az

thank u

saka_taisniibu2

Teica Ļeņins, Staļins, Mao un Kims.

begemots

Tas atgādina Bestera "Tiger! Tiger!"; kur kā fona apstāklis bija tas, ka uz Zemes bija atļauta ticība, bet stingri aizliegta organizēta reliģija.

Taču man šķiet, tu kļūdies, uzskatīdams ticību par kognitīvu defektu. Ir pētījumi, kas liecina, ka vajadzība ticēt kaut kam ir nepieciešamība, līdz ar to labākais, ko var darīt, ir moderēt dažādās izpausmes. Skat, piemēram, nesliktu BBC apkopojumu:

https://www.bbc.com/future/article/20190529-do-humans-have-a-religion-instinct

watt

nez, varbūt var pielīdzināt "placebo" efektam, bet es vienalga uzskatu ka tas, ka tādas lietas vispār iet cauri, ir aparāta defekts.

begemots

Bet kur tad citur viņas dēsies?

Ir diezgan acīmredzams (ņemot vērā, ka reliģija ir praktiski lielā slāni sastopama kopš zināma laika gandrīz visur gandrīz visā cilvēces vēsturē), ka tā ir kaut kādā veidā daļa no aptuveni tā, ko varētu nosaukt convergent evolution (aptuveni, jo sugas ietvaros, nevis starpsugu). Citiem vārdiem sakot, kaut kas, kas ir izveidojies vajadzības rezultātā. Un, consequentially, droši vien vajadzīgs kopējai psihiskajai funkcionēšanai.

Sociālie mēdiji labi uzrāda, ka ticība veselajam saprātam un zinātnei arī nospiedošā vairākuma ir ticība (kas ir savā ziņā paradoksāli).

Citiem vārdiem sakot, ticības "muskulis" vai "orgāns" cilvēkiem ir kaut kādā veidā nepieciešams (un ir pat diezgan labas aizdomas, kur tieši), un mūsu visu spēja ir tikai mēģināt kultūras ceļā ietekmēt, ko tieši tas sašņaucās.

kemune

Varbūt esmu naivs, bet kāpēc ir slikti ticība veselajam saprātam un zinātnei? I'm all for that, sublimējam to visu tur, mācām jau bērniem identificēt pretstatus, blēņas, viltus spriedumus, argumentācijas kļūdas. Aleluja, vislabākā no visām ticībām, jo nemelo. Jā, tajā ir daudz mazāk atbilžu nekā pasaciņās, varbūt tur ir sāls, bet arī to es gribu ticēt (ha), ka var jau no bērna kājas labot.

begemots

tāpēc, ka ticība, atšķirībā no zinātnes, ir nekritiska kaut kāda X pieņemšana par pamatu, kuru mēs principiāli neapšaubām un nemaz nemēģinam apgāzt.

ja mēs piemērojam ticību zinātnei tai pašā izpratnē, kā tad, kad mēs runājam par reliģiju, tad tas sanāk oksimorons.

savukārt, ja mēs runājam par ticību veselajam saprātam (kurš, starp citu, gana bieži izrādās kļūdains) un zinātnei kā par paļaušanos uz tiem (ar domu, ka mēs pa lielam uzticamies tiem rezultātiem, ko mums sniedz z. un v.s.), tad tā ir jau cita šī vārda nozīme.

un, vismaz manuprāt, šai citai nozīmei nav adekvāti lietot to pašu vārdu -- tieši tāpēc, lai nesanāk putrošanās ar ticību reliģiskajā izpratnē.

ctulhu

Ticēšana ir evolucionāri izveidojies smadzeņu patterns ātrai lēmumu pieņemšanai nepietiekamas informācijas apstākļos. Tas strādā kā nepietiekamas informācijas pieņemšana par pietiekamu vai datu/ secinājumu trūkuma aizstāšanu ar surogātu, tipisks piemērs ir reliģiskas mācības un konspirāciju teorijas. Evolūcijas process ir akls un par labu populācijai, nevis indivīdam, līdz ar to evolūcijā radušās lietas saprātīgām būtnēm un to kopām ne vienmēr der, šis ir tipisks gadījums.

barvins

Šis čalis ir papētījis, kāpēc cilvēkam var iestāstīt jebko:

https://www.amazon.com/Thousand-Brains-New-Theory-Intelligence/dp/1541675819

martcore

šeit arī ir diezgan labi
https://www.goodreads.com/book/show/35171984-fantasyland

smille

Piekrītu tam, ko ierakstīja iepriekšējie un vēl papildus - neticot nekam, dzīvot ir visai grūti, es teiktu, ka tā ir lielāka iespēja dabūt pshi dabas problēmas. Ticība dod spēku un arī mierinājumu situācijās, kad nav viennozīmīgi skaidrs labākais lēmums, ir šaubas par savas rīcības pareizību, kad nav pieejama pilnvērtīga informācija (principā vienmēr, jo zemeslode ir sarežģīts organisms, kur miljoniem būtnes saistītas un ir ļoti daudz mainīgo). Ticēšana noteiktai vērtību kopai, sniedz pamatu sadarbībai. Ticība ļauj vieglāk pārdzīvot zaudējumu.
Es kā neticīgs cilvēks, redzu arī samērā daudz ieguvumus no ticības, redzu vairākas ļoti harmoniskas un stabilas ģimenes, kas dara daudz laba sabiedrībai.
Un vēl jāatzīmē, ka daudz vairāk propagandas pamatprincipi tad ir sastopami reklāmās, kuru kļūst aizvien vairāk un man šķiet varbūt tiek pārsniegts info daudzums, ko cilvēks spēj apstrādāt un tāpēc samazinās spēja izfiltrēt?

watt

Jā tas "ticība dod spēku" arguments uzpeld, bet ko darīt ar agresīvajām reliģijām, tipa Islams? Bullšits taču tās idejas kam viņi tic - apspiest sievietes, nogalināt neticīgos, utt.

ctulhu

Nu jā tas satur tās agresīvās kopienas, labs jautājums ir kā neitralizēt, neitralizēt pašus nesējus nav vērts, radīsies jauni, vajag neitralizēt pašu ticēšanu.

smille

Disclaimeris - es ļoti slikti zinu vēsturi, kur nu vēl reliģiju vēsturi, bet man šķiet ka Islāms pats par sevi ir visai miermīlīgs un nogalināt ir grēks un arī sievietes nav viennozīmīgi tikai apspiestas (t.i. piemēram došanās ārpus mājām apsegtai ir samērā ok skaidrojums - uz ielas, svešiem es esmu paslēpta, bet mājās rotājos un izrādos, principā ļoti loģiski). Kristietisms arī savulaik ir bijis visai kareivīgs un vardarbīgs, ir arī šobrīd sektas, kas varbūt nav vardarbīgas, bet sievietēm atļauj staigāt tikai svārkos vai ar apsegtiem matiem.
Islamam ir vairāk vardarbīgo radikālo atzaru šobrīd. Kā rodas vardarbība - pamatu pamatos man šķiet iegūto traumu rezultātā (arī ja jānogalina, lai izdzīvotu, aizstāvoties, tie cilvēki visi tiek traumēti). Afganistānā ir paaudze vai pat vairākas, kas īstu mieru nav redzējušas (nezinu precīzi, iespējams kādu brīdi ir, bet katrā ziņā man šķiet, ka katrs ir pieredzējis karu, katram kāds radinieks ir nogalināts). Visdrīzāk tur ir kāds vēsturisks iemesls un vairāku apstākļu sasummēšanās, bet galīgi nezinu Taliban izcelšanās vēsturi. Katrā ziņā skatoties uz tiem kaujiniekiem, šķiet neticami, ka tās ir mūsdienas nevis vēstures grāmatas. Iespējams ir viss, savādāk, kā izskaidrot Ziemeļkoreju?

gnidrologs

Būtu labāk priecājies, ka dzīvojam valstī, kur pamatlikums aizsargā arī tādu iracionālu, pasistu cilvēciņu kā tu, tiesības.