viens ābolīts dienā, lai dakterīts nenāk ciemā

ā, nē. Eižs vemstās arī no ābola (vjē, miza). un arī no sviestmaizes (vjē, sviests)

pēc 18 vemšanas reizēm Simo: "vai ugunīts paliek par Ausekli?"

man kaut kāds laringo šmaringo. bērniem arī.
Toties Kitijas Krauzeres "Mazie nakts stāsti" ir labākā miega grāmata kopš "Žeroma"

Vienu dienu normāli pastrādāju, tā riktīgi no rīta līdz vakaram, jo simo bija dārziņā. šodien simonam faringo-laringo-something, jo visi tur tādi.
bet nekas, atvēru zīmi - lai Ingmārs sēž, es iešu uz bibliotēku.
ziņas par Simo neklātbūtni gan izsaukušas raizes viņa biedrenei Š., kura lika nodot, ka ilgojas pēc "cukurcilvēciņa - viņš saka, ka man ir cukurdupsīts"

parastais stāsts - Ingmārs Romā, mēs - komā

Eiženiņš pamodies ar sliktu dūšu, galīgi vārgiņš. Netiek ne līdz tualetei pavemt, ne pats sev ūdens glāzi pieliet. Aiznesam viņam Smektu uz gultu. - Es nezinu, vai es to varu iedzert. Man nav spēka.
Pēc ilgas elsošanas saņemas un izdzer pus krūzīti. Līdzeklis iedarbojas momentā.
- man ir tāda sajūta, ka es varu spēlēt datorspēles

tropiskās nakts iesnas

kā mēs slimojām? tā, pēc potēm nākamais, kas saslima, bija Eižens. pēc tam Simons, pēc Lieldienām sāku mirt es, un kopš 4fienas ir slims arī Ingmārs, un hoppā! Eižens šodien saslima atkal. liekas ar vēdera vīrusu.

pirmo taureni E esot redzējis melnu, un tada būšot viņa vasara.

pēdējās dienās esmu ēdusi tikai savus puņķus

beidzot dabūju antibiotikas!
es nekad vairs negribēšu lavandas krāsas wc papīru pēc visiem piešņaukto papīrīšu kalniem.

vīruss Novičok. joprom. +39, visu atceļu.

temp. beidzot nokritās. apēdu apelsīnu.
starp šo un iepr. ierakstu es visu laiku gulēju (arī kamēr I bija darbā. bērni ar āboliem rokās lēkāja man pa virsu)

veselības stāv. dēļ šodien neaizgāju ne uz vienu izstādes atklāšanu.

ārā sper pērkons, Ingmārs, uzlicis nomierinošu mūziku, mēģina iebarot Simonam antibiotikas - pirmo reizi no 21, kas vēl stav priekšā. pēdējo diennaksu laikā esmu mēģinājusi viņam visadi iedabūt saldo, sķidro nurofenu, bet viņs to izspļauj, atvemj un vēl ar piedurkni mēli noslauka.
es tikai klausos un gaidu. Simo jau bļauj, debesis dārd un zibeņo.

ko es saucu par "savu cilvēku"? kad sagaidi 8:00, lai savlaicīgi uzrakstītu sms un atvainotos, ka šodien nesanāks playdate, jo bērnam ir pie +39, izlasi jau 7:40 atrakstītu ziņu, ka nesanāks playdate migrēnas dēļ.

šonakt gulēju kādas 40 min vai stundu. Simonam iesnas, un viņš gribēja gulēt tikai uz manis. kādas 70 x mēģināju viņu nolikt malā, lai guļ atsevišķi, bet viņs uzreiz rāvās augšā kā štoks.
nejūtos nemaz tik slikti, tikai ķīselī.
biju ar abiem puņķotājiem Fontēnā, ieēdām siltu gulaša zupu.

Simons vemj, man pumpas

Eižens vemj, Simo ir pumpas.

vakar sasniedzu drausmīgas jušanās rekordu: bija tik slikti, ka pat nespēju browzēt telefonu. manai aizsmakušajai balsij, pilnajiem iesnu dobumiem un klepum pēc teātra apmeklējuma ar svaigi mazgātiem matiem pa aukstumu pievienojās pamatīgi sarkans kakls un temperatūra, bet nākamā rītā sākās apjomīga migrēna ar vemjamo, līdz ar to nevarēju ne tikai apēst pretsāpju tableti, bet pat padzert ūdeni. gulēju kā mēslu čupa, ļaujot Simo ar sevi darīt jebko un ēst sviestu ar pirkstiem. plus saasinātā oža un kaimiņi kad piededzināja kaut ko ar speķi un sīpoliem.
tikko esmu mazliet atjēgusies no galvassāpēm un nelabuma, apēdu pusi hurmas un izdzēru ūdens glāzi.

E joprojām slims. ārstēju ar videospēlēm un kebab box.