Katrreiz, kad pasaku ubagiem "nē", tas uzlabo garastāvokli. Ja tā būtu norma, tad ubagi jau sen būtu nomiruši badā. Tātad kaut kur jābūt cilvēkiem, kas gūst prieku no izdabāšanas ubagiem.
Pazemināta psihuma tolerance.
Visdumjāk jūtos tad, kad nesaprotu, kāpēc cilvēki dumji uzvedas.
Poll #20897 Atmiņas tests
Open to: All, results viewable to: All
Open to: All, results viewable to: All
Vai normāli cilvēki atceras, ko kuram dāvināja iepriekšējos Ziemassvētkos? (lai neuzdāvinātu vēlreiz to pašu figņu, ko pagājušogad)
View Answers
Jā
1 (14.3%)
Kaut ko atceras, kaut ko nē 4 (57.1%)
Ņifiga neko neatceras 2 (28.6%)
Ziemassvētki ir sisīšiem (kāpēc Tramps vēl nav tos aizliedzis?) 0 (0.0%)
Vakar, ķipa, pārskatu telefonā pierakstītās piezīmes. Tur rakstīts: "padomāt, ko iesākt ar ēnotājiem". Neko nesaprotu, ķip, ziema, tā jau saules maz, vēl speciāli ēnu taisīt; pierakstu klāt: "Bļa, WTF, ko es ar to esmu gribējis pateikt?"
Šodien man paziņo, ka man ēnu dienā būs jāizklaidē 3 skolnieki (facepalm, iešauju kājā, prātīgi neaplejos ar kafiju un atceros, kā teicu, "jā, jā, whatever, varat mani pierakstīt, tāpat neviens negribēs ēnot manu sasodīti garlaicīgo darbu").
Šodien man paziņo, ka man ēnu dienā būs jāizklaidē 3 skolnieki (facepalm, iešauju kājā, prātīgi neaplejos ar kafiju un atceros, kā teicu, "jā, jā, whatever, varat mani pierakstīt, tāpat neviens negribēs ēnot manu sasodīti garlaicīgo darbu").
Šovakar visi sētas suņi nāk ar mani draudzēties:) Probably not good enough for humans any more:(
Beidzot sanāca laiks pabīdīt uz priekšu nejaušas dzejas ģeneratoru - teksts sāk jau atgādināt sakarīgus tekumus. Tiesa, daudz darba vēl palicis, lai saskaņotu vārdu locījumus, un panāktu, ka viss teksts ir daudz maz par vienu tēmu.
Sūds kkāds.
Beidzot atradu laiku, lai izvilktu noputējušo MIDI kontrolieri un paspaidītos hokeja stadiona stilā. Vispār, varētu katru brīvu vakaru veltīt pusstundu laika, lai iespēlētu mirkļa noskaņu - pofig par kvalitāti, galvenais nofiksēt azartu.
day1.ogg
day1.ogg
Netīšām atklāju, ka manai mašīnai tomēr ir iespējams regulēt stūres augstumu un attālumu - pēc tam, kad gadiem ilgi esmu braucis ar līku muguru. Regulēšanas kloķis bija eleganti paslēpts interjerā. Fuck my life. And designers.
Skrienu savu parasto brokastu sakratīšanas skrējienu, pēkšņi dzirdu: "Ei, sportsmen". Paskatos sāņus - pie ābeles stāv divas večiņas. Viena sauc skaidrā krievu valodā: "ei, sportsmen, nokrati mums ābolus." Kāda runa, uzrāpjos ābelē, pakratos kā mērkaķis, uzrāpjos augstāk, pakratos vēl, līdz āboli patiešām krīt zemē. Skrienu projām dzirdēdams: "udače ķebe v sporķe, sportsmēn", un jūtos laimīgs, ka esmu sagādājis kādam caureju (tie āboli toč izskatījās zaļi).
Pārdaugava, pusdienlaiks. Izeju no kondicionētā ofisa, nopērku vietējā benzīntankā desmaizes un braucu pameklēt kādu mierīgu vietu, kur paēst. Pāris līkumu tālāk blakus dzelzceļam atrodu nelielu zāles pleķi ar lielu brūnu akmeni vidū. Piestāju, izsaiņoju desmaizes. Kamēr ēdu, atnāk čirkains pusaudzis, uzliek iemauktus akmenim un aizjāj. Jobanais zirgs tur ganījās, bija aizsnaudies saulītē:D
Great show, everybody, thank you very much:)