vispār šodien daudz visādu lietu. Eižens bija pie zobārsta un salaboja pirmo mazo caurumu. Simo ēda debessmannā, un sauca to par "debesis vannā", tagad to sauc tā. iesniedzām papīrus Mediņos. vakarā pierakstīju E bibliotēkā, un viņš pirmo reizi paņēma grāmatu un izdomāja savu parakstu. un viņa zīmēšanas pulciņš atklāja gaumīgu izstādi "Vaboles". Es visu dienu minos ar riteni pa dažādajām iestādēm, un man palīdzēja pieskatīt visi, kas var.

lasiet satori grāmatā:

kā man apnicis risināt šos rēbusus: Simonam un Santai ir iesnas, Ingmāram caureja, kurš ies uz Freimaņa seansu 13:00, ja ņem vērā, ka tas ir Simona migšanas laiks, viņš mieg pie krūts un jūtas nevesels?

ko es saucu par "savu cilvēku"? kad sagaidi 8:00, lai savlaicīgi uzrakstītu sms un atvainotos, ka šodien nesanāks playdate, jo bērnam ir pie +39, izlasi jau 7:40 atrakstītu ziņu, ka nesanāks playdate migrēnas dēļ.

children and adults are different forms of homo sapiens. They have very different, though equally complex and powerful, minds, brains, and forms of consciousness, designed to serve different evolutionary functions” (Gopnik, 2009, 9). Part of this new respect for the capacities of children rests on neuroscience and an increased appreciation for the complexity of the brains of infants and young children. Thus Gopnik writes: “Babies' brains are actually more highly connected than adult brains; more neural pathways are available to babies than adults.” (11)

tā kā vemdama un zīdīdama sarediģēju, lai var laist uz druku, jaunā bērnu literatūras kataloga tekstu un pat sakompilēju ilustrāciju izstādes pavadtekstu, saņēmu komplimentu, ka pati esmu zelts un "vemju zeltu"

The greatest predictor of happiness is having friends. How do you make and keep friends? By being good at deciphering nonverbal communication. Learning a musical instrument boosts the ability by 50 percent.

"Daudziem audzinātājiem piemīt ļaunums izturēties pret bērnu pēc acumirklīgas prāta grozības jeb untumiem (..) Māte tad viņu stumda, grūsta un bar, bet tāda uzvedība nav mātes cienīga."

Iepazīstiet! Kaku lācis - mans jaunākais palīgs bērnkopībā:

šorīt vispār nav balss. vakar bija vēl tāda drausmīgi aizsmakusi kā vecai dzērājai, bet šodien es varu tikai čukstēt, kas mazina manu autoritāti pret bērniem. tāpēc aizrādījumus es viņiem izsniedzu uz papīra.

mums pie ledusskapja ir magnēts ar Zviedru princeses Viktorijas fotoattēlu. Viena no E ballītes viešņām domāja, ka tā esmu es.

Eižendienas ballīte ar bērnudārza kolēģiem sanāca patīkami normāla, visiem bija interesanti, bet arī prom aizgāja laikus. vienīgā atrakcija, kuru bijām sagādājuši,bija mīklu minēšana - kurš atmin, var vilkt konfekti no slepenās turzas. es nezināju, ka bērniem tik ļoti patīk mīklas. mana mīļākā laikam bija "apkārt mati, vidū desiņa".
Simoniņš gribēja konfektes bez minēšanas. viņš ir nenormāli kārs, viņš brokastīs grib ēst cukuru. pārējā laikā klīst pa māju, sērīgi pūzdams: kučī (konču) nav...
katru vakaru viņs prasa, lai viņam pastāstu par Zirneklīti, un es izstāstu 3 teikumos versiju par to, kā zirneklītis šovakar satīs savu tīklu kamolā un aizies čučēt.

āā, cik man ir grūti! bet E ir ļoti iejūtīgs un izpalīdzīgs, viņš kādu stundu pilnībā nodarbināja brāli ar rotaļām, un es varēju gulēt zem segas un drebināties.
šodien 2 x biju arī ārā diezgan nožēlojamā stāvoklī ar 38+ - uz aptieku un rimi. Simons bija nesams un sakašķējies, gāzās no kātiem, krita peļķē, necēlās, ratos nesēdēja. rimi rinda nekustējās, viņš gulēja zemē, kamēr meklēju maku.
vakarā FB dāmas diskutēja par mātēm, kas neņem vēra bērnu jūtas, un pēc tam viņiem jameklē psihologs. pateicu lai viņas iet dirst.

ok, man pietrūkst Eižena. viņa palīdzība bērnkopībā ir neatsverama.
viņš esot ielikts citā grupiņā - vairs nav zīļuks, bet kastaņuks.

braucām uz kapiem spārdīt bumbu, laist ar pulti vadāmo mašīnu un skrituļot, bet pēkšņi no zilām debesīm sāka līt. mēs atdevām Eiženu ar visu pulti un mašīnu Reinim, un ar jaunāko bērnu, kurš mīl ēdienu, aizgājām uz kafejnīcu. neatceros, kad pēdējo reizi biju kafejnīcā, nejūtoties nožēlojami un pat baudot ēdienu. varbūt Briselē, kad bija parādījusies nauda. bet ne ar Ingmāru, jo viņš jau parasti tad pieska'tija bērnu, ja es gāju uz restorānu.
Simonam nav jālūdzas pagaršot - viņš pats stiepjas pretī ēdienam un ēd gan terijaki gaļu, gan zaļas pupiņas un gaileni, tomātu, karamelizētu sīpolu, zupu. vienkārši sēž kā ķipis vismaz 10 min un ēd. protams, pirms tam paskraidījis pa āra terasi, paspēlējies ar pieejamajām mantām, paskatījies multnes, bet ēd. nevis ar asarām acīs piekrīt apēst dažus frī.

Simoniņš speciāli sita galvu pret sienu vēl tad, kad tikko rāpoja. tagad viņš sit galvu pret zemi par katru sīkumu, kas viņam nepatīk, vai vienkārši tāpat vakaros pirms miega. nostājas četrrāpus, atvēzējas un sit pats savu galvu, un skatās acīs manu reakciju.
aizvakar viņš apvēmās no raudāšanas par to, ka es iegāju wc.

pirms brokastīm pabeigt tekstiņu un pēc tam vārtīties ar bērniņu pa gultu, ļaujot viņam izzīst tukšas abas krūtis un abiem piemigt no omulības, nevis tāpēc, ka nāktu miegs. tā ir laba dzīve, nevis jebkas cits.

Ingmār, varbūt vari atsūtīt man uz istabu spiegu ar picas gabalu?