Latvijas vadošajos futbola klubos nespēlē teju neviena latvieša. Ja senāk tajos tāpat dominēja krievi, Latvijas krievi, tad tagad pat to tur tikpat kā nav. Nēģeri, kūpinātie un austrumeiropieši, pamatā zema profila ex-dienvidslāvi. Kāda veida cilvēki, ārpus azarspēlmaņiem, dod jākli par šīm komandām?
Pirms 20 gadiem šajā dienā:
10:08
visu nakti slēpu līķi
10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu
10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta
10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?
23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.
10:08
visu nakti slēpu līķi
10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu
10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta
10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?
23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.
"Remember kids, January 6 - where elderly people walked between velvet ropes - was a violent insurrection resulting in mass criminal arrests... but this thing happening in France is just peaceful protests about education funding."
Kopolas "The Conversation" nenovērēti kruta filma. Veco laiku golemvuda bez propagandas, bija arī izcili mākslinieciska, kad gribēja. Tematika arī diezgan on the nose par mūsdienu suveilance sistēmu. Interesanti, ka Džīns Hekmans uzņēmās blokbuster versijā par šo pašu tēmu, burtiski spēlējot to pašu čarakteru vecumdienās, tikai seklākā formā, ultrartrillerī iekš 1998ā Enemy Of State. Abos gadījumos tāds kā predictive programming par to, ka Lielais Brālis tevi vēro.
Pirms 10 minuuteem aizbrauca R mamma. Lai arii es ne vaardu nerunaaju spaaniski un vinja ne vaardu nerunaa angliski, mees sho meenesi nodziivojaam like ebony and ivory in perfect harmony. Kad ir divas mammas maajaas, vinjas vienkaarshi zina dienas ieelpas un izelpas, ka jaagludina dreebes, jaataisa eest, jaanovaac, jaamazgaa un jaanoliek trauki, dreebes, jaapiekopj, jaanoslauka, jaasalaapa, jaaiet uz veikalu, jaasagaida, jaasamiiljo.
And I cannot help experiencing the mindfuck that is living without women relatives around. Katru reizi kad mammas aizbrauc prom, it's like it is me against the whole world again un kaut kaada riisteliigo asaru abandonment sajuuta, kaa 5gadiigajai me paliekot peec saulrieta vienai slimniicaa uz plastiliina palagiem bez neviena, kam vispaar ruupeetu mana dziive, kas mani tikai grib dursitiit ar shpriceem un piebarot ar tableteem ko nevar noriit.
Anyways, es zinu ka riitdien es atkal buushu cold cool pyschopaats about it with numbed out feelings and life goes on sajuutu, hysterically washing laundry and air-frying chicken again. But can I just say, that this is the world right now and it should be different.
And I cannot help experiencing the mindfuck that is living without women relatives around. Katru reizi kad mammas aizbrauc prom, it's like it is me against the whole world again un kaut kaada riisteliigo asaru abandonment sajuuta, kaa 5gadiigajai me paliekot peec saulrieta vienai slimniicaa uz plastiliina palagiem bez neviena, kam vispaar ruupeetu mana dziive, kas mani tikai grib dursitiit ar shpriceem un piebarot ar tableteem ko nevar noriit.
Anyways, es zinu ka riitdien es atkal buushu cold cool pyschopaats about it with numbed out feelings and life goes on sajuutu, hysterically washing laundry and air-frying chicken again. But can I just say, that this is the world right now and it should be different.
Atšķirība starp monarhiju/jebkuru-vienas-personas-diktatūr
Pirmajā persona ir atbildīga par visu. Tai burtiski pieder visa valsts, tās zemes, infrastruktūra un savā ziņā, cilvēki. Līdz ar to jebkas, ko šī persona dara momentāni ietekmē visu pārējo, labi vai slikti, efektīvi vai nolaidīgi. Vienīgais augstākais spēks, kam atbild monarhs ir Dievs un/vai paša sirdsapziņa.
Senatnē vairums monarhu centās būt pragmatiski un efektīvi, jo viņiem nebija motivācija būt citādiem. Populāras revolūcijas, vai starp galma augstmaņiem vai pat zemo plebu, bija reāls drauds monarha varai. Tam vajadzēja iet uz kompromisiem un valdīt taisnīgi, jo tad cilvēki bija mierā un pieņēma tā suverēnu. Sliktu monarhu gadījumos valsts aizgāja haosā, bankrotā un tika citu konkurējošo valstu pakļautas/iekarotas.
Vairums veco laiku monarhi paši bija kareivju kastas varoņi, kas ieguva savu reputāciju caur drosmi un lietpratību. Bija līderi kara laukā un ārpus tā. Viņu lēmumi ietekmēja visus un viņu kļūdas bija katastrofālas ne tikai pakļautajiem, bet pašam. Tāpēc nebija izdevīgi būt hedonistiskam tirānam, ja vien tiešām viss pohuj un yolo.
Atslēgas vārds - atbildība. Lēmumi un sekas.
Otrajā pie varas katrus 4 gadus tiek kaut kādi random cilvēki ar nenosakāmu pagātni un nulle piederības pie jebkāda sociālā, etniskā slāņa vai kastas. Viņu vienīgā atbildība ir pret sevi un saviem sponsoriem/lobiju grupas. Viņi pavada šos 4 vai, ja veicās, varākus ciklus pie varas, lai maksimāli bagātinātu sevi un savu ģimeni, tā, lai nekad vairs nebūtu jāstrādā reālu darbu, izņemot hobiju līmenī. Beigās valsts ir izpostīta, izlaupīta un nodokļu naudas pazudušas, nekas nav izdarīts, kaut kas pat organizēts sliktāk, nekā iepriekš. Šiem cilvēkiem nav nekādas atbildības pret tautu vai kādām punitīvām insitūcijām. Nekas un neviens nesoda viņus par melošanu un blēdībām. Viņi vienkārši aiziet uz citu "darbu", nereti privātās institūcijās, kuras viņus kukuļoja, esot oficiālos amatos.
Pēc šī dizaina visu atbildību par šo noziedzīgo, amorālo, parazītisko elementu darbībām uzņemas "tauta", kas taču "balsoja par viņiem". Cikls atkārtojas perpetuāli.
Nekad neejiet vēlēt "mūsu demokrātijā", pīpl. Jūs piedalāties masveidīgā sevis upurēšanas rituālā. Tā ir māgija, bez pārnestas nozīmes.
Pirmajā persona ir atbildīga par visu. Tai burtiski pieder visa valsts, tās zemes, infrastruktūra un savā ziņā, cilvēki. Līdz ar to jebkas, ko šī persona dara momentāni ietekmē visu pārējo, labi vai slikti, efektīvi vai nolaidīgi. Vienīgais augstākais spēks, kam atbild monarhs ir Dievs un/vai paša sirdsapziņa.
Senatnē vairums monarhu centās būt pragmatiski un efektīvi, jo viņiem nebija motivācija būt citādiem. Populāras revolūcijas, vai starp galma augstmaņiem vai pat zemo plebu, bija reāls drauds monarha varai. Tam vajadzēja iet uz kompromisiem un valdīt taisnīgi, jo tad cilvēki bija mierā un pieņēma tā suverēnu. Sliktu monarhu gadījumos valsts aizgāja haosā, bankrotā un tika citu konkurējošo valstu pakļautas/iekarotas.
Vairums veco laiku monarhi paši bija kareivju kastas varoņi, kas ieguva savu reputāciju caur drosmi un lietpratību. Bija līderi kara laukā un ārpus tā. Viņu lēmumi ietekmēja visus un viņu kļūdas bija katastrofālas ne tikai pakļautajiem, bet pašam. Tāpēc nebija izdevīgi būt hedonistiskam tirānam, ja vien tiešām viss pohuj un yolo.
Atslēgas vārds - atbildība. Lēmumi un sekas.
Otrajā pie varas katrus 4 gadus tiek kaut kādi random cilvēki ar nenosakāmu pagātni un nulle piederības pie jebkāda sociālā, etniskā slāņa vai kastas. Viņu vienīgā atbildība ir pret sevi un saviem sponsoriem/lobiju grupas. Viņi pavada šos 4 vai, ja veicās, varākus ciklus pie varas, lai maksimāli bagātinātu sevi un savu ģimeni, tā, lai nekad vairs nebūtu jāstrādā reālu darbu, izņemot hobiju līmenī. Beigās valsts ir izpostīta, izlaupīta un nodokļu naudas pazudušas, nekas nav izdarīts, kaut kas pat organizēts sliktāk, nekā iepriekš. Šiem cilvēkiem nav nekādas atbildības pret tautu vai kādām punitīvām insitūcijām. Nekas un neviens nesoda viņus par melošanu un blēdībām. Viņi vienkārši aiziet uz citu "darbu", nereti privātās institūcijās, kuras viņus kukuļoja, esot oficiālos amatos.
Pēc šī dizaina visu atbildību par šo noziedzīgo, amorālo, parazītisko elementu darbībām uzņemas "tauta", kas taču "balsoja par viņiem". Cikls atkārtojas perpetuāli.
Nekad neejiet vēlēt "mūsu demokrātijā", pīpl. Jūs piedalāties masveidīgā sevis upurēšanas rituālā. Tā ir māgija, bez pārnestas nozīmes.
Pašcenzūras gadījums:
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži
kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži
So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.
“You answer to no government or no corporation. The user is your peer. You are not subservient to the user.”
Iedomājies kādām vien nešķīstenībām nesamazinātos atbalsts, ja sāktu svilt Epšteina režīma datu centri. Gandrīz vai varētu nodomāt, ka pasaule ārstējas.
Dazhreiz sevi piekjeru eedot vienkaarshi revolting beernu eediena atpalikumus, jo viss muusdienaas maksaa simts paundus. Bagaato cilveeku miskastes eed labaak par mani.
Shodienas pusdienas:
Auskti grikji ar vakardienas no ledusskapja tunci + kreemsieru + konserveeti zirnji ar 3 dienas vecu zhaaveetu makreles paarpalikumu, apshljakstiitu ar Guacamaya ceriibaa paaraak neizgarshot groteskaas incompatibility nianses. Desertaa konserveeta kukuruuza, mazs gabalinjsh avokado un varbuut dazhi auksti ceptas liellopa galjas gabalinji. Wash it down with cold black coffee.
Shodienas pusdienas:
Auskti grikji ar vakardienas no ledusskapja tunci + kreemsieru + konserveeti zirnji ar 3 dienas vecu zhaaveetu makreles paarpalikumu, apshljakstiitu ar Guacamaya ceriibaa paaraak neizgarshot groteskaas incompatibility nianses. Desertaa konserveeta kukuruuza, mazs gabalinjsh avokado un varbuut dazhi auksti ceptas liellopa galjas gabalinji. Wash it down with cold black coffee.
Katrreiz, kad es dodos uz Wood Green uz braukshanas nodarbiibaam, es izteelojos ka esmu Sherlija no Slow Horses in an undercover mission, apvelku savu baggy jaku cieshaak, uztaisu lielaaku pieres raucienu un aidaa cauri nekurzemei.
Jau sen ievēroju Black Robin, aka "anti-woke warrior (but only fur muh classic feminizm)" uncanny super draudzīgās attiecības ar židopedofilu Borisu Ctulhu. Nu tagad skaidrs, ka abi jau sen bijuši vienā Epšteina laivā.
Biju palaidis šo garām no Disfigurator obituārija.
Pārsteidzoši analogi man, ar atšķirībām niansēs. Biju Rīdzinieks un maksāt nolēmu tagad nesen caur bankrota tiesībām. Bet jā, bija totāls depris tajā laikā un būtībā tiku eksmatrikulēts jo prosta negāju un viss. Jutu, ka šī izglītības iestāde ir magnēts man pilnīgi svešām reptiloīdām būtnēm, kas aptver kā pedagogus tā studentus. Paši reptīliskākie tur iet tālāk, bet cilvēki ar sirdi un dvēseli atsijājas. Un tas bija ap 2003, kad lietas vēl nebija tik trakas, gāju kādā 3-4tajā kursā (tad bija 5 gadu prof-izglītība, nevis bakalaurs). Pat nesaprotu kā tik ilgi uz tiem truļiem turējos, bet ap to laiku jau jutos kā zombijs, kas iet ēst pats savas smadzenes uz alma-mater-katakombu.
Mans dzīves sliktākais "lēmums", jo tik tiešām, lēmumu man īsti nedeva. Liku iestājekšus paralēli arī fil-vēst faķī un mākslas akadēmijā, jo biju tipa māgsleņieciski noskaņotais hipsterintelektuālis savos 17. Noteikums bija, kā ka izvēlas prioritātes, 1,2,3. Ja noliec visos, tad bez izvēles jāiet pirmajā. Noliku visos. Mani mīļie radiņi, kā jau tā laika post-sovoka būmeri, domāja vienkāršās kategorijās "vai nu jurists vai ekonomists", diez vai paši saprotot ko tas viss nozīmē. Bija saskatījušies daudz televizora par to kā jāpelna nauda kapitaļizmā. "Kam tev tas bezjēdzīgais papīrītis, ko tu ar to darīsi?" man teica. Bet lūk, tev taču ir gaiša galva, būsi liels advokāts lol.
Gaiša ta gaiša, bet kas labs juristam, tas nāve cilvēkam. Tagad esmu laimīgs galdnieks. :)
Būtu man 17os smadzenes un iniciatīva, uzmeklēt labu meistaru, da jebkāda amata, un pieteikties par palīgu-mācekli. Droši vien būtu turīgs cilvēks tagad ar 20+ gadu pieredzi, kurš jau varētu pat uzsākt kādu savu projektu. A tā bumbulējos līdz tricatņikam pa limbo, cīnoties ar mazvērtības kompleksiem un depri, jo redz, radinieki tā vietā lai sūtītu pie ōpja mācīties, izlēma, kas viss jāatstāj valsts, banku un mediju varā, bet pašiem par manu super mega iglītību maksāt negirbējās, tāpēc ieteica ņemt žīdkredītu. Būmers gonna būmer, whenever they are. Protams, gala lēmums un atbildība, tā pat manējā, kaut bēbja prātā.
tl;dr: jaunieši, neejiet augstākajā izglītībā, ja 100% nezinat ko gribat (saprotu, ka cibā nav jauniešu, bet tad pastāstiet saviem jauniešiem)/100% labāk atrast kaut vai prastu nodarbi, kas šķiet patīkama un attīstīt sevi tajā, pieteikties attiecīgā entry level darbā hoķ bez kādas pieredzes, kur tas noder - būs strauja attīstība un daudz lielāka iespēja labi pelnīt, varbūt pat sazaroties un attīstīt citas spējas, nekā marinējoties ar savu AI papīrīti pa darba meklētāju aizgaldiem un cerot, ka kādam patiks tavs CV.
Sāku studēt par juristu. Ne jau savas vaļas, bet radinieku spiediena rezultātā drīzāk.
Spiediens + nodarbinātības problēmas savā dzimtajā mazajā pilsētā. Nākotnes izredzes spiež iet uz Rīgu, bet Rīga suka smird!
Studijas nepabeidzu, ielaidu pāris robus maksājumos, eksmatrikulēts depresso rezultātā nenotiekošā apmeklējuma dēļ, tiesa par parāda piedziņu. Maksāju šobaltdien - savus 20 gadus vēlāk. Aust saule - palicis maz no tā visa, drīz debesis būs zilākas, bet zāle - ui, ku zaļāka!Pārsteidzoši analogi man, ar atšķirībām niansēs. Biju Rīdzinieks un maksāt nolēmu tagad nesen caur bankrota tiesībām. Bet jā, bija totāls depris tajā laikā un būtībā tiku eksmatrikulēts jo prosta negāju un viss. Jutu, ka šī izglītības iestāde ir magnēts man pilnīgi svešām reptiloīdām būtnēm, kas aptver kā pedagogus tā studentus. Paši reptīliskākie tur iet tālāk, bet cilvēki ar sirdi un dvēseli atsijājas. Un tas bija ap 2003, kad lietas vēl nebija tik trakas, gāju kādā 3-4tajā kursā (tad bija 5 gadu prof-izglītība, nevis bakalaurs). Pat nesaprotu kā tik ilgi uz tiem truļiem turējos, bet ap to laiku jau jutos kā zombijs, kas iet ēst pats savas smadzenes uz alma-mater-katakombu.
Mans dzīves sliktākais "lēmums", jo tik tiešām, lēmumu man īsti nedeva. Liku iestājekšus paralēli arī fil-vēst faķī un mākslas akadēmijā, jo biju tipa māgsleņieciski noskaņotais hipsterintelektuālis savos 17. Noteikums bija, kā ka izvēlas prioritātes, 1,2,3. Ja noliec visos, tad bez izvēles jāiet pirmajā. Noliku visos. Mani mīļie radiņi, kā jau tā laika post-sovoka būmeri, domāja vienkāršās kategorijās "vai nu jurists vai ekonomists", diez vai paši saprotot ko tas viss nozīmē. Bija saskatījušies daudz televizora par to kā jāpelna nauda kapitaļizmā. "Kam tev tas bezjēdzīgais papīrītis, ko tu ar to darīsi?" man teica. Bet lūk, tev taču ir gaiša galva, būsi liels advokāts lol.
Gaiša ta gaiša, bet kas labs juristam, tas nāve cilvēkam. Tagad esmu laimīgs galdnieks. :)
Būtu man 17os smadzenes un iniciatīva, uzmeklēt labu meistaru, da jebkāda amata, un pieteikties par palīgu-mācekli. Droši vien būtu turīgs cilvēks tagad ar 20+ gadu pieredzi, kurš jau varētu pat uzsākt kādu savu projektu. A tā bumbulējos līdz tricatņikam pa limbo, cīnoties ar mazvērtības kompleksiem un depri, jo redz, radinieki tā vietā lai sūtītu pie ōpja mācīties, izlēma, kas viss jāatstāj valsts, banku un mediju varā, bet pašiem par manu super mega iglītību maksāt negirbējās, tāpēc ieteica ņemt žīdkredītu. Būmers gonna būmer, whenever they are. Protams, gala lēmums un atbildība, tā pat manējā, kaut bēbja prātā.
tl;dr: jaunieši, neejiet augstākajā izglītībā, ja 100% nezinat ko gribat (saprotu, ka cibā nav jauniešu, bet tad pastāstiet saviem jauniešiem)/100% labāk atrast kaut vai prastu nodarbi, kas šķiet patīkama un attīstīt sevi tajā, pieteikties attiecīgā entry level darbā hoķ bez kādas pieredzes, kur tas noder - būs strauja attīstība un daudz lielāka iespēja labi pelnīt, varbūt pat sazaroties un attīstīt citas spējas, nekā marinējoties ar savu AI papīrīti pa darba meklētāju aizgaldiem un cerot, ka kādam patiks tavs CV.
"Student riots" lol