ko es vakar ēdu?
brokastīs 2 cepumus, pusdienās vecu pankūku, vakariņās austrumniecisku pusfabrikātu un naksniņās maizīti ar sviestu un biezpiena sieriņu.
bērni grauza plikus makaronus.
(I no veikala atnesa zaļus bumbierus un sapuvušu pomelo)

šodien aizgāju un paņēmu produktus, lai uztaisītu vistas ananāsu salātus, fileju paciņu rītdienai, pupiņas, banānus, treknus biezenīšus ar biezpienu un putru bēbītim, lāču biskvītus E, katram vienu svaigu "austiņu", ķīnas mērci, neutral trauku mazgājamo, riekstus, siera gabalu. tas arī viss.

argh, tas aiz 1 pirksta vedamais vecums. cik ilgi viņš ir nomodā? kādas pāris stundas, un es vairs nevaru. pie loga, pie durvīm, koridorā, nē, pie loga, uz brāļa istabu, uz galda, uz palodzes, pie ledusskapja... viņš vairs vispār nekur nepārvietojas viens un īd tik neganti,ja nedod to pirkstu.
bet es esmu slima un gribu gulēt, un nav rijamā, un viss smird, jo man ir saasināta oža. vakariņās bija pēdējais saldētavas pusfabrikāts ar pretīgu austrumu smaržu (nekad vairs).

dinamiskā pilsēta ar lattēm, zīniem un atklāšanas banketiem no manis ir ļoti tālu. mani apvāršņi ir siekalains rotaļu robots ar galvā uzmauktu matrošku un Ingmāra jaunais mākslīgais tetovējums.

iznācu 2 no psihol.centra ar gražīgu, gulētgribošu bēbi, bet E no diendusas izlaiž tikai 3. gandrīz stundu bijām putenī. man principā bija basas kājas, jo kedas ierija zeķes līdz purngalam. iekāpu tramvajā (vecajā, kur ņehui nopirkt biļeti). iekāpa kontrole. muku. ar savu jaku segdama bēbītim seju. putenī. basām kājām. tiku līdz dārzinam, bet siesta vēl nebija beigusies. drebinājāmies verandā, līdz es pārvarēju kaunu un gāju prasīt lai man to E pieceļ no gultas, jo mums salst. piekliedzām visu bērnudārzu. saucu taksi, tas teica pēc pusstundas. bridu vien atpakaļ pa sniegu ar abiem. tikmēr vecāmāte zvanījas kabatā (4 neatbildēti) un visi iespējamie menedžeri sūtīja savus asap.
(smerdeļi birojos bļe)

tagad kādu nedēļu nebiju naktīs strādājusi, un nemodās man bērns šajā posmā ik pa 15 min. tas viss ir no tās debīlās klaviatūras, kas rīb pa visu māju. es to izmetīšu pa logu, nopietni. eju mest laukā. ja kādam vajag, uz Cēsu ielas mētasies absolūti kretīniska tastatūra.

esmu izgulējusies, un man ir "gaiša istabiņa", jo Simoniņš gurdz kā balodītis, smaida līdz ausīm un stiepj roku pirmajiem soļiem.
es biju ārā velns zina cik ilgi ar mājās atstātu telefonu.
un Eiženu dienas vidū izcēlām no dārziņa, un ar 11. tramvaju aizbraucām uz zoo.
viņš lasa un raksta un dzied. un es jūtos visu so far izdarījusi, kā vajag.

Simons mani neuskata par autoritāti, es nespēju viņu pabarot. 3 karotītes, un viņs ir ar kājām uz galda vai atņem man karoti un bāž pašai zobos. met visu lejā, klaigā utt, līdz es liekos mierā un metu laukā pilnu šķīvi. ar Ingmāru tā nav. ap 5 parasti I pārņem dežūru, un S rātni sēž virtuvē, spēlejas pa grīdu, izēd visu trauku. šodien Ingm nav mājās, S pats no manis 5 aizgāja un sāka dzīvot savā nodabā.
ar E tieši otrādi. viņi lamājas "es esmu filozofijas maģistrs, bet tu esi puņķutapa, un tev jātic man, ka saldie kartupeļi un kartupeļi nav viens un tas pats".


upd tipiski. (esmu noslēpusies wc, jo man viņi visi ZB). S ar Ingm tikko izeda dubultporciju. apsveru domu iet strādāt ofisā, lai i sēž ar savu dēliņu.

ko jūs darāt, kad viens aizmidzis pie pupa, bet otrs sauc "pakakāju"?

Eiženam piektdien daktere tātad aizliedza jebko, kas varētu būt alerģisks, t.sk. plastilīnu turēt pirkstos. tā kā E vienmēr iet pret straumi, viņam našķu aizliegumi un veselīgie ieteikumi imponē. viņš ir sācis ēst normālu ēdienu, piem trusi ar grūbām, ar šķērītēm griež izdiedzētos zalumus šķīvī un saldajā rīvētu ābolu ar kokosa skaidām, kas esot labāks par rafaelo.

Eiženam droši vien ir tārpi vēderā. Nevaru atrast citu izskadrojumu tam, ka viņš praktiski neko negrib ēst, cimperlējas un viņam alerģiski plaisā pirksti.

nožvempos grīziņā līdz asinīm, bēbi nesasitu. gājām atpakaļ, degunradzī paņēmu sautējumu, bēbis aizrijās ar zirņa mizu, izvēmās, tagad midzinu.

tvarj vakar atnesa maisu ar žāvētiem āboliem, kas izrādījās mūsu ģimenē gaidītākais našķis. Mazais visu laiku zelē, es apleju tējā ar brūno cukuru, E taisa eksperimentus ar to, kā tie ūdenī piepūšas.

FB tulkotāji publicē garum garos sarakstus ar šogad saatrādāto. mans saraksts ir ļoti kompakts. es šogad iztulkoju 1 romānu un 2 lugas. pārrkstīju 1 romānu. katru mēnesi izspiedu vismaz 1 rakstu. biju redaktore 1 grāmatai. 1 reizi piedalījos literatūras žūrijā. un pati biju 1 reizi nominēta balvai. un izspiedu 1 bērnu.

bebits mazlietiņ labāk sācis iekūņoties uz miedziņu. bet nu vispār man vairs negribas viņu pāraudzināt, pļērcināt, mācīt kāda dzīve cūka un ka vienmēr nevar dabūt, ko grib. es viņam mācu dot otram, cik spēj.
turklāt viņam ir nepietiekams svars. un es mazliet raizējos.

foršs lauku brauciens, lai arī naktīs salām. bet bērni labi gulēja, nekašķējās. Simons ir saticīgs, ēd, ko dod, prot sevi nodarbināt, patīk autobusā braukt, kaķis patīk, ārā iet slingā, cik vajag. E toties dabūja "ziemas prieku" - ar siļķu kasti no kraujas līdz pat jūrai dragāt pa stāvu nogāzi un kliegt: i'm a hammer bouncer!
ziema manā gadalaiku topā vairs nav pēdējā vietā.

ap 6 rītā vairs nereaģēju uz raudām. ja raudi, tad raudi, es arī raudu. gulējām vaļā acīm un raudājām. es viņam iedevu zaķīti, viņš apklusa. izdomāja blēņu, ka var tā ausi bāzt man mutē. pēc tam turpinājām raudāt, beigās tāpata aizmiga pie pupa, bet es šonakt neesmu gulējusi vispār. zero.

izcēlu no gultas, apģērbu, nogriezu nagus, iebaroju sieriņu, atkārtojām abas dziesmas vakaram domskolai un palaidu ar auklīti uz bērnudārzu.

bebītis šodien nav noliekams malā, visu laiku piezīdies kopš 6:00 gan miegā gan nomodā. nevaru pieiet pie datora nodot darbu.

bet mans bēbīts kakā podiņā

viņš guļ, kā tas var būt. kopš 9 modies tikai 1 x. liekas, esam tikuši pāri 6. krīzei.