Immigration Officer lodziņu pusi, rindā bija 4 cilvēki un vispār šī bija īsākā Welcome to the United States! epizode mūžā.

Pēc 15 minūtēm un 2 cigaretēm, izdomāju, ka no nolaišanās augstuma redzētie sastrēgumi neiedvesmo uz auto īri un devos BARTā, un vēl pēc stundas laimīgi izslēdzos ciematā, kuru nezin kāpēc atkal sauca Dublin, šoreiz Pleasanton.

Rīts atnāca 04:19 un iespēra pa galvu diezgan nepatīkami, jetlagi viņi tādi ir: centos ar sevi sarunāt spēt ignorēt iekšējā bioregulatora aurošanu, ka ir tak 14:00 un pietiek vārtīties, bet ne pārāk sekmīgi. Ieslēdzu TV un palīdu zem žalūzijām paskatīties ārā – bet tur palmas apsarmojušas sniegā un miglā, baseins ar vieglu sarmas kārtu un pilnīgi tukšs stāvlaukums pie hiperveikala, izgaismots kā futbola mačā. Nu i tā jūsu Kalifornija, pavisam jau nojūgušies, tā nodomāju, un pievērsos TV kastei, kura akurāt sāka tādu kā neziņas un aizdomu pilnu stāstu par Wuhan vīrusu, kas laikam tak esot zoonoze, jo ķīniešiem patīkot ēst sikspārņus un pangolīnus no vienas bļodas. Nu i tie ķīnieši, turpināja pukstēt iekšējā balss. Ej tač tu bekās, teicu es un ielīgu doublekingsize gultas izstrādājumā un aizmigu.

September 2nd, 2019

Tā diena

9/2/19 10:25 pm

, kurā tava bērna Zinību dienas ievadā svinīgo uzrunu saka lj-user racoon

February 4th, 2018

Now I've seen everything??

2/4/18 09:31 pm

Diena, kurā no paša agra rīta es feisbukā uzskrienu komentāram ziņu lentā par to, ka Viesturs Rudzītis retvīto Alises Zariņas tvītu, kurā viņa pauž neizpratni par Rīgas Laikā publicētu Agneses Irbes komentāru, kurā mēģināts skaidrot šaubas par dažādiem ar viendzimuma laulībām saistītiem aspektiem, un Viesturs iesaka visiem Agneses komentāru izlasīt, gan tēvišķi aprādīdams, ka komentārs ir "godīgs, lai arī dažviet naivs"?

----
Jā, es apmēram 12 stundas domāju par šo jautājumu, un nekas tāds labs prātā neienāca. Kā mēs nokļuvām šajā punktā?

August 10th, 2017

Vajag atcerēties, mīļā Ciba, ceru uz tevi

8/10/17 10:39 am

Paklau, man ir svarīgi atcerēties kaut ko, kas ir noticis ļoti ļoti sen. Faktiski tādā vecumposmā (1--4gadi), par kuru parasti cilvēki neatceras neko, vismaz ne apzināti. Man ir savādāk. Es atceros dažas detaļas, sajūtas. Es skaidri skaidri zinu, ka zemapziņā tas ir fiksēts, jo redzu to sapņos. Diemžēl, no rīta es atceros dažus sapņus, bet neesmu pārliecināta, ka tas bija tas, ko tiešām "redzēju". Tā piemēram, pirms divām naktīm es redzēju metaforisku sižetu, par kuru es skaidri zinu, ka tas nav "īsta" atmiņa, bet transformācija tam zemapziņā sēdošajam, un, kad aiz šausmām biju pamodusies un pusmiegā centos analizēt, kāpēc es redzu to, ko es redzu, atnāca atklāsme un uz sekundes daļām es 100% zināju atbildi uz sev interesējošo jautājumu. Bija impulss grābt telefonu un zvanīt to pastāstīt kādam, bet bija 02:38, un es nolēmu, ka prātīgāk būtu uzvesties sane.

Jo, lūk, atklāsme bija spoža un apžilbinoša un ļoti atvieglojoša, diemžēl tik ļoti, ka nekavējoties aizmigu savā parastajā ķieģeļa miegā, un, kā jau droši vien nojaušat, no rīta es neatcerējos vairs tieši neko. Es atceros apmēram sapni, t.i. sajūtas, kādas sapnis raisīja un kuru dēļ es pamodos. Bet es neatceros tos secinājumus, atklāsme pazuda.

Man ļoti vajag atcerēties. Tas ir life-defining moments. Jums nav kādas pieredzes? Hipnoze? Kaut kādi ūberterapeiti? Kas? Lūdzu, lūdzu padalieties, ja iespējams. Ja tas ir pārāk privāti, nodzēšat uzreiz komentu? Atrakstiet privāti ljusername kāds ir šim žurnālam, iekš g m a i l . c o m?

Ļoti būšu pateicīga, ļoti.

June 27th, 2017

Mazie prieki

6/27/17 02:20 pm

Ahoi, Grīnvilas-Spartanburgas metropolitenā province, tātad esi sveikta kā vieta "kaut kur pasaulē", kur Starbucka viesmīļi, tevi ieraugot, bez jautājumiem sāk gatavot manu vienīgo tur patērējamo dzērienu "yeees, tall late with whipped cream on top", pirms es vēl atveru muti, un visas maiņas mani pazīst un sveicina, un man nekas nav jāmēģina savā austrumeiropas akcentā viņiem atkal skaidrot; kā vieta, kur indiešu restorāna saimniece pēc 7 nedēļu prombūtnes, smaidot savu Budassmaidu, saka: "Welcome back and enjoy our Tikka Massala on the lunch menu"; un kur abu manu iecienītāko meksu restorānu (TakoSushi un LaParrilla, ja kas, pierakstiet blociņos, ja izgadās šajā pasaules nomalē iestūrēt, which is unlikely, bet tomēr) viesmīļi mani nekavējoši apsēdina pie pareizā galdiņa (kuru neapvējo maigās kondicioniera aukas) un, kamēr es vēroju dienas piedāvājumu, nekavējoši atnes pasaulē garšīgāko zemeņu daikiri (daikviriju, tātad) ar putukrējumu manā iecinītajā 30 fl oz tilpumā.
Jā, tie fakin 887ml, glāzē, kas ražota Meksikā un ar kuru var nosist cilvēku, ja sagribas. Šī ieraksta galvenā komponente ir putukrējums, kā nav grūti to pamanīt, kļūst tikai dubulti neskaidrs, kāpēc man pietiek te pavadīt kaut tikai vienu nedēļu, lai nomestu 3 kg.

Also, man izdevās garš teikums, kurā es centos sabāzt komatus pēc labākās sirdsapziņas.

Par pārējo, tātad, vēlāk, kad (ja vispār) beigs dunēt biznesa druvas preses un gaudot virpas.

May 15th, 2017

Es zinu, laiks ir labs

5/15/17 10:54 am

Man ir pilnīgi drošs kritērijs, kā var izvērtēt laika apstākļus un klimata pienesumus: ja mans privātais istabas formāta varavīkšņu rādītājs strādā. Un dara viņš to cimperlīgi diezgan: tikai ja saulīte ir gana augstu, gana spoža un gana nepārtraukti spīd uz to. Tad nu varu jums pastāstīt, ka nu jau 10 dienas viņš ir darbojies katru no šīm, īsāku vai garāku sprīdi, un arī patlaban pusmākoņainos apstākļos istabā pilns varavīkšņu laimes. Tātad viss ir labi. Liekat nost tos ziemas mēteļus.

April 24th, 2017

En Marche, kad tu, Latvija?

4/24/17 11:09 am

Nupat sapratu kāda varētu būt sapņu analoģija. Frančiem tā palaimējies, ka atradās tāds čalis - jauns, ar biznesam draudzīgu domāšanu, mierīgs, pragmatisks un pats galvenais, normāls. Bez viņa tur būtu baigā pakaļa, - nu apmēram mēs jau 2x pagājušajā gadā redzējām, kas notiek, kad jāizvēlas starp, piemēram, rokas vai kājas amputāciju.

Bet paga, kas tad mums pašiem? Lembis, Ūšiņš un Truksis? Kučinskis, hehe, Vējonis un Solča?

Nē, mums Macrona analogs ir Toms Kreicbergs, bet viņam droši vien nekad nekad neuznāks tik liela krīze, lai mestos uz šīs skatuves. Bet žēl.

Krustvārdu mīkla

Anna Marija Levi

View

Navigation