Starp daudzajām jaunajām "darām pirmo reizi dzīvē lietām" gribētos izcelt tieši vienu: nomada dzīves modeli, kurš itin nejauši noorganizējās dažādu blakus apstākļu rezultātā. Ceļš turpu tiešām nebija rozēm kaisīts - vājprātīgā jātne savas tādas kā mobilās patversmes izvēlē, iegādē un dažādos ar piegādi saistītajos piņķeros, esmu droša, mazāk stūrgalvīgi organismi būtu viegli atmetuši ar roku un aizgājuši uz Žemaitiju. Bet ne mēs, mēs esam vājprātīgi spītigi, ar sienu dragājamās katapultas manierēm apveltīti organismi, kas sadzīs kakla muskulatūru akmeņos, bet izsitīs savu, no visādiem racionāliem aspektiem pilnīgi nepraktisko ideju līdz relatīvai uzvarai (un cerams ne raksturīgajam krakšķim).
Nesākšu te taisnoties, kāpēc šī ideja man šķita lieliska, tur noteikti ir kādi neaizvērti bērnības geštalti, kad mani neviens neveda ekskursijā, neļāva dzīvot teltī un nebūvēja štābiņu un neieviesa dārzā mazu mājiņu, kur patusēties. Šī noteikti bija visdārgākā opcija, kā atrisināt situāciju a la a daffaj izjaucam visu māju nafig, pārlasam pirmreizinātājos un saliekam par jaunu iekšiņas, bet tā, lai varētu turpināt tusēt savā iecienītajā lokācijā, neko ne no viena neīrējot, ar iespēju pieskatīt 7 dažādus celtnieku strīmus un nesajukt prātā no loģistikas izaicinājumiem. Taisnības labad piebildīšu, ka vismaz 3 draugu diasporas aicināja dzīvot pie sevis, bet tas būtu bijis mazliet preturnā ar "palikt pieskatīšanas tuvumā celtnieciņiem" un cik necik sakoordinēt dažādas brigādes ierodamies un neļaut viņiem aiziet pašimprovizācijas sviestos par daudz.
Tā nu jau dienas 10 es dzīvoju, SKAUDIET SKAUDIET, AR ODU TĪKLIEM APRĪKOTIEM 8 LOGIEM UN 1 DURVĪM bagātā 699cm garā un 320cm augstā un 220cm platā vācu pensionāra sapnī - kemperī, kas ir arī autobuss 7 personām, ar mazu virtuvīti, dušiņu, tualetīti un ledusskapīti uz klāja! Man te ir 3 permanentas gultas un vēl 2 var popup veidā izveidot, nojume un tādas visādas lietiņas. Lielā gulta ir 220x165, tiešām dāsnāk, nekā tad, kad es dzīvoju telpās. Gāzes apkure lai, un iespēja uzzināt, ka taupīgi dzīvojot, var ar 110 litriem ūdens iztikt 5 dienas, šai laikā katru vakaru iemetoties super īsā dušā un vienu reizi izmazgāt matus, kā arī protams, trauku mazgāšana.
Vispār šādā modelī lietas uzreiz iegūst citu perspektīvu. Proti, tev pašam aŗi ir jādomā, kur un kā noprocesēt wastewaterus un risināt galvu reibinošus inšeniertehniskus rēbusus - kā pievienot notekas cauruli trapam, kas atrodas kādus 150cm dziļi zem virsbūves un bez domkrata, kuri pat, ja būtu daudz nepalīdzētu jo brīnuma pašmasa bez ūdens piepildītiem rezervuāriem 2950kg.
Un gāze! Nekāds ar merkaptāniem bagātināts prōpāns-būtāns te nederēs, te smalki tikai 95%+ LPG, turklāt baloniem jābūt ar kaut kādu nezināmu eksotisku tikai kemperiem derīgu uzgali un reduktoru. Jorpojām neesmu uzzinājusi atbildi uz jautājumu, kur to balonu uzpildīt, kad būs tukšs, un AGAs grilgāze no Statoila šķūņiem te neder (106 EUR vērta mācība - kādam nevajag svaigu nekad nelietotu grillgāzes balonu? :)) Pašu balonu man laipni atvēlēlēja draugu draugs, kuram garāžā 10000 tādi mētājas.
Būtībā, man ir kādi 14 kvadrātmeri, kuri ir gan pilota vadības panelis, gan ofiss, gan pusdienu galdiņš, gan virtuve, gan vannasistaba, gan tualete un 2 guļamistabas, viss super loģiski un kompakti. Pirms es jaucu ārā māju īsto un mēģināju izvietot pa kastēm "tas nah miskastē, tas uz noliktavu un tas - noderēs kemperī, ja tas vispār kādreiz atbrauks", es nevaru beigt ierēkt par sevi, kādu sviestu es tur esmu domās atvēlējusi kā nepieciešamu. Kādas 55 garšvielu burciņas - ček! 4 pannas - ček! 4 katli - ček, maizes krāsniņa un mikseris un blenderis un nezinkādi vēl šizo sviesti ar ko katrs apaug un škiet, ka nenormāli tas viss vajadzīgs un nepieciešams.
Realitātē man ir 2 krūzes, 4 šķīvji, 4 vīna glāzes, dažas karotes, dakšiņas un naži, 2 katliņi un 2 panniņas. Arī to vēl varētu noīsināt, ja godīgi.
Espresso kanna un elektriskā tējkanna ir paši populārākie un biežāk lietotie priekšmeti.
Kamēr nebija izgudrots kā ķemersūdeni pārvērst ūdenī, ko nav bail liet smalkajās kempera iekšās, I kid you not, es to nesu uz muguras ar Vendenes 18.9 litru bačoku no droša avota, tā nu katru reizi, kad atver krānu 2reiz padomā, cik daudz tieši ūdens tu gribētu iztērēt šajā iterācijā.
Es arī nedaudz čītoju - zem kempera marķīzes uz 5eur IKEA soliņa stāv mans necilais TV ar interneta slēgumu, vakaros filmu vakari dārzā, līdz apkaklei ietinoties guļammaisos - ne jau dēļ aukstuma, bet tie nolāpītie odi. Vispār miegs nāk ļoti ļoti labi te, faktiski tu 24/7 esi svaigā gaisā un pat kaimiņu pērļuvistu kūts nepatīkamie koncerti ap pieciem no rīta vairs neielaužas apziņā.
Galvenās tēmas - samērā savādi ir nodarboties ar "darbu" - lai gan es esmu veterāns ar 3 gadu remote work pieredzi vēl pirms pandēmijas; tagad es visu laiku jūtos kā tūrists atvaļinājumā, kurš dzīvo kempingā un tūliņ tak iesim pārgājienā, so ne par ko nav jācepas. Vidējais pulsiņš pa pēdējo nedēļiņu nokritis uz 55, jo mans ķermenis vismaz pagaidām tic, ka atvaļinājums nekad vairs nebeigsies.
Ko es vispār domāju - pārvarēšu bailes no šitāda mega verķa stūrēšanas perspektīvām un, ja vien izdotos kaut ko izdomāt ar mazā bērna skolu, varētu pabeigt remontu un aizpiļīt nafig uz Horvātijām Spānijām Portugālēm pa ziemu dzīvot kempingā un bēdu nezināt, jo šitā ir dzīve, kas man neganti neganti patīk.
Nu, atbrauciet ciemos kādreiz uz manu vācu pensionāru paradīzi :)
