- OG kognitīvais defekts
- 2021.08.16, 11:20
- Ticība "dievam" ir kognitīvais defekts kas sabiedrībā ir tik izplatīts ka ir praktiski neredzams, neapzināts. Bet ja tā nopietni paskatās: kāpēc sabiedrība pacieš, un pat ir ierakstījusi konstitūcijā(s) ka ikviens ir brīvs un tiesīgs ticēt kaut kādām nepatiesībām.
No ticēšanas vienai nepatiesībai ("dievs", Jahve, Buda, Allahs vai Brahma, vai Sātans un Ktulhu) līdz pilntiesīgai ticēšanai citām nepatiesībām ir viens mazs solis. Un nākamais solis ir pieprasīt pilnas tiesības ticēt muļķībām: gluži atzīt pilnīgi greizo un nepareizo doktrīnu, ka demokrātijā esot nepieciešams princips "my ignorance is just as good as your knowledge" ("mans stulbums un nevēlēšanās zināt ir tik pat cienījama kā tava gudrība un zināšanas").
Sekas ir rūgtākas nekā gaidīts. Pieņemot pantu par reliģiskās pārliecības brīvību sabiedrība cerēja ka katrs savu ticēšanu paturēs pie sevis. Redzam, ka aplamību sludināšana pieņem bīstamus apmērus, un arī pašas aplamības - arvien bīstamākas.
Būtu vēlams papētīt, kas īsti ir tas, kāpēc cilvēkam var iestāstīt jebko. Vai jebkuram var? Vai arī ir cilvēki kam iracionālā vēlme ticēt ir augstāka nekā vidusmērs. Kad nacisti atklāja propagandas pamatprincipu - cilvēkiem var iestāstīt jebko, ja tikai ņem un atkārto vienu un to pašu, visdrīzāk viņi to ekstrapolēja no reliģijas un bībeles panākumiem.
Antivaks, 5G teorijas, čemtreili un "vīrusa nav" idejas ir tikai ziediņi, ja salīdzina ar reliģijas nezāli. Cilvēks tic. - 15 rakstair doma
- 16.8.21 15:00 #
-
Piekrītu tam, ko ierakstīja iepriekšējie un vēl papildus - neticot nekam, dzīvot ir visai grūti, es teiktu, ka tā ir lielāka iespēja dabūt pshi dabas problēmas. Ticība dod spēku un arī mierinājumu situācijās, kad nav viennozīmīgi skaidrs labākais lēmums, ir šaubas par savas rīcības pareizību, kad nav pieejama pilnvērtīga informācija (principā vienmēr, jo zemeslode ir sarežģīts organisms, kur miljoniem būtnes saistītas un ir ļoti daudz mainīgo). Ticēšana noteiktai vērtību kopai, sniedz pamatu sadarbībai. Ticība ļauj vieglāk pārdzīvot zaudējumu.
Es kā neticīgs cilvēks, redzu arī samērā daudz ieguvumus no ticības, redzu vairākas ļoti harmoniskas un stabilas ģimenes, kas dara daudz laba sabiedrībai.
Un vēl jāatzīmē, ka daudz vairāk propagandas pamatprincipi tad ir sastopami reklāmās, kuru kļūst aizvien vairāk un man šķiet varbūt tiek pārsniegts info daudzums, ko cilvēks spēj apstrādāt un tāpēc samazinās spēja izfiltrēt? - Atbildēt
- 16.8.21 15:55 #
-
Jā tas "ticība dod spēku" arguments uzpeld, bet ko darīt ar agresīvajām reliģijām, tipa Islams? Bullšits taču tās idejas kam viņi tic - apspiest sievietes, nogalināt neticīgos, utt.
- Atbildēt
- 16.8.21 17:37 #
-
Nu jā tas satur tās agresīvās kopienas, labs jautājums ir kā neitralizēt, neitralizēt pašus nesējus nav vērts, radīsies jauni, vajag neitralizēt pašu ticēšanu.
- Atbildēt
- 16.8.21 18:18 #
-
Disclaimeris - es ļoti slikti zinu vēsturi, kur nu vēl reliģiju vēsturi, bet man šķiet ka Islāms pats par sevi ir visai miermīlīgs un nogalināt ir grēks un arī sievietes nav viennozīmīgi tikai apspiestas (t.i. piemēram došanās ārpus mājām apsegtai ir samērā ok skaidrojums - uz ielas, svešiem es esmu paslēpta, bet mājās rotājos un izrādos, principā ļoti loģiski). Kristietisms arī savulaik ir bijis visai kareivīgs un vardarbīgs, ir arī šobrīd sektas, kas varbūt nav vardarbīgas, bet sievietēm atļauj staigāt tikai svārkos vai ar apsegtiem matiem.
Islamam ir vairāk vardarbīgo radikālo atzaru šobrīd. Kā rodas vardarbība - pamatu pamatos man šķiet iegūto traumu rezultātā (arī ja jānogalina, lai izdzīvotu, aizstāvoties, tie cilvēki visi tiek traumēti). Afganistānā ir paaudze vai pat vairākas, kas īstu mieru nav redzējušas (nezinu precīzi, iespējams kādu brīdi ir, bet katrā ziņā man šķiet, ka katrs ir pieredzējis karu, katram kāds radinieks ir nogalināts). Visdrīzāk tur ir kāds vēsturisks iemesls un vairāku apstākļu sasummēšanās, bet galīgi nezinu Taliban izcelšanās vēsturi. Katrā ziņā skatoties uz tiem kaujiniekiem, šķiet neticami, ka tās ir mūsdienas nevis vēstures grāmatas. Iespējams ir viss, savādāk, kā izskaidrot Ziemeļkoreju? - Atbildēt