viens bērniņš, kurš no rīta ātri raušas no gultas, sakot: "mamma, ejam ēst reņģes". es ātri izķidāju kādas 8 gab. viņš tās visas apēd un paziņo: "tagad spēlējam - tu būsi kukaiņķērājs un es būšu kukainis". un sāk dipināt apkārt.

tikmēr otrs, kuram negaršo ēdiens vispār nekāds, ir apsolījis katru rītu pirms skolas apēs olu, lai nenoģībtu. padzeras, aiziet vienreiz uz wc, apēd gabalu, aiziet otrreiz uz wc, apēd vēl olas gabalu.laiks jau sāk beigties, tūlīt jau sāksies stunda, sāk rīstīties, izspļauj ēdienu un aiziet.
(lai arī gribētu spēlēt kukaiņķērāju)

cik forši. E beidzot brauc uz mūzikas skolu pats. Es vnk sēžu un skatos kartē, kā lietotājs "senpai" kustās pa maršrutu.
viņa īsziņās ir tas pats strupais un tā kā drusku aizvainotais tonis kas manai mammai

Šis ir aizaudzis skrejceļš, kam galā ir zampa, un virs galvas lidmašīnas zīmē sirsniņas

bērni jau kādu mēnesi no rīta līdz vakaram dzied "Dumb ways to die", E zina visu balādi no galvas. https://youtu.be/IJNR2EpS0jw
bet tā kā tuvojas mācību gads, turpmāk tu to dziedāsi franciski, draudziņ!
Façons stupides, ya tout plein de façons stupides
De façons stupides, de façons stupides de mourir !

jau kādu 3. reizi atkārtojas murga motīvs: saucu Eiženu, bet viņš mani nedzird, saucu, cik skaļi vien varu, bet man aizkrīt balss, un vairs mani vispār nevar dzirdēt, bet es turpinu kliegt no visa spēka - saprotu, ka bezjēdzīgi, bet es saucu vēl. un viņš turpat spēlējas savā nodabā un laiž gar ausi.

pa ilgiem laikiem nesu Eiženu rokās. peļķes ielu malās bija pāri potītēm, un man viņš bija jādabū sauss uz dienas nometni.
viņš būs nometnē pirmo reizi, jo vispār mums ir problēmas ar to. pēc filmas "213. istaba" noskatīšanās viņš nosprieda, ka nometne ir kaut kas līdzīgs spīdzināšanas kambarim, un man ir grūti šo priekšstatu mainīt.

cik labs tāds liels bērns - E pārnāca no pulciņa un par skolotājas honorāra atlikumu nopirka veikalā mums Evian pudeli, cīsiņus un tējas paciņu, jo tēja ārstējot.

šajā mājoklī man ir kūrorta un airbnb sajūtas. viss ir jauns un tīrs, un uz tā negribas atstāt savas pēdas. pa logu mēs redzam tikai kaijas, debesis un jūras mirāžu.
vakar izskrējām tepat līdz AUCH aplīdzināt Eiženam matus, un es atstāju vaļā 4 jumta logus. tikko bijām izgājuši no frizētavas, sākās gāziens. 5 min laikā pielēja milzīgas peļķes uz grīdas.

Starp citu, Minecraft ir diezgan labi iztulkots latviski? kur tulkotāja vārds?
tas ievērojami bagātina mana bērna valodu - tā, paņemšu liesmekli un laktu un radīšu portālu uz elli, nu re, esmu jau pasaules kodolā.

Eižens sācis visur meklēt masonu simbolus

saņemot liecību, E skaitīja dzejoli "Zemesvēzis" no Artura Gobas krājuma "Sienāža debesskrāpis. A.Goba vakar r.i.p

E ļoti patika "Divas Lotiņas". Tādā mērā, ka rīt pirms eksāmena viņš grib vēl aiziet pastāstīt lasīšanas seminārā par Lotiņām. "es skolotājai teicu, ka ļoti gribu pastāstīt par savu grāmatu, bet neteicu, kas tā ir, jo tas būtu spoilers. es nekad arī nestāstu, ar ko beidzās, jo tad viņai nebūs interesanti lasīt pašai"

e: es esmu arī vienīgais, kam jau nomiris vectēvs

E šonedēļ bija kādi 6 mēģinājumi, 2 koncerti, 2 kontroldarbi un mājas lasīšana. viņš visu izturēja, tāpēc mēs viņam uzdavinājām A Hat in Time jauno šodien iznakušo daļu Nyakuza Metro, kuru drīkst spēlēt lidz vēmienam.

(upd līdz pusnaktij bija jau visus jaunos līmeņus izgājis; kad pēc Simo midzināšanas iznācu no istabas, konstatēju, ka abi ar Ingmāru sēž apenēs un dubļonkās pie atvērta loga, ēd pliku maizi un lipina nažus pie magnēta. menu izklaides)

vakar mans bērniņš bija tas, kurš korī ģība un tika vests pie loga spirdzināties. šorīt atkal brokastis ēst negribēja, bažīgi gaidu viņu mājā.
vēl man nav skaidrs - ja e-klasē rakstīts, ka trešdien 8. maijā jāņam līdzi papīra šķīvītis, kādēļ tas tiek prasīts otrdien 7. maijā, un VISIEM tas ir līdzi, izņemot manējo bērnu.

skolotāja šodien iztaujājusi E par mani: ko es strādāju? ko es daru brīvajā laikā? kāds manis gatavots ēdiens viņam garšo.

un šīs ir atbildes: -mammai īsti profesijas un darba nav, bet viņa raksta par filmām un koncertiem, ko ir redzējusi
-mammai brīvā laika nekad nav, bet ja ir, viņa ved mūs ar riteni pie omes
- mamma netaisa ēst, pie mums gatavo tētis