galva sāpēja abas dienas un nakti. sapnī es biju aprakta mežā, atmodos no nāves, jo man pārāk sāpēja galva - piecēlos un redzēju, ka galvgalī iesējušies vaivariņi - protams, tāpēc sāp. un pārvācos būt nomirusi citur

Migrēnas atkāpšanās sajūta ir vienāda ar krēslas iestāšanās sajūtu

ko es saucu par "savu cilvēku"? kad sagaidi 8:00, lai savlaicīgi uzrakstītu sms un atvainotos, ka šodien nesanāks playdate, jo bērnam ir pie +39, izlasi jau 7:40 atrakstītu ziņu, ka nesanāks playdate migrēnas dēļ.

vakar sasniedzu drausmīgas jušanās rekordu: bija tik slikti, ka pat nespēju browzēt telefonu. manai aizsmakušajai balsij, pilnajiem iesnu dobumiem un klepum pēc teātra apmeklējuma ar svaigi mazgātiem matiem pa aukstumu pievienojās pamatīgi sarkans kakls un temperatūra, bet nākamā rītā sākās apjomīga migrēna ar vemjamo, līdz ar to nevarēju ne tikai apēst pretsāpju tableti, bet pat padzert ūdeni. gulēju kā mēslu čupa, ļaujot Simo ar sevi darīt jebko un ēst sviestu ar pirkstiem. plus saasinātā oža un kaimiņi kad piededzināja kaut ko ar speķi un sīpoliem.
tikko esmu mazliet atjēgusies no galvassāpēm un nelabuma, apēdu pusi hurmas un izdzēru ūdens glāzi.

dienās, kad man ir tik sūdīgi, izvelku Venta Vīnberga dāvināto acu apsēju.

es neesmu gulējusi 3 naktis. Simons neļauj. šodien no tā vai tāpat ir megamigrēna. jāiztur vēl 2 h, līdz I mani palaidīs gulēt un vemt.
11os ar visu kondīciju biju skatīties dzīvokli, mazmazītiņu, bet vienā no skaistākajām Brasas bruģētajām ieliņām, ar slēgtu zaļu pagalmiņu. tomēr par mazu, un apkure nesakarīga.

paralizējoša migrēna. zēni tātad ir kino, bet es cīnos ar bēbīti un nelabumu. domāts bija,ka strādāšu, bet man no kirilicas paliek pavisam slikti.

man bija migrēna visu dienu, daļēji iztrūkst atmiņas par to, kā gāju pakaļ E. vilku lielas saulesbrilles.

migrēna drusku atkāpās, mīlestība atgriezās - ieraudzīju zīdainīša fotogrāfiju uz dzeramā ūdens pudeles, pieniņš atkal pierietēja, arī slimajā krūtī.

man ir tāda migrēna, ka es pat nejūtu mīlestību pret bērniem.

pulksten pus sešos piezvanīju Ingmāram uz virtuvi un paziņoju, ka mirstu. man ļoti gribējās ēst un galva plīsa pušu, bet bērns bija pamodies un jau kādas 40 min zīda te vienu, te otru krūti. kopš saslimšanas šī ir jau kāda trešā migrēna. vakar pēcpusdienā, pēc labi pavadītas dienas un bez nekādām sāpēm , strādājot pie datora, sāka zust attēla laukumi redzeslokā. es atgūlos, bet attēls turpināja zust arī aiz aizvērtām acīm - melnais vietām šilierējās caurspīdīgs. man izdevās aizmigt, bet pamodos jau ar galvassāpēm, kuras pārgāja tikai līdz ar pilnīgas tumsas iestāšanos, taču atgriezās precīzi rītausmā. tad nu es nodevu Eiženu, liekot celties un iet spēlēties, bet pati, sausus kumosus rīdama, apēdu 2 šķiņķmaizes, lai kompensētu izzīsto, iedzēru 2 paracetamolus, aizsēju acis ar Simamuras iedāvināto lavandas nakts masku un nogulēju līdz gandrīz desmitiem. aizmidzināju Eiženu otrajam nakts cēlienam, viss grafiks sajāts. galva it kā nesāp, bet acis uz gaismu pacelt joprojām nevaru.