jau kādu 3. reizi atkārtojas murga motīvs: saucu Eiženu, bet viņš mani nedzird, saucu, cik skaļi vien varu, bet man aizkrīt balss, un vairs mani vispār nevar dzirdēt, bet es turpinu kliegt no visa spēka - saprotu, ka bezjēdzīgi, bet es saucu vēl. un viņš turpat spēlējas savā nodabā un laiž gar ausi.

pa ilgiem laikiem nesu Eiženu rokās. peļķes ielu malās bija pāri potītēm, un man viņš bija jādabū sauss uz dienas nometni.
viņš būs nometnē pirmo reizi, jo vispār mums ir problēmas ar to. pēc filmas "213. istaba" noskatīšanās viņš nosprieda, ka nometne ir kaut kas līdzīgs spīdzināšanas kambarim, un man ir grūti šo priekšstatu mainīt.

cik labs tāds liels bērns - E pārnāca no pulciņa un par skolotājas honorāra atlikumu nopirka veikalā mums Evian pudeli, cīsiņus un tējas paciņu, jo tēja ārstējot.

šajā mājoklī man ir kūrorta un airbnb sajūtas. viss ir jauns un tīrs, un uz tā negribas atstāt savas pēdas. pa logu mēs redzam tikai kaijas, debesis un jūras mirāžu.
vakar izskrējām tepat līdz AUCH aplīdzināt Eiženam matus, un es atstāju vaļā 4 jumta logus. tikko bijām izgājuši no frizētavas, sākās gāziens. 5 min laikā pielēja milzīgas peļķes uz grīdas.

Starp citu, Minecraft ir diezgan labi iztulkots latviski? kur tulkotāja vārds?
tas ievērojami bagātina mana bērna valodu - tā, paņemšu liesmekli un laktu un radīšu portālu uz elli, nu re, esmu jau pasaules kodolā.

Eižens sācis visur meklēt masonu simbolus

saņemot liecību, E skaitīja dzejoli "Zemesvēzis" no Artura Gobas krājuma "Sienāža debesskrāpis. A.Goba vakar r.i.p

E ļoti patika "Divas Lotiņas". Tādā mērā, ka rīt pirms eksāmena viņš grib vēl aiziet pastāstīt lasīšanas seminārā par Lotiņām. "es skolotājai teicu, ka ļoti gribu pastāstīt par savu grāmatu, bet neteicu, kas tā ir, jo tas būtu spoilers. es nekad arī nestāstu, ar ko beidzās, jo tad viņai nebūs interesanti lasīt pašai"

e: es esmu arī vienīgais, kam jau nomiris vectēvs

E šonedēļ bija kādi 6 mēģinājumi, 2 koncerti, 2 kontroldarbi un mājas lasīšana. viņš visu izturēja, tāpēc mēs viņam uzdavinājām A Hat in Time jauno šodien iznakušo daļu Nyakuza Metro, kuru drīkst spēlēt lidz vēmienam.

(upd līdz pusnaktij bija jau visus jaunos līmeņus izgājis; kad pēc Simo midzināšanas iznācu no istabas, konstatēju, ka abi ar Ingmāru sēž apenēs un dubļonkās pie atvērta loga, ēd pliku maizi un lipina nažus pie magnēta. menu izklaides)

vakar mans bērniņš bija tas, kurš korī ģība un tika vests pie loga spirdzināties. šorīt atkal brokastis ēst negribēja, bažīgi gaidu viņu mājā.
vēl man nav skaidrs - ja e-klasē rakstīts, ka trešdien 8. maijā jāņam līdzi papīra šķīvītis, kādēļ tas tiek prasīts otrdien 7. maijā, un VISIEM tas ir līdzi, izņemot manējo bērnu.

skolotāja šodien iztaujājusi E par mani: ko es strādāju? ko es daru brīvajā laikā? kāds manis gatavots ēdiens viņam garšo.

un šīs ir atbildes: -mammai īsti profesijas un darba nav, bet viņa raksta par filmām un koncertiem, ko ir redzējusi
-mammai brīvā laika nekad nav, bet ja ir, viņa ved mūs ar riteni pie omes
- mamma netaisa ēst, pie mums gatavo tētis

( pirms 7 gadiem )
un tagad

vairs neaizmigšu, 7os jāceļ Eižens uz olimpiādi

šodien pavadīju vairāk laika ar E, dzirdēju aiz durvīm, ka viņš dzied, spēlē, atkārto garas ritma kopas. pec tam "skrējām" ar taksi uz deju skati, kur mazie pirmo klašu ganiņi arī bija izdresēti pārsteidzoši sarežģītās kompozīcijās. pa ceļam viņš man pastāstīja, ka Horvātija pievienojas Eiropai tikai 2013. gadā. viņš atceras pilnīgi visu, ko viņiem rāda un stāsta skolās. bet huļi viņs neatceras, ka nedrīkst rakstīt uz sienām un mēbelēm?

E: es šodien esmu tik pozitīvs, es nezinu kāpēc, bet man visu dienu gribas smaidīt